Ministru kabineta rīkojums Nr.212 

Rīgā 2007.gada 19.aprīlī (prot. Nr.24 13.§)

Grozījumi koncepcijā “Par komercdarījumu tiesisko regulējumu”

Izdarīt koncepcijā “Par komercdarījumu tiesisko regulējumu” (atbalstīta ar Ministru kabineta 2005.gada 16.novembra rīkojumu Nr.731 “Par koncepciju “Par komercdarījumu tiesisko regulējumu””) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.nodaļas “Problēmas risinājums” pirmās rindkopas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) noteikumiem par atsevišķiem komercdarījumu veidiem (komerciālo pirkuma līgumu, glabājuma līgumu, komisijas līgumu, preču ekspedīcijas līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu un franšīzes līgumu).”

2. Aizstāt 3.nodaļas “Problēmas risinājums” trešās rindkopas pirmajā teikumā vārdus “(komerciālo pirkuma līgumu, glabājuma līgumu, komisijas līgumu un preču ekspedīcijas līgumu)” ar vārdiem “(komerciālo pirkuma līgumu, glabājuma līgumu, komisijas līgumu, preču ekspedīcijas līgumu, līzinga līgumu, faktoringa līgumu un franšīzes līgumu)”.

3. Papildināt 4.nodaļas “Problēmas risinājuma varianti” 4.1.apakšnodaļas “Variants Nr.1” otro rindkopu aiz vārdiem “nepieciešamas komerctiesiskās apgrozības vienkāršošanai un paātrināšanai¹³” ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Piemēram, Komerclikumu nepieciešams papildināt ar tiesību normām, kas paredz regulējumu komercdarījumiem, kad tiek slēgts līzinga līgums, faktoringa līgums un franšīzes līgums.”

4. Papildināt 5.2.apakšnodaļu “Noteikumi par atsevišķiem komerc­darījumu veidiem” ar 5.2.5., 5.2.6. un 5.2.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.2.5. Līzinga līgums. Līzinga līgumam tiek piemērots Civillikumā noteiktais regulējums, taču, kā liecina tiesu prakse, tas nav pietiekams. Ievērojot Civillikuma noteikumus, līzinga darījumi (līzinga priekšmeta pirkuma līgums starp līzinga devēju un lietas pārdevēju, no vienas puses, līzinga līgums starp līzinga devēju un līzinga ņēmēju, no otras puses) ir savrupi darījumi starp savstarpēji nesaistītām personām (atskaitot līzinga devēju). Lai novērstu neskaidrības par līzinga līgumam piemērojamo regulējumu, nepieciešams noteikt, kuros gadījumos līzinga līgumam piemērojami Civillikuma noteikumi, kas attiecas uz nomas līgumu, un kuros noteikumi, kas attiecas uz pirkuma līgumu.  

5.2.6. Faktoringa līgums. Kaut faktorings praksē tiek plaši lietots, normatīvajā līmenī faktoringa pakalpojumi netiek reglamentēti. Informācijas trūkums par faktoringa tiesisko regulējumu negatīvi ietekmē faktoringa pakalpojumu plašu izmantošanu un attīstību Latvijas komercdarījumu tirgū. Ņemot vērā faktoringa aizvien pieaugošo popularitāti, nepieciešams noteikt šī komercdarījuma normatīvo regulējumu.

Ņemot vērā, ka faktoringa pakalpojumus Latvijā jau piedāvā vairākas kredītiestādes, tā tiesiskais regulējums atvieglotu jēdziena “faktorings” būtību un izpratni, kā arī sakārtotu ar faktoringa līgumu saistītās tiesiskās attiecības. Praksē ar faktoringu saprot pakalpojumu, kas ļauj piesaistīt komersantam papildu finanšu līdzekļus, samazināt kredītriskus un uzlabot komersanta naudas plūsmu bez papildu nodrošinājuma, kā arī palielināt apgrozījumu vairākas reizes, neveicot papildu ieguldījumus. 

5.2.7. Franšīzes līgums. Kaut arī Latvijas Republikas Civillikumā noteiktais regulējums ir netieši attiecināms arī uz franšīzes darījumiem (jo civiltiesībās valdošais dispozivitātes princips ļauj darījuma dalībniekiem brīvi noteikt savu darījumu formu un saturu, tostarp arī franšīzes darījumu noteikumus), tomēr pašlaik šis normatīvais regulējums nav uzskatāms par pie­tiekamu un neatrisina vairākus ar franšīzes līgumu saistītos problēmjautājumus, piemēram, terminoloģijas problemātika, informācijas trūkums par franšīzi, franšīzes līguma pielīdzināšana licences līgumam, izplatīšanas līgumam, sadarbības līgumam un citiem pēc būtības atšķirīgiem komercdarījuma veidiem. Tas kopumā izkropļo franšīzes būtību un var radīt negatīvas tiesiskās sekas. Franšīzes kā komercdarījuma veida speciālais normatīvais regulējums pozitīvi ietekmētu konkrēto ekonomisko attiecību attīstību, Latvijas komercdarījumu attīstību starptautiskajā komercdarbībā un komercdarījumu izmantošanas iespējas Latvijā. Kaut franšīze šķiet stabila un viegli izmantojama, tas ir viens no vissarežģītākajiem komercdarbības veidiem, kuram nepieciešams normatīvais regulējums, paredzot vismaz de minimis franšīzes līguma regulē­jumu.”

5. Papildināt koncepcijas kopsavilkuma 1.nodaļas “Risināmā jautājuma būtība” trešo rindkopu aiz vārdiem “kas negatīvi ietekmē komercdarbības attīstību valstī un tās starptautisko konkurētspēju” ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izstrādāt speciālās tiesību normas, kas regulētu komercdarījumus, tai skaitā noteikt normatīvo regulējumu at­sevišķiem komercdarījumu veidiem, piemēram, komerciālā pirkuma līgumam, komerciālā glabājuma līgumam, komerciālās komisijas līgumam, preču ekspe­dīcijas līgumam, līzinga līgumam, faktoringa līgumam un franšīzes līgumam.”

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Tieslietu ministrs G.Bērziņš