1992.gada 10.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai. Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 103 deputāti.

Kolēģi, par darba kārtību! Vispirms svītrojumi, atsevišķi balsojumi un papildinājumi.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas vārdā lūdzu uz nedēļu pārcelt 3.punktu, tātad izskatīt to nākamajā nedēļā. Pret to neiebilst arī Ekonomikas komisija, jo šeit ir papildu materiāli – valdības pieņemtie lēmumi, kā arī Lauksaimniecības ministrijas iesniegtie materiāli.

Un otrs. Šā 3.punkta vietā es piedāvāju šonedēļ noklausīties valdības informāciju par šo pašu jautājumu, jo valdības lēmums ir pieņemts vakardien. Tā ka es iesaku jautājumu par maizes cenām pārcelt uz nākamo nedēļu, bet šā punkta vietā iekļaut valdības informāciju.

Priekšsēdētājs: Vai informāciju tieši kā 3.punktu?

G.Grūbe: Jā, kā 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču, lai to svītrotu, būtu jādzird Ekonomikas komisijas domas.

Lūdzu, deputāte Zeltkalne!

B.Zeltkalne: Man būtu lūgums pārcelt šodienas darba kārtības 12. un 13.punktu uz rītdienu pulksten 12.00, jo tas ir saistīts ar daudzu uzaicināto personu piedalīšanos, bez tam šodien nav iespējams paredzēt konkrētu laiku. Runa ir par dzīvojamo telpu īri un par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ozols: Es ierosinu pārcelt 5.darba kārtības punktu – lēmuma projektu par nākamā gada budžeta koncepciju – atpakaļ trešajā pozīcijā, kā mums tas ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu bija nolemts, lai mēs varētu to apspriest tomēr tad, kad šeit plenārsēdē esam vairākumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: No kura punkta pārcelt?

I.Ozols: No 5. uz 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Mēs piekrītam, ka 3.jautājums – lēmuma projekts “Par maizes cenām” – tiktu pārcelts par vienu nedēļu, jo tiešām mēs vakar vakarā saņēmām Lauksaimniecības ministrijas sagatavotos materiālus, ar kuriem būtu jāiepazīstas valsts kontrolei. Mēs varam izskatīt šo jautājumu komisijā ceturtdien un tad lemt par tā izskatīšanas procedūru un mērķtiecību nākamajā nedēļā. Taču es apšaubu to, vai tādā gadījumā ir nepieciešams uzklausīt mutisku valdības informāciju. Ja ir šāda valdības mutiska informācija, tad ir vajadzīga arī valsts kontroles informācija. Valsts kontrole ir izdalījusi savus materiālus, un, manuprāt, arī valdība savu informāciju varētu izdalīt rakstiskā veidā. Tādējādi, saņēmuši šo informāciju, mēs varētu neiekļaut to mutiskā veidā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs svītrojam 5.punktu, ja komisija pati to ierosina noņemt no izskatīšanas, bet par valdības atskaiti šajā jautājumā lemsim atsevišķi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu lūgums svītrot 11.darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Par valsts ierēdņiem” – un pārcelt to uz nākamo nedēļu. Tas ir saistīts ar tieslietu ministra braucienu uz Tallinu sakarā ar līguma parakstīšanu.

Priekšsēdētājs: 11.punkts tiek svītrots pēc komisijas ierosinājuma un pārcelts uz nākamo nedēļu.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es nezinu kāpēc, taču gribu runāt par šo pēdējo ierakstu darba kārtībā – par 17.novembrī pulksten 10.00 paredzēto Muitas departamenta priekšnieka atskaiti. Mūsu praksē pašreiz nav precedenta, ka Augstākajā padomē atskaitās kādu departamentu vadītāji. Muitas departaments ir pakļauts Finansu ministrijai, tāpēc Muitas departamentam ir jāatskaitās valdības sēdē. Ja no valdības vadītāja ir šāds priekšlikums – skatīt Geidāna kunga atbilstību vai neatbilstību amatam –, tad es saprotu, ka mūsu uzdevums ir to skatīt. Taču pašreiz mēs esam uzņēmušies kaut kādu iniciatīvu… Varbūt tā ir Geidāna kunga pašiniciatīva – kavēt plenārsēdes darba laiku? Es to uzskatu par nelietderīgu.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu ierosinājums? Ja šis jautājums paliek, vai tad vajadzētu klausīties finansu ministra atskaiti?

J.Kinna: Jā. Ja kāds uzskata, ka to vajag, tad tā var darīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kirštein, lūdzu, nekomentējiet! Trešais mikrofons, lūdzu!

O.Kehris: Man būtu jāpaskaidro, ka Augstākā padome ir saņēmusi finansu ministra Siliņa kunga iesniegumu, kurā viņš lūdz izskatīt šo jautājumu, jo Muitas departamenta vadītājs Geidāns ir deputāts. Un viņi var jautājumus skatīt tikai tad, ja tos esam izskatījuši mēs. Tāpēc tas ir Finansu ministrijas lūgums, ko mūsu komisija tālāk adresēja Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam. Arī pats Geidāna kungs lūdza, lai mēs to izskatītu Augstākajā padomē. Tā ka, balstoties uz Geidāna kunga lūgumu un finansu ministra iesniegumu, mēs to izskatījām un arī mums nebija citas iespējas, kā vien lūgt to izskatīt šeit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Es lūdzu Kehra kungu precizēt: vai mēs esam saņēmuši finansu ministra iesniegumu izskatīt Geidāna kunga atbilstību ieņemamajam amatam?

O.Kehris: Es precizēšu: mēs esam saņēmuši finansu ministra vēstuli ar lūgumu izskatīt Geidāna kunga atskaiti.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Tā kā jūs zālē ļoti aktīvi apspriežat darba kārtību, arī runātāji ir spiesti runāt ļoti skaļi, un līdz ar to mēs visi tagad dzīvojam milzīgā skaļumā…

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir lūgums 11.novembrī pulksten 10.00, kā jau ieplānots, atstāt, lūk, šo atskaiti, ko ir sagatavojusi Ministru padomes komisija, par iedzīvotāju apgādes uzlabošanu ar pārtikas produktiem, un arī 15.punktu, ko ir sagatavojusi Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Šos abus punktus varētu izskatīt kompleksi. Jautājums ir ļoti svarīgs, jo faktiski tas ir saistīts ar privatizāciju un kārtības ieviešanu sabiedriskajā ēdināšanā un sabiedrisko pakalpojumu sfērā. Lūdzu šo punktu atstāt trešdienas rīta darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, neviens neapstrīdēja šo laiku un šo jautājumu. Tur bija runa par 17.novembri. Mazu uzmanību! Svītrošanai pieņemts ir 3.punkts – lēmuma projekts “Par maizes cenām”. Svītrots ir arī 11.punkts – “Par valsts ierēdņiem”. Atsevišķi balsosim par laiku, kad izskatīt valdības informāciju, jo tur ir dažādi ierosinājumi.

Ozola kungs kā 3.punktu ierosina izskatīt budžeta koncepciju. Zeltkalnes kundzes ierosinājumu neviens neapstrīdēja, un tas jau ir ieguvis gandrīz vai likumīgu spēku. Vēl tikai jānobalso. Par Geidāna kunga atskaiti balsosim atsevišķi, jo Kinnas kungs faktiski ierosināja svītrot šo atskaiti. Un, ja kāds ierosina klausīties, tad tikai ministra atskaiti. Tāds ir Kinnas kunga ierosinājums. Tā ka šie jautājumi ir skatāmi atsevišķi. Par pārējo, lūdzu, balsosim! Rezultātu! 97 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Šie jautājumi ir akceptēti un iekļauti darba kārtībā.

Kā lai izšķiramies par Grūbes kunga un Ozola kunga ierosinājumu? Ja ir vēl kādi viedokļi, tad, lūdzu, izsakiet tos, un tad balsosim! Ozola kungs, vai jūs klausāties? Tagad ir runa par jūsu ierosinājumu. Nē, balsot vēl nevajag. Lūdzu.

O.Kehris: Manuprāt, mēs jau esam rakstveidā saņēmuši valdības informāciju, kas ir izklāstīta valdības lēmumā par situāciju iedzīvotāju apgādē ar maizi un citiem labības produktiem, un mēs varētu pieņemt šo informāciju. Ja jautājuma iesniedzēji uzskata, ka ir nepieciešama valdības informācija, tad ierosinu vienlaikus ar valdības informāciju noklausīties arī Valsts kontroles informāciju par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Arī es gribētu atbalstīt Kehra kungu, jo arī es tāpat kā viņš būtībā tikai vakar saņēmu valdības informāciju. Tā ir Lauksaimniecības ministrijas informācija šinī jautājumā. Un tādā gadījumā tā ir vai nu jāpavairo visiem, vai arī tas viss jādara tad, kad atgriezīsimies pie šā jautājuma plenārsēdē, nevis tagad. Mēs vienkārši zaudēsim laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es nebūt nedomāju, ka šeit vajadzīga informācija par to, vai Valsts kontroles materiāls atbilst vai neatbilst kādiem kritērijiem, jo tas jāizšķir komisijas sēdēs, un tā tālāk. Taču mans un mūsu komisijas priekšlikums bija noklausīties valdības informāciju par pieņemto lēmumu. Ja pēc lēmuma izlasīšanas tas nav nepieciešams, jo visiem šis lēmums tagad tika izdalīts, tad tas ir cits jautājums. Tā vienkārši varētu būt informācija par pieņemto lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Es lūgtu Ozola kungu atsaukt savu priekšlikumu par 5.punkta pārcelšanu 3.punkta vietā, jo 4.punkts ir saistīts ar apkures jautājumiem un daudz laika neaizņems. Mēs tiksim tam laikus klāt.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu, izsakiet savu viedokli! Jums ir izteikts priekšlikums.

I.Ozols: Ja man nebūtu rūgtas pieredzes, ka maznozīmīgs jautājums, kuram esam piekrituši un tādēļ atvirzījuši budžeta koncepcijas izskatīšanu uz vēlāku laiku, nebūtu beidzies ar to, ka to vispār nepaspēja izskatīt pagājušajā nedēļā, tad es tam varētu piekrist. Vai Birkava kungs patiešām garantē, ka šis jautājums būs tāds, kā viņš prognozē?

V.Birkavs: Es garantēju, ka būs, bet kad…

I.Ozols: Ka būs – to jā, bet kā tas būs – to jūs negarantējat. Es tomēr pastāvētu uz to, lai pēc pagājušās nedēļas neveiksmīgās jautājuma izskatīšanas mēs šodien to izskatītu kā 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ābiķa kungs, es formulēšu, kā esmu to iecerējis, un jūs varbūt varēsit pie reizes komentēt. Acīmredzot mums vajadzētu rīkoties šādi: vispirms jābalso par Grūbes kunga ierosinājumu – noklausīties valdības informāciju par pieņemto lēmumu attiecībā uz maizes cenām. Ja šis jautājums ar balsu vairākumu tiek iekļauts darba kārtībā, tad nākamais balsojums būs par to, kad to izskatīt. Jo šie divi jautājumi pretendē uz vienu un to pašu laiku. Otrs balsojums būs tāds, ka mēs atkal balsosim, kad šo jautājumu izskatīt. Grūbes kungs uzskata – kā trešo, turpretī Ozola kungs uzskata, ka 3.punktā jāizskata budžeta koncepcija. Un tad mēs balsosim par abiem – kuru izskatīt kā trešo. Kurš gūs vairākumu, tas arī tiks iekļauts darba kārtībā kā trešais ar nosacījumu, ja Grūbes kunga ierosinājums iegūs atbalstu.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es pavisam par citu tēmu, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Tomēr vajadzētu kaut kā pabeigt šo…

Dz.Ābiķis: Tad es pagaidīšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

O.Kehris: Es atkārtoju, priekšsēdētāja kungs, savu priekšlikumu, ka principā es būtu par to, lai šonedēļ svītrotu šo maizes cenu jautājumu. Taču, ja par to tiek balsots, tas es lūgtu to saistīt gan ar valdības, gan ar Valsts kontroles informāciju.

Priekšsēdētājs: Mums acīmredzot jāņem vērā jūsu informācija, kad spiedīsim podziņas, jo tas ir Grūbes kunga ierosinājums.

O.Kehris: Tādā gadījumā, priekšsēdētāja kungs, es jau ierosināju izskatīt arī Valsts kontroles informāciju, un tas ir mans ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Būs divi balsojumi. Ābiķa kungs, vai jūs varat vēl pagaidīt? Labi. Kehra kungs uzstāj par sava ierosinājuma balsojumu, tāpēc būs divi balsojumi. Pirmais balsojums ir Grūbes kunga ierosinātā valdības informācija par pieņemto lēmumu sakarā ar maizes cenām. Kehra kunga ierosinājums ir ne tikai izskatīt informāciju par pieņemto valdības lēmumu par maizes cenām, bet arī noklausīties Valsts kontroles informāciju. Tādi būs divi balsojumi.

Pirmais tātad ir Grūbes kunga ierosinājums. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 48, 11, 33.

Lūdzu, balsosim par Kehra kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 66, 6, 24. Balsu vairākumu guvis un arī absolūto vairākumu saņēmis Kehra kunga ierosinājums. 66 balsis – par.

Tagad par laiku. Jūs acīmredzot dzirdējāt argumentus, ko izteica Ozola kungs un ko izteica arī Grūbes kungs. Būs divi balsojumi. Par Grūbes kunga ierosinājumu mēs balsosim vispirms, jo tā tas ir reģistrēts manos aktos. Un pēc tam Ozola kunga ierosinājums būs nākamais.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Felss: Bija ierosinājums par šo jautājumu balsot un atlikt. Es gribētu zināt, vai mums būs arī tāds balsojums – atlikt to uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, es precīzi pateikšu, kā jūs teicāt: “Bija priekšlikums balsot un atlikt…”

A.Felss: Es atvainojos – bija ierosinājums atlikt šā jautājuma izskatīšanu pēc tam, kad būs iegūta informācija no izsniegtajiem materiāliem, un izskatīt jautājumu nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, šo argumentu katrs balsotājs, spiežot podziņu, jau iekļāva savā rīcībā.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es vismaz tā ceru. Grūbes kunga ierosinājums bija tagad izskatīt informāciju – gan valdības, gan Valsts kontroles informāciju – kā trešo jautājumu. Pēc tam balsosim par priekšlikumu kā trešo jautājumu izskatīt budžeta koncepciju. Tas ir Grūbes kunga ierosinājums. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 58, 6, 24.

Balsosim par Ozola kunga ierosinājumu kā trešo izskatīt budžeta koncepciju 1993.gadam. Lūdzu rezultātu. 24, 11, 45. Grūbes kunga ierosinājums gūst vairākumu un tiek iekļauts kā trešais darba kārtības jautājums.

Vēl izskatīsim Kinnas kunga priekšlikumu, un pēc tam Ābiķa kungs izteiks savus papildinājumus. Kinnas kungs ierosina izslēgt 17.novembrī pulksten 10.00 paredzēto Geidāna kunga atskaiti. Ja kāds to grib ierosināt, tad viņš uzskata, ka ir jāierosina ministra kunga atskaite. Taču viņš pats to neierosināja.

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu par izslēgšanu. Rezultātu! Negūst vairākumu. Tas paliek kā priekšlikums nākamajai darba kārtībai, kuru plenārsēde akceptēs attiecīgajā nedēļā.

Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Gorbunova kungs, tā kā jautājums ir nobalsots, Geidāna kungs atskaitīsies. Es gribētu – es to lūdzu arī frakcijas sēdē –, lai būtu šie Finansu inspekcijas pārbaudes materiāli, jo pretējā gadījumā, es domāju, ja deputātiem tie netiks izsniegti, mums būs tikai tukša noklausīšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot tas ir jāformulē arī darba kārtībā. Mums šodien jau radās dažādi viedokļi, tāpēc acīmredzot arī pie Geidāna kunga atskaites ir jābūt Finansu inspekcijas informācijai. Un tas acīmredzot ir jāieraksta arī darba kārtībā. Es tā sapratu jūsu priekšlikumu. Paldies.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gribēju ierosināt, lai pie mums ierastos tieslietu ministrs un izklāstītu savu viedokli par to, ka Latvijā joprojām tiek izplatīta avīze “Deņ”, bet, tā kā es tikko saņēmu informāciju no Likumdošanas komisijas vadītāja, ka šo jautājumu risina prokuratūra, tad šo priekšlikumu neierosinu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Čepānis.

A.Čepānis: Sakarā ar pagājušās nedēļas balsojumu ierosinu šodien strādāt līdz pulksten 17.00, lai pēc tam varētu tikties ar Latvijas uzņēmējiem. Par to vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Čepāņa kungs, paņemiet, lūdzu, mūsu plenārsēžu darba kārtību! Prezidijs jau ir ņēmis vērā šo iepriekšējās nedēļas balsojumu šajā jautājumā. Šeit ir redzams, ka plenārsēde šodien ir līdz pulksten 17.00. Jūsu ierosinājums ir pavairots un izplatīts, līdz ar to tas izskan kā atgādinājums, bet balsot nav nepieciešamības.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungu lūdzu tribīnē! Sākam izskatīt likumprojektu “Par zinātnisko darbību” trešajā lasījumā.

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka pagājušajā nedēļā likumprojekts trešajā lasījumā pa pantiem ir jau izskatīts. Man ir arī visi dati par to, kādas izmaiņas izdarītas šajos pantos. Kā es saprotu, tad attiecībā uz pašu likumprojektu ir atlicis tikai nobalsot par šo likumprojektu kopumā. Tas ir pirmais.

Un otrs. Tātad vajadzētu atsevišķi pieņemt lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Es ierosinātu sēdes vadītājam likt uz balsošanu tieši šo jautājumu par paša likuma pieņemšanu galīgajā variantā, un tad es tuvāk pievērstos lēmumam par tā spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Vai jautājumu Plotnieka kungam nebūs?

A.Plotnieks: Nebūs. Labi, tādā gadījumā…

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem, lūdzu!

A.Plotnieks: Tā kā mums ir tikai jāizlemj…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet mikrofonā, citādi zālē nav dzirdams!

A.Plotnieks: Tā kā mums šodien atliek tikai izteikt savu attieksmi par vai pret šo likumprojektu, es gribētu publiski izteikt savu vērtējumu, uzskatīdams, ka likumprojekts ir klaji antidemokrātisks. Tas ir klaji antidemokrātisks tajā ziņā, ka šeit joprojām tiek veidota struktūra, lai zinātni pakļautu administratīvai vadībai. Tas ir viens.

Otrs. 14.punkts, par kuru mēs tik daudz runājām un kurš ceļoja it kā otrajā lasījumā, pēkšņi pazuda. Vai mēs to pieņēmām otrajā lasījumā vai ne – es pat nespēju tam izsekot. Tomēr katrā ziņā šī nostrifikācija tāda, kāda tā jau šodien ir ievadīta un kā tas viss ir noticis līdz šai dienai, faktiski nav eksistējusi, un Latvijā nav zinātnes. Es gribētu teikt, ka tā ir 1917.gada boļševistiskās politikas attieksme pret zinātni, pilnīga retorācija (?) (nevar saprast, jo pazuda skaņa). Un katrā ziņā no jebkuras demokrātiskas pārliecības viedokļa šāda pozīcija ir noraidāma. Tāpēc es balsošu pret šo likumprojektu kā tādu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, mums ir atlicis vienīgi nobalsot.

J.Vaivads: Vai man arī ir tiesības izteikties par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es izmantošu šo tribīni, lai izteiktos par balsošanas motīviem. Jā, pagājušajā nedēļā šajā likumprojektā tika izdarīti tādi labojumi, pret kuriem es katrā ziņā būtu balsojis pretī, bet es neuzskatu tos par tik izšķirošiem, lai varētu teikt, ka mana attieksme pret likumprojektu kopumā būtu kardināli mainījusies.

Runājot par šādu ievirzi attiecībā uz nostrifikāciju un boļševismu, es ieteiktu izvērtēt to, ko jau ir publicējuši daudzi ievērojami mūsu zinātnieki tieši attiecībā uz šo procedūru, – kaut vai, piemēram, akadēmiķis Stradiņš. Palasiet, ko ir rakstījuši Baltijas pētniecības institūta eksperti par šo procedūru, un izdariet secinājumus. Šeit nav nekāda sakara ar boļševistisku ievirzi. Gluži otrādi! Ar šo procedūru ir paredzēts atsijāt, varētu teikt, zinātnes sajaukumu. Lieko atsijāt un atstāt tikai zinātni, lai tā būtu izvērtēta. Tā ka es šeit, protams, šādus apgalvojumus kategoriski noraidu.

Par administratīvo vadību. Principā ir gluži otrādi – Zinātnes padome kā institūcija ir nošķirta no valsts administratīvās vadības. Tā ir tīri koleģiāla vadība. Ja runājam par šādu izpratni, kāda līdz šim mums ir bijusi attiecībā uz zinātnes vadību, varu teikt, ka tā ir pavērsta gluži pretējā virzienā. Tā ir pavērsta tādā virzienā, ka paši zinātnieki un vadība kopēji koleģiāli veido zinātnes politiku faktiski bez kādas administratīvas ievirzes. Līdz ar to es uzskatu, ka tādi izteikumi, kādi skan no profesora Plotnieka puses, ir vairāk nekā demagoģiski, un aicinu tomēr normāli nobalsot par šo likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par zinātnisko darbību” trešajā lasījumā. Lūdzu balsot! Vaivada kunga balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 67 – par, 8 – pret, 14 – atturas. Likumprojekts ir pieņemts.

J.Vaivads: Tagad izskatīsim lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Principiālu izmaiņu šeit faktiski nebūtu, vienīgi, ņemot vērā šā likuma lēno virzīšanās gaitu, acīmredzot ir jāizskata jautājumi par atsevišķiem termiņiem. Es ierosināšu šīs izmaiņas nevis rakstiskā veidā, bet tikai mutiski. Es domāju, ka tas balsošanu tomēr neapgrūtinās. Ja, pastāvot tādam nosacījumam, deputāti piekrīt, tad ir vērts turpināt. Tātad, ja man tiek pieprasīts termiņus tagad atsevišķi iesniegt drukātā veidā, tad tādā gadījumā es neesmu gatavs veikt šo darbu, jo faktiski es to pārņēmu tikai vakar. Taču runa ir tikai par pašiem termiņiem. Pārējie priekšlikumi ir sagatavoti rakstiski, bet par termiņiem, es domāju, mēs varētu tīri normāli nobalsot arī tad, ja tie nav rakstiskā veidā.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, vai mēs lēmuma projekta apspriešanā ievērosim parasto procedūru? Tātad vispirms ir jūsu ziņojums par lēmuma projektu, tad – jautājumi. Pēc tam, ja deputāti vēlēsies, viņi varēs uzstāties debatēs. Līdz beidzot mēs apspriedīsim lēmuma projektu pa punktiem.

J.Vaivads: Labi, tādā gadījumā es turpinu savu ziņojumu. Respektīvi, šie punkti principā visi paliek. 1.punktā minēto termiņu, kur ir norādīts 1992.gada 30.novembris, acīmredzot būtu nepieciešams par vienu mēnesi pagarināt, tas ir, līdz 31.decembrim. Tādas būtu ierosināmās izmaiņas. Tas paredz Zinātnes padomei sagatavot Ekspertu komisijas izveidošanas kārtību. Zināma iestrāde šajā jautājumā pašai Zinātnes padomei jau ir, bet situācija ir tāda, ka acīmredzot šā likuma prasības liks koriģēt arī visus šos nolikumus un tos mainīt. Taču, lai šo darbu varētu kvalitatīvi veikt, acīmredzot būs nepieciešams laiks.

2.punktā ir paredzēts Zinātnes padomes izveidošanas kārtībā izdarīt nepieciešamās izmaiņas atbilstoši šim likumam, bet Ministru padomei tās būtu jāapstiprina. Arī šeit tad paliktu termiņš – 31.decembris, jo šie divi pirmie punkti varētu tikt izstrādāti paralēli.

Tālāk 3.punktā ir paredzēta jau reāla procedūra attiecībā uz Ekspertu komisijas izveidošanu. Ar šo punktu varētu precizēt, ka to vajadzētu pabeigt līdz 1993.gada 15.februārim, neatstājot šādu nenoteiktu termiņu – februāri.

Tālāk ir manis paša sagatavotais priekšlikums, kas ir saskaņots ar Izglītības ministrijas Zinātnes departamentu, un tas būtu attiecībā uz 2.punkta 4.apakšpunktu. Tātad tas lasāms jūsu 281.dokumentā, kurā Ministru padomei tiek uzdots izveidot komisiju, lai izvērtētu stāvokli augstākās izglītības un zinātnes integrācijā Latvijas Republikā, un šīs komisijas priekšlikumus un atzinumus jeb vērtējumus vajag iesniegt Augstākajai padomei līdz 1.februārim.

Kādēļ šāds priekšlikums netika ietverts lēmumā uzreiz? Manuprāt, iebalsojot to, ka arī atsevišķām zinātniskajām iestādēm būs promocijas un habilitācijas tiesības, tas būs diezgan principiāls pavērsiens zinātnes politikā. Līdz ar to faktiski atkal iezīmējas šī disipatīvā virzība ne vairs uz zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, bet iezīmējas ceļš uz šādu dalīšanos. Tādēļ es domāju: lai kompensētu varbūt šo trūkumu, kas pagājušajā nedēļā tika iebalsots šajā likumā, es ierosinu šo darbu apstādināt un izveidot komisiju, kura tad varētu nākt ar saviem atzinumiem un darboties virzienā, kas būtu vērsts uz zinātnes un augstākās izglītības integrāciju, ko uzskatu par vienu no zinātnes politikas stūrakmeņiem. Tāds būtu mans priekšlikums. Tālāk šo punktu tad varētu papildināt.

Šajā lēmuma projektā varētu būt arī attiecīgas izmaiņas 3.punktā – 30.novembra vietā jābūt 31.decembrim. Faktiski attiecībā uz termiņiem mēs vairs nekādus citus priekšlikumus neizvirzām, taču ir deputāta Selecka priekšlikums, kuram es simtprocentīgi piekrītu. Tas ir par valsts izmēģinājumu un selekcijas staciju statusu. Tas principā ir reglamentēts šā likuma 24.pantā par valsts zinātniskajām iestādēm, arī pamatprincipi šajā likumā ir noteikti. Un praktiski ir izveidojusies tāda situācija – tas domāts deputātu zināšanai –, ka, manuprāt, pašlaik uz šādu valsts zinātnisko iestāžu rēķina parazitē saimnieciskas struktūras, kuras faktiski, par bāzi ņemot šīs zinātniskās izstrādes, veic saimniecisko darbību un gūst peļņu, bet pašus zinātniekus tur burtiski nabadzībā. Un līdz ar to šī problēma ir jāatrisina. Likuma 24.pants paredz, ka to var atrisināt, taču šajā nolūkā ir jāatdala atsevišķi zinātniskā daļa. Taču, ja tā iekļaujas kādās apvienībās, tad tas atsevišķi ir reglamentējams ar nolīgumu. Līdz ar to 6.punkts paredz, ka Ministru padomei vajadzētu izveidot šādu lauku zinātnisko iestāžu paraugstatūtus, lai uz to pamata veiktu nepieciešamo reorganizāciju, ko uzskatu par pilnīgi nepieciešamu. Tātad aicinu to iekļaut kā 6.punktu šajā lēmumā, un līdz ar to 7.punkts attiektos tikai uz spēkā stāšanās termiņu. Šie tad būtu tie precizējumi, kuri man bija jāizklāsta par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Vaivada kungs! Paskatieties, lūdzu, lēmuma 2.punkta 3.apakšpunktu un 5.punktu. Te lēmuma projektā ir runāts par augstskolām. Man īsti nav saprotams, kādā sakarībā tas vispār parādās.

Un otrkārt. Vai šis punkts ir vienkārši tāpat sagatavots, jo likums par augstskolām dzims vēl daudzkārt grūtāk un cīņas būs vēl asiņainākas nekā šajā likumā? Sakiet, vai mēs šeit ar to paši nesasienam sev rokas? Piemēram, šajā 5.punktā. Tur viss ir skaidrs, bet mēs gaidīsim gadu, kamēr šis likums būs.

J.Vaivads: Tātad attiecībā uz 2.punkta 3.apakšpunktu. 1.decembra termiņš acīmredzot ir mazliet par ātru. Es to jau minēju. Tur varētu būt 31.decembris, tas ir, nevis 1., bet 31.decembris.

Runājot par to, vai 5.punktā mēs it kā nesasienam sev rokas ar šo augstskolu likumu. Par to, ka cīņa par tā pieņemšanu būs daudz grūtāka, es jums zināmā mērā varu piekrist, bet tādā gadījumā acīmredzot ir divas izejas, par kurām varētu balsot: vai nu svītrot 5.punkta otrajā rindkopā šo termiņu – 31.decembris, vai, atstājot šo 31.decembri, svītrot divu likumprojektu nosaukumus turpmākajā tekstā. Tas ir, ka vajag: “sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem…”, nenosaucot kādiem. Taču mums jau ir izstrādāti Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekti par zinātniskajiem grādiem un par promociju un habilitāciju. Turpretī, ja tekstā atstājam, ka mums ir jāsagaida arī likums par augstskolām, tad tādā gadījumā tiešām ir jāsvītro šis termiņš. Te grūti pat izvēlēties, kurš variants ir labāks. Sakarā ar to, ka Latvijas Zinātnes padomes izveidotās Promocijas un habilitācijas padomes pilnvaras beidzas nākamā gada 31.decembrī, es tomēr ierosinātu, lai līdz tam laikam viss paliek, kā bijis, jo vajadzētu tomēr sagaidīt likumu par augstskolām un tad uz šo divu likumu bāzes varētu izveidot šo nolikumu, kas būtu par habilitāciju un promociju. Līdz ar to mans personīgais priekšlikums būtu svītrot šā 5.punkta otrajā rindkopā termiņu “1992.gada 31.decembris”.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs!

R.Rikards: Par 1.punkta 3.apakšpunktu. Tātad par šo termiņu, ka Ekspertu komisijas izveidošanu vajag pabeigt līdz 15.februārim. Vai tas nebūs par maz? Mums janvāra sākumā būs zināms tikai par kārtību, kādā veidā notiek vēlēšanas, kandidātu izvirzīšana, apspriešana. Tas ir gluži tāpat kā attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, tikai zinātnes nozarē. Vai nebūs par maz laika? Faktiski esošās ekspertu padomes jau darbojas, un, teiksim, ja ieliktu termiņu 15.martu, tad tās vēlēšanas varētu notikt formāli demokrātiski, pietiekami plaši apspriežot kandidātus, jo tad faktiski viss sāls ir šīs ekspertu padomes, nozaru ekspertu padomes. Tas ir tas, uz kā balstās viss fundaments. Tās vajadzētu izveidot ļoti demokrātiski un kārtīgi, bet nevajag to sasteigt. Vajag ielikt 15.martu, un mums tas neko arī nekavētu.

J.Vaivads: Taču tādā gadījumā mums ir jāmaina 4.punktā minētais termiņš – 1.marts, bet tad mums arī ir jāatbild…

R.Rikards: Tas tad ir 1.aprīlis. Jā, 4.punktā tad ir 1.aprīlis.

J.Vaivads: To var likt uz balsošanu. Es, protams, domāju, ka, normālā kārtībā strādājot, varētu iekļauties arī norādītajos termiņos. Ja jums šķiet citādi – lūdzu, balsosim!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais referent, cienījamais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu pārbaudīt, vai šis likums neierobežos mūsu darbību. Runa ir par to, ka Latvijā ir steidzami jāizveido Latvijas tautsaimniecības prognozēšanas un attīstības institūts – apmēram tāds būtu tā nosaukums. Valdība ir ieplānojusi darboties ļoti radikāli. Iespējams, ka mēs nošķelsim akadēmijai Ekonomikas institūtu un pārtaisīsim to pilnīgi par Tautsaimniecības institūtu, kāds tas bija Valsts plāna pakļautībā. Un nošķelsim arī vēl vienu daļu fakultāšu nost – Universitātē to ir vairāk par trim, bet Tehniskajā universitātē vēl divas. Un tad paskatīsimies, kas notiks ar Lauksaimniecības ekonomikas institūtu. Mums nav tik daudz ekonomikas, lai mēs varētu vispār kaut vai elementāri prognozi dabūt, lai Finansu ministrijai nebūtu jātaisa prognozes, tā teikt, budžeta koncepcijā un lai tas viss neizskatītos ar baltiem diegiem šūts. Šādu radikālu rīcību, protams, mēs gribam saskaņot gan ar Lielpētera kungu, gan ar Zaķa kungu, bet tajā pašā laikā galīgi nedomājam šeit lietot kaut kādas maigas metodes. Un šis likums jau nu nebūs tas, kas dos iespēju aiz tā aizslēpties un mierīgi, tā teikt, turpināt “produktīvo” darbību, kuras rezultāts sausajā atlikumā ir tuvs nullei. Tas ir birokrātisks jautājums, bet tas ir modelis.

J.Vaivads: Pirmkārt, es gribu teikt, ka attiecības šeit tiek reglamentētas. Pamatā valsts zinātnisko iestāžu darbs. Un šinī gadījumā Ministru padome var būt gan valsts zinātnisko iestāžu dibinātāja, gan arī to likvidētāja, un es te nekādas problēmas nesaskatu. Jums vienīgi būs problēmas, kā izmest uz ielas zinātniekus, kuri pašlaik tur strādā. Tur būs zināmas problēmas. Reorganizācijas nozīmē jums nekādu problēmu nevar būt, bet jautājums būt tāds, ko jūs piedāvāsit jau strādājošajiem zinātniekiem, kādu sociālo jeb darba nodrošinājumu turpmāk dosit? Jo likums paredz to, ka zinātnieku ar zinātnisko grādu bez zinātniskās koleģiālās institūcijas lēmuma vienkārši no darba atbrīvot nevar.

I.Godmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav. Vaivada kungs, varbūt tagad skatīsim pa punktiem. Ja kāds no deputātiem uzskatīs, ka ir nepieciešams par kādu punktu balsot atsevišķi, tad, lūdzu, dariet to zināmu plenārsēdei. Lūdzu, Vaivada kungs, nosauciet datumus!

J.Vaivads: Tātad 1.punkta 1.apakšpunkts. 30.novembri vajadzētu nomainīt ar 31.decembri.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads: 2.punktā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads: 3.punktā ir Rikarda kunga ierosinājums – līdz 15.martam. Nevis līdz 1993.gada februārim, bet līdz 15.martam.

Priekšsēdētājs: Vai Vaivada kungs tam piekrīt? Vai nepieciešams balsot?

J.Vaivads: Es piekrītu. Ja kāds uzskata, ka vajag balsot, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim.

J.Vaivads: Tālāk 2.punkta 3.apakšpunktā 1.decembris tiek aizvietots ar 31.decembri.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads: Tātad 2.punkta 4.apakšpunktā (281.dokuments) ir mans ierosinātais teksts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam – Puzo kungs.

J.Vaivads: Puzo kunga ierosinājumu es varu pateikt tepat no mik­rofona. Viņa ieteikums ir manā priekšlikumā izsvītrot vārdu “augstākās”, proti, paplašināt šo jēdzienu, un izveidot komisiju, kas izvērtētu stāvokli izglītības un zinātnes integrācijā Latvijas Republikā. Es personīgi piekristu arī tādam viedoklim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es uzskatu, ka šis punkts ir kompromisa punkts. Un Puzo kunga redakcijā tas visnotaļ ir pieņemams, tikai, protams, ir runa par to, kāds būs šā punkta mehānisms, – tātad no kura kontingenta šajā komisijā tiks iekļauti attiecīgie cilvēki. Taču punkts, protams, ir labs.

J.Vaivads: Katrā ziņā, es domāju, ka neviens necietīs arī tad, ja šī komisija tiks paplašināta tādā nozīmē, lai tā varētu izpildīt arī šo punktu.

Priekšsēdētājs: Deputātu zināšanai! Tātad 281.dokumentā vārds “augstākās” tiek svītrots. Vai nevienam iebildumu nav? Lūdzu, turpināsim!

J.Vaivads: 3.punkts. Tātad te 30.novembri vajadzētu aizstāt ar 31.decembri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

J.Vaivads: 4.punktā izmaiņu… Nē, piedodiet, tomēr ir – 1.aprīlis. 5.punkta pirmajā rindkopā izmaiņu nav. Tātad atliek jautājums par 5.punkta otro rindkopu. Te ir divi priekšlikumi: vai nu svītrot abu likumu nosaukumus un atstāt datumu, vai svītrot datumu un atstāt abu likumu nosaukumus. Es ierosinātu svītrot datumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Arī es atbalstītu variantu – svītrot datumus.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Ja ierosinātāji piekrīt, tad nav. Paldies.

J.Vaivads: Šinī gadījumā vēl ir maza izmaiņa: acīmredzot ir jā­svītro vēl divi vārdi, kas ir saistīti ar to, kādā formā likums ir pieņemts pa pantiem pagājušajā nedēļā. Proti, šīs pašas rindkopas priekšpēdējā teikumā ir rakstīts “universitātēs un akadēmijās”. Jo, ja likums jau paredz, ka habilitācija var būt arī citās zinātniskajās iestādēs, tad šeit likt iekšā “universitātēs un akadēmijās” acīmredzot nav pamata.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

J.Vaivads: Citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

J.Vaivads: Selecka kunga priekšlikums ir par valsts lauku zinātniskajām iestādēm. Tas ir 243.dokuments.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem iebildumu nav? Tādā gadījumā varam balsot par dokumentu kopumā. Paldies Vaivada kungam.

Lūdzu sekretariātu zvanīt. Balsošanas režīmu! Balsošanas režīms ir ieslēgts. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Par Latvijas Republikas ārlietu ministra iecelšanu”. Lūdzu. Ziņotājs būs premjers. Atgādinu deputātiem par kārtību, kādā tiek apspriestas ministru kandidatūras. Katram kandidātam savas turpmākās darbības pamattēžu izklāstam tiek dots laiks līdz 15 minūtēm, atbildes uz jautājumiem kopumā ilgst līdz 30 minūtēm, galavārdam – līdz piecām minūtēm. Deputātiem ir tiesības uzdot kandidātiem jautājumus, izteikt savu viedokli par viņa turpmākās darbības pamattēzēm un līdz balsošanas sākumam aģitēt par vai pret izvirzīto kandidatūru. Deputātam vārds tiek dots līdz piecām minūtēm.

Lūdzu premjera kungu tribīnē!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet man izvirzīt jūsu izskatīšanai un, pēc manas dziļas cerības, akceptēšanai kandidatūru Latvijas Republikas ārlietu ministra postenim – deputātu Georgu Andrejeva kungu.

Kā jūs redzat, Andrejeva kungs pēc sava “curriculum vitae”, tas ir, pēc dzīves ceļa, ir nogājis posmu līdz profesoram doktoram. Neiedziļinoties mūsu politiskajos uzskatos, mēs esam principā ar ārlietu ministru vienojušies par divām lietām: par to, ka Andrejeva kungam, uzsākot darbu, tiks saglabāta zināma kontinuitāte, es šeit domāju, tieši organizatoriskajā darbā Ārlietu ministrijā, kas patlaban šajā pārejas posmā ir ļoti svarīgi. Līdz ar to nebūtu paredzamas nekādas straujas izmaiņas attiecībā uz vietnieku personālsastāvu. Protams, ja jaunais ārlietu ministrs neizvēlēsies citu variantu. Otrs, ko gribu teikt, ir tas, ka pamatā politiskajos jautājumos mēs esam panākuši konsensu ar Andrejeva kungu, tāpēc es gribētu ieteikt jums noklausīties un ļoti lūgt viņu atbalstīt.

Vēl es gribētu izteikt šādu priekšlikumu. Šeit diemžēl nav pareizi uzrakstīts pats lēmums. Šis lēmums ir tikai par Andrejeva kungu, bet visu, kas attiecas uz Jurkāna kungu (labajā pusē), es silti iesaku izsvītrot, atstājot tikai to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj iecelt par Latvijas Republikas ārlietu ministru Georgu Andrejevu. Tajā brīdī, kad deputāti nobalsos par Andrejeva kungu, Jurkāna kungs automātiski savas pilnvaras būs nolicis. Tā ka es ļoti lūgtu atbalstīt šo kandidatūru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Godmaņa kungam? Nav. Paldies. Saskaņā ar procedūru Andrejeva kungam tiek dotas 15 minūtes.

G.Andrejevs, ārlietu ministra amata kandidāts: Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātais premjerministra kungs, kolēģes un kolēģi, cienījamie klātesošie! Atļaujiet sākt šo manis uzdrīkstēšanos runāt no šīs augstās tribīnes ar nelielu atkāpi laika ziņā, domās pārceļoties uz 1990.gada pavasari, kad mēs visi kopā veicinājām vai atturējāmies veicināt Latvijas ārlietu resora atdzimšanu pēc 50 gadu ilgas nebūšanas. Atļaujiet izvirzīt un pašam arī pacensties dot atbildi uz galvenajām līdzībām starp šīm divām dienām, kuras šķir laikposms tieši divarpus gadu garumā, kā arī uz atšķirībām.

Galvenās līdzības es saskatu šādos apstākļos: šodien tāpat kā toreiz jūsu priekšā stāv cilvēks ar visai niecīgām iepriekšējām iestrādēm ārlietu resora vadīšanā. Runājot par sevi, vēlreiz atļaušos atgādināt, ka šis abu frakciju atsevišķu kolēģu piedāvājums, bet pēc tam arī premjerministra uzaicinājums nāca man pilnīgi negaidīti un, runājot mediķu valodā, bija šokējošs. Aizvadītajā laikā es biju pieskaņojies Ārlietu komisijas darbam, biju gandarīts līdzdarboties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un tādā veidā arī cerēju aizvadīt atlikušo laikposmu deputāta statusā. Un tas likās pavisam normāli un pieņemami. Ja nu tomēr vairākums no jūsu vidus izlems, ka manā darbībā vēlreiz jārada revolucionārs pavērsiens, tad uzskatīšu to par jūsu norīkojumu – par parlamentārā vairākuma gribas izpausmi, lai es darbotos šajā resorā jau iepriekš minētajā laikposmā. Sīkāk par to esmu izteicies jau abās frakcijās, kas mani uzklausīja.

Šodien tāpat kā toreiz mazās Latvijas īstenā neatkarība ir vairāk mūsu iecerēs nekā realitātē. Tā joprojām nav atbrīvota no svešas valsts milzīgās armijas, kaut arī ir mainījies šīs armijas grupējumu nosaukums un juridiskā pakļautība. Šodien tāpat kā toreiz ievērojama iedzīvotāju daļa ar nemainītu atribūtiku aicina atteikties no jebkādas neatkarības un atgriezties vairs neesošās Padomju Savienības sastāvā. Šādu cilvēku integrēšanās Latvijas tautas Saeimā ir visai apšaubāma. Protams, pastāv arī atšķirības, taču es šeit negatavojos iztirzāt ekonomikas, ražošanas vai vispārējā dzīves līmeņa izteikto lejupslīdi. Lejupslīdi, kas vērojama iedzīvotāju lielākajā daļā pretstatā pasakainu bagātību centralizēšanās procesam nelielas jaunbagātnieku saujiņas rokās.

Es gribu atzīmēt to pozitīvi atšķirīgo ārlietu resorā, kas raksturo šodienu, kas neapšaubāmi ir līdzšinējā ārlietu ministra, viņa vietnieku, daļu vadītāju un valdības sasniegums. No dažu cilvēku pārstāvētas ministrijas iedīgļa, pārvarot nemitīgas finansiālās, kadru, telpu, tehniskā ierīkojuma grūtības, Ārlietu ministrija ar 160 štata vietām šodien jau tuvojas pirmskara neokupētās brīvās Latvijas ārlietu resora apmēriem. Šo darbinieku skaitu papildina vēl 57 darbinieki, to skaitā 41 diplomātiskā ranga pārstāvis ārzemēs, kā arī 14 šobrīd jau apstiprinātie goda konsuli, kuru skaits nemitīgi pieaug un kuru darbība neprasa līdzekļus no Latvijas valsts. Tiesa, vairākums no šiem cilvēkiem darbu ārlietu jomā ir sākuši visai nesen, taču arī uz šodienu paveiktais, spiežot pēc tā, ar ko esmu paspējis iepazīties, ir visai būtisks. Par to var spriest no informatīvā pārskata par Latvijas Republikas ārpolitikas un diplomātiskās darbības galvenajām norisēm laikposmā no 1990. līdz 1992.gadam, no Latvijas Republikas divpusējiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir noslēgti šajā laikposmā, kā arī no detalizētajiem pārskatiem praktiski par katru Latviju interesējošo valsti pasaulē, kurus es saņēmu iepriekšējā dienā, taču nakts stundas bija par īsu, lai ar tiem detalizēti iepazītos un tos šodien apkopotu.

Domāju, ka lielākais sasniegums ir ministrijas iekšējās struktūras reorganizācijas pabeigšana, kas pēc vēsturiskās vēstnieku tikšanās pagājušā mēneša nogalē Rīgā ļauj darboties mērķtiecīgāk nekā jebkad agrāk.

Attiecībā uz pašiem darbības mērķiem jāteic, ka tie nav jārada no jauna. Par vairākumu no tiem jau ir diskutēts šajā zālē. Daudzus no tiem kā neatliekamus izvirza pati dzīve. Manā izpratnē, Latvijas ārpolitikas galvenie mērķi ir: Latvijas Republikas valstiskās neatkarības tālāka atjaunošana un nostiprināšana, pamatnācijas pašnoteikšanās tiesību atjaunošana un nostiprināšana, cittautiešu integrācija, nodrošinot vienādas tiesības visiem Latvijas pilsoņiem, garantējot starptautiski atzītas tiesības minoritātēm, kā arī cilvēktiesības Latvijā likumīgi dzīvojošajiem ārvalstniekiem. Nav šaubu, ka tuvākajā nākotnē arī citas partijas un sabiedriski politiskās organizācijas līdzīgi tam, kā nupat publicētie Demokrātiskā centra partijas, Pilsoņu kongresa, Latvijas Tautas frontes un citi materiāli, dos vielu pārdomām, diskusijām un iespējamai ieviešanai mūsu praktiskajā darbā, ja vien būsim pietiekami stipri un gudri, kā arī vienoti vismaz šajā galvenajā nostādnē.

Paldies par uzmanību, esmu gatavs atbildēt uz tiem jautājumiem, uz kuriem to spēšu. Ja ne – aicināšu talkā kolēģus no Ārlietu ministrijas, kas, protams, patlaban daudzos jautājumos ir kompetentāki par mani.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanai ir pierakstījušies Zaļetajeva kungs un Gavrilova kungs.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Cienījamais Andrejeva kungs! Man rokās ir jūsu uzstāšanās Parlamentārajā asamblejā šā gada 6.oktobrī. Savā runā jūs apvainojāt Krieviju par agresivitāti attiecībās ar Latviju. Kā saprotu, jūs saredzat, ka Krievija ir uzstādījusi sev mērķi likvidēt Latvijas neatkarību un atgriezties pie Baltijas jūras krastiem. Un tālāk. Šeit minēti divi ceļi. Viens no šiem ceļiem ir parlamentārais, kura sastāvdaļa ir – visiem Latvijas iedzīvotājiem dot pilsonību. Un šeit ir minēts, ka tas ir Krievijas priekšlikums. Es uzskatu, ka šāds nosacījums tika noformulēts 1991.gada 13.janvāra līgumā starp Latviju un Krieviju.

Es gribētu zināt jūsu viedokli. Vai jūs līdz šim laikam uzskatāt, ka Krievija ir agresīva valsts? Labāk precizēsim: ne vienkārši Krievija, bet pašreizējā Krievijas valdība piekopj agresīvu politiku attiecībā pret Latviju, vai tiešām pašreizējās Krievijas valdības mērķis ir likvidēt Latvijas neatkarību?/

G.Andrejevs: Zaļetajeva kungs, atbildēšu jums šobrīd kā deputāts deputātam, kas nebūt nenozīmē, ka, būdams ārlietu ministra amatā, es varu atļauties rīkoties tāpat. Diskutējot Strasbūrā, es izteicu domas, kāda ir mana pārliecība: tik ilgi, kamēr šeit atradīsies svešas valsts karaspēks, es atļaušos domāt, ka tā ir agresija un tā ir agresīva nostāja pret valsti, kurā tas atrodas. Līdzko šis karaspēks būs izvests un valdība, kas pārstāv šo karaspēku un par to atbild, sāks sarunas par visu attiecību normalizāciju, es uzskatīšu, ka mums ir draudzīgs kaimiņš, ar kuru var runāt tādā pašā tonī. Protams, būdams ārlietu ministra amatā, es atbildēšu tikai tik daudz, cik mani būs pilnvarojusi šī zāle ar tās matemātisko vairākumu.

S.Zaļetajevs: */Un vēl viens jautājums. Jūsu runā Parlamentārajā asamblejā teikts, ka var rasties tāda situācija, kad Latvijas parlamentā izveidojas krievu balsu vairākums, ar ko iespējams likvidēt Latvijas neatkarību. Saprotiet, ka nacionālās attiecības ir ļoti jūtīgs jautājums, un es domāju vairākas publikācijas presē, arī ar jūsu vārdu. Pie kā jūs pats sevi pieskaitāt? Ja jūs kļūtu nākamā parlamenta loceklis, pie kuras daļas jūs sevi pieskaitītu – pie tā sauktā krievu vairākuma vai pie citas daļas?/

G.Andrejevs: Nekad savā darbībā ne kā ārsts, ne arī kā pasniedzējs neesmu šķirojis cilvēkus pēc tautības. Taču šinī gadījumā jums ne sliktāk kā mums pārējiem ir zināms tas katastrofālais stāvoklis, kādā šā ilgstošā genocīda rezultātā ir novesta Latvijas pamattautība, latviešu nācija. Es pilnīgi pieļauju – un tā ir tikai matemātikas konsekvence –, ka tad, ja šobrīd visi Latvijā esošie cilvēki, tā sauktie iedzīvotāji, ir tiesiski vēlēt nākamo parlamentu jeb Saeimu, pastāvot vēl visām pārējām iespējām, kādas nereti ir bijušas mūsu nesenajā pagātnē, var rasties tāda situācija, ka pseidoparlamentārā ceļā šī Saeima pasaka, ka Latvijas neatkarība nevienam nav vajadzīga – ne latviešu pamatnācijai, ne arī pārējiem, un tas skaitīsies demokrātisks ceļš. Taču tas, protams, nav vienīgais iemesls, kāpēc es domāju, ka mums grūtāk nekā pārējām Baltijas valstīm nāksies naturalizēt cilvēkus, kuri šobrīd nav pilsoņi un kuri nevar automātiski pretendēt uz šādām tiesībām. Tāpēc domāju, ka tas ir tikai viens no izskaidrojumiem. Neviens nav pret sveštautiešiem, pret citiem tautiešiem un tamlīdzīgi. Un, ja jūs esat lasījis to pašu runu tālāk, tad es atļāvos atgādināt, ka latvieši nav par lietuviešiem naidīgāk noskaņoti pret cittautiešiem. Tieši otrādi – latviešus vienmēr ir raksturojusi daudz lielāka viesmīlība nekā mūsu ziemeļu kaimiņvalstī un pat dienvidu kaimiņvalstī. Tas varbūt ir arī viens no rezultātiem mūsu demogrāfiskajā situācijā. Taču saprotiet mani pareizi – runa ir par pamatnācijas izdzīvošanu. Tad ir jāņem palīgā arī vēl citi likumi un papildu noteikumi tiem standartlikumiem, kas pilnībā apmierina Rietumeiropas valstis, kuras arī sāk uztraukties par demogrāfisko situāciju tikai ar to brīdi, kad atsevišķā pilsētā vai reģionā iebraucēju, nepilsoņu skaits tuvojas 10 procentiem, tos nesasniedzot… tas jau skaitās avārijas jeb katastrofas stāvoklis. Paņemiet mūsu skaitļus un atradīsit izskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, pēc tam Zatulivitera kungs. Gavrilova kungs atsauc… Paldies.

Lūdzu, Zatulivitera kungs!

V.Zatuliviters: */Pēc visa spriežot, jūs šajā augstajā postenī iecels, vismaz tāds priekšstats rodas. Sakarā ar to man ir viens vienīgs jautājums, vēl jo vairāk tāpēc, ka jūs savā īsajā uzrunā praktiski izvairījāties par to kaut ko teikt, kaut gan tas ir ļoti svarīgi. Sakiet, lūdzu, kritiski sevi vērtējot, kas jūs tuvina šim atbildīgajam postenim un kas jūs no šī atbildīgā posteņa attālina?/

G.Andrejevs: Īsi atbildot, varbūt teikšu tā: tuvina mani tas, ka mani izvirza, un, ja atbalstīs, tad vēl jo vairāk, attālina – līdz šim brīdim nepietiekamā kompetence, kura var papildināties tajā darba laika posmā, kurā man būs atļauts darboties. Tāpēc es arī minēju, ka mūsu situācija pirms divarpus gadiem un šodien ir visai līdzīga. Arī toreiz jūs ministra kandidāts neapmierināja. Mēs zālē dzirdējām daudzas kritiskas un ironiskas piezīmes. Šodien šis cilvēks divarpus gadu laikā ir panācis vismaz jūsu atzinību, lielākās daļas atzinību, un ir tiešām izaudzis kā diplomāts un kā ārlietu resora darbinieks. Pilnībā es to neizslēdzu, lai gan, protams, nav garantijas, ka spēšu sekot šim paraugam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kāds, kas vēlas jautāt? Nav. Vai Andrejeva kungs vēlas teikt galavārdu? Pēc debatēm? Paldies.

Tātad debatēs ir pierakstījusies Ždanokas kundze, Zaļetajeva kungs un Silāra kungs. Atgādinu, ka saskaņā ar reglamentu debatēs runā piecas minūtes. Indulis Bērziņš uzstāsies komisijas vārdā.

Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Frakcija “Līdztiesība” savā priekšlikumā platformai iekļāva vienīgo politisko punktu: vienlīdzīgas tiesības visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Izejot no šī mūsu priekšlikuma un visām atbildēm uz jautājumiem, pirmām kārtām par pilsonības problēmu, kuras cienījamais Andrejeva kungs sniedza Ārlietu komisijas sēdē, kurā viņš izklāstīja savu pozīciju, ka līdz Saeimas vēlēšanām nevar paplašināt to pilsoņu loku, kas ir noteikts ar pazīstamo Augstākās padomes lēmumu, izriet, ka frakcijas pozīcija nesakrīt ar ārlietu ministra kandidāta pozīciju. Vakardienas sēdē frakcija “Līdztiesība” pieņēma lēmumu balsot pret šo kandidatūru.

Lai izskaidrotu mūsu pozīciju, gribu izteikt vēl dažas piezīmes. Andrejeva kungs šodien minēja pamatnācijas izdzīvošanas problēmu. Es kopā ar Andrejeva kungu esmu piedalījusies sarunās ar dažādām delegācijām, jau divu gadu garumā esmu dzirdējusi viņu pieminam, ka viņš parlamentā ir ienācis kā ārsts, kā speciālists tāpēc ka, reanimators būdams, kā anesteziologs uzskata, ka “slimniekam” vajadzīga steidzama reanimācija, pamatnācijai vajadzīga tūlītēja atjaunošana. Tas ir cēls uzdevums. Tiešām republikas iedzīvotāju kopums ir slims, tas ir jāārstē. Ar kādām metodēm sabiedrība jāatveseļo? Tas jau ir cits jautājums. Slimajam ir kaimiņš, kas arī ir slims, kas arī ir cietis. Andrejeva kungs, izklāstot savu pozīciju jautājumā par pilsonību, acīmredzot uzskata, ka pirmā slimnieka reanimācija jāizdara, izmantojot otrā kaimiņu slimnieka dzīvībai svarīgus orgānus. Bet mēs visi labi zinām, ka tad, ja nogalina dzīvu donoru, ja griež dzīvu miesu, tad runa vairs nav tikai par medicīnu, bet jārunā jau par tādiem jēdzieniem kā noziegums un līdzīgiem, tad jāizmanto citādas metodes. Man liekas, ka tāda reanimācija nedod labumu ne slimajam, ne arī tam, uz kura rēķina tiek mēģināts slimo ārstēt. Protams, ārsts var arī kļūdīties, bet, ja viņš saka: “Nē, es pats esmu rados ar donoru un es zinu, ka viņam tas nav sāpīgi, tādēļ viss ir kārtībā!” tad tas izsauc pārdomas par viņa patiesīgumu, par nodomu tīrību. Tāpēc šajā gadījumā šaubas paliek, es balsošu pret./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, pēc tam – Silāra kungs.

S.Zaļetajevs: */Deputātu kungi! Es gribu izskaidrot savu pozīciju attiecībā uz piedāvāto kandidātu. Nav šaubu, ka kā diplomāts Andrejeva kungs ir ļoti simpātisks, patīkams cilvēks, tas pienācīgi jānovērtē, tāpēc ir nepieciešams paskaidrot, kāpēc es šo kandidatūru tomēr nevaru atbalstīt. Andrejeva kungs uzstājas ļoti reti, ne bieži dzirdam viņa viedokli, tāpēc es savu attieksmi pret kandidātu varu formulēt, tikai pamatojoties uz viņa uzstāšanos Parlamentārajā asamblejā šā gada 6.oktobrī.

Kas mani neapmierina šajā runā? Vispirms šeit ļoti precīzi formulēta attieksme pret pašreizējo Krievijas valdību, kurai esot naidīga politika attiecībās ar Latviju. Es uzskatu, ka tā ir principiāla politiska kļūda. Un pilnīgi iespējams, tas pavisam nav izslēgts, ka Krievijā valdība var mainīties, var mainīties situācija. Tiešām varu Krievijā var iegūt valdība, kas pret Latviju būs naidīga. Tad Latvijas balsi var arī nesaklausīt. Tāpēc kliegt “ugunsgrēks!” vajag tikai tad, kad patiešām deg, bet, kamēr ugunsgrēka vēl nav, kliedzot “ugunsgrēks!”, mēs tikai vājinām paši savas pozīcijas. Tā ir principiāla kļūda.

Tālāk. Savā runā Andrejeva kungs apgalvo, ka Krievija uzspiež Latvijai nodarboties ar pilsonības jautājumu. Es uzskatu, ka te ir ļoti būtiska faktu izkropļošana, jo nav jāaizmirst par līgumu, kuru 1991.gada 13.janvārī Latvija parakstīja ar Krieviju un kurā noteiktas pilnīgi stingras garantijas par pilsonību. Vēl vairāk – šo līgumu Latvijas parlaments ir ratificējis. Latvijas parlaments uzņēmās saistības attiecībā uz pilsonību, un tāpēc apgalvot, ka tagad Krievija ko uzspiež, ir negodīgi un netaisnīgi, nekalpo par labu Latvijai un tām saistībām, kuras Latvija uzņēmusies starptautiskā plānā.

Tālāk savā runā Andrejeva kungs apgalvo, ka eksperti ir izrēķinājuši, ka dažu gadu laikā, dodot pilsonību visiem un atverot robežas, latvieši savā teritorijā paliks absolūtā mazākumā. Es gribētu gan iepazīties ar šādiem aprēķiniem un apgalvojumiem! Kas tie par ekspertiem? Kur ir viņu aprēķinu rezultāti? Cik tie ir pamatoti? Es daudzas reizes esmu sastapies ar norādēm uz kaut kādām mistiskām demo­grāfiskām aplēsēm, taču tas viss ir diezgan nenopietni, kamēr nav redzami tiešām reāli aprēķini. Pagaidām visam tam ir nelabas spekulācijas raksturs.

Un pēdējais – tīri nacionālais faktors. Man izklausījās, ka savā runā šeit Andrejeva kungs apgalvoja, ka tā sauktais krievu vairākums Latvijas parlamentā var pieņemt lēmumus, kas kaitē Latvijai. Jau iepriekš pareģot krievu naidīgo attieksmi pret Latviju – tā ir vēl viena principiāla kļūda. Tāpēc speciāli jautāju, kāda ir Andrejeva kunga pozīcija šajā plānā, tieši nacionālajā plānā. Jo var iznākt, ka aiz robežām viņš uzstājas kā cilvēks, kas piederīgs krievu nacionalitātei, krievu tautai, bet šeit, Latvijā, viņš to piederību noliegs. Tāpēc politiskā pozīcija kandidātam ir neapmierinoša./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Silāra kungam. Pēc tam – Geidāna kungs.

I.Silārs: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, klātesošie! Domāju, ka ilgāk par mani deputātu Andrejevu pazīst tikai deputāts Kalnbērzs. Pazīstu Andrejeva kungu kopš 1958. vai 1959.gada. Tādēļ varu liecināt, ka šis cilvēks ir dziļas inteliģences, kultūras cilvēks, kuram ilggadējais ārsta darbs ir iemācījis analizēt, atšķirt labo no sliktā, mirklī izlemt. Jo ilgo gadu prakse ir uzdevusi viņam par pienākumu lemt par vissvarīgāko, kas ir cilvēkam, – un tā ir dzīvība. Un, tā kā šo cilvēku kopums veido tautu, tādēļ šis cilvēks spēs lemt arī par to, kas tautai ir vitāli svarīgs. Par to es pārliecinājos, arī pateicoties Zaļetajeva kunga atreferētajai deputāta Andrejeva runai Eiropas Parlamentā.

Šeit tika apšaubīta Krievijas agresija pat vēl pēc tam, kad Jeļcina kungs ir atļāvies publiski teikt, ka armiju izvedīs tikai tad, ja Latvija izpildīs ultimatīvās prasības – ja Latvija būs ar mieru parakstīt to, ko Krievija liks priekšā, jau iepriekš zinot, kāda pieredze bija Krievijas prasībām 1940.gadā.

Šeit tika minēta frakcija “Līdztiesība”. Kolēģi, es jums lieku pie sirds iepazīties ar pagājušās nedēļas “Panorama Latvii” publikāciju par vienu no šīs frakcijas bijušajiem biedriem, par deputātu Smirnovu. Mēs redzam, ka tad, ja cilvēks atsakās būt vienā frakcijā ar Dzintaru, šeit valda vecais princips – ja tu neesi ar mums, tad tu esi pret mums. Un, ja tu esi pret mums, tad tevi vajag iznīcināt. Ja nevaram to izdarīt fiziski, tad izdarīsim morāli.

Šī agresija ir jaušama arī šeit – šo pašu tik lielo reanimācijas un ugunsdzēšanas “speciālistu” darbībā. Kā izteicās deputāts no šīs tribīnes, par ugunsgrēku jārunā tikai tad, kad deg, taču, lai varētu runāt, acīmredzot vispirms ir jāaizdedzina, bet mums ir jārunā par to, kurš ir gatavs sakurt šo ugunskuru. Mums ir jābūt gataviem to nodzēst. Un tādēļ es visnotaļ atbalstu deputātu Andrejevu, vadoties pēc tās prakses, kādu, kā mēs zinām, viņš ir piekopis tur, kur viņu esam deleģējuši un kur viņš ir visnotaļ atzīstami darbojies Eiropas Parlamentā.

Pēdējo gadu ārsta prakse viņam devusi iespēju gūt pieredzi starptautiskā laukā, uzstājoties un pārstāvot Latvijas medicīnu ārvalstu rīkotajos kongresos. Arī pašreizējā prakse Ārlietu komisijā viņam ir devusi daudz. Un es šim cilvēkam ticu. Bez šaubīšanās. Un aicinu katru godīgu deputātu, kas ir šajā zālē, atbalstīt šo kandidatūru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man jālūdz jūsu piekrišana uz starpbrīža rēķina nedaudz pagarināt plenārsēdi, lai varētu pabeigt šo jautājumu. Debatēs pieteicies vēl Geidāna kungs, un tad vairs runātāju nav.

Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, visnotaļ cienījamais ministra pretendent! Pēc tik kvēlas runas, ko teica kolēģis Silārs, mana runa būs bāla, un tāpēc es centīšos to kompensēt ar īsumu. Es balsošu par Andrejeva kunga kandidatūru divu iemeslu dēļ. Ne tikai tāpēc, ka mēs valdībā iegūsim inteliģentu, visiem patīkamu un komunikablu cilvēku, kuru es redzēju, strādājot ar ārzemju delegācijām. Viņš bija spējīgs ātri atrast kopīgu valodu un kontaktu, kas ir ārkārtīgi svarīgi šajā amatā. Un, otrkārt, es balsošu par viņu arī vēl cita iemesla dēļ, kas ir tieši raksturīgs mūsu auditorijai. Es balsošu par mūsu īpatsvara palielināšanu valdībā, lai tur parādītos vēl viens deputāts. Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Komisijas slēdzienu izteiks Indulis Bērziņš. Lūdzu.

I.Bērziņš: Vispirms es gribu piebilst nevis komisijas, bet savā vārdā, ka, strādājot kopā ar Georgu Andrejevu visu šo laiku, es varu pateikt tikai vienu, ka viņa spējas ļoti īsā laikā apgūt to, kas ir vajadzīgs ārlietu darbā, pirmkārt, darbā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā… Bez tam, ņemot vērā to, ka visa Ārlietu ministrija praktiski sāk no nulles un visi šie cilvēki arī, viņiem svarīgākais bija tieši īsā laikā apgūt ļoti daudz ko. Tas viss mani pārliecina kā cilvēku atbalstīt Georgu Andrejevu.

Un vēl es gribētu teikt, viņam ir kāda ļoti laba īpašība, un es ceru, ka šī īpašība Georgam Andrejevam saglabāsies arī kā ministram – tā ir viņa kautrība. Varbūt tieši tāpēc viņa runā netika pārāk daudz kas par viņu pašu pozitīvs teikts, vairāk tika runāts par tādām problēmām, ko mēs visi dzirdējām.

Un tagad divi oficiāli paziņojumi. Pirmais: Ārlietu komisija ceturtdien savā sēdē izskatīja Georga Andrejeva kandidatūru. Septiņiem balsojot “par”, vienam, tas ir, pašam Georgam Andrejevam, atturoties no balsošanas un vienam balsojot “pret”, Ārlietu komisija rekomendē Georgu Andrejevu un attiecīgi iesaka jums viņu ievēlēt par Latvijas Republikas ārlietu ministru.

Otrkārt, vakar LTF frakcija izskatīja Georga Andrejeva kandidatūru, attiecīgi 25 balsojot “par”, pašam Georgam Andrejevam atturoties un nevienam – es uzsveru – nevienam! – nebalsojot “pret”, LTF frakcija atbalstīja Georga Andrejeva kandidatūru ārlietu ministra amatam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par balsošanas motīviem. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Godātie kolēģi, arī lauku deputātu frakcija izskatīja Georga Andrejeva kandidatūru ārlietu ministra postenim. Lauku frakcija uzskata šo kandidatūru par atbilstošu un pieņemamu un tādēļ arī ierosina balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs par balsošanas motīviem.

Dz.Ābiķis: Es gribētu runāt Valodas komisijas vārdā, jo, darbojoties Eiropas Padomē, Andrejeva kungs ir ļoti daudz darījis, lai mums izvērstos laba sadarbība valodu jautājumā ar Eiropas Padomi. Zināmā mērā pateicoties arī viņam, Latvijā tika noorganizēts seminārs ar Eiropas Padomes ekspertu piedalīšanos, tā ka es aicinu atbalstīt viņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Andrejeva kungam galavārds ir vajadzīgs? Lūdzu.

G.Andrejevs: Cienījamie kolēģi, atļaujiet izteikt tikai dažas piezīmes. Pirmkārt, gribu jums pateikties par tām kritiskajām piezīmēm, kuras ir jāņem vērā. Otrkārt, es gribētu paskaidrot tikai tik daudz, ka nav vajadzības mani šeit sarīdīt ar citu tautību pārstāvjiem. Man katrā ziņā ir pietiekami daudz draugu krievu vidū, un es domāju, ka viņu ir vairāk nekā vienam otram arī latviešu vidū – tie ir mani pacienti, tie ir mani kolēģi, tie ir mani draugi gan šeit, gan Krievijā, gan Ukrainā, gan Baltkrievijā. Viņi mani pazīst, viņi neticēs nekādiem apmelojumiem. Mēs negribam ārstēt pamatnāciju – tā ir atbilde medicīnas “speciālistiem”, kas šeit runāja, – ar dzīva orgāna izņemšanu no blakuscilvēka… Nē! Mēs gribam ārstēt visus! Es zinu, ka visiem šodien šeit ir grūti – ne tikai latviešiem, bet arī pārējām tautībām. Mēs gribam ārstēt, un es iestājos par vienlīdzīgām tiesībām. Jābūt vienlīdzīgam uzplaukumam visām šīm tautām, tomēr ir jābūt mazai atšķirībai. Lielajai krievu tautai nav nekādu grūtību, ja viņiem zināmu laikposmu ir jāgaida uz pilsonības piešķiršanu, nepazeminot viņu materiālo labklājību šeit un arī citādā veidā nediskriminējot. Latviešu pamatnācijai nav kur atkāpties, tad tai ir jābrien Baltijas jūrā, un arī tā pati ir piesārņota. Krievija ir blakus, pārējās lielās valstis ir šeit blakus.

Vēl tikai maza finese. Ja cilvēki negrib saprast un negrib piedot, ka ir kaut kāda maza atšķirība politiskajās tiesībās – vēlēt uz brīdi augstāko likumdevēju orgānu –, pastāvot pārējām vienādām attiecībām, tad tas tikai rāda, ka cilvēki to negrib saprast, jo nevar tā būt, ka, nodzīvojot šeit desmitiem gadu, neredz to, kas šeit ir noticis. Tātad es vēlreiz pateicos par piezīmēm.

Un pats pēdējais. Arī vienu runu nevajag izraut no konteksta. Ja Zaļetajeva kungs būtu noklausījies, ko par mums maijā teica cienījamais Krievijas ārlietu ministrs – un es nebūt nepārmetu viņam personīgi, jo viņš pārstāv sava parlamenta viedokli, – ja viņš būtu dzirdējis, ko teica Glotovs, Rjabkins, ko teica Baburins, tad jūs varbūt arī saprastu visu šīs runas tekstu un arī manu reakciju. Jūs paši teicāt, ka es šeit runāju reti, un reti es runāju arī Eiropas Padomē. Taču mēs izjutām, es teiktu, tik rupju spiedienu, tik negodīgu spiedienu, ka šī runa zināmā mērā bija pat izprovocēta. Jo ir taču jāatbild, ja 200 parlamentāriešu klātbūtnē runā tiešām lietas, kuru nav… Ja mums aizrādītu mūsu trūkumus, tad tie būtu jāizlabo un jāņem vērā, bet ja uzstājas ar pilnīgi melīgiem apgalvojumiem… Es jums varu iedot šīs stenogrammas, mums tās visas ir, tās ir tāpat pieejamas kā mana runa, un tad varbūt jūs labāk sapratīsit arī šo manu uzstāšanos.

Es vēlreiz nobeigumā uzsveru, ka tā ir deputāta runa, un, lūdzu, to nejauciet ar cilvēka runām, kad viņš pārstāv veselu parlamentu. Es tobrīd runāju savas delegācijas vārdā. Uz to man bija dotas visas Latvijas delegācijas pilnvaras. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad balsosim par 280.dokumentu ar izmaiņām, kuras pašā sākumā ierosināja izdarīt premjerministrs: no nosaukuma tiek svītroti vārdi “un J.Jurkānu”, bet no lēmuma teksta tiek svītrots 2.punkts.

Lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 93, pret – 11, atturas – 9. Apsveicam Andrejeva kungu! (Aplausi.)

Tagad būs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Atsāksim darbu! Nākamais darba kārtības punkts – informācija par maizes cenām. Būs valdības informācija un Valsts kontroles informācija.

Lūdzu, Felsa kungs, par procedūru!

A.Felss: Godātie kolēģi! Manuprāt, būtu lietderīgi uzklausīt šo informāciju šādā secībā: vispirms uzstātos Valsts kontrole un pēc tam runātu valdība, jo acīmredzot, ja Valsts kontrole ir izdarījusi šo faktu analīzi, tad droši vien radīsies arī vairāki jautājumi, uz kuriem pēc tam savukārt savā atbildes runā valdība varētu sniegt jau konkrētus paskaidrojumus. Tāds būtu priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir iebildumi? Nekas netiek mainīts, ir noteikta tikai secība.

Lūdzu, Kalniņa kungs! Lūdzu par reglamentu!

A.Kalniņš, valsts galvenais kontrolieris: Desmit minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kalniņš: Tātad šā gada septembrī un oktobrī valsts koncernā “Latvijas labība” notika pārbaude, ko veica pārstāvji no Valsts kontroles, no Ekonomisko reformu ministrijas, no Monopoldarbības uzraudzības un konkurences veicināšanas departamenta, no Galvenās valsts finansu inspekcijas, no Finansu ministrijas Tautsaimniecības departamenta, no Nacionālā standartizācijas centra, un bija pārstāvis arī no pašas Lauksaimniecības ministrijas. Pirmām kārtām jāsaprot, ka tas bija kolektīvs, nopietns darbs, tas nav vienpersoniski Kalniņa vai kāda cita apgalvojums. Šie uzziņas dokumenti jums ir izdalīti.

Tālāk. Pirmais nopietnais apgalvojums bija tāds, ka mums maizīte sadārdzinās nepamatoti augstu, ka maizes cenai sakarā ar enerģētikas izmaksu pieaugumu būtu jāpalielinās, nepārtraukti jāpieaug, bet šim tempam nevajadzētu būt tik straujam, tam būtu jābūt daudz lēnākam un daudz izlīdzinātākam. Šajā sakarā šā gada janvārī pēc speciālas valdības komisijas ierosinājuma un rīkojuma tika izveidots maizes vairumtirdzniecības cenu stabilizācijas fonds, kura galvenais nolūks bija kompensēt uzņēmumiem šajā maizes nozarē izdevumus, ja gadījumā maize maksā lētāk nekā ražošanas izmaksas. Uzņēmumiem bija noteikts katru mēnesi šajā fondā ieskaitīt noteiktas summas, to tie arī veica līdz šā gada augustam, bet pēc tam pārtrauca ieskaitīt šīs summas. Tādā veidā (pēc šīs pārbaudes komisijas aprēķiniem) uz 1.augustu vajadzēja būt iekrātiem 262 miljoniem rubļu, ko varētu izmantot šai cenu izlīdzināšanai. Taču pārbaudē tika konstatēts, ka šīs summas lielākoties ir izmantotas citiem mērķiem. Jā, tās ir izmantotas kopumā nozares attīstībai – ir iepirkta dīzeļdegviela, daļa naudas ir pārvērsta valūtā, taču ne jau iedzīvotājiem par labu lai stabilizētu šīs maizes cenas. Patiesībā šo fondu ir finansējuši mūsu ierindas patērētāji, iedzīvotāji, mūždien gada ritumā stingri vien pārmaksādami par maizi. Paskatoties, kā uzņēmumiem šīs ražošanas izmaksas ir veidojušās, tika konstatēts, ka tikai vienam uzņēmumam – Rēzeknes maizes labības kombinātam – šīs izmaksas ir bijušas negatīvas. Pārējiem tās ir bijušas pozitīvas.

Tālāk. Zināma līdzekļu ekonomija ir radusies valsts koncerna “Latvijas labība” piekoptās miltu un graudu maluma pārcenošanas rezultātā. Ja jaunā maluma partija, kura ir bijusi par augstāku cenu, atbilstoši iepriekšējā maluma miltu partijai tika pārcenota un pievilkta pie pēdējās miltu maluma cenas, tad arī tādā veidā radās zināma ekonomija. Uzziņā ir minēti arī skaitļi, kāda ekonomija šādu pārcenošanu rezultātā ir radusies. Jāsaka tā, ka arī Patērētāju biedrību sistēmā šī ekonomija ir radusies, taču tā ir bijusi daudz pieticīgāka, un līdz ar to šīs summas ir mazākas.

Par tirdzniecības uzcenojumu. Caurmērā mazumtirdzniecībā tas ir 20 procentu, bet ir atsevišķas vietas Jūrmalā, kur ir līdz 34 procentiem. Taču atcerēsimies, ka valdības komisijai koncerns “Latvijas labība” solīja: ja 10 veikalus nodos viņu tiešā pārziņā, tad viņiem pietiks ar 10 procentu uzcenojumu. Runa bija, liekas, pat par 5 procentu uzcenojumu… Taču pašlaik, piemēram, firmā “Druva” tajos veikalos, kur pārdod maizīti, šis uzcenojums ir 20 procentu. Tā ka viņi nav pieturējušies pie šiem solījumiem, un līdz ar to ir jautājums, vai ir kāda vajadzība paturēt šos 10 veikalus koncerna pārziņā, ja šis uzcenojums nav zemāks kā pašvaldību veikalos.

Mākslīgs maizes sadārdzinājums ir radies uz maizes izejvielu rēķina. Piemēram, pārbaudē tika konstatēts, ka to radījusi margarīna vairākkārtīga izlaišana caur dažādām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru dibinātāji ir maizes koncerna vadītāji. Tāds ir koncerna vadītājs prezidents Lukašonoks, viceprezidenti, kuri par to saņem dividendes, turklāt lielas summas. Mums ir zināmi fakti par šādu margarīna mākslīgu sadārdzinājumu no Gomeļas rūpnīcas. Tas neapšaubāmi arī ietilpst maizes pašizmaksā un ražošanas izmaksās. Vēl ir daudz un dažādi mazāk nozīmīgi faktori, kas arī ietekmē maizes cenu. Ir konstatēti trūkumi gan atsevišķās maizes rūpnīcās, gan visādas nebūšanas ražošanā, par kuru novēršanu būtu jārūpējas koncernam “Latvijas labība”. Tas viss ietekmējis arī maizes cenu.

Un kopumā, protams, valsts koncerna “Latvijas labība” monopolstāvoklis maizes ražošanā, kurš diktē savas cenas, sākot ar graudu iepirkumu, malšanu un galīgo maizes realizāciju mazumtirdzniecībā.

Vēl es gribētu atgādināt, ka šī pārbaude tātad ir kolektīvs darbs. Jautājumu loks bija tik plašs, ka pārbaude tika veikta izlases veidā, taču šī izlases pārbaude bija pietiekama, lai varētu izdarīt attiecīgus secinājumus, ka maizes cenas ir nepamatoti sakāpinātas. Tām būtu jākāpj, taču daudz lēnākā tempā un daudz izlīdzinātāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. Vismaz sekretariātā pieteicies neviens nav.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Man ir viens jautājums. Es tomēr gribētu dzirdēt konkrētu atbildi. Jūs teicāt, ka koncerna prezidents un viceprezidents ir saņēmuši lielas summas dividendēs uzņēmumos, kuras ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un kuras viņi vada. Vai jūs nevarētu precizēt, cik lielas ir šīs saņemtās summas un kurš konkrēti tās ir saņēmis?

A.Kalniņš: Jā, arī šajā gadījumā pārbaude mums bija izlases veidā, taču ir pietiekama, lai varētu jums minēt piemērus. Tā, piemēram, par šo pašu margarīna operāciju šā gada pirmajā pusē ar SIA “Labība” starpniecību (šajā SIA “Labība” par dibinātājiem ir koncerna vice­prezidenti: Stars, Ignatjenko un Kapkovs) par apgrozījumu viņi ir saņēmuši no 11 līdz 14 tūkstošiem rubļu un vēl dividendes par pirmo ceturksni – 30 000 rubļu katrs. Mēs vēl neesam izskatījuši akciju sabiedrību ar līdzīgu nosaukumu, kas ir nodibināta sākotnēji kā sabiedriska organizācija. Tā ir Dzirnavnieku savienība kā tāda, kura arī ir iereģistrēta kā SIA. Jānoskaidro, kādas tur operācijas ir veiktas un kādas dividendes un atalgojumu ir saņēmuši šie vadītāji.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Man ir tāds jautājums: vai jūs esat saņēmuši arī Lauksaimniecības ministrijas, lūk, šo materiālu? Mēs to saņēmām vakar vēlu vakarā, tas ir, jau faktiski pēc jūsu uzstāšanās frakcijā. Sakiet, lūdzu, vai jūs esat iepazinies ar tiem materiāliem, kurus tagad dod oficiāli kā atbildi uz jūsu pieprasījumiem, uz jūsu slēdzieniem Lauksaimniecības ministrija? Un vai jūsu slēdzienos kaut kas mainītos, ja jūs būtu iepazinies ar šiem materiāliem? Ja jūs, protams, esat tos lasījis.

A.Kalniņš: Nē, mēs neesam iepazinušies. Mēs zinām, ka tāds materiāls ir, un jādomā, līdz dienas beigām tas pienāks. Taču es gribēju vēl teikt, ka šeit nepareizi novērtē mūsu statusu un mūsu pozīciju. Šeit nevar būt runas par kaut kādu divkauju vai tiesas procesu. Ir mūsu atzinumi, kurus ir veikusi pietiekami kompetenta komisija, bet šiem atzinumiem var piekrist un var arī nepiekrist. Tā ir pārbaudāmo darīšana. Taču kaut kādā īpašā sīkā polemikā – un tas arī neatbilst likumam “Par valsts kontroli” – mēs netaisāmies ielaisties. Ja mūsu saimnieki – deputāti – tā uzskatīs, tad būs jāpiekrīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, Kalniņa kungs, vai jūs atbildat par to, kas ir šajā dokumentā rakstīts? Es konkrēti jautāju par tirdzniecības piecenojumu maizei 20 procentu apmērā, ko jūs mums ziņojāt arī šodien, jo mūsu saņemtajos materiālos ir redzams, ka tas neatbilst patiesībai. Tā pašreiz ir plaši izplatīta prakse, ka mēs pārstrādes uzņēmumiem nododam arī tirdzniecības veikalus, tātad šeit būtu ļoti svarīgi, lai 20 procentu maksimāli atļautais piecenojums atbilstu patiesībai. Vai tas atbilst?

A.Kalniņš: Jā, šis piecenojums atbilst patiesībai. Bet kā tas tika iegūts? Studenti, kas praktizējās Ekonomisko reformu ministrijā, komisiju veidā apstaigāja veikalus un sastādīja par katru veikalu aktu. Šie 20 procenti nav attiecināmi uz visiem veikaliem, kas nodoti “Latvijas labības” pārziņā, bet uz šajā koncernā ietilpstošās firmas “Druva” veikaliem. Protams, tagad var teikt tā: redziet, mēs esam atbrīvojuši vispār cenas uz maizi, taču es gribu pajautāt: uz kādiem noteikumiem? Koncernam “Latvijas labība” šie veikali gada sākumā tika nodoti ar domu, ka tie iedzīvotājiem pārdos maizīti daudz lētāk nekā citos veikalos.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Man, cienījamais Kalniņa kungs, ir tāds jautājums: jūs savā uzstāšanās runā teicāt, ka koncerna “Latvijas labība” prezidents un viņa vietnieki ir saņēmuši dividendes. Atbildot uz jautājumu, ko uzdeva kolēģis, jūs minējāt summas, kuras viņi saņēmuši dividendēs un arī algās papildus viceprezidenta vai vietnieka darba samaksai. Vai jūs varētu nosaukt arī Lukašonoka kungu attiecībā uz saņemtajām summām?

A.Kalniņš: Lukašonoka kungu es nevaru nosaukt, jo pārbaude bija izlases veidā. Par Lukašonoka kungu es varu teikt, ka viņš ir SIA “Strategik”, kas faktiski ir nodibināta uz sausiņu rūpnīcas bāzes, vienpersonisks īpašnieks. Pēc statūtiem tur ir noteiktas 20 pajas, un viņš ir šo 20 paju īpašnieks. Bez tam viņš ietilpa arī SIA “Labība’’ un vēl šajā jaundibinātajā akciju sabiedrībā kā dibinātājs, kā arī ir iesaistījies vēl vairākās organizācijās. Tieši cik Lukašonoka kungs ir saņēmis, es nevaru nosaukt. Taču arī to mēs varam konstatēt.

G.Grūbe: Man tomēr būtu lūgums konstatēt, jo vienkārši tikai apgalvot tomēr nebūtu visai pareizi.

A.Kalniņš: Minētajā piemērā es nosaucu viceprezidentus, nevis Lukašonoka kungu.

G.Grūbe: Kalniņa kungs, atvainojiet, bet savā uzstāšanās runā jūs minējāt arī prezidentu.

Priekšsēdētājs: Edmund Krastiņ, lūdzu!

E.Krastiņš: Jūsu sagatavotajā dokumentā ir tāda rindkopa, kura sākas ar teikumu: “Koncerna vadība apzinātam maizes sadārdzinājumam izmanto pat humānās palīdzības graudus.” Uz ko pamatojas šāds apgalvojums, ja tas ir zināms? Vismaz man ir informācija par daļu no šiem graudiem, ka tie tika piegādāti ar zināmiem nosacījumiem, un bija pat tāda situācija, ka valdība centās tos pārdot par lētākām cenām, taču bija protesti no šo humānās palīdzības graudu piegādātājiem.

A.Kalniņš: Jā, tāds gadījums ir konstatēts, ka humānās palīdzības graudi tika pārdoti tālāk ražošanā par 4,5 tūkstošiem rubļu tonnā. Taču tajā pašā laikā citiem graudiem, mūsu pašu vietējiem graudiem, cena bija 25 000 rubļu tonnā. Tas mums izraisīja izbrīnu.

E.Krastiņš: Jūs, Kalniņa kungs, laikam nesapratāt manu jautājumu. Es jautāju, vai jums bija zināms, ka attiecībā uz šiem graudiem bija zināmi nosacījumi, ar kādiem tie ir realizējami no to cilvēku puses, kas šos graudus mums kā humāno palīdzību piegādāja?

A.Kalniņš: Nē, tas nebija zināms. Taču pats par sevi tas ir paradokss. Mēs nevarējām paiet tam garām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais Kalniņa kungs, man ir tāds jautājums: kādā veidā var strādāt koncerns “Latvijas labība”’, ja tas nav reģistrēts kā uzņēmējsabiedrība pēc Latvijas likumiem, un kāda tagad būs tā tālākā rīcība, ja šāds uzņēmums ir darbojies visu laiku šajā sistēmā? Un vai ir vēl konstatēti gadījumi, ka darbojas veseli koncerni ar monopoltiesībām, kuri nav reģistrēti parastajā kārtībā?

A.Kalniņš: Atbilde: es uzskatu, ka tas ir mākslīgi sagrozīts jautājums. Valsts koncerns – tas ir tikai nosaukums. Faktiski tā ir bijusī Sagādes un labības produktu ministrija, kas turpina veikt savas funkcijas. Tā nosaka cenas, pārvalda šos uzņēmumus, bet pārējais viss ir tikai piesegšanai, ka šie pārējie uzņēmumi it kā tur ievēlē valdi, prezidentu un tamlīdzīgi. Tā ir bijusī ministrija, un tā mums tai ir jāpieiet. Tai ir pārvaldes aparāts, kura uzturēšanai uzņēmums atskaita 10 procentus. Līdz ar to, lūk, ir vēl viens veids, kā notiek maizītes sadārdzināšanās. Tā notiek ar pārvaldes aparātu, ko, protams, ieskaita ražošanas izmaksās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pienācis laiks valdības informācijai.

Lūdzu, Šķēles kungs! Īsi par reglamentu!

A.Šķēle, lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks: Es mēģināšu runāt ļoti īsi.

Priekšsēdētājs: Man tomēr ir jānosaka jums reglaments.

A.Šķēle: 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Šķēle: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šodien skatāmais jautājums par maizes cenu un Valsts kontroles dotie atzinumi, kā arī, protams, preses iepriekšējās nedēļās saceltā ažiotāža ir saintriģējusi un radījusi pamatotus jautājumus visā tautā. Valsts kontroles materiālā faktiski ir divas daļas: par valsts politiku labības tirgū un par koncerna “Latvijas labība” vadītāju personīgo atbildību no ētiskās un varbūt arī no iespējamās juridiskās puses par viņu darbību dažādās sabiedrībās.

Es mēģināšu ļoti īsi iesākt ar otro daļu un tālāk pāriet pie valsts ekonomiskās politikas labības produktu tirgū. Sākot runāt par minētajiem koncerna vīriem, es runāšu tikai par vienu vēstures momentu. Pagājušā gada augusta puča otrā diena. Es esmu sasaucis kopā visas savas rajonu struktūras, jo vēl strādā lauksaimniecības sakari. Atnāk deputāts Šļakota, atnāk deputāts Kinna ar jautājumu: kā mums rīkoties, ja mums neveiksies, ja pučs vinnēs. Tajā pašā vakarā tiekam sa­saukti komisijā, kur bija deputāti Felss, Krūgaļaužs, Rāzna. Un man tiek uzdots jautājums: vai varēsim, ja mums neveiksies, turpināt cept maizi? Es atbildu: “Jā.” Jo man šos vārdus toreiz viennozīmīgi garantēja toreizējais un arī esošais prezidents Jevgeņijs Lukašonoks. Un visās puča dienās mēs ievērojām precīzas un korektas attiecības atkarībā no situācijas.

Ar ko mēs, deputātu kungi, esam iegājuši šāgada ziemā? Jūsu zināšanai: mums rudzu milti ir 80 dienām, kviešu milti – 38 dienām, kopā putraimi 125 dienām. Rudzu graudu atlikumi – 240 dienām, kvieši – 60 dienām un mieži – 200 dienām. Kopumā runājot par valsts politiku labības tirgū, es varu jums pateikt, ka šogad esam apsējuši ziemājus par 50 000 hektāriem vairāk nekā pagājušajā gadā un jebkad agrāk. Pusi no tiem sastāda ziemas kviešu sējumi.

Par pārbaudes materiāliem, kas skar valsts politiku labības tirgū. Pieņemot smagu lēmumu pagājušā gada 10.decembrī “Par pārtikas cenu atbrīvošanu”, valdība atradās zināmas problēmas priekšā, jo attiecībā uz maizi mums vajadzēja ieviest zināmu koriģējošu modeli, pastāvot šīm brīvajām cenām, jo situācija nebija vienkārša. Es atvainojos, jo pieļāvu, ka no šīs tribīnes nekad nav rādīti nekādi plakāti, un tomēr toreiz faktiskā kviešu cena dažādos uzņēmumos bija dažāda. Tas ir objektīvi. Piemēram, Daugavpilī tā bija divreiz augstāka nekā Rīgā.

Kā izlīdzināt šo situāciju? Tika apstiprināts Finansu ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas kopīgs nolikums par speciālu vairumtirdzniecības cenu izlīdzināšanas fondu, kurš tika arī iedarbināts. Tas nozīmēja, ka mēs laika gaitā varējām pakāpeniski un vienmērīgi pacelt maizes cenas – tāda bija doma šim fondam –, kā arī kompensēt tos zaudējumus, kas rodas faktiski konkrētajā brīdī maizes ražotājiem, taču, ja tajā brīdī viņiem ir lielāka peļņa, tad to varētu novirzīt uzkrāšanai šajā fondā. Situācija bija tāda. Šeit ir redzams, kādā veidā tika uzkrāti līdzekļi šajā fondā absolūtajās vienībās. Un tiklīdz parādījās kādas valdības…

Es atvainojos, dažiem varbūt bija arī tādas nostādnes, kurām es pats ne vienmēr varēju piekrist. Mēs bijām iesaldējuši šīs cenas, un tā sākās šā fonda tērēšana. Augustā, kad valdība pieņēma lēmumu par maizes cenu iesaldēšanu, šis fonds tiešām bija 262 miljonu rubļu apmērā. Tas tika pilnībā notērēts, un 1.novembrī mums jau bija nulles bilance. Tas nozīmē, ka valdībai steidzīgi vajadzēja atcelt savu lēmumu par maizes cenu iesaldēšanu, jo pretējā gadījumā bija jāmeklē kompensācijas avoti maizes cenas kompensēšanai. 3.novembrī tas arī tika izdarīts, bet no 1. līdz 3.novembrim zaudējumi maizes ražotājiem sastādīja jau mīnus 18 miljonus. Tātad viens modelis, kas ir mūsu politikas pamatā, bija šīs izlīdzināšanas fonds. Valdība vakar savu lēmumu rūpīgi un detalizēti izskatīja un atzina tā lietošanu par pareizu.

Otrs moments bija tāds, ka, lai radītu apgrozības līdzekļu maksu, mēs regulāri pārcenojām līdzekļus, tas ir, miltu krājumus. Tas tika darīts korekti, un arī valdība vakar to atzina, jo mēs vienlaikus palielinājām gan aktīvo, gan pasīvo daļu. Tas nozīmē, ka neviens uzņēmums no pārcenošanas nekādu peļņu neguva. Tā rezultātā mums izdevās radīt 780 miljonus apgrozāmo līdzekļu šā gada labības iepirkšanai.

Un vēl viena neliela ilustrācija, kāds šogad izskatās iepirktās labības kredītresursu sadalījums. Mēs šogad esam iepirkuši par 4,3 miljoniem labību 215 tūkstošu tonnu apmērā pārtikas vajadzībām. Valdība ar budžeta palīdzību un ar jūsu akceptu 50 procentu apmērā spēja mums palīdzēt 25 tūkstošu tonnu labības iepirkšanai. Ar iekšējo aizņēmumu – 1,1 miljarda apmērā un ar 4 procentiem līdzekļu valūtā izdevās iegādāties 55 tūkstošus tonnu graudu. Pateicoties Latvijas Bankas 86 procentu kredītam, mēs iegādājāmies 70 tūkstošus tonnu. Tagad ceram ar piedāvātajiem 120 procentiem jau nosegt zināmo parādniecību un atrisināt jautājumu par 27,5 tūkstošiem tonnu labības. 780 miljoni – šis zilais iekrāsotais segments – ir tā nauda, ko, nežēlīgi un precīzi īstenojot mūsu politiku, mums izdevies radīt. Ja nebūtu šā zilā segmenta, man ir grūti pašlaik pilnībā atbildēt, kāda tad izskatītos situācija labības iepirkšanā. Un faktiski, rūpīgi iepazīstoties, mūsu secinājums ir tāds. Žēl, ka es agrāk nedabūju šos materiālus, bet tikai piektdien iepazinos ar Valsts kontroles materiāliem pilnībā. Secinājums ir viens: ja Latvijas valdības politika nebūtu tāda, kāda tā ir bijusi… Varbūt mums vajadzēja dažus iesaldēšanas momentus darīt agrāk, tad šodien mēs maksātu reāli veikalā aptuveni par 6 rubļiem dārgāk par maizi. Un tas nozīmētu, ka iedzīvotājiem faktiski šobrīd būtu daudz lielākas problēmas maizes iegādē. Un to ilustrē šī vieta: sarkanā un zaļā līnija parāda, kā ir mainījusies vidējā maluma partija. Faktiski tā atbilst maizes cenu izmaiņai pēc valdības piedāvātās politikas. Es personīgi uzskatu, ka bijis nedaudz par lielu iesaldēšanas periods. Un arī augustā varbūt nevajadzēja to darīt, tad mēs būtu varējuši izdarīt lēzenāk. Turpretī sarkanā līnija parāda, kas būtu noticis, ja būtu precīzi īstenota Valsts kontroles piedāvātā politika. Tas nozīmē, ka pagājušā gada janvārī un decembrī mēs būtu maksājuši par maizi lētāk, bet vasaras vidū būtu maksājuši dārgāk. Tuvojoties augustam, mēs būtu maksājuši nedaudz lētāk pirms ražas iepirkšanas. Turpretī šodien mēs maksātu šos 6 rubļus dārgāk. Tā reāli būtu šodien.

Kopumā es uzskatu, ka tas zināmā mērā ir konceptuāls jautājums, kā tik lielas inflācijas brīdī, tik katastrofiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma brīdī un citu papildu problēmu brīdī valstī garantēt apgādi ar maizi. Mēs esam vienīgā Baltijas republika, kas iztika bez dotācijām no budžeta, kā to izdarīja Lietuva, kas taisās 16.novembrī šo lēmumu atcelt (pēc ziņām, ko mums sniedza Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis no Lietuvas), un arī Igaunija, kas janvārī un februārī Tallinā dzīvoja uz maizes kartītēm.

Paldies par uzmanību. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jautātāji ir? Jautā deputāts Seleckis. Pēc tam – Biķis, Grūbe, Silārs, Caune, Kide. Lūdzu.

V.Seleckis: Sakiet, lūdzu, vai jūs esat izlasījis šo dokumentu, kas ir mūsu rokās? Tie ir Valsts kontroles materiāli par valsts koncernu “Latvijas labība”.

A.Šķēle: Es esmu tos izlasījis.

V.Seleckis: Ko jūs varat teikt to sakarā? Es jūsu runā par to visu, kas šeit ir rakstīts, nedzirdēju nevienu paskaidrojumu.

A.Šķēle: Selecka kungs, es esmu gatavs detalizēti izskatīt jebkuru punktu, jebkuru jautājumu, ja jūs man ko jautāsit. Es šobrīd runāju par to, ko, manuprāt, Valsts kontrole bija konceptuāli šoreiz noprotestējusi, – to politiku, ko valdība bija realizējusi maizes un labības produktu tirgū.

V.Seleckis: Jūs ļoti rupji kļūdāties. Ne tikai tas vien ir noprotestēts, bet te ir minētas darbības, kuras jau praktiski līdzinās noziegumam. Vai jūs varat pateikt, cik patērētājiem izmaksāja cenās visi šie uzņēmumi, kuri dublē savu ierēdņu darbību un kuru īpašnieki ir tādi kā Lukašonoka kungs un viņa vietnieki, kas saņēma papildu ienākumus? Cik tas izmaksāja patērētājiem un par cik tas sadārdzināja maizes cenu? Vai jūs to varat pateikt?

A.Šķēle: Tieši tādi fakti Valsts kontroles materiālā nav konstatēti. Vienīgi pieminētais gadījums ar margarīnu. Mēs savā materiālā paskaidrojām, ka toreiz realizācijas cena, ko saņēma caur šo SIA, bija 30 rubļu zem vidējās cenas, par kādu tika tobrīd valstī tirgots.

V.Seleckis: Tādā gadījumā jums vajag rūpīgāk izlasīt šo Valsts kontroles materiālu un padomāt.

Priekšsēdētājs: Biķis, pēc tam – Grūbe.

V.Biķis: Ja drīkst, Šķēles kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais būtu tāds. Es vakar noklausījos televīzijā jūsu paskaidrojumus, kā tiek veidoti šie fondi, un mani zināmā mērā tie pārliecināja. Tāpēc jautājums ir, lūk, kāds. Gandrīz pirms gada es jums uzdevu jautājumu, kad bija pirmais maizes cenu paaugstinājums. Un toreiz jūs man atbildējāt. Jautājums bija tāds: kāpēc rupjmaizei pēkšņi ceļas cena, ja tika iepirkti pagājušā gada rudzi par 1,20 rubļiem kilogramā. Toreiz jūs man paskaidrojāt, ka šo miltu pašizmaksa, vidēji svērta, patlaban ir tieši tāda. Un toreiz jūs neviena vārda par šā fonda radīšanu man neteicāt.

A.Šķēle: Atbildu. Toreiz, es gan nevaru atcerēties, vai mums bija runa tieši par rudzu maizi, bet katrā ziņā cena, kas toreiz tika ņemta kā vidēji svērtā, protams, reāli tāda bija. Es arī toreiz atbildēju, ka tā bija augstāka nekā mūsu pašu iepirktajiem graudiem. Taču tas ļāva valdībai nemainīt cenas, sākot no decembra līdz aprīlim vai, pareizāk sakot, neļaut, ka uzņēmēji izmaina šīs cenas.

V.Biķis: Paldies. Un otrs jautājums būtu attiecībā uz šo koncernu. Tur, protams, ir jāizvērtē, vai šā koncerna darbība ir bijusi pareiza un likumīga. Un tomēr: kā jūs skaidrojat to, ka lēmums, kas tika pieņemts vakar, tapa pēc tam, kad iejaucās Valsts kontrole. Kāpēc Lauksaimniecības ministrija pati nepieņēma šādu lēmumu, pieņemsim, pirms divām nedēļām? Es domāju, ka tad šī ažiotāža būtu daudz mazāka.

A.Šķēle: Es piekrītu tam, ka lēmumam vajadzēja būt pieņemtam ne tikai divas nedēļas agrāk. To vajadzēja izdarīt vēl agrāk – šā statusa legalizēšanu, kāds šobrīd bija koncernam. Jo tipisks šāda koncerna veidojums mums vēl ir arī “Latvijas mežs”, “Latvijas meliorācija” un citi, kas pilda zināmas pārvaldes funkcijas. Taču Lauksaimniecības ministrija neuzskatīja par pietiekami pareizu legalizēt kopumā visu šo struktūru. Zinot tās pārmaiņas, kas notiek lauksaimniecībā, ejot tālāk ekonomikas pārveides ceļu privatizācijas posmā, mēs uzskatījām, ka šeit būs jauni kardināli priekšlikumi. Arī jauna struktūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, ka maizes cenas ir sāpīgs jautājums ne tikai mazturīgajiem iedzīvotājiem, bet iedzīvotājiem kopumā. Valdība ir izdarījusi tā, ka praktiski paredzējusi likvidēt koncerna “Latvijas labība” monopolstāvokli.

Taču man būtu tāds jautājums: kādus jūs redzat citus variantus, kādā veidā varētu vēl palētināt maizes cenu? Vai tādi vispār ir, un, ja ir, tad kādi tie būtu?

A.Šķēle: Šobrīd viens no būtiskākajiem ietekmējošiem faktoriem faktiski ir augstais bankas kredīta aizdevums, kas paņemts uz visu graudu masu, kura iepirkta pārtikas vajadzībām. Graudi tiek nopirkti vienreiz sezonas sākumā un tērēti visu laika periodu līdz nākamajai ražai. Šinī laikā darbojas droši vien pamatotie procenti, uz kādiem mums izsniedz kredītus valsts banka. Teiksim, ražai sākoties, iepirkumam tie bija 86, bet šobrīd ir runa par 120, turklāt bija piedāvājumi arī par 150 procentiem. No šiem procentiem mēs šobrīd tik vienkārši aiziet nevaram. Tas būtu jautājums, kas skaņojams ar Latvijas Banku. Ja Latvijas Banka pārtikas graudu daļu varētu atļauties kreditēt ar lētāku procentu, kā tas ir iespējams un notiek, pēc mūsu informācijas, arī citās valstīs, tad mēs jūtami varētu palētināt maizes cenu. Protams, ir jāmeklē arī visas citas iekšējās rezerves. Taču, kad runājam šobrīd ar jebkura uzņēmuma vadītāju, kas vēl arvien turpina sekmīgi strādāt, un viņam prasām par iekšējām rezervēm, bieži vien iznāk ne visai korekta domu apmaiņa, jo viņš saka: mēs darām, ko varam.

G.Grūbe: Vai drīkstu uzdot otru jautājuma daļu: vai valdība kopumā uzskata, ka varētu atgriezties pie fiksētām maizes cenām?

A.Šķēle: Es domāju, ka to darīt nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Silārs – lūdzu! Pēc tam – Caune.

I.Silārs: Ņemot vērā to, ka jūs, kā rakstīts valsts galvenā kontroliera pārskatā, esat finansu dienesta kurators koncernā “Latvijas labība”, man ir jautājums par konstatētajiem nolikuma “Par maizes vairumtirdzniecības cenu regulēšanas fonda izmantošanu” pārkāpumiem. Valsts kontroles izdarītā pārbaude ir konstatējusi, ka fonda līdzekļi iztērēti citiem nolūkiem un lauksaimniecības ministra vietnieks Uldis Bēniķis pats ir veicinājis šos pārkāpumus. Man gribētos dzirdēt jūsu komentāru šajā sakarā.

A.Šķēle: Jā. Es laikam pārklausījos, Silāra kungs, es neatbildu par finansu politiku koncernā “Latvijas labība”. Par to droši vien atbild vietnieks Stara kungs.

I.Silārs: Jā, piedodiet.

A.Šķēle: Taču jautājumu es sapratu un paskaidrošu. Kopumā šā gada periodā ir konstatēti divi it kā formāli pārkāpumi šā fonda izlietošanā. Taču, rūpīgi izanalizējot nolikumu, redzam, ka tajā skaidri un gaiši ir norādīts, ka koncernam “Latvijas labība” reizi ceturksnī ir jāsniedz Lauksaimniecības ministrijai pārskats par uzkrāto līdzekļu masu un priekšlikumi par to tālāko izlietošanu. Lauksaimniecības ministrija ir devusi divus skaņojumus. Viens bija vasaras sākumā, uz vienu mēnesi aizdodot 31 miljonu rubļu degvielas nomaksai zāles miltu ražotājiem. Mēneša laikā bez jebkādu procentu noteikšanas šī nauda tika atdota atpakaļ. Un to bija sankcionējusi arī Lauksaimniecības ministrija, kā to paredz nolikums.

Un otrs fakts attiecas uz šā gada augustu, kad tika konvertēti 50 miljoni rubļu, lai nopirktu, ja nemaldos, aptuveni par 117 dolāriem tonnā augstvērtīgus pārtikas kviešus, kuru mums vēl arvien šobrīd republikā nepietiek. Fonda līdzekļi faktiski tiek izlietoti naturāli kredīta veidā atpakaļ šiem uzņēmumiem. Līdz ar to nekāda negatīva iespaida uz maizi te nav. To kaut kādā veidā arī mums pašiem nekādi nav izdevies konstatēt. Un abi šie konstatējumi ir vienīgie gadījumi, bet arī tie ir sankcionēti Lauksaimniecības ministrijā.

I.Silārs: Pēdējais mans jautājums: kā varēja rasties tāda situācija, ka šis koncerns nav bijis reģistrēts? Gandrīz jāsecina, ka valdība to pamanīja un uzzināja tikai pēc Valsts kontroles darba rezultātiem. Jo tas ir viens no pamatojumiem, kādēļ valdība pieņēma šādu lēmumu.

A.Šķēle: Tieši tas arī ir pamatā šāda valdības lēmuma pieņemšanai.

I.Silārs: Jā, un tieši tādēļ man arī rodas jautājums – kā tā?

A.Šķēle: Es jau iepriekš atbildēju deputātam, kurš man uzdeva šo jautājumu. Un vēlreiz saku: kopumā Lauksaimniecības ministrija nespēja uzreiz vecās vietā radīt jaunu un pietiekami efektīvi strādājošu struktūru. Saprotot to, ka maize ir vienīgais produkts, kuras kaut vai neilgs trūkums veikalā rada momentānu ažiotāžu un atsaucas uz kopējo situāciju maizes tirgū, mēs vienlaikus neizjaucām un nelegalizējām šo koncernu, tādā veidā garantēdami stabilu pāreju uz jaunu struktūru. Taču es jums piekrītu, ka tas nav bijis pareizi no likuma “Par uzņēmējdarbību” viedokļa.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Caune, lūdzu!

I.Caune: Jūs savā ziņojumā teicāt, ka Latvijā graudu pietiek 80 dienām. Šodienas laikrakstā “Diena” Valdis Freidenfelds no Lukašonoka teiktā secina tādu faktu, ka Latvijā rudzu uzkrājumi esot pietiekami līdz jaunajai ražai pat bez Eiropas Kopienas humānās palīdzības. Kviešu pietikšot četriem mēnešiem, miltu – 42 dienām un putraimu – 125 dienām. Sakiet, lūdzu, kurš jūs melojat un kādi tad ir īstie fakti? Kā tad ir ar tiem…?

A.Šķēle: Deputāta kungs, domāju, ka jūs pietiekami uzmanīgi noklausījāties manas runas sākuma daļu. Es atkārtoju vēlreiz, ka runa ir par visiem atlikumiem, kādi šobrīd ir republikā, kaut gan tas varbūt agrāk presē netika publiski izpausts. Tātad rudzu graudu atlikums šobrīd ir 240 dienām. Tas ir pilnībā līdz nākamajai ražai. Kviešu graudu atlikums republikā ir 60 dienām, tātad mums vēl pietrūkst, taču ziemas periodu mēs varam veiksmīgi aizsākt. Miežu mums pietiek 200 dienām, rudzu miltu – 80 dienām, kviešu miltu – 38 dienām un kopā putraimu – 125 dienām. Tādi ir skaitļi, kāds šobrīd republikā ir mūsu krājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Šķēles kungs, vakar es noklausījos jūsu uzstāšanos televīzijā un šodien šeit, plenārsēdē, un man nav skaidrs viens jautājums, varbūt jūs varētu paskaidrot tuvāk. Jūs arī šodien teicāt, ka pamatā koncerns “Latvijas labība” pozitīvi un labi veica to maizes politiku, ko uztur valdība un Lauksaimniecības ministrija. Tomēr koncernu steidzami likvidēja. Es sapratu, ka par uzņēmējdarbības likuma pārkāpšanu. Vakar jūs teicāt, ka tas it kā ir normāli, ka tur, uz šā koncerna bāzes, ir izveidojušās jaunas struktūras – šīs SIA un privātās struktūras. Jūs izteicāt tādus vārdus, ka šie cilvēki bija samērā attapīgi, un tas ir saprotams, ka viņi šādi pārstrukturējās, jo saprata, ka valdība tik un tā šo koncernu pārstrukturēs. Tagad, kā es saprotu, jums ir uzdots veidot jaunu struktūru. Ar ko tad tā atšķiras no iepriekšējās struktūras? Un vai tur nebūs, Šķēles kungs, tā, ka tas būs tikai kantorītis par maizes cenām un par labības iepirkšanu kā koordinējoša struktūra, nevis vairs kā īpašums? Vai tas nav tā, ka īpašums jau ir aizgājis šīm daudzajām SIA, kuras jūs vakar nosaucāt. Taču tagad jūsu rokās paliks tikai šī struktūra. Pastāstiet mazliet tuvāk par to jauno struktūru, kura pārvaldīs Latvijas labības jautājumus.

A.Šķēle: Atbildu, Kides kungs, jums uz to daļu, kuru mēs laikam neesam spējuši pietiekami saprotami izskaidrot. Koncerna “Latvijas labība” pamatlīdzekļu apjoms ir tikai viens miljons rubļu. Tos sastāda krēslu, galdu, dienesta mašīnu un skaitļojamās tehnikas bilances vērtība. Pārējais īpašums, kas ir konkrēti valsts dzirnavās, ceptuvēs, ir valsts īpašums, un tas nekad nav piederējis tieši koncernam, es gribētu teikt, nav bijis tā lietošanā vai kaut kā citādi. Tas ir valsts īpašums, un tur nekas nav mainījies. Tas, ka koncerna vadītāji kā privātpersonas uz privātiemaksu pamata ir dibinājuši jaunas komercstruktūras – SIA, tas ir noticis atbilstoši tai likumdošanai, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Sakarā ar to, ka valsts kapitāls tur nav ticis iesaistīts, no Lauksaimniecības ministrijas neviens skaņojums par šādu SIA nav bijis jāsaņem un nav ticis dots. Viņi SIA ir dibinājuši kā privātpersonas.

Ar ko atšķirsies jaunais veidojums? Es nevaru par to pilnībā atbildēt detaļās, jo pēc vakardienas valdības sēdes šie priekšlikumi ir iesniedzami Ministru padomē mēneša laikā, un es sapratu, ka mums par šiem priekšlikumiem būs jāstāsta arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgajai komisijai. Tomēr ļoti daudzas funkcijas, kuras šobrīd pildīja koncerns “Latvijas labība”, tiks, es domāju, uzticētas jaunajai struktūrai, jo saimniecisko darbību labības tirgū Lauksaimniecības ministrija nav tiesīga un arī nav spējīga veikt.

E.Kide: Šķēles kungs, vai es drīkstu vēl papildus jautāt par šo pašu lietu? Jūs vakar un arī šodien uzsvērāt, ka valsts politiku maizes jautājumos šis koncerns ir risinājis pozitīvi: jūs uzsvērāt, ka visa šo SIA dibināšana un pārstrukturēšanās ir notikusi likumīgi. Tomēr es nekādi nesaprotu, kāpēc vakar tik steidzoši likvidēja šo koncernu. Jūs nupat teicāt, ka funkcijas jaunajai struktūrai droši vien būs līdzīgas. Tāpēc es par tiem “vēžiem” un par to “kulīti” nekā nesapratu. Un atļaušos piebilst arī par to īpašumu. Mani nemaz neuztrauc, Šķēles kungs, tas rakstāmgalds vai krēsls, kur sēž šie vadītāji, bet gan tas, kas pie šā rakstāmgalda tiek rakstīts. Būtībā īpašums, šī lielā labības masa iet cauri šim rakstāmgaldam, un tas var radīt zināmas bažas. Es sapratu, ka tas radīja bažas arī tieši Valsts kontrolei sakarā ar šo labības masu un rīcību ar šo masu. Es nesaprotu šīs jaunās struktūras funkciju atšķirības.

A.Šķēle: Ja šis Latvijas koncerns būtu bijis reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tad būtu varējis parādīties ieraksts vakardienas lēmumā, ja būtu bijusi tāda nepieciešamība pēc reorganizācijas. Sakarā ar to, ka tas nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, šeit ir viennozīmīgs juristu skaidrojums par esošās struktūras likvidāciju. Tādēļ ir lietots vārds “likvidācija”.

Par to, cik lielas graudu masas vai kas cits iet caur šo kungu rokām vai rakstāmgaldu. Caur rokām – nē. Un vēl viens neliels paskaidrojums: kopumā koncerns “Latvijas labība” pats tiešā ceļā neslēdz nevienu kontraktu vai līgumu par graudu iepirkšanu. To veic attiecīgās rajonu struktūras, valsts sagādes uzņēmumi, valsts dzirnavas, elevatori. Tie slēdz tiešos līgumus ar graudu piegādātājiem un saņem kredītus no attiecīgajām rajonu banku nodaļām. Taču aprēķinu daļu kopumā, tātad finansu un labības tirgus kopējās politikas jautājumus, mums palīdzēja risināt un pie šā jautājuma strādāja – un tādas funkcijas arī viņiem bija deleģētas – koncernu “Latvijas labība” veidojošie uzņēmumi.

E.Kide: Vai tas vismaz maksāja nodokļus, ja nebija reģistrējies? Kā var pieļaut tādu kļūdu, ka valsts uzņēmums pats nereģistrējas?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir tāda tradīcija – uzdot divus jautājumus… Piecus tomēr nevajag.

E.Kide: Paldies.

A.Šķēle: Vai man ir jāatbild?

Priekšsēdētājs: Paldies. Pulkstenis ir 13.00. Pienācis balsošanas laiks. Jūs, lūdzu, apsēdieties, un tad turpināsim. Jūsu zināšanai, kolēģi! Vēl jautās deputāti: Kehris, Plotnieks, Ozols, Freimanis, Lucāns, Berķis un Zeile. Pēc tam debatēs runās Čepānis un Seleckis, kolēģis Cilinskis izteiks repliku.

Sāksim apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu un lēmuma projektu balsošanu.

Lēmuma projekts “Par pievienošanos Konvencijai par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencijai par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā”. Ziņos Apkārtējās vides aizsardzības komisija.

Vai kāds grib izteikties par šo jautājumu un debatēt? Lūdzu, Batarevska kungs! Varbūt ir kāds jautājums? Tad varēsim balsot. Vai jūs vēlaties sniegt kādu komentāru?

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Mēs jau apspriedām šo jautājumu par pievienošanos konvencijai, bet, tā kā tas notika vēlā vakara stundā, mēs atlikām tā nobalsošanu uz šodienu. Šīs konvencijas ir svarīgas informācijas ziņā par tiem negadījumiem, kas var notikt atomelektrostacijās vai citās institūcijās, kur lieto kodoldegvielu. Un līdz ar to mums ir nepieciešams šīm konvencijām pievienoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja jums nav iebildumu, tad balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 88 – par, 6 – pret, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, tur nemitīgi mirgo lampiņa, kas ziņo, ka tā ir kļūda. Es saprotu, ka šī kļūda attiecas uz reģistrāciju. Vai balsojumā nav kļūdas? Varbūt ir vajadzība pārbalsot? Nav. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts aizsardzību un “Par aizsardzības spēkiem” spēkā stāšanās kārtību”.

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es jums gribu atgādināt, ka pagājušajā nedēļā mēs izskatījām 252.dokumentu, kurā bija apvienots lēmums gan par valsts aizsardzību, gan izņēmuma stāvokli, gan aizsardzības spēkiem. Un tā kā bija iebildumi pret likumprojektu “Par izņēmuma stāvokli”, tad tika uzdots izņemt no šā lēmuma ārā visu to, kas attiecas uz izņēmuma stāvokli. Tas tik izdarīts, kā rezultātā ir tapis 270.dokuments. Tas ir idents iepriekšējam, tikai ir izņemts ārā tas viss, kas attiecas uz izņēmuma stāvokli. Tādēļ lūdzu nobalsot par šo lēmumu, lai varētu stāties spēkā jau pieņemtie likumi “Par valsts aizsardzību” un “Par aizsardzības spēkiem”. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs ir pie mikrofona. Lūdzu.

G.Preinbergs: Silāra kungs, man tomēr ir jautājums par 3.punkta 3.apakšpunkta pēdējo rindiņu sakarā ar piemaksām par speciālajām dienesta pakāpēm. Kas tās par speciālajām dienesta pakāpēm? Es kaut kā lāgā neatceros. Vai es tiešām būtu palaidis garām?

I.Silārs: Tās ir tās dienesta pakāpes, kas ir raksturīgas armijai.

G.Preinbergs: Taču tad šis vārds “speciālās” vairs nav vajadzīgs. “Dienesta pakāpes”, un cauri.

I.Silārs: Dienesta pakāpes ir arī policijai. Tas ir tā domāts.

G.Preinbergs: Tas, manuprāt, būtu jāpalabo.

I.Silārs: Taču tas nemaina būtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautājumu nav. Vai varam balsot? Iebilžu nav. Balsosim, lūdzu! Rezultātu! 77 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Citu ierosinājumu balsošanai nav. Paldies.

Tupinām apspriest iesākto jautājumu. Bēniķa kungs, lūdzu, tribīnē! Jautā deputāte Zeile. Deputāt Ozol, lūdzu, atļaujiet Bēniķa kungam doties uz tribīni. Es atvainojos Šķēles kungam.

V.Zeile: Vai varētu, lūdzu, saņemt precīzāku informāciju par koncerna “Latvijas labība” vēsturisko izveidošanos un tā turpmāko pārtransformēšanos? Bija Sagādes ministrija – tā bija budžeta iestāde un valdības sastāvdaļa. Sagādes ministriju likvidēja un izveidoja koncernu “Latvijas labība”. Vai koncerns “Latvijas labība” bija saimnieciskā aprēķina organizācija, ja tam bija bilance? Tad kādas ir šā koncerna saimnieciskās darbības sekas? Vai tā tomēr bija Lauksaimniecības ministrijas pārvaldes struktūrvienība ar zināmām pārvaldes funkcijām, kas būtu jāpilda Lauksaimniecības ministrijai? Tā ir jautājuma pirmā daļa.

A.Šķēle: Man priekšā ir nolikums par republikāniskā koncerna “Latvijas labība” izveidi. Es nevaru par šo iepriekšējo vēsturi detalizēti atbildēt, jo es tajā laikā vēl nestrādāju Lauksaimniecības ministrijā. Tātad koncerns ir izveidots uz šā nolikuma pamata. To ir izveidojuši attiecīgajā nozarē darbojošies uzņēmumi. Toreiz statūtus vēl rakstīja krievu valodā, bet es lasīšu latviski. Koncerns “Latvijas labība” skaitījās valsts kooperatīvā agrokompleksa apvienība labības produktu, miltu malšanas un spēkbarības ražošanas nozarē. Tāda bija šī tipiskā struktūra bijušajā saimnieciskajā iekārtā. Un pēdējā tās pārveide notika 1990.gada maijā.

V.Zeile: Sakiet, lūdzu, kā tā funkcionēja? Uz kādas bāzes? Vai tā bija peļņas organizācija vai tā funkcionēja no savu pakļauto struktūrvienību atskaitījumiem? Kas ir paredzēts turpmāk attiecībā uz šādu funkciju?

A.Šķēle: Tā eksistēja no koncernā ietilpstošo uzņēmumu atskaitījumiem. Viņiem tika atskaitīti 10 procenti no uzņēmuma peļņas, kas palika paša uzņēmuma rīcībā. Tātad viņi maksāja jau pēc visu nodokļu nomaksāšanas budžetā, un šie 10 procenti sadalījās aptuveni šādi: 2,5 procenti – personāla uzturēšanai (šiem 60 cilvēkiem, kuri ir koncerna vadības aparātā), 7 procenti ir tā sauktais attīstības un drošības fonds un aptuveni 0,5 procenti – zinātnes vajadzībām. Varbūt es kļūdos par kādu procenta daļu, jo es runāju no galvas.

V.Zeile: No jūsu teiktā izriet, ka tā bija bezpeļņas organizācija?

A.Šķēle: Tā tai vajadzēja strādāt.

V.Zeile: Taču kā beidzās ar vakardienas reorganizāciju? Kādi ir bijuši šie saimniekošanas saldo?

A.Šķēle: Ar vakardienas valdības lēmumu ir paredzēts no 1.decembra sākt likvidāciju. Un tad mēs varēsim arī precīzi un detalizēti ziņot, kāds ir saldo – pozitīvs vai negatīvs.

V.Zeile: Vai šis koncerns taisīja bilanci vai ne?

A.Šķēle: Protams, tas veica savas darbības bilanci. Protams.

V.Zeile: Tad pēc stāvokļa uz 1.septembri vai 1.oktobri mēs gribētu zināt, kāds bijis šīs darbības rezultāts? Vai tam bija peļņa un cik liela?

A.Šķēle: Mēs jums iesniegsim šo izziņu.

V.Zeile: Otrs jautājums ir par nākotni. Ja šis koncerns likvidējas, kas būs tā struktūrvienības un kā tās tiks finansētas?

A.Šķēle: Šis jautājums šobrīd nav atrisināts. Tas mums ir jānorāda savos priekšlikumos, kas iesniedzami Ministru padomē. Šī vēl arvien, manā uztverē, ir pietiekami liela problēma: kas finansēs šo saimniecisko funkciju? Tas it kā tieši var neinteresēt nevienu konkrētu uzņēmēju attiecīgajā reģionā. Piemēram, ja mums būs neveiksmīgs risinājums, tad es nezinu, par kādiem līdzekļiem un kādā veidā, teiksim, tiks pārvesti graudi no Zemgales par to pašu cenu uz Latgali, ja Latgale savu maizi šodien vēl nespēs saražot. Šobrīd sakarā ar šā koncerna darbības izlīdzināšanu un graudu pārvietošanas bilancēm vienmērība republikā tika nodrošināta. Mēs to likvidējam, Zeiles kundze, tāpēc ka tas šobrīd neatbilst likumam par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Pirms jautās deputāts Kehris, nedaudz par procedūru: cik ilgi uzdosim jautājumus? Godātais kolēģi Berķi, jūs esat pēdējais jautātājs, tāpēc jūs ierosināt, ka vajag beigt. Man nekas cits neatliek, kā jūsu priekšlikumu izvirzīt balsošanai. Jo es to komentēt nevaru.

Deputāts Berķis ierosina pēc deputāta Kehra uzstāšanās pārtraukt jautājumu uzdošanu un atklāt debates. Lūdzu. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Es atļaušos izteikt izbrīnu: mēs rīkojamies kā tādā partijas sapulcē – kāds kaut ko norūc, bet mēs momentā liekam uz balsošanu priekšlikumu – pārtraukt jautājumu uzdošanu. Vai mūs interesē noskaidrot patiesību vai ne? Es ierosinu atļaut visiem, kuriem ir jautājumi, tos uzdot, lai parlaments varētu kaut ko spriest un lai mums būtu informācija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kinna – lūdzu!

J.Kinna: Par procedūru. Man izraisa izbrīnu tas, ka deputāti pierakstās debatēs un ka jūs to tā arī paziņojat, ka būs debates. Mums nav precedenta, ka pēc informācijas – kā tas ir iebalsots darba kārtībā – būtu debates.

Priekšsēdētājs: Jūsu piezīmi pilnībā pieņemu. Taču, pirms deputāts Kehris runās, balsosim par deputāta Berķa priekšlikumu – pārtraukt jautājumu uzdošanu. (No zāles atskan iebildumi, ka šāds priekšlikums nav izskanējis.)

A.Berķis: Es atvainojos, bet es patiešām izteicu šādu priekšlikumu… (Tālāk vairs nerunā mikrofonā.)

Priekšsēdētājs: Tātad Berķa kungs savu priekšlikumu par balsošanu atstāj. Lūdzu, balsosim par deputāta Berķa ierosinājumu – pārtraukt jautājumu uzdošanu. Rezultātu! Par – 27, 26 – pret, atturas – 23. Turpināsim uzdot jautājumus. Jūsu priekšlikums balsu vairākumu negūst.

Deputāts Kehris, pēc tam – Plotnieks.

O.Kehris: Sakiet, lūdzu, vai jums būtībā kā atbildīgajam no valdības par koncernu “Latvijas labība” ir zināms, ka Latvijas Republikas monopoldarbības un konkurences veicināšanas institūcija, ko vada Rudušas kundze, šā gada septembra sākumā atbilstoši likumam “Par monopoldarbības uzraudzību un konkurenci” ir iesniegusi Ministru padomē priekšlikumu – ierobežot koncerna “Latvijas labība” uzņēmumos ražotās maizes un citu labības produktu cenas ar konkrētu mehānismu un to izdarīt, ņemot vērā inflācijas jautājumus? Tātad jautājuma būtība: vai jums tas ir zināms? Un, ja ir, tad kā saprast valdības pašreizējo lēmumu, kuru jūs arī izskaidrojāt? Tā 5.punktā Latvijas Republikas Ministru padomes Monopoldarbības uzraudzības komitejai saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas un citiem normatīvajiem aktiem tiek uzdots nodrošināt kontroli pār maizes un citu labības produktu cenu veidošanas pamatotību republikas maizes produktu ražošanas uzņēmumos. Es jau paskaidroju, ka šīs institūcijas tiesības un pienākumus fiksē likums, un likums paredz, ka šī institūcija pati var dot uzņēmējiem obligātus rīkojumus par monopoldarbības vai negodīgas konkurence pārtraukšanu.

A.Šķēle: Sapratu jautājumu. Vārdu sakot, šis Rudušas kundzes departamenta – tagad jau komitejas – materiāls tika iesniegts laika periodā, kad valdība jau bija pieņēmusi lēmumu par maizes cenu iesaldēšanu. Un līdz ar to nebija jēgas vēlreiz kaut ko iesaldēt, kas jau ir iesaldēts, jo kopš augusta mēneša maizes cenas bija iesaldētas. Tas mehānisms, ko ierosina Rudušas kundze, detalizēti vēl nav izdebatēts, bet ir tikai iesākts skatīt, tā ka vēl arvien nav redzams neviens risinājums, kas, iesaldējot labības produktu cenas, būs līdzekļu zaudējumu segšanas avots, kuri radīsies uzņēmumiem. Uzņēmumiem, kuri pagaidām ir spējuši strādāt stabili.

O.Kehris: Varbūt jūs varētu precizēt: sakiet, kas pieņēma lēmumu… Tātad jūsu atbilde bija tāda, ka jūs zinājāt par šo vēstuli. Kas tātad pieņēma lēmumu šo jautājumu būtībā neizskatīt?

A.Šķēle: Es nevaru atbildēt, kurš pieņēma lēmumu to neizskatīt, jo Lauksaimniecības ministrijā tas nebija iesniegts, taču es zinu, ka Ministru padomē es šo vēstuli redzēju pie attiecīgajiem speciālistiem. Tur šis materiāls bija iesniegts, bet tobrīd jau darbojās valdības lēmums par maizes cenu iesaldēšanu. Jau darbojās!

O.Kehris: Paldies. Ja drīkst, tad man priekšsēdētājam būtu līdzīgs ierosinājums kā Kinnas kungam – tiešām debates par šiem jautājumiem šodien neatklāt, jo mums ir iebalsota informācija. Mēs uzdodam jautājumus un tos varētu neierobežot, bet debatēt ir vērts tikai tad, ja mums būtu kāds lēmuma projekts, par kuru, teiksim, debatēt. Tāpēc aicinātu tomēr nobalsot, ka debates nevajag atklāt, jo pretējā gadījumā ir jāsāk pierakstīties, un tad var būt ļoti daudz šo debatētāju. Debatēt mēs varētu tad, ja jautājums tiktu sagatavots. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es noteikti atcerēšos jūsu priekšlikumu, bet izlemsim to tad, kad beigsim jautāt.

Deputāts Plotnieks, pēc tam – Ozols. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātais Šķēles kungs! Es gribētu lūgt jūs tomēr kvalificēti pakomentēt to materiālu, kuru mums iesniedza Valsts kontrole. Tātad 1991.–1992.gadā paralēli šim koncernam “Latvijas labība” tiek izveidots vēl “Labības koncerns” un Dzirnavnieku un maiznieku savienība. Visās šajās trijās struktūrās faktiski ir apvienojušies vieni un tie paši ražotāji. Mēs šajā uzziņā iegūstam informāciju, ka, lūk, 10 procentus peļņas nācās atskaitīt koncernam “Latvijas labība”, un tad acīmredzot kaut kas tika arī pārējiem, jo kā gan citādi viņi uzturētu šo aparātu. Sakiet, lūdzu, cik rubļu šobrīd ir ielikts katrā maizes kukulītī šīs summas, kas nonāk šo trīs apvienību rīcībā? Cik tas maksā pircējam?

A.Šķēle: Varbūt Plotnieka kungs…

A.Plotnieks: Šeit ir minētas trīs apvienības…

A.Šķēle: Jā, es sapratu. Varbūt detalizēti, kā tas ir, jo jūs nedaudz salikāt kopā divus dažādus jautājumus. Pirmām kārtām informācija par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ko izveido privātpersonas vai citas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un kas ir veidojušās jau agrāk uz privātpersonu iemaksu pamata un ir reģistrētas Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Šī informācija ir konfidenciāla, un mēs šo izdruku saņēmām tikai tagad, kad bija attiecīgie Valsts kontroles pieprasījumi. Šī informācija man ir, bet tā nav nekur izdalīta tālāk. Mēs redzam, ka runa nav par pašiem uzņēmumiem, paralēlajām struktūrām, jo viena lieta ir valsts dzirnavas, valsts maizes ceptuves, valsts elevatori, bet otra puse – tie, kas ir veidojušies, piemēram, uz Milzkalnes dzirnavu pamata… Tukuma rajona Milzkalnes dzirnavas, kā jūs zināt, ir galīgi sabrukušas, mazefektīvas, tās vispār ir nestrādājošas dzirnavas. Tagad tur ir izveidojusies firma “Milzkalne”, kuras entuziasti nodarbojas ar atjaunošanu. Un viņi kopumā šādi ir izveidojuši struktūru – Dzirnavnieku un maiznieku savienību, kas pirms likuma par uzņēmējdarbību pieņemšanas bija reģistrēta Finansu ministrijā kā sabiedriska profesionāla organizācija, kura nodarbojas ar dzirnavniecības un maizniecības profesionālajiem jautājumiem. Tagad sakarā ar likuma par uzņēmējdarbību pieņemšanu tā vairs nevarēja būt piereģistrēta iepriekšējā statusā Finansu ministrijā, līdz ar to tā tika piereģistrēta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Taču tur nav valsts kapitāla, un pie mums tas nebija jāsaskaņo.

Par to, cik liela ietekme varētu būt uz kukulīti. Šodien, teiksim, uz vienu rupjmaizes kukulīti darba alga sastāda 42 kapeikas no cenas, bet izlaides cena no rūpnīcas ir 24 rubļi. Tātad šobrīd cilvēkiem, kuri piedalās maizes cepšanā, nogādā līdz veikalam par katru rupjmaizes kukulīti, formas maizes kukulīti darba algā tiek samaksāts kopumā 42 kapeikas. Plotnieka kungs, es atvainojos, bet man jāsaka, ka tikai pēdējo divu gadu laikā mums maizi republikā vairs necep PSRS armijas karavīri. Un tikai pēdējo divu gadu laikā mēs esam sākuši maksāt kaut cik normālu darba algu, kas šobrīd šinī nozarē strādājošajiem ir aptuveni 5 tūkstoši. Es nedomāju, ka 42 kapeiku darba algas samaksa uz vienu rupjmaizes kukulīti šobrīd būtu pārmērīga. Manuprāt, diez vai kādas privātstruktūras šobrīd spēj šo maizi par 42 kapeikām darba algā izcept.

A.Plotnieks: Ja godātais priekšsēdētājs to neuzskata par otro jautājumu, tad es tomēr vēlreiz gribētu precizēt savu pirmo jautājumu, jo es nesaņēmu atbildi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Tātad jūs apgalvojāt, ka tās nav vienas un tās pašas organizācijas. Es atļaušos minēt, ka Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca ietilpst visās trijās. Tātad ir vienas un tās pašas! Tagad turpinu tālāk. Es jums nejautāju, cik jūs iztērējat vai cik mēs iztērējam, izmaksājot darba algas cepējam. Mani interesē, cik iztērējam naudas, apmaksājot šo triju struktūru birokrātus. Tas mani interesē. Cik pienākas maksāt pie katra kukulīša, jo mums trīs organizācijas tagad koordinē, vada un apvieno, piemēram, Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcu un tā tālāk…

A.Šķēle: Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcai nav nekādas saistības ar maizes cenām.

A.Plotnieks: Es vados pēc šīs uzziņas, jo es nevaru jums pateikt, kura ceptuve arī ir visās trijās struktūrās…

A.Šķēle: Nav tādas valsts ceptuves, kura ir visās trijās struktūrās… Bēniķa kungs kā finansists man saka, ka viņš esot tomēr izrēķinājis…

U.Bēniķis, lauksaimniecības ministra vietnieks: Es atvainojos, es varu kļūdīties par kādu tūkstošdaļu, bet, vadoties pēc maizes apgrozības dienā, kas ir 7500 tonnu, un no realizācijas rezultātiem, vienā kilogramā maizes, ko var attiecināt uz šo koncernu, tas ir 0,03 kapeikas. Uz kilogramu maizes!

A.Plotnieks: Paldies. Tas būtu uz vienu, pārējie visi lai paliek uz mūsu sirdsapziņas.

Otrs jautājums: sakiet, lūdzu, Šķēles kungs, vai Lauksaimniecības ministrijai ir saistoša valdības politika? Es šādu jautājumu uzdodu tāpēc, ka mēs savā laikā, atbalstot Godmaņa kunga priekšlikumus un prasības, devām valdībai pilnvaras, arī tiesības veidot šo īpašo tirdzniecības tīklu, kur produkciju pārdod bez piecenojuma. Tagad izrādās, ka koncernā ietilpstošās valsts firmas “Druva” apsaimniekotajos veikalos (līdzīgi kā pašvaldībām nodotajos veikalos) tirdzniecības piecenojums maizei bija 20 procentu. Ja jūs šinī gadījumā Lauksaimniecības ministrijā esat to akceptējuši, tad jūs rīkojaties pretēji valdības politikai.

A.Šķēle: Paskaidroju: ministrija nevar strādāt pretēji valdības politikai un to arī nedara. Konkrēti par šiem veikaliem, kas šobrīd atrodas dažādu valsts maizes ceptuvju rīcībā Rīgā. Mēs uz 4.datumu iztaisījām analīzi, kas rāda, ka piecenojumus veikalos atbilstoši šobrīd esošajai likumdošanai sastāda divas lietas: viena ir tirdzniecības piecenojums, ko ir tiesīgs veikt katrs uzņēmums, turklāt mēs neesam solījuši, ka būs pilnīgi bez tirdzniecības piecenojuma… Tāda solījuma nav bijis. Tas ir no 10 līdz 15 procentiem, plus nāk klāt vēl apgrozījuma nodoklis uz labības un maizes produktiem sešu procentu apmērā. Desmit plus seši vai piecpadsmit plus seši sastāda 20–21 procentu, kas arī reāli ir šobrīd veikalos.

A.Plotnieks: Paldies. Tātad vinnējuši mēs neesam neko sakarā ar šo reorganizāciju…

A.Šķēle: Salīdzinot ar pārējiem Rīgas pilsētas veikaliem vai arī Jūrmalas pilsētu, kur piecenojums sastāda pat līdz 40 procentiem… Mēs ar daudziem uzņēmējiem strādājam uz pusi lētāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Man ir šāds jautājums: šeit Valsts kontroles uzziņas 2.lappusē ir fiksēts fakts, ka ir iepirkti humānās palīdzības graudi par 4500 rubļiem, un, kā es noskaidroju pie Bēniķa kunga, arī 25 tūkstoši tonnu ir pirkts par 15 tūkstošiem, par 4 tūkstošiem, par 3 tūkstošiem, katrā ziņā pārsniedzot graudu iekšējo tirdzniecības cenu. Taču tādi bija humānās palīdzības noteikumi. Iegūtie līdzekļi ir novadīti Ārlietu ministrijas rīcībā esošajam Eiropas Kopienas palīdzības fondam, kura praktiski ir šā fonda turētāja. Ārlietu ministrija ar attiecīgās Kopienas atbildīgo pārstāvi šos līdzekļus sadala humānās palīdzības mērķiem. Sakiet, vai es pareizi saprotu, ka mūsu maizes pircēji ar savu naudu faktiski finansē Eiropas palīdzības fondu? Tā iznāk, ja viņi samaksā šo starpību starp iekšējā tirgus cenu un humānās palīdzības graudu cenu, kas reizēm ir pat trīs reizes lielāka.

A.Šķēle: Jā, es sapratu jautājumu, Ozola kungs, un atbildu. Eiropas Kopiena nenodarbojas ar pilnīgu dāvināšanu par velti… Tā piešķīra mums palīdzību tajā brīdī, kad pietrūka labības, un arī noteica, par kādu cenu šī labība drīkst tikt realizēta vietējā tirgū. Toreiz atbilstoši attiecīgajiem Eiropas Kopienas memorandiem (man ir kopijas) tā noteica, ka, teiksim, pirmās partijas cena, pēc viņu ekspertu vērtējuma, salīdzinot ar tām tirgus cenām, kādas ir valsts iekšienē dotajā brīdī, nedrīkst būt zemāka par 4,5 tūkstošiem rubļu. Un, ja mums trūkst šo graudu, mums tik un tā tie kaut kur jāiegādājas. Viņi mums šos graudus dod, bet izvirza nosacījumus, uz kādiem mēs šos graudus drīkstam laist tālāk ražošanā un tirgū. Un šie līdzekļi pēc tam tiek uzkrāti jūsu jau minētajā Ārlietu ministrijas fondā. Tie nepaliek ne Lauksaimniecības ministrijā, un, nedod Dievs, arī kādā citā saimnieciskajā struktūrā.

I.Ozols: Sakiet, vai tāpat kā miltu pārcenošanas rezultātā iegūtās naudas summas starpība arī par pārējiem produktiem tur ir? Piemēram, par makaroniem, putraimiem, mannu un citiem graudu produktiem… Varbūt tā ietilpst apgrozības fondā?

A.Šķēle: Pārcenošanas rezultātā saņemtie līdzekļi ir gūti gan no miltu, gan no putraimu un mannas pārcenošanas. Un šī kopējā summa katram uzņēmumam vienlaikus ir ieskaitīta gan pasīvajā, gan aktīvajā daļā. Līdz ar to es vēlreiz atkārtoju, ka uzņēmumi peļņu no šīs pārcenošanas nav guvuši.

I.Ozols: Cik liela orientējoši šī kopējā summa varētu būt?

A.Šķēle: Aptuveni 780 miljoni rubļu, kas ir iegūta kopā.

I.Ozols: Tā esot par miltiem…

A.Šķēle: Nē, tā ir kopējā summa, kas iegūta pārcenošanas rezultātā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākas pusdienu pārtraukums. Pēcpusdienā pirmais jautās deputāts Freimanis.

 

(Pārtraukums)