Par “Baltijas dialoga” debatēm par enerģētikas politiku

23.aprīlī Ministru prezidents Aigars Kalvītis Berlīnē piedalījās “Baltijas dialoga” debatēs par enerģētikas politiku. Uzstājoties debašu forumā, Ministru prezidents savā runā uzsvēra tās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras Baltijas valstīm enerģētikas jautājumos.

Ministru prezidents atzina, ka enerģētikas jautājumi Baltijas valstīm, iespējams, ir daudz aktuālāki nekā citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Tām vienlaikus jārisina daudz plašāks enerģētikas jautājumu loks – sākot no elektroenerģijas ražošanas nākotnes risinājumiem, gāzes apgādes jautājumiem, starpsavienojumiem, infrastruktūras atjaunošanas, energoresursu taupības pasākumu īstenošanas, jaunu tehnoloģiju ieviešanas un atjaunojamo resursu izmantošanas apjoma palielināšanas. “Baltijas valstu enerģētika ir skatāma reģionālā aspektā, sadarbībā ar stratēģiskiem partneriem un ES enerģētikas politikas kontekstā,” uzsvēra A.Kalvītis.

A.Kalvītis raksturoja Baltijas valstu straujo nacionālā kopprodukta pieaugumu un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc energoresursiem. “Ir prognozējams, ka līdz 2025.gadam Baltijas valstu enerģētikas resursu patēriņa tirgus turpinās pieaugt gan ekonomikas, gan privātā sektora attīstības rezultātā,” akcentēja Ministru prezidents.

Runājot par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos 2004.gadā un Baltijas valstu integrāciju tajās, A.Kalvītis atzīmēja, ka “vairākos sektoros integrācija turpinās un visticamāk aizņems vēl pietiekami ilgu laiku. Viena no šādām nozarēm ir enerģētika”.

Ministru prezidents raksturoja pašreizējo situāciju Baltijas valstu energoapgādē – ESTLINK savienojumu starp Somiju un Igauniju, kas savieno Baltijas valstis ar Ziemeļvalstu elektrotīkliem, visus trīs valstu elektrosistēmu savienojumus ar NVS valstu elektrotīkliem un uzsvēra nepieciešamību izveidot savienojumu ar Skandināviju un Centrāleiropu.

Ministru prezidents uzsvēra vairākus iespējamos energoapgādes risinājumus: jauna kodolstacijas bloka būvi Ignalinā, starpsavienojumu izveidi starp Lietuvu un Poliju, Latviju un Zviedriju, lai mazinātu iespējamo elektroenerģijas deficītu, kā arī jaudas palielināšanu jau esošajam kabelim starp Igauniju un Somiju.

A.Kalvītis atzina, ka šie projekti būs pietiekami dārgi un pilnībā neatrisinās iespējamo elektroenerģijas trūkumu, tādēļ vienlaikus jādomā arī par citām alternatīvām enerģijas ieguvē – gāzes koģenerācijas staciju un ogļu staciju celtniecību reģionā, kā arī vēja enerģijas izmantošanu. Valdības vadītājs pauda uzskatu, ka “Baltijā ir jāveicina sabiedrības un uzņēmēju diskusija par šobrīd pieejamām enerģijas ražošanas alternatīvām”.

Runājot par naftu un naftas produktiem kā vienu no enerģētikas politikas elementiem, Ministru prezidents uzsvēra lielo dažādību naftas produktu tirgū Baltijā, kuru apgādā vismaz 30 dažādas naftas pārstādes rūpnīcas. A.Kalvītis atzina Baltijas ostu spēju nodrošināt naftas produktu importu un eksportu.

Ministru prezidents informēja arī par citu enerģijas veidu izmantošanas iespējām: biodīzeļa un bioetanola ražošanas projektiem, siltumenerģijas ražošanu un apgādi, gāzes piegādēm Baltijas valstī, uzsverot apjomīgās Inčukalna dabasgāzes krātuves Latvijā, kas darbojas kā reģionāls sadales centrs.

“Baltijas dialoga” debatēs piedalījās aptuveni 200 viesu no Baltijas reģiona: politiķi, enerģ?ētikas ražotāji un piegādātāji, rūpniecības pārstāvji, nozares apvienības un žurnālisti.  

Pasākumu Vācijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā Berlīnē rīkoja Baltijas jūras forums – nevalstiska, starptautiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona valstu dialogu par reģionam aktuāliem jautājumiem.  

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments