Par starptautisko simpoziju “Heraldika un mūsdienas” 2007.gada 20.aprīlī Rīgas pilī

20.aprīlī Rīgas pils Ģerboņu zālē Valsts heraldikas komisija rīkoja starptautisku simpoziju “Heraldika un mūsdienas” – pirmo šādu augstāko lietpratēju kopsaietu Latvijas heraldikas vēsturē. Simpozijā piedalījās tiešie speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas un liels pulks Ārzemju diplomātiskā korpusa pārstāvju – Eiropas valstu vēstnieku. Simpoziju, kurā tika spriests par katras valsts aktuālākājiem ģerboņu zinātnes, mākslas un simbolzīmju jautājumiem, atklāja Valsts prezidente. Attēlā pa kreisi: Francijas vēstnieks Andrē Žans Liburels, dziļā ieinteresētībā par Rundāles pilsmuzeja direktora, kultūrvēsturnieka un mākslinieka Imanta Lancmaņa pirmreizējo monogrāfiju “Heraldika”. Attēlā pa labi, priekšplānā, no kreisās: Latvijas Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs mākslinieks Laimonis Šēnbergs, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Krievijas prezidenta Heraldikas padomes loceklis Mihails Medvedjevs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidentes uzruna starptautiskajā simpozijā “Heraldika un mūsdienas” 2007.gada 20.aprīlī Rīgas pils Ģerboņu zālē:

Augsti godātie Heraldikas komisijas locekļi, ekselences, godātie viesi no tuvām un tālām vietām, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks būt klāt šajā unikālajā notikumā, kur heraldika ir centrālais temats, un es esmu pārliecināta, ka šorīt šeit būs ārkārtīgi interesantas diskusijas.

Dāmas un kungi!

Šajā Ģerboņu zālē, kas jau iezīmē tās heraldikas tradīcijas, kas sākās pirmās brīvvalsts laikā, man ir bijis gods un privilēģija šo zāli izmantot visas savas prezidentūras laikā kā tādu, kas prezentē Latvijas valsti. Diemžēl šajā lielajā un vēsturiskajā pilī tā ir bijusi arī vienīgā, citu mums nav bijis. Pirmajā stāvā un kāpņu galos ir daži saloni. Šī vēsturiskā un vērtīgā pils nav spējusi izmantot savu vēsturisko potenciālu, un mēs, iespējams, esam vienīgā valsts visā Eiropas Savienībā, kur vairākas valdības un Saeimas nav uzskatījušas par prioritāti šo valsts vizītkarti savest vismaz pieklājīgā kārtībā. Taču šī zāle ir godam kalpojusi visam tam, ko no reprezentācijas zāles prasa.

Man kā prezidentei ir bijis patīkamais pienākums gadu gaitā apstiprināt Heraldikas komisijas izvirzītos jaunos ģerboņus, un es vienmēr ar vislielāko prieku un interesi vispirms izlasu heraldisko aprakstu un tad mēģinu no apraksta iztēloties, kādam šim ģerbonim vajadzētu izskatīties, tikai pēc tam apskatu tā formu un krāsu.

Man ir jāizsaka visaugstākā atzinība ļoti nopietnam un profesionālam darbam, ko Heraldikas komisija ir veikusi ar pilnu un profesionālu atbildību, lai mūsu jaunie ģerboņi – pilsētu un ciemu atpazīstamības zīmes – būtu pilnīgā saskaņā ar visiem augstākajiem un specializētākajiem heraldikas noteikumiem un tradīcijām, lai tie iekļautos iepriekšējās tradīcijās, lai modernizējumi, jauninājumi un radošie elementi neradītu disonansi ar citu pilsētu tradicionālajiem ģerboņiem. Man šķiet, ka tas tiešām ir bijis ļoti sekmīgs darbs.

Dāmas un kungi!

Mūsu Heraldikas komisijai es jau izteicu savu augstāko atzinību. Es vēlētos pateikties Heraldikas komisijas vadībai un visiem tās locekļiem par viņu nopietno, atbildības pilno pieeju šiem pienākumiem daudzu gadu garumā. Es uzskatu, ka simboliem un atpazīstamībai ir ļoti nopietna valstiska nozīme. Tā savā ziņā ir pilsētas, ciema, valsts vizītkarte, tas ir veids, kā sevi prezentēt, un palīdz atpazīstamībai. Es domāju, tūrisma sektorā visām pilsētām un ciemiem tas būtu elements, ko tie varētu lietot vairāk. Tātad ir arī nopietni praktiskie aspekti, kur ģerboņus varētu plaši un dažādās vietās lietot. Es vēlētos personiski visiem komisijas locekļiem, arī tiem, kuri strādājuši komisijā agrāk un šobrīd vairs nav tajā, izteikt savu vissirsnīgāko pateicību par šiem brīnišķīgajiem gadiem, kurus mums bija laime un privilēģija strādāt kopā tādam darbam, kas, manuprāt, valstij tiešām ir ārkārtīgi svarīgs.