Par kodolieroču izplatības ierobežošanas pasākumiem

19.aprīlī Briselē Eiropas Parlamentā (EP) notika konference par masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas problemātiku, kas sakrīt ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) 40.gadadienu.

Eiropas Parlamenta Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis konferencē bija paneļdiskusijas “Pašreizējie kodolieroču neizplatīšanas starptautiskie aspekti” vadītājs.

Ģ.V.Kristovskis savā runā atzina KNL sasniegumus tā darbības laikā, taču norādīja arī uz starptautiskās sabiedrības nespēju līguma pastāvēšanas laikā sasniegt tā mērķus, tas ir, būtiski samazināt MII, tajā skaitā kodolieroču iespējamas lietošanas draudus. Kādreiz šie draudi bija kodolvalstu ASV un PSRS “aukstā kara” pretpolu politikas rezultāts, bet tagad apdraudējumu rada atsevišķu jaunu valstu vēlme savā bruņojumā iegūt tieši MII un attiecīgās atombumbu ražošanas tehnoloģijas. Turklāt īpaši palielinās risks, jo atsevišķas teroristiskas organizācijas mēģina iegūt piekļuvi kodolbruņojumam, tehnoloģijām vai izejvielu avotiem. Latvijas deputāts norādīja, ka daudzi kodolvalstu politiķi pozitīvi izsakās par vienu no šā līguma mērķiem – likvidēt valstu rīcībā esošos kodolieročus, taču šie paši politiķi no visaugstākās politiskās atbildības līmeņiem tā arī nav spējuši panākt būtiskas izmaiņas gadu desmitu gaitā.

Ģ.V.Kristovskis atzinīgi vērtēja ES Padomes un Komisijas, arī EP sadarbības rezultātā pilnveidoto ES neizplatīšanas stratēģiju, kura vērsta uz plašu iekšējo un ārpolitisko pasākumu un instrumentu klāstu starptautiskās MII neizplatīšanas un atbruņošanās sistēmas izveidei. ES veido veselu virkni iekšēju pasākumu, piemēram, ES masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas stratēģijas Uzraudzības centru, lai nodrošinātu stratēģijas mērķu sasniegšanu kā ES ietvaros, tā arī izmantojot starptautiskos līgumus šajā jomā. Sadarbību koordinēs Apvienoto Nāciju, tās Drošības padomes, G-8 un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ietvaros.

Latvijas deputāts atzina, ka tomēr vienlaicīgi jaunajās ES dalībvalstīs trūkst pietiekami precīzas izpratnes, pastāv pretrunas par MII izplatības ierobežošanu kā ES, tā arī NATO un ASV politikas ietvaros, nemaz jau nerunājot par bažām, kas saistās ar Krievijas rīcībā esošo PSRS kodolmantojumu. Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka jaunajās dalībvalstīs ir jāveicina šī jautājuma padziļināta apskate, arī augstajam pārstāvim ES kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos Havjeram Solanam būtu aktīvāk jāpauž sava nostāja Eiropas pretraķešu vairoga jautājumā, kuru NATO sadarbības ietvaros Polijā un Čehijā gatavojas izveidot ASV. Tā mērķis ir pasargāt ASV un Eiropu no nākotnē iespējamā Irānas kodolraķešu uzbrukuma, ja tai izdosies attīstīt kodolieroču ražošanai nepieciešamās tehnoloģijas.

Ģ.V.Kristovskis ir bijis Eiropas Parlamenta pirmā ziņojuma (2005) par EP lomu MII izplatības ierobežošanā autors.

Eiropas Parlamenta preses dienests