Par Beļģu karaļa Alberta II un karalienes Paolas valstsvizīti Latvijā 2007.gada 23.–25.aprīlī

Ar svinīgu sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils vakar sākās Viņa majestātes Beļģu karaļa Alberta II un Viņas majestātes karalienes Paolas trīs dienu valstsvizīte Latvijā.

Pēc ceremonijas Valsts prezidente, Imants Freibergs un Beļģijas karaļpāris pārrunāja abu valstu sadarbības jautājumus, kā arī Eiropas Savienības aktualitātes un nākotnes tematiku.

Pēc sarunas tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa.

Beļģu karali valstsvizītē pavada Beļģijas ārlietu ministrs Karels de Guhts, nozīmīga Beļģijas rektoru un universitāšu pārstāvju delegācija, uzņēmēji un žurnālistu grupa.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidentes tosts Valsts vakariņās par godu Beļģijas karaļpārim Rīgā, Melngalvju namā, 2007.gada 23.aprīlī:

Jūsu majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods pirmo reizi mūsu valstu diplomātisko attiecību vēsturē sveikt Jūsu majestāti Beļģu karali Albertu II un Jūsu majestāti Beļģu karalieni Paolu valstsvizītē Latvijā. Es ceru, ka jūs un delegācija šo valstsvizīti atcerēsieties ar tikpat lielu sirsnību, kā es atceros savu viesošanos Beļģijā pagājušā gada oktobrī, kad man bija gods satikt jūs un saņemt Lježas universitātes goda doktores titulu.

Jūsu majestāte!

Mūsu valstu attiecību pamats tika likts 1921.gadā, kad Beļģija atzina Latvijas neatkarību. Latvijas tauta augstu vērtē Beļģijas lēmumu atjaunot, nevis no jauna dibināt diplomātiskās attiecības 1991.gadā. Šodien, esot Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvijai ir gandarījums būt Beļģijas kā vienas no Eiropas Savienības dibinātājvalsts sabiedrotajai.

Ar apbrīnu raugāmies uz jūsu darbu Beļģijas labā ārvalstīs vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā un sabiedrisko darbību Eiropas un pasaules mērogā. Jūsu spējas prasmīgi vadīt daudzvalodīgu tautu ir veicinājušas Beļģijas prestižu, ekonomisko un politisko lomu starptautiskajā arēnā. Beļģijas ievēlēšana Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē pagājušajā gada oktobrī un aizvadītā gada prezidentūra Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā tam ir uzskatāms apliecinājums.

Jūsu majestāte!

Šis ir nozīmīgs brīdis Eiropai. Mums bija lieliska iespēja tikai pirms mēneša svinīgajos pasākumos Briselē kopā atzīmēt 50.gadskārtu kopš Romas līgumu noslēgšanas. Esam nonākuši vēsturiskās krustcelēs, kad būtiskākais jautājums ir par to, kādu vēlamies redzēt mūsu savstarpējo integrāciju turpmāk. Eiropa piecdesmit gados kļuvusi daudz atvērtāka, dinamiskāka un savstarpēji atkarīgāka. Vienlaicīgi ir mainījusies arī pasaule. 21.gadsimta straujais modernizācijas un globalizācijas process nes mums jaunus izaicinājumus – migrāciju, terorismu, enerģētisko drošību, kā arī konkurenci par nozīmīgāko vietu starptautiskajā ekonomikā un politikā. Mums – 27 neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valstu saimei – ir jāpauž sava solidaritāte un atbildība par Eiropas nākotni, kuru spējam ietekmēt un noteikt. Eiropas Savienībai jākļūst demokrātiskākai, caurskatāmākai un efektīvākai, vienlaikus virzoties jauna Eiropas Savienības pamatlīguma virzienā.

Beļģija kā viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm un Eiropas Savienības “galvaspilsēta”, 50 gadu garumā pašaizliedzīgi ir pierādījusi uzticību solidaritātes un kopējas atbildības vērtībām. Tieši jūsu valsts kādreizējais premjerministrs un ārlietu ministrs Pols Anrī Spāks izstrādāja priekšlikumu par Eiropas kopējo tirgu un muitas savienību, kas ir kļuvis par vienu no Eiropas Savienības stūrakmeņiem.

Augsti novērtēju Beļģijas un Latvijas partnerību Eiropas Savienībā un NATO. Tieši Beļģija bija pirmā valsts, kas uzņēmās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas, kad

2004.gadā pievienojāmies Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

Jūsu majestāte!

Man ir liels prieks, ka šajā valstsvizītē jūs pavada uzņēmēju un akadēmisko aprindu delegācija. Tas apliecina, ka gan Beļģijai kā vienai no konkurētspējīgākajām ekonomikām pasaulē, gan Latvijai ir nozīmīgs potenciāls padziļināt ekonomiskās attiecības, kā arī sadarbību zinātnē un izglītībā. Es ceru, ka mūsu valstu uzņēmēju un augstākās izglītības iestāžu pārstāvju tikšanās šīs vizītes ietvaros ļaus apzināt sadarbības iespējas un dos nozīmīgus impulsus Beļģijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā.

Īpaši vēlos uzsvērt Latvijas daudzveidīgo sadarbību ar Beļģijas reģioniem Flandriju un Valoniju un franču kopienu, kas norisinās noslēgto sadarbības programmu ietvaros. Esam pateicīgi par Valonijas un franču kopienas puses sniegto iespēju Latvijas pārstāvjiem padziļināt franču valodas zināšanas Briseles Brīvajā universitātē un Monsas–Eno universitātē. Novērtējam Flandrijas puses ilggadējo atbalstu Latvijas ostu darbinieku apmācībai Flandrijas ostu apmācību centrā.

Jūsu majestāte!

Mūsu valstīm ir daudz kopēja. Gan Beļģija, gan Latvija ir bagātas ar kultūras daudzveidību. Mūsu valstu galvaspilsētas ir jūgendstila metropoles. Šā aizraujošā un piesātinātā arhitektūras virziena meistardarbu mantojums rūpīgi tiek saudzēts un apbrīnots kā Briselē, tā Rīgā.

Briseles Karaliskā opera “La Monnaie” un Latvijas Nacionālā opera ik sezonas piedāvā virkni jauniestudējumu, kas ir īsts baudījums opermūzikas cienītājiem. Briseles Mākslas pilī nereti var klausīties “Kremerata Baltica” izcilā vijolnieka Gidona Krēmera vadībā un latviešu jaunās un talantīgās vijolnieces Baibas Skrides lielisko sniegumu.

Daudzi Latvijas izcilākie mākslinieki, piemēram, Eduards Kalniņš, Jānis Liepiņš, Jānis Tīdemanis un Ģederts Eliass savos darbos atsedz beļģu glezniecības iespaidus un to mākslas studijās Beļģijā gūtās zināšanas.

Šā gada rudenī Beļģijā notiks Eiropas Savienības valstu kultūras festivāls “Europalia”. Kopā ar pārējo 26 Eiropas Savienības valstu māksliniekiem Latvijas māksliniekiem tajā būs prieks demonstrēt savus labākos tēlotājas un vokālās mākslas darbus.

Jūsu majestāte!

Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Beļģijas izpratne par sadarbības nozīmi paplašinātas Eiropas ietvaros dos impulsus mūsu valstu vēl intensīvākam, daudzveidīgākam un ciešākam dialogam, veicinās mūsu tautu dziļāku draudzību.

Uzsaucu šo tostu jums, Jūsu majestātes, par jūsu veselību un laimi, par beļģu un latviešu tautu labklājību stiprā Eiropā, par Beļģijas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību kā ieinteresētiem partneriem un uzticamiem sabiedrotajiem!