Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 19. aprīļa sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

D.Turlais
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeima šodien pieņēma virkni svarīgu lēmumu, kas turpmākajai valsts attīstībai var izrādīties ļoti būtiski.

Pirmkārt, Saeima nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā Latvijas un Krievijas valdības vadītāju parakstīto robežlīgumu. Tika prognozēts, ka parlamentā līguma ratifikāciju pavadīs asas diskusijas, dažkārt pat neadekvāta reakcija no to politiķu puses, kuri nav ieinteresēti starpvalstu attiecību sakārtošanā un kuri līdz šim sarežģītās kaimiņattiecības izmantojuši sava politiskā kapitāla vairošanā. Taču atļaušos prognozēt, ka Saeimā uzvarēs veselais saprāts. Atliek to pašu novēlēt arī Krievijas Domei. Latvija beidzot būs nostiprinājusi savu robežu ar Krieviju, kas ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.

Esam arī pieņēmuši lēmumu par Kristīnes Krūmas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Līdz ar to Satversmes tiesa savu darbu varēs turpināt pilnā sastāvā. Viens no svarīgākajiem Satversmes tiesas dienas kārtības jautājumiem ir tieši iepriekš minētais Latvijas un Krievijas robežlīgums. Tas, vai mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu nebeidzamās diskusijās vai tomēr pieliksim tam punktu, tagad būs atkarīgs no Satversmes tiesas tiesnešiem.

Ar tieslietu jomu saistīts arī kāds cits šodien Saeimā skatīts likumprojekts. Tie ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz piešķirt ģenerālprokuroram ārkārtas pilnvaras vienpersoniski pieņemt lēmumu atbrīvot no kriminālatbildības smagu kriminālnoziegumu izdarījušu personu, ja vien viņš “nostučīs” kādu citu. Mūsu frakcijas viedoklis tomēr ir tāds, ka Latvija ir tiesiska valsts, tāpēc atbalstām principu, ka tikai un vienīgi tiesa ir tā, kas pieņem lēmumu, vai cilvēks ir vainīgs vai nav, nevis ģenerālprokurors. Tagad acīmredzot pēc tirgus principiem tiks vērtēts, vai noziedznieks ir labs vai slikts, vai tas staigās uz brīvām kājām vai varbūt sēdēs cietumā. Likumsakarīgi, ka šos grozījumus atbalsta organizācijas, mediji un eksperti, kas iepriekš slavinoši izteikušies pilnīgi par visu, kas degradē mūsu sabiedrību līdz bezpersoniskiem “stukačiem” un tā saucamo Eiropas cilvēktiesību ekspertu dezorientētiem pakalpiņiem.

Vakar bija iespēja iepazīties ar kārtējo geju, lesbiešu un transvestītu safabricēto pētījumu, kurā par homofobiju ir nodēvēts jebkurš politiķu izteikums, kas nesakrīt ar viņu viedokli, ka homoseksuālisms ir slavējama un godājama parādība. Šeit esmu pilnīgi vienisprātis ar savu draugu, mācītāju un Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāju Jāni Šmitu par to, ka mēs grēku nevaram saukt citādi kā vien par grēku, lai kā to daži gribētu pasludināt par normu un alternatīvu dabīgajai ģimenei. Vēlme sevi iztēloties cietēja lomā, lai tikai dabūtu vairāk naudas no Eiropas pētījumiem, ir tik liela, ka homofobiju mēģina izdomāt tur, kur no tās nav ne miņas.

Nolasīšu vienu savu citātu, kas, kā izriet no pētījuma, esot homofobisks: “Autobusā, kas brauc no laukiem uz Rīgu, iesēžas zemnieks ar savu cūku, ko viņš vēlas pārdot galvaspilsētas tirgū. Cūka nemitīgi rukšķ, no tās nāk nelaba smaka, bet tā vietā, lai izsēdinātu zemnieku ar cūku no autobusa, visi pārējie pasažieri, izrādot cieņu minoritātes pārstāvjiem, atstāj autobusu un tālāk iet kājām. Sakiet – vai reālajā dzīvē tas būtu iespējams? Diez vai. Bet attiecībā uz tā sauktajām seksuālajām minoritātēm mums piedāvā rīkoties tieši tā, kā šajā shēmā.” Kur šeit ir homofobija? Vai tas, ka es pasaku taisnību? Es joprojām uzskatu, ka cilvēka tiesības sniedzas tik tālu, cik tālu tās neierobežo citu cilvēku tiesības. Bet, ja daži cilvēki grib lielīties ar to, ka piekopj izvirtību, un rīkot parādes, tad sabiedrības vairākumam tam nav jāpiekrīt un tajā nav jānoskatās. Tās ir manas un mūsu cilvēktiesības.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Neskatoties uz to, ka Satversmes tiesā ir apstrīdēts Latvijas un Krievijas parakstītais robežlīgums par to, vai tas ir atbilstoši vai neatbilstoši Satversmes 3.pantam, Saeimas vairākums šodien pieņēma lēmumu virzīt uz priekšu šī robežlīguma ratificēšanu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz apstrīdēto Satversmes normu, Saeima ir izvēlējusies negaidīt Satversmes tiesas lēmumu, bet gan virzīties uz priekšu. Tomēr gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs, ka šis parakstītais robežlīgums pārkāpj Latvijas Satversmi, turklāt tiek rīkots referendums, kurā tauta izlemj to neatbalstīt, Latvijai būtu ārkārtīgi liels starptautisks skandāls, šādu līgumu denonsējot. No šī visa varētu viegli izvairīties, bet valdošā koalīcija to diemžēl nedara. Šāda steidzīga rīcība, negaidot tiesas spriedumu, šai valdībai ir ļoti tipiska. Secināt var tikai vienu – ja kāds nav parakstījies referenduma sasaukšanai, tad jau rītdien jāpaņem sava pase, savi kaimiņi, radi, draugi un citi mājinieki un jāiet parakstīties. Visiem kā tautai – iedzīvotājiem un vēlētājiem – ir iespēja izteikt savu attieksmi pret šo valdību, parakstoties referenduma sasaukšanai. Aicinu visus to arī darīt.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Šīsdienas sēdē patiešām tika pieņemti vairāki ļoti svarīgi likumi un tālākvirzīti likumprojekti.

Kā pirmo es minēšu Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procesa uzsākšanu Saeimā. Domāju, ka nav jēgas vilcināties un atlikt šī likumprojekta izskatīšanu, jo nav īsti paredzams, vai Satversmes tiesa vispār skatīs šo jautājumu un kad tā varētu pieņemt kādu lēmumu. Līdz ar to nebūtu īsti loģiski un mērķtiecīgi atlikt robežlīguma skatīšanu Saeimā.

Tāpat ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka ar šodienu Satversmes tiesa varēs strādāt pilnā sastāvā, jo amatā ir apstiprināta vēl viena Satversmes tiesas tiesnese – Tautas partijas virzītā Kristīne Krūmas kundze. Viņas kvalifikācija un reputācija, manuprāt, ir ļoti atbilstoša šim augstajam amatam.

Tāpat svarīgi ir tas, ka uzsākta pretinflācijas pasākumu plāna realizācija. Saeimā šodien pirmajā lasījumā tika apstiprināta šī pasākumu plāna likumprojektu pakete, kas skar dažādas jomas – gan automašīnu reģistrācijas nodevas, gan arī kredītu saņemšanas kārtību.

Tāpat ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka Saeimā tika uzsākta grozījumu Kriminālprocesa likumā virzība. Ir pavērts ceļš parlamentārajai diskusijai par to, vai ģenerālprokuroram ir vai nav nepieciešamas lielākas pilnvaras, izskatot dažādus jautājumus, kas saistīti ar operatīvās darbības veikšanu. Diskusija parlamentā to parādīs. Katrā ziņā ir ļoti labi, ka šis likumprojekts Saeimā tiek virzīts tālāk.

Un vēl divi, manuprāt, arī ļoti svarīgi likumprojekti. Tie ir otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Satversmē, kas paredz svītrot 81.pantu. Patīkami, ka šis Tautas partijas priekšlikums tika atbalstīts. Un visbeidzot uz priekšu tiks virzīts jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma apstiprināšanu. Šie, manuprāt, valstij šobrīd ir ļoti nepieciešami likumi. Patīkami, ka darbs raiti rit uz priekšu.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien vēlos paust savu un mūsu frakcijas viedokli par trim jautājumu blokiem.

Pirmkārt, mūsu frakcija šodien ierosināja izskatīt grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā. Mūsu priekšlikums paredz, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un bērna invalīda kopšanas pabalsts nevar būt mazāks par pusi no valstī noteiktās minimālās algas. Bet Saeimas vairākums šo mūsu sociālā rakstura priekšlikumu nezināmu iemeslu dēļ diemžēl noraidīja.

Otrkārt, mēs esam sagatavojuši un iesnieguši grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā, saskaņā ar kuriem ikvienam ir tiesības ne tikai uz īpašumu, bet arī uz mājokli. Tātad runa būs par tiesībām uz mājokli, un Saeima par šo mūsu priekšlikumu debatēs tuvākajā laikā. Mēs vēlamies pasargāt maznodrošinātos cilvēkus, kurus izliek no dzīvokļiem, kā arī denacionalizēto namu īrniekus.

Treškārt, man gribētos paust mūsu frakcijas viedokli par valdības izstrādāto inflācijas apkarošanas programmu jeb plānu. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka Ministru kabineta piedāvātā likumprojektu pakete inflācijas apkarošanai diemžēl virzīta populistisku mērķu sasniegšanai, nevis reāla rezultāta iegūšanai. Mūsu ekonomisti uzskata, ka pirmais un pats vienkāršākais, kas bija jāizdara valdībai, bija tas, ka vajadzēja atteikties no dažu greznumlietu iegādes, kas prasa simtiem miljonu latu no valsts budžeta un sadārdzina preču un pakalpojumu (pirmkārt – celtniecības) izmaksas valstī. To skaitā jāmin Nacionālās bibliotēkas un akustiskās koncertzāles celtniecība. Diemžēl tas netika izdarīts. Bet tas jau ļauj uzskatīt, ka plaši izreklamētais plāns cīņai ar inflāciju nav nekas vairāk kā valdības pašreklāmas akcija.

U.Augulis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien izskatīšanai Ārlietu komisijā tika nodots likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”, kuru Zemnieku savienības pārstāvji atbalstīja. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams šo likumprojektu virzīt uz priekšu, neskatoties uz to, ka ir iesniegta prasība Satversmes tiesā.

Nākamais jautājums ir par Kristīnes Krūmas kundzes apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā. Apsveicam!

Zemnieku savienība pauda savu atbalstu arī likumprojektiem inflācijas apkarošanas plāna ietvaros. Uzskatām, ka šie likumprojekti varētu uzsākt un jau pēc īsa brīža arī veicināt inflācijas samazināšanos.

Vēl jāmin grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas tika pieņemti pirmajā lasījumā. Arī šo likumprojektu Zemnieku savienība atbalstīja. Taču mēs uzskatām, ka šajā jautājumā nepieciešama nopietna diskusija, jo tiek mainīti tiesību principi, kuru riski nav izdiskutēti, bet prognozējamās sekas šobrīd vēl nav zināmas. To uzsvērusi arī Augstākā tiesa un citi tiesu sistēmas pārstāvji.

Vēl gribētu pieminēt grozījumus Satversmē, kas paredz sakārtot kārtību, kādā Valsts prezidents nodos zvērestu, un izslēgt 81.pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības Saeimas sesiju starplaikos vai citos gadījumos pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Otrajā lasījumā tika pieņemts arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumprojekts.

Nobeigumā kā Zemnieku savienības pārstāvis es gribu sveikt visus lauksaimniekus – zemniekus – ar uzsākto pavasara sēju un labajiem laika apstākļiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu apvienība – tēvzemieši – ir aicinājusi pārējās koalīcijas partijas censties kopīgi izraudzīties un virzīt vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, kas būtu labākais risinājums. Jau pirmajā vēlēšanu kārtā koalīcijai būtu skaidrs, kas tad ir šis kandidāts, jo droši vien vairākām partijām nebūs tik viegli vienoties par kādas partijas virzītu kandidātu.

Šodien otrajā lasījumā Saeima pieņēma Valsts prezidenta ievēlēšanas likumprojektu. Tātad tas pavisam drīz stāsies spēkā un vēlēšanas notiks atbilstoši jaunajai kārtībai.

Šodien Saeima otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz svītrot 81.pantu. Šis Satversmes pants bija izsaucis dažādas kritiskas piezīmes šīs valdības laikā un arī agrāk.

Mūsu apvienība, kā tika solīts un runāts, neatbalstīja Latvijas un Krievijas robežlīguma likumprojekta nodošanu komisijām, jo bez būtiskiem iebildumiem par to, ka šis līgums tādā vai citādā veidā ir pretrunā Satversmes 3.pantam, Latvijai tas nav izdevīgs. Jāņem vērā, ka robežas ne vienmēr iespējams noregulēt pat gadu desmitu laikā un ka pēc tam, ja mainās politiskā situācija, tās iespējams pārskatīt. Šobrīd mēs pret steigu iebilstam tāpēc, ka Satversmes tiesa izskatīšanai ir pieņēmusi pieteikumu, bet par tā virzību nekādu ziņu pagaidām nav devusi. Pašlaik stipri neskaidra ir arī Krievijas pozīcija par to, cik ļoti tā vēlas vai nevēlas risināt šos jautājumus, tostarp arī Valsts prezidentes vizīti Maskavā. Tā it kā ir iespējama, bet nav zināms, kad varētu notikt. Mēs ceram, ka Satversmes tiesas darbs sekmēsies. Šodien Saeima par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināja izglītotu un tieši starptautiskajās tiesībās specializējušos kandidāti Kristīni Krūmu. Tagad tiesa šo jautājumu varēs risināt pilnā sastāvā.

Inflācijas apkarošanai valdība sagatavoja sešus likumprojektus, kurus Saeima noteica par steidzamiem. Šis uztraukums, ko izsauca paši likumprojekti, radot kaut kādu papildu tērēšanas – kredītu ņemšanas – drudzi, ir iespējami ātrāk jāizbeidz. Tieši tas arī ir šo likumprojektu mērķis – nedaudz ierobežot un radīt stingrākus noteikumus tieši lielajiem kredītiem, kas pārsniedz 100 minimālās algas (12 000 latus). Mūsu apvienība uzskata, ka papildus paveiktajam valdībai ir jāpievēršas arī citu likumu grozīšanai, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes pazemināšanu. Ja spēkā stāsies jaunās kadastrālās vērtības, tad var gadīties, ka tas sāpīgi skars vidēji turīgus un mazāk turīgus ēku īpašniekus, kuriem šo nodokli nebūs tik viegli samaksāt. Tāpēc mēs aicinām koalīcijas partnerus iedziļināties šajā problēmā un iespējami ātrāk rast risinājumu arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes pazemināšanai jau ar nākamo gadu.

Saeimas preses dienests