Par izmaiņām mērniecības kārtībā

Ar 1.maiju stāsies spēkā 2007.gada 20.martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.182 “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”, kas reglamentē zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas procedūru, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību. Noteikumi aizstāj līdz šim šo jomu reglamentējošās Valsts zemes dienesta (VZD) izdotās instrukcijas “Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcija” un “Tehniskās inventarizācijas instrukcija”, tādējādi šo jomu pirmo reizi regulējot Ministru kabineta noteikumu līmenī.

Noteikumos ietvertās prasības pielāgotas pašreizējai situācijai, kad zemes reforma tuvojas noslēgumam un arvien retāk tiek veikta zemes vienību pirmreizējā uzmērīšana, bet biežāk ir nepieciešama zemes robežu plānu aktualizācija, zemes vienību sadalīšana vai apvienošana.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz iepriekš pastāvējušo kārtību, un tie neparedz būtiskas izmaiņas zemes robežu plāna noformēšanā un izgatavošanā. Tāpat kā līdz šim, tam ir jāsatur informācija par zemes gabala robežām, zemes lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem. Šīs ziņas reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Noteikumi precizē vairākas normas tā, lai zemes īpašnieki būtu informēti par notiekošajiem mērniecības darbiem, tādējādi samazinot ievērojamo sūdzību un pretenziju skaitu, kā arī sniedzot lielāku drošību gan tiem zemes īpašniekiem, kuru zeme tiek uzmērīta šobrīd, gan tiem, kur zeme jau ir uzmērīta. Turpmāk, veicot kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieka pienākums būs informēt par paredzētajiem uzmērīšanas darbiem arī blakus esošo īpašumu īpašniekus (pierobežniekus), lai pārliecinātos par zemes robežu plānā attēloto robežu atbilstību apvidū ierīkotajām robežām. Pierobežnieku ierašanās uz zemes robežu saskaņošanu nav obligāta, ja robežas ir nostiprinātas, par tām nav šaubu, vai tie neuzskata par nepieciešamu tajā piedalīties.

Tā kā zemes reformas sākumā lauku apvidos zemes robežu uzmērīšana tika veikta ar vienkāršotām metodēm, robežas ierādot dabā, šobrīd, kad savulaik ierādītie robežpunkti apvidū tiek uzmērīti un tiek noteiktas to koordinātes, ir svarīgi, lai robežu apsekošanā, robežu atjaunošanā piedalītos pierobežnieki, lai viennozīmīgi noskaidrotu robežpunktu atrašanās vietu dabā, to uzmērītu un noteiktu to koordinātes, kā arī izvairītos no patvaļīgas robežu pārcelšanas, kas izraisījusi ne mazums strīdu kaimiņu starpā.

Tāpat noteikumi paredz elastīgāku un vienkāršāku mērniecības kārtību gadījumos, kad mainās daļa no īpašumu raksturojošiem datiem, piemēram, tiek noteikti jauni apgrūtinājumi vai mainījušies situācijas elementi. Šādos gadījumos būs iespējams atsevišķi aktualizēt apgrūtinājumu vai situācijas plānus, neveicot pilnu kadastrālo uzmērīšanu un negatavojot visus dokumentus no jauna, tādējādi būtiski vienkāršojot mērniecības procesu. Savukārt pārējos gadījumos, tāpat kā līdz šim ir iespējams sagatavot vienu apvienotu zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu.

Nekustamā īpašuma formēšanā katra nolaidība vai nepilnība procesā var izraisīt smagus un ilgus tiesu procesus, tāpēc normatīvajam regulējumam ir jābūt pēc iespējas skaidrākam un jāaizstāv zemes īpašnieku tiesības.

VZD noraida izskanējušos apgalvojumus par sagaidāmo būtisko mērniecības izmaksu pieaugumu pieņemto noteikumu dēļ. Mērniecības, tāpat kā daudzu citu pakalpojumu sadārdzināšanās Latvijā saistāma pirmām kārtām ar degvielas un darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību nodaļa