Valsts sekretāru 2007.gada 19.aprīļa sanāksmē

MK: Par Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikumu

19.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais noteikumu projekts “Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums”.

Valsts sektora darba samaksas komisiju paredzēts veidot kā konsultatīvu institūciju, kuras mērķis ir uzraudzīt vienotās valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmas attīstību un sniegt ieteikumus tās pilnveidošanai.

Paredzams, ka komisijas sastāvā darbosies Valsts kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvis. Komisijas sēdes paredzētas ne retāk kā divas reizes gadā. Komisijas sekretariāta funkciju nodrošinās Valsts kanceleja.

Komisijai būs šādi uzdevumi: izvērtēt valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatu klasifikācijas sistēmu un amata saimju (apakšsaimju) un līmeņu sadalījumu mēnešalgu grupās; sniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām; izvērtēt mēnešalgu grupu intervālus un sniegt priekšlikumus par izmaiņām tajos; izvērtēt un sniegt priekšlikumus par konkrētu amatu klasifikāciju noteiktā amatu saimē (apakšsaimē) un līmenī saskaņā ar katalogu, ja nav panākta vienošanās starp iestādi un Valsts kanceleju par amatu klasifikācijas rezultātu saskaņošanu.

Līdz šim jautājumus, kas saistīti ar darba samaksas sistēmas ieviešanu, risināja Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministriju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par pamatnostādnēm Latvijas dalībai Afganistānas atjaunošanā

19.aprīlī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar Ārlietu un Iekšlietu ministriju izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par pamatnostādnēm visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.–2011.gadam”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai turpmāk palīdzētu efektīvāk plānot Latvijas turpmāko dalību Afganistānas atjaunošanā, pamatojoties uz noteiktu pieeju, laicīgi paredzot gan cilvēku, gan finanšu resursus.

Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij aktīvi jāiesaistās Afganistānas atjaunošanā gan ar militārajiem, gan ar civilajiem resursiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu kopējā Afganistānas atjaunošanā.

Afganistānas atjaunošana un drošība bija viens no galvenajiem pagājušā gada novembrī Rīgā notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes jautājumiem. Rīgas samitā tika secināts, ka Afganistānā svarīga ir ne tikai operācijas militārā puse, bet arī valsts civilā atjaunošana un cieša militārā un civilā sektora sadarbība. Valstu un valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību valstīm veicināt civilā sektora dalību Afganistānas atjaunošanā.

Līdz šim no starptautiskās palīdzības sniegšanas viedokļa ir sakārtota Nacionālo bruņoto spēku karavīru līdzdalība starptautiskajās operācijās, kā arī zināmā mērā iespēja Valsts policijas un Valsts robežsardzes pārstāvju līdzdalībai starptautiskajās misijās.

Pamatnostādnes Latvijas dalībai Afganistānas atjaunošanā turpmākajiem trim gadiem būs jāakceptē valdībai.

AM: Par papildu līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai

19.aprīlī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai”.

Noteikumu projekts paredz 2007.gadā piešķirt papildu līdzfinansējumu četru pašvaldību sporta būvju būvniecībai un esošo sporta būvju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, par kopējo summu 497 080 lati.

Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta centra būvniecībai no AM budžeta piešķirts 79 500 latu līdzfinansējums. Vecpiebalgas vidusskolas, kas ir arī jaunsardzes bāzes skola, trenažieru zāles rekonstrukcijai – 20 000 latu. Valkas pilsētas šautuves renovācijai – 145 776 lati. Jēkabpils stadiona renovācijas 1.kārtai no AM budžeta 2007.gadā piešķirti 251 804 lati.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, zemessargus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību, kā arī popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā par Valsts ieņēmumu dienestu

19.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās ir izsludināts grozījumu projekts likumam par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Grozījumi precizēs vairākas likuma normas, kas skar kontroles pasākumus būvniecības jomā, norēķinu operāciju apturēšanu kriminālprocesā iesaistīto personu kontos, VID ierēdņu dienesta pienākumus ārvalstīs un citas normas.

Tā kā Latvijā būvniecībā ir liels nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu īpatsvars, par lielu skaitu nodarbinātajiem nemaksā vai nodokļus maksā tikai daļēji, bet VID kontroles pasākumos iesaistītajām pilnvarotajām personām ir ierobežotas tiesības apmeklēt būvobjektus, tad grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar tiesisko regulējumu, kas pilnvaro VID ierēdņus apmeklēt un veikt kontroles pasākumus būvobjektos.

Aktuāls ir jautājums par VID nosūtītiem virsniekiem dienestā Eiropas Policijas biroja Latvijas sakaru virsnieku birojā. Eiropas Savienības labā prakse un VID līdzšinējā sadarbība ar Valsts policijas Eiropola nacionālo biroju noziedzības apkarošanas jomā norāda uz nepieciešamību nosūtīt sakaru virsnieku darbam Eiropas Policijas birojā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un tādējādi atvieglotu VID Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes darbu. Šobrīd normatīvie akti neparedz regulējumu VID sakaru virsnieka pabalstu un kompensāciju apmēra noteikšanai un izmaksas kārtībai, tādēļ šāda kārtība ir iestrādāta likuma grozījumu projektā.

Pašlaik VID ir tiesības izdot rīkojumu apturēt norēķinu operācijas aizdomās turēta nodokļu maksātāja norēķinu kontā, kas ir viens no tiesiskajiem instrumentiem, sākot kriminālprocesu. Šāda rīkojuma vai lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tā darbība var tikt apturēta, un tas apdraud šāda tiesiskā instrumenta efektīvu izmantošanu. Tādēļ likuma grozījumu projektā ir noteikts, ka rīkojums (lēmums) par norēķinu operāciju apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu un tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Grozījumi likumā arīdzan paredz saskaņot likuma normas ar citiem tiesību aktiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

ĪUMEPLS: Par droša elektroniskā paraksta lietošanu

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) vadītāja Olita Magone 19.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē informēja visu ministriju valsts sekretārus, ka no pirmdienas sekretariāts sarakstē ar ministrijām sāks izmantot ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus.

“Sekretariātā tāpat kā citās valsts iestādēs ir ļoti daudz vēstuļu un citu dokumentu, kuru adresāti ir visas ministrijas, līdz ar to, sūtot tos elektroniski, ievērojami tiks ietaupīti resursi,” sacīja O.Magone.

Valsts sekretāri izteica gatavību saņemt ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus un pozitīvi novērtēja sekretariāta iniciatīvu.

Tieslietu ministrija atzina, ka tas ir ļoti progresīvs solis, taču vienlaikus arī norādīja, ka nepieciešams uzlabot VAS “Latvijas Pasts” sniegto droša e-paraksta pakalpojumu kvalitāti, jo saņemti iebildumi par lietotāju interfeisu droša e-paraksta instalēšanai uz datora.

Īpašu uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Ina Gudele ir sākusi pārrunas ar “Latvijas Pasta” ģenerāldirektoru Gintu Škodovu par konkrētiem jautājumiem saistībā ar noteiktu e-paraksta tehnoloģisko risinājumu kvalitāti un e-paraksta aktīvas lietošanas veicināšanu.

Sekretariāts kā valsts pārvaldes iestāde, kas koordinē e-paraksta ieviešanu, pirmais sāks tā izmantošanu un aicina arī citas ministrijas ieviest elektronisko dokumentu, kas parakstīti ar drošu e-parakstu, apriti.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

TM: Par nekustamo īpašumu identificēšanu darījumu aktos

19.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts informatīvais ziņojums par īpašuma objektu atpazīšanu un to īpašnieku identificēšanu darījuma aktā. To kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti, lai nodrošinātu valdības rīkojuma par pasākumu plāna problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā izpildi.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, strauji attīstoties nekustamā īpašuma tirgum, intensīvi tiek slēgti darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Notiek nekustamo īpašumu apvienošana vai sadalīšana, veidojot jaunus nekustamos īpašumus, kā arī tiesības uz nekustamo īpašumu tiek iegūtas mantošanas ceļā. Turklāt Latvijā par nekustamā īpašuma īpašniekiem tiesīgi kļūt ne tikai pilsoņi un nepilsoņi, bet arī ārvalstnieki.

Lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā un nostiprinātu ar to saistītās tiesības, personai zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz nostiprinājuma lūgums, tam pievienojot Zemesgrāmatu likumā un likumā par nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā norādītos dokumentus. Tad tiek izvērtēta iesniegto dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī tas, vai iesniegtie dokumenti satur reģistrācijai vai aktualizācijai nepieciešamās ziņas un vai tās nav pretrunīgas. Viens no šādiem dokumentiem ir darījuma akts, kas satur ziņas par nekustamā īpašuma objektu un tā īpašnieku.

Atsevišķos gadījumos nekustamā īpašuma formēšanas process ir apgrūtināts vai neiespējams, jo no iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams identificēt nekustamā īpašuma objektu vai personu, vai arī abus vienlaikus.

Informatīvais ziņojums paredz problēmas iespējamos risinājumus. Īpašuma objekta vai personas atpazīšana darījuma aktā saistīta ar tiesību normu, kas attiecas uz nekustamo īpašumu formēšanu, neprecīzu ievērošanu nevis tiesiskā regulējuma trūkumu, tāpēc periodiski jāinformē sabiedrība. Pašlaik sabiedrībā tiek izmantoti zvērinātu notāru un zvērinātu advokātu pakalpojumi darījuma aktu sagatavošanā. Būtu nepieciešams ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes starpniecību informēt notārus un advokātus par problēmām ar darījuma aktiem, kuros nav iespējams viennozīmīgi atpazīt darījuma objektu, un lūgt tajos norādīt nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu.

VZD jau sācis sadarbību ar Iekšlietu ministriju saistībā ar identifikatoru piešķiršanu ārvalstniekam Kadastra informācijas sistēmā. Pašlaik sadarbībā ar Iedzīvotāju reģistru tiek veidota ārvalstnieku personas datu identifikācijas sistēma interneta vidē, kas ļaus VZD pārbaudīt un, izmantojot Iedzīvotāju reģistra sistēmu, piešķirt identifikatoru ārvalstniekiem, kuri ierosina nekustamā īpašuma formēšanu. Šī sistēma ļautu aktualizēt ārvalstnieku personas datus arī par iepriekš Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem.

Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

TM: Par rīcības komiteju pasākumu nodrošināšanai Aglonā

19.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts rīkojuma projekts, kurš paredz izveidot rīcības komiteju valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanai starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā. Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Rīkojuma projekts izstrādāts, jo jāaktualizē iepriekš izveidotās rīcības komitejas sastāvs.

Pirms rīkojuma projekta sagatavošanas TM nosūtīja vēstuli visām iesaistītajām institūcijām ar lūgumu sniegt informāciju, ja nepieciešams precizēt institūciju pārstāvjus rīcības komitejā valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšanai starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā.

Turpmāk rīcības komitejas priekšsēdētāja būs TM valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina. Pirms tam rīcības komitejas priekšsēdētājas pienākumus pildīja TM valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Ilze Juhansone.

Savukārt rīcības komitejas priekšsēdētājas vietnieki būs reliģiskās organizācijas “Aglonas bazilikas draudze” dekāns Andrejs Aglonietis un Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore, kuri arī līdz šim pildīja šos pienākumus.

Rīcības komitejas sastāvā būs arī pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ekonomikas ministrijas, Valsts policijas, Finanšu ministrijas, Valsts vides dienesta, Aglonas pagasta padomes, Satiksmes ministrijas, Zemessardzes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides un Veselības ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par higiēnas prasībām piena apritei

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā, ko 19.aprīlī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā noteikts piena apjoms, kāds tiek uzskatīts par nelielu daudzumu, izstrādātas prasības piena kvalitātei un nekaitīgumam, kā arī parauga noņemšanai.

Tāpat dokumentā noteiktas prasības neliela daudzuma piena ieguvei, pirmapstrādei, uzglabāšanai un tiešai piegādei galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai.

Ieviešot noteikumus, katram patērētājam būs iespēja uzzināt, kas ir piena ražotājs, jo tirdzniecības vietā būs pieejama informācija, kas nodrošinās izsekojamību. Piena ražotājs pavaddokumentā ar savu parakstu apliecinās, ka ir ievērotas visas šajā noteikumu projektā iekļautās prasības.

Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kuri noteiktu prasības mazajiem piena ražotājiem piena iegūšanai, pirmapstrādei, uzglabāšanai un tiešai piegādei galapatērētājiem un mazumtirdzniecībai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa