2007. gada 19. aprīļa stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Godātie kolēģi! Sākam pavasara sesijas Saeimas pirmo sēdi.

Taču, pirms mēs ķeramies pie darba kārtības jautājumu izskatīšanas, daru jums zināmu, ka mēs esam saņēmuši Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu par darba kārtības papildināšanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. un 82.pantu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šā gada 19.aprīļa sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs papildinām mūsu darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Izskatīsim pirmo sadaļu – “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ciltsdarba likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Itālijas Republiku, Īriju, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kas noslēgts, pildot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu, un Papildu protokolu Līgumam starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4.punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo atzinumu? Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man jau nu laikam būs jārunā “pret”. Ir runāts par vēsturiskām, juridiskām un citām lietām, bet šoreiz es gribētu parunāt par citu lietu un citā griezumā – par kaut kādu amoka skrējienu, kas Saeimā notiek jau diezgan ilgu laiku. Vispirms bija ņemšanās ap drošības iestādēm, tad – Satversmes “staipīšana”, 81.panta mešana ārā, un tagad, godīgi sakot, ne sevišķi sagatavots dokuments. Izlasiet anotāciju! “VII sadaļa. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.” Nu protams, tur vispār nekā nav. Tālāk – “Par tiesību akta ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību”. Neviena vārda! It kā nekā tur nebūtu! Tālāk – “Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu”. Nekādas! Nu vai tad nevajadzētu ievilkt elpu un drusku padomāt?

Tajā pašā laikā sabiedrībā nepārtraukti skan saukļi: “Saeimu nost! Valdību nost!” Kaut kāda histēriska kundzīte bļaustās: “Viss jau ir iziris sabiedrībā! Nu nekas vairs nav palicis!” “Kā tad viņa pati turas?” tad man ir jautājums.

Tagad tiek vicināti visādi saraksti, notiek kaut kādi izmeklēšanas procesi. Retā valstī pasaulē ir tāds stāvoklis, ka izmeklēšanas laikā visu laiku kāds spiež uz izmeklētājiem, nemaz jau nerunājot par to, ka tiesa vēl ir tālu. Spiedīs gan jau arī uz tiesu pirms procesa. Kurš jurists tā dara? Tik daudziem labiem cilvēkiem Saeima klūpot virsū. Latvija ir pilna ar labiem cilvēkiem. Kas vainas, teiksim, Valsts prezidentei, ģenerālprokuroram, KNAB vadītājam, SAB vadītājam? Bet man ir tikai tāds jautājums: “Kas viņus visus ir ievēlējis?” Laikam jau tā pati sliktā Saeima. Tātad izvēle nemaz nav slikta.

Un tad man ir pamatjautājums: “Kas tad mums, Latvijai kā valstij ar savu pašcieņu, ir svarīgāks – robežlīgums ar Krieviju vai grozījumi drošības iestāžu likumos, kuri jau ir atcelti?” Par ko runā saziņas līdzekļi apmēram visu pēdējo mēnesi? Vai kāds vairs uztraucas par robežlīgumu? Tas ir mierīgi atdots uz Satversmes tiesu, tur tas mierīgi guļ un acīmredzot gulēs līdz rudenim. Visticamāk! Varbūt pat vēl ilgāk. Pa to laiku mēs šeit, Saeimā, atkal lielā ātrumā visu ko pieņemsim. Vai tad šī būtiskā pretruna nav acīm redzama? Vai tad nebūtu laiks ievilkt elpu un salikt visu to, ko mēs darām, pa plauktiem?

Un tagad ir ļoti interesanti, lielie prezidentes atbalstītāji un mīlētāji! Tad, kad jums ir izdevīgi, tad jūs atbalstāt un mīlat prezidenti, bet tad, kad ir runa par robežlīgumu, tad vairs kaut kā no tām pašām mutītēm, no tām pašām organizācijām neskan nekāda mīlestība un nekāds atbalsts. Tad kam ir vajadzīga tāda liekulīga klusēšana? Un tad rodas iespaids, ka šo līgumu izmanto gan organizācijas, gan atsevišķi oratori, darītāji un nedarītāji tikai savu interešu labad. Tāpat kā visu pārējo, jo arī šī histērija tieši tāpat kādam ir vajadzīga.

Taču, ja mēs runājam par tādu būtisku lietu, kāds ir robežlīgums, kas nosaka mūsu valsts stāvokli gan šodien, gan arī daudzus gadus uz priekšu, tad acīmredzot to vajadzēja mierīgi izrunāt, nevis, nedod Dievs, kaut kur steigties. Tas ir tas galvenais jautājums šodien.

Tad, kad būs plašāka šā jautājuma apspriešana, mēs atgriezīsimies pie vēstures un jurisprudences. Šodien es vienkārši pasaku: šajā histērijas gaisotnē, kādu Latvijā grib uzkurināt daži ne sevišķi prātīgi cilvēki… šajā gaisotnē mums nevajadzētu steigties ar šā līguma “stumšanu uz priekšu”, bet drusciņ derētu ievilkt elpu un apstāties.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 311/Lp9 nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši frakcijas “Jaunais laiks” deputāta Kārļa Šadurska iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu frakcijas “Jaunais laiks” vārdā iesniedzu ziņojumu par balsošanas motīviem par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” nodošanu komisijai. Šo ziņojumu vēlos nolasīt pēc balsojuma par iepriekš minēto likumprojektu.”

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, piecas minūtes.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

2007.gada 27.martā Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Divas dienas vēlāk – 29.martā – divdesmit viens Saeimas deputāts iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par likuma “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu “Par Latvijas un Krievijas valsts robežu”” atbilstību Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 9.punktam, kā arī 2007.gada 27.martā parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3.pantam.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, parakstot robežlīgumu, Latvijas Republikas Saeima un valdība ir pārkāpusi mūsu valsts pamatlikumu – Satversmi.

Sabiedrībā, politiķu un juristu vidū ir bijis daudz diskusiju par Satversmes 3.panta interpretāciju: vai tas nosaka tikai Latvijas vēsturisko novadu vienotību vai arī visas valsts teritorijas, ieskaitot arī valsts robežas, kāda tā noteikta ar starptautiskiem līgumiem 1922.gadā, aizsardzību. Debates par šo jautājumu nedeva vienotu rezultātu. Latvijas valdība 2005.gadā pauda viedokli, ka robežlīgumam pievienojama īpaša skaidrojošā deklarācija, kas saglabā izpratni par to, ka Latvija ir bijusi okupēta un ka Abrenes pilsētas un sešu pagastu nonākšana Krievijas teritorijā ir okupācijas sekas un 1920.gada Miera līguma pārkāpums; tādējādi saglabātos Latvijas pusei tiesības runāt par okupācijas sekām, kad Krievijas puse tam būs gatava. Atšķirībā no šīs pozīcijas parakstītais robežlīgums bez skaidrojošās deklarācijas ir piekāpšanās Krievijas spiedienam un būtiska atkāpe no Latvijas iepriekš paustā viedokļa, kas pamatojās uz Latvijas un Krievijas 1920.gada 11.augusta Miera līgumu. Šīs domstarpības var atrisināt vienīgi Satversmes tiesa, kas, izvērtējot parakstītā robežlīguma atbilstību Satversmei, varēs izbeigt politisko diskusiju. Satversmes tiesa vēl nav devusi atbildi.

Tāpēc Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” deputāti uzskata, ka robežlīguma ratifikācija Saeimā pirms Satversmes tiesas sprieduma ir nepamatota un nelietderīga. Šāda rīcība, pirmkārt, ir nekonsekventa: 2005.gadā valdības nolūks bija ar īpaša likuma palīdzību rast iespēju nodot Satversmes tiesas izvērtēšanai vēl neparakstītā robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, bet šobrīd valdību ne mazākajā mērā neinteresē Satversmes tiesas viedoklis par jau parakstītā robežlīguma atbilstību valsts pamatlikumam.

Otrkārt. Robežlīguma ratifikācijas mēģinājums ir netieša spiediena izdarīšana uz Satversmes tiesu. Jo, ja Satversmes tiesa atzītu līguma neatbilstību Satversmei jau pēc līguma ratifikācijas Saeimā, tas radītu Latvijai daudz nepatīkamākas starptautiskas konsekvences nekā gadījumā, ja šāds robežlīgums vispār nebūtu parakstīts vai vismaz nebūtu no Latvijas puses ratificēts.

Treškārt. Mūsu rīcībā ir informācija, kas liecina par tieša spiediena izdarīšanu uz Satversmes tiesu. Proti, valdošās koalīcijas deputāti plašsaziņas līdzekļos aicina Satversmes tiesu neierosināt lietu. (Daiņa Turlā izteikumi laikrakstā “Vesti Segodņa” 2007.gada 3.aprīlī.)

Ceturtkārt. Pat tad, ja pieņemam, ka robežlīgums nepārkāptu Satversmi, Latvijas puses atteikšanās no diviem procentiem no savas teritorijas par labu Krievijai ir uzskatāma par dāvanu. No elementāras loģikas viedokļa, dāvinātājai pusei vispirms jāpārliecinās par apdāvinātās puses gatavību pieņemt dāvanu. Tāpēc robežlīguma ratifikācijas dabiskā secība būtu tāda, ka Krievijas Federācija šo līgumu ratificē pirmā un tikai tad seko Latvijas pieņemtais likums par tā ratifikāciju.

Pretējā gadījumā mēs riskējam ar papildu starptautisku pazemojumu, ka mūsu valsts dāvana nemaz netiek pieņemta.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, mēs uzskatām, ka līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu ratifikācija Saeimā šobrīd, pirms Satversmes tiesas sprieduma par tā atbilstību Satversmei, neatbilst Latvijas tautas interesēm un nav pieļaujama.

Tāpēc partijas “Jaunais laiks” frakcija balsoja pret šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai un aicina visus Saeimas deputātus: turpmākajos balsojumos katrs izvērtējiet savu personīgo atbildību Latvijas tautas priekšā par tām konsekvencēm, kas var iestāties pārsteidzīgu un juridiski nepamatotu lēmumu pieņemšanas dēļ!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Klementjeva, Mirska, Deņisova, Vidavska un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu likumprojektu, kaut gan tas skar varbūt ne tik ļoti būtiskus un svarīgus jautājumus, par kuriem mēs jau sākām runāt, – par robežlīgumu; šoreiz ir runa par parastiem cilvēkiem – par cilvēkiem, kuri saņem šodien pabalstu – 45 latus.

Mēs ne tikai kritizējam labklājības ministri, bet arī konkrēti ierosinām atrisināt vienu no problēmām, kas skar cilvēkus, kuri šodien dzīvo nabadzībā. Mēs ierosinām palielināt minimālo sociālo pabalstu un pabalstu, kuru izmaksā par bērna invalīda kopšanu.

Toreiz, 2005.gadā, kad lika Labklājības ministrijai saskaņot ar Ministru kabinetu pabalstu apmēru, 45 lati varbūt bija nauda, taču šodien, kā mēs ļoti labi saprotam, ar tādu inflāciju, kāda tā ir 2007.gadā, tā vispār nav nauda! To, ko mēs varējām atļauties par 45 latiem 2005.gadā, šodien vairs nevaram. Tas vispār ir zem katras kritikas!…

Ko dara Labklājības ministrija šajā virzienā? Neko! Kad mēs komisijā pēdējo reizi tikāmies ar pārstāvjiem no ministrijas, viņi mums atbildēja, ka neplāno šogad grozīt šo likumu un palielināt šos divus pabalstus – valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un bērna invalīda kopšanas pabalstu.

Saprotiet, šodien komisijā strādā cilvēki, kuriem nav vienalga, kas notiek ar mūsu sociālo sfēru. Mums ir ļoti labs priekšsēdētājs, kurš saprot ne tikai to, kas notiek Rīgā, bet arī to, kas notiek reģionos. Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai, kur mēs varēsim mierīgi saskaņot šā pabalsta apmēru arī ar Finanšu ministriju, un tad varbūt varēsim grozīt vasarā vai rudenī budžetu un paredzēt tur šo naudu. Ja mēs šodien nepalīdzēsim vistrūcīgākajiem cilvēkiem, tad, saprotiet, mums būs kauns iet pie vēlētājiem un stāstīt par mūsu panākumiem, par to, ko mēs izdarījām sesijas laikā. Pirms Jāņiem mums vajag šo jautājumu atrisināt, tāpēc ka, saprotiet, inflācija nākamajos mēnešos nesamazināsies, attiecībā uz pārtikas produktiem tā būs virs 20 procentiem, attiecībā uz pakalpojumiem – vairāk par 10 procentiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem visgrūtākais periods būs rudens, kad varētu pieņemt galīgajā lasījumā… Būs tāda situācija, ka viņi saņem 45 latus, bet visi tarifi, gan par elektrību, gan par gāzi, pieaugs, un arī par dzīvokli, par kvadrātmetru, nāksies maksāt vairāk. Un kas atbildēs par to, ka viņiem uzkrāsies parādi un pēc tam māju pārvaldnieki un saimnieki uzsāks tiesu prāvas, lai izliktu viņus no dzīvokļiem?

Sakarā ar to es lūdzu jūs atmest visas mūsu politiskās domstarpības un atbalstīt šo likumprojektu, nodot to komisijai – Sociālo un darba lietu komisijai. Tas paredz, ka valsts sociālais pabalsts būs puse no minimālās algas. Tātad, ja šodien pieņemsiet šādu lēmumu, tas būs 60 lati; tas neatrisinās visas problēmas, bet tomēr kompensēs to inflāciju un to pārtikas groza dārdzību, kuru mēs šodien reāli redzam veikalos.

Vēlreiz aicinu jūs, valdošā koalīcija: saprotiet, ka, ja mēs jau šodien neatvērsim šo likumu un nesāksim strādāt, tad nākamreiz varēsim ķerties pie šā likumprojekta tikai rudenī, taču rudenī nevarēsim veikt visus grozījumus budžetā, un tas nozīmē, ka šo jautājumu varēsim atrisināt tikai nākamā gada janvārī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 314/Lp9, nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 3, atturas – 47. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par grozījumu izdarīšanu 1995.gada 9.jūnija Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputātes Vairas Paegles lūgumu: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 19.aprīlī.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata.

Godātie kolēģi, mums ir jāizskata lēmums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi desmit deputātu: Sarmītes Ķikustes, Artūra Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska un vēl septiņu deputātu iesniegumu, kurā deputāti iesaka apstiprināt Satversmes tiesas tiesneša amatā Ināru Dališevsku.

Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu, bet diemžēl kandidāte nevarēja piedalīties sēdē attaisnojošu un objektīvu apstākļu dēļ. Komisija piekrita izskatīt šo jautājumu bez viņas klātbūtnes, taču aizklātā balsojumā šī kandidāte neguva balsu vairākumu.

Vienlaikus man ir jāziņo arī par otru kandidāti – par Kristīni Krūmu, kuras kandidatūru ieteica deputāti Ābiķis, Leiškalns, Kučinskis un vēl septiņi deputāti. Kristīne Krūma piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, atbildēja uz deputātu jautājumiem un aizklātā balsojumā ieguva astoņas balsis “par”.

Šie divi lēmuma projekti ir sagatavoti, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiks organizēta aizklātā balsošana. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad vienam amatam ir izvirzīti divi kandidāti. Līdz ar to mums ir jāorganizē aizklātā balsošana.

Balsu skaitītāju vārdā par balsošanas procedūru runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, kolēģi! Es drošības labad, lai jūs nekļūdītos, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmē, atgādināšu, kā pareizi to izdarīt. Tātad ievelciet krustiņu rombiņā, kas atrodas pretī katram uzvārdam, izdarot atzīmi “par” vai “pret”. “Par” atzīmēto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vienu. Tātad pretī tikai vienam kandidātam var būt šī atzīme “par”. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits būs lielāks, tātad “par” būs par abiem, tad vēlēšanu zīme tiks uzskatīta par nederīgu.

Par nederīgu tiks uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaikus būs atzīmēta atbilde gan “par”, gan “pret” vai arī par kādu kandidātu nebūs atzīmēta atbilde ne “par”, ne “pret”, vai arī būs izdarītas kādas citas atzīmes. Paldies.

Cienījamie Balsu skaitīšanas komisijas deputāti! Lūdzu ierasties vēlēšanu zālē!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pasludinu pārtraukumu aizklātai balsošanai. Atpakaļ zālē jūs aicinās zvans. Paldies.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Atsākam darbu.

Balsu skaitītāju vārdā par balsošanas rezultātiem ziņos deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.12 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Satversmes tiesas tiesnesi. 2007.gada 19.aprīlī, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.10.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta viena vēlēšanu zīme.

Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 93 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 83 vēlēšanu zīmes, par nederīgām atzītas 10 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsots 5 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

par Ināru Dališevsku – “par” – 27, “pret” – 56 balsis;

par Kristīni Krūmu – “par” – 51, “pret” – 32 balsis.

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlēta Kristīne Krūma. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies balsu skaitītājiem! Apsveicam Kristīni Krūmu sakarā ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi!

Godātie kolēģi, turpināsim darbu!

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Karīnas Kazārovas apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Tukuma rajona tiesas tiesneša amatā Karīnu Kazārovu. Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija, 10 deputātiem balsojot “par”, vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu ar reģistrācijas numuru 125/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – “Par Arņa Lapiņa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu apstiprināt tiesnesi Arni Lapiņu Liepājas tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu, nobalsojot šādi: par – 10, pret – nav, atturas – 1.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 126/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Krista Līča apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu apstiprināt tiesnesi Kristu Līci Liepājas tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisijā aizklātā balsojumā lēmuma projekts tika apstiprināts ar rezultātu: par – 9, pret – nav, atturas – 1.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 127/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – “Par Sanitas Ozolas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa lūgumu iecelt tiesneša amata kandidāti Sanitu Ozolu administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā. Aizklātā balsojumā šis lēmums ir atbalstīts ar rezultātu: par – 10, pret – nav, atturas – nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 128/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Anitas Ūdres atbrīvošanu no Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja sagatavoto lēmuma projektu “Par Anitas Ūdres atbrīvošanu no Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. Bija iespēja tiesnesei uzdot jautājumus, un komisijā, uzdodot viņai jautājumus, tika konstatēts, ka Tiesnešu izdienas pensiju likums pilnībā neatrisina problēmas, kas skar tiesnešus, kuri ir sākuši strādāt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Viņiem nav šā nepieciešamā tiesneša stāža, un viņi šobrīd dodas pensijā. Līdz ar to šī problēma būtu jārisina. Tomēr aizklātā balsojumā, protams, tika atbalstīts šis lūgums – atbrīvot Anitu Ūdri no tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 129/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Un pirmo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kuri bija iesniegti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (reģistrācijas numurs 165/Lp9) trešajam lasījumam.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

2. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Vai jums pietiks ar 3 minūtēm? Paldies.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Diemžēl joprojām spēkā ir likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” norma, kas paredz, ka ir nepieciešama saskaņošana ar speciālās ekonomiskās zonas valdi par tās teritorijā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai. Mēs esam pārliecināti, ka šāds saskaņojums nedrīkst ierobežot izīrēto dzīvojamo māju un izīrēto dzīvokļu īrnieku tiesības uz savu izīrēto dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju.

Līdz ar to mēs piedāvājam grozīt pārejas noteikumu 16.punktu un beidzot ļaut cilvēkiem, tiem, kuri to vēlas, privatizēt savus dzīvokļus. Pašlaik šis likums pārkāpj vienlīdzības principu, jo vienai daļai no pašvaldību dzīvokļu īrniekiem bija iespēja tos privatizēt, bet otrai daļai joprojām ir liegta iespēja privatizēt savu mājokli.

Kārtējo reizi atgādināšu kolēģiem, ka Satversmes tiesa 2006.gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt savā īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus nolūkā nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu, tāpēc tie ir nododami privatizācijai vispārējā kārtībā.

Satversmes tiesa turklāt uzsvēra, ka likumdevējs par likuma pamatmērķi ir noteicis īrnieku tiesības privatizēt savu izīrēto dzīvokli. Pašvaldībām tas nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan ir uzlicis pienākumu nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu. Tomēr saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un saņemtajām sūdzībām šobrīd Ventspils un Liepājas pašvaldībās atkal ir pieņemti vairāki lēmumi par konkrētu dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijā.

Desmit gados, kopš valstī ir sākusies privatizācija, tūkstošiem ventspilnieku un liepājnieku tā arī nav dota iespēja dzīvoklī justies kā savā īpašumā.

Es uzskatu, ka atsevišķas Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzami cerot, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju.

Savukārt valdība un Saeimas vairākums, faktiski atsakoties kontrolēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, ar savu bezdarbību “piesedz” šo Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu nelikumīgo rīcību.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Deputāti vēl ir pieteikušies debatēs, bet mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā, tāpēc debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu, reģistrēsimies ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jānim Šmitam. Lūdzu!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt balsošanas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Vaira Paegle, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.37 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (reģistrācijas numurs 165/Lp9). Mēs izskatām šo dokumentu trešajā lasījumā. To ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Mēs turpināsim debates par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu.

Nākamais debatēs runās deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Labdien, dārgie kolēģi! Man jāpiekrīt Dobeļa kungam, kad es otro reizi dzirdu, ka Agešina kungs no šīs tribīnes kvēli izsaka savu viedokli, kurš diemžēl… ir arī fakti, kuri neatbilst patiesībai… Tad nu es tomēr vēlos jums ieviest zināmu skaidrību šajā jautājumā.

Kad 2004.gada maijā 8.Saeima veica grozījumus šajā likumā, tas ir, atļāva pašvaldībām tāpat kā valstij saglabāt savā īpašumā dzīvojamās mājas, tad Ventspils dome pieņēma lēmumus par vairāk nekā 90 dzīvojamo māju saglabāšanu savā īpašumā. Tā pati 8.Saeima 2006.gada 18.maijā šos grozījumus atcēla. Un tikai pēc tam, jūnijā, bija tas Satversmes tiesas spriedums, ko piemin Agešina kungs. (Taču šis fakts varbūt nebūtu tas svarīgākais.) Un tad, kad likums tika atcelts, tika izstrādāta programma, un nu šīs dzīvojamās mājas tiek nodotas privatizācijai. Šobrīd no 96 dzīvojamām mājām ir nodotas 32 mājas, un pirmdien domē tiks lemts par nākamajām desmit, un ir pilnīgi skaidrs, ka arī tās tiks nodotas privatizācijai. Agešina kungs savā runā minēja to, ka viņam esot signāli… nu, kādi nu kuram ir signāli, tas lai paliek viņa ziņā… Teica, ka viņam esot zināmi domes lēmumi, kuri ir šinī laikā pieņemti par dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai. Es tomēr ļoti vēlētos redzēt tādus!

Un vēl kolēģiem izziņas labad minēšu arī to faktu, ka arī jautājumā par tām ēkām, kuras atrodas ekonomiskajā zonā brīvostas teritorijā, dome ir vērsusies brīvostas valdē, kur piektdien izskatīs šo jautājumu. Tā ka tiek paredzēts, ka arī daļa dzīvojamo māju tiks nodota.

Tas tā – informācijai. Es vienkārši biju domes priekšsēdētāja vietnieks un arī vadīju Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Valērijs Agešins. Runās otro reizi.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Diemžēl paliek neatbildēti vēl vairāki jautājumi.

Ja ņemam vērā sertifikātu cenu pieaugumu, tad rodas, piemēram, šāds jautājums: kurš kompensēs tiem īrniekiem cenu kāpumu? “Pateicoties” (pēdiņās) Ventspils un Liepājas pilsētas domes darbībām, cilvēki nevarēja privatizēt savu mājokli, piemēram, 2001.gadā, 2002.gadā, 2003.gadā un tā tālāk. Es būšu ļoti priecīgs, ja jūs, Blumberga kungs, kompensēsiet viņiem šo cenu starpību un atrisināsiet visas problēmas. Nav nekāda skaidra pamatojuma tam, ka vēl līdz šim brīdim vairākiem cilvēkiem netiek dota iespēja privatizēt savu mājokli.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Mārim Krastiņam ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Krastiņš.

3. – deputāta Valērija Buhvalova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Krastiņš.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Godājamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 165/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamajiem darba kārtības punktiem, informēju jūs, ka esam saņēmuši Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” uz izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas 19.aprīļa sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtību papildinām ar šo punktu? Nav iebildumu. Darba kārtība papildināta.

Tāpat es informēju par to, ka pieci deputāti – Pliners, Buzajevs, Kabanovs un vēl divi citi deputāti – ir iesnieguši Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim jautājumu “Par demogrāfisko rādītāju atšķirībām”. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 200/Lp9. Pēc iepriekšējā lasījuma neviens priekšlikums nav saņemts. Dokuments ir tādā pašā stadijā, kādā tas bija, kad mēs nobalsojām par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 200/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Konveciju par Eiropas Meža institūtu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 256/Lp9, – likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu”. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 256/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L.Ozoliņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 234/Lp9, – likumprojektu “Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām”. Otrais lasījums.

Nekādi priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 234/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L.Ozoliņš.

Pateicos par uzticību un balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses”. Dokuments sagatavots otrajam lasījumam. Un par dokumentu ziņos Ārlietu komisijas vārdā deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.616 – likumprojektu “Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses”. Dokuments tika izskatīts komisijā. Nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 266/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 238/Lp9 – “Par Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu”. Mūsu pievienošanās Konvencijai ir savlaicīga. Mēs, iedziļinoties konvencijas saturā, lielāko daļu konvencijas prasību un rekomendāciju esam jau izpildījuši vai sekmīgi pildām, tāpēc uz likumprojekta otro lasījumu nav iesniegti nekādi priekšlikumi.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt konvenciju un balsot par tās pieņemšanu arī Latvijā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 238/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L.Ozoliņš.

Paldies par atbalstu dzīvnieku aizsardzībai.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas atzīšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35.panta nosacījumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 240/Lp9. Otrais lasījums. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu deputātus atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 240/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

J.Eglītis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp9, – “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dukšinskis.

2. – deputāta Agešina priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Eksternāts ir mācību sistēma, kas pamatota uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu. Priekšlikums ir saistīts ar to, ka pašlaik neviens normatīvais akts izglītības jomā precīzi neparedz tādu apmācības formu kā eksternāts. Taču atsevišķi vēlētāji, ņemot vērā informācijas pieejamības tagadējo līmeni, uzskata, ka eksternāts varētu kļūt par vienu no mūsdienīgām apmācības metodēm vai sistēmām.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputātam Dukšinskim ir kas piebilstams?

J.Dukšinskis.

Komisijas vārdā tomēr lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Varbūt nākotnē eksternāts būs ļoti laba forma, bet par to ir jādiskutē un ir jāveic attiecīgi pētījumi, vai tas uzlabos augstskolu izglītības sistēmu vai ne, vai dos iespējas papildus iegūt izglītību un vai cels zināšanu kvalitāti.

Tā ka lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

3. – deputāta Agešina priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Priekšlikuma mērķis ir atvieglot Latvijas augstskolu iespējas atvērt savas filiāles ārpus Latvijas, ārzemēs, un līdz ar to veicināt tieši Latvijas augstskolu attīstību gan Latvijā, gan ārzemēs. No Augstskolu likuma esošās redakcijas izriet, ka, augstskolas filiāli ārzemēs atverot, jāievēro šādi noteikumi: augstskolas dibinātāja īpašumā vai lietošanā ir telpas filiāles studiju programmas īstenošanai uz vismaz astoņiem gadiem, un to apliecina izraksts no zemesgrāmatas.

Man šķiet, ka astoņi gadi – šis termiņš ir ļoti grūti īstenojams ārzemēs. Gandrīz vai nereāls nosacījums! Tāpēc es ierosinu samazināt šo termiņu līdz vismaz diviem gadiem un līdz ar to veicināt Latvijas augstskolu attīstību arī ārzemēs un mūsu izglītības eksportu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vēlos nedaudz viest skaidrību šajā jautājumā. Šajā pantā ir runa par augstskolu filiāļu atvēršanu vispār, nevis tikai ārzemēs, un šā panta mērķis, runājot par astoņiem gadiem, ir saglabāt un celt augstākās izglītības kvalitāti augstskolās, tajā skaitā arī to filiālēs.

Kāpēc ir minēti tieši šie astoņi gadi? Tas ir pilns studiju cikls: trīs gadus – bakalaura studijas, trīs gadus – maģistra studijas un visbeidzot doktora studijas. Un te ir iespējamas arī variācijas: – trīs plus divi un vēl plus trīs – bakalaurs, maģistrs, doktors. Tātad tas ir pilns studiju cikls.

Un augstskolai, protams, ir saistības pret tiem studentiem, kuri tajā ir iestājušies. Divi gadi ir absolūti neiedomājams laika periods, jo tādā gadījumā jaunieši, kuri augstskolā ir iestājušies, būtībā ir atstāti pilnīgā likteņa varā, ja augstskolas filiāle, teiksim, vairs nespēj viņus nodrošināt ar telpām izglītības procesa turpināšanai pēc divu gadu ilga perioda.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Dukšinskis.

Arī komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

4. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

5. – deputāta Agešina priekšlikums. Arī netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

6. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tas ir saistīts ar 2.priekšlikumu, kurš jau iepriekš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums vairs nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

J.Dukšinskis.

7. – deputāta Plinera priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Faktiski tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums, un tas ir ļoti vienkāršs un lietderīgs priekšlikums. Es nolasīšu tā tekstu: “Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Citu valodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos: 1) atsevišķās studiju programmu daļās; 2) ja attiecīgā programma dotajā augstskolā vai koledžā ir pieejama arī valsts valodā.”

Apspriežot deputāta Vladimira Buzajeva analoģisku priekšlikumu, kas bija iesniegts likumprojekta otrajam lasījumam, lielu troksni izsauca jautājums par valodas izvēli augstskolā vai koledžā. Toreiz deputāts Šadurska kungs, izglītības un zinātnes eksministrs un augstskolas mācību spēks, pamatoti iebilda, ka pietiks jau ar to, ka kāda no augstskolām ieviesīs konkrēto programmu latviešu valodā, un tad šis grozījums ļaus visām pārējām augstskolām, īstenojot to pašu programmu, lietot arī angļu valodu un – ak, šausmas! – pat krievu valodu.

Mēs ņēmām vērā kritiku un precizējām šo priekšlikumu. Tagad programmas pasniegšana citās valodās būs iespējama vienīgi tajā gadījumā, ja attiecīgā programma ir pieejama valsts valodā nevis kaut kur citur, bet tieši dotajā augstskolā vai koledžā.

Deputāts Buzajevs pagājušajā reizē, aizstāvēdams savu priekšlikumu, uzsvēra, ka tāda bija Latvijas Tautas frontes programmas prasība, un, kā jums tas ir zināms, ar LTF ir bijis saistīts pašreizējais Saeimas vairākums.

Turklāt pagājušajā reizē Buzajeva kungs jau uzsvēra, ka šis priekšlikums pilnībā aizstāv latviešu valodas lietotāju intereses, tāpēc atteikums to pieņemt nebūt nav saistīts ar cenšanos aizstāvēt latviešu valodu. Tas ir šķērslis valsts finansēto augstskolu attīstībai, jo pazemina to konkurētspēju salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kurās valodas izvēle ir brīva.

Lūk, vēl viens jauns arguments, kas līdz šim laikam nav skanējis Saeimā, par labu PCTVL frakcijas priekšlikumam! Pērnā gada oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izteikta atzinība par Augstākās izglītības likumprojektu. Lūk, kā skan tā 6.pants “Augstākās izglītības ieguves valoda” (citēju): “Augstākās izglītības programmas īsteno valsts valodā. Augstākās izglītības programmu īstenošana citās valodās iespējama tad, ja tajā pašā augstākās izglītības institūcijā tā pati programma ir pieejama arī valsts valodā.” (Citāta beigas.) Tur teiktais absolūti sakrīt ar PCTVL frakcijas priekšlikumu! Vai tad šajā gadījumā, Rugātes kundze, vēl ir nepieciešams ākstoties aizbildināties nez ar kādām tukšām valodām, kā cienījamā deputāte to darīja, kad šo likumprojektu mēs skatījām otrajā lasījumā?

Vienīgā, tomēr ļoti būtiskā atšķirība starp PCTVL frakcijas priekšlikumu un Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu slēpjas tanī faktā, ka ministrija vēlas piemērot šo normu ne tikai attiecībā uz valsts finansētajām augstskolām, bet arī uz privātajām augstskolām, kas ir rupjš Satversmes normu pārkāpums.

Mēs valdošā vairākuma deputātiem piedāvājam ieklausīties saprāta balsī un, sekojot laika prasībām, atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Par 7.priekšlikumu debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis valodu jautājums tiešām ir ticis debatēts ļoti gari un plaši, taču šīs debates lielā mērā joprojām atkārtojas. Bet vienā ziņā gan Plinera kungam ir taisnība: šis priekšlikums tiešām ir vienkāršs, un tas aizstāj to rūpīgi pārdomāto valodu lietojuma regulējumu, kāds ir šobrīd spēkā jau esošajā likumā.

Nu paskatīsimies, kas tad tiek piedāvāts! Citas valodas lietojums iespējams “atsevišķās studiju programmu daļās”, Nu, protams! Viens procents valsts valodā un 99 procenti – citā valodā. Tā būs tikai atsevišķa daļa.

Bet attiecībā uz otro punktu es tiešām esmu priecīgs, ka mūsu iepriekšējās debates ir nesušas kādu rezultātu. Tomēr viens, ko es aicinātu neieviest mūsu likumdošanā, ir tāda prakse, ka latviešu valoda mūsu likumos tiek kropļota. Godātā PCTVL frakcija! Nu nav tādu “doto” augstskolu! Neviens jums nevienu augstskolu nav iedevis! Krieviski tā var sacīt, bet latviski – ne.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ministru kabinetā jau ir iesniegts Augstākās izglītības likumprojekts, tāpēc es aicinu pie šīm debatēm, pie visiem šiem jautājumiem atgriezties tad, kad mēs jauno likumprojektu skatīsim Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

8. un 9. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikumi, kas abi ir saistīti. Tie netika atbalstīti un arī nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Nav balsojami. Paldies.

8. un 9.priekšlikums vairs nav balsojams.

J.Dukšinskis.

10. – deputāta Agešina priekšlikums. Netika atbalstīts. Tas ir saistīts ar 2.priekšlikumu, kas iepriekš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad par to arīdzan jau ir pieņemts lēmums, un arī 10.priekšlikums nav balsojams.

J.Dukšinskis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis.

Un visbeidzot 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dukšinskis.

Komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 151/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 13. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam, un komisija lūdz deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 293/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

24.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamajiem darba kārtības jautājumiem, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus dokumentus.

Pirmām kārtām deputāti Rībena, Zaķis, Kalniete, Šadurskis un citi deputāti, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 119.pantu, ir iesnieguši jautājumu “Par apcietinātas, smagos noziegumos apsūdzētas personas atrašanos amatā”. Šo jautājumu deputāti uzdod reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam. Mēs šo jautājumu nododam ministram.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu, kas ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Zaķis, Bendrāte, Grava, Kalniete, Repše, Rībena un citi – kopumā desmit deputāti. Un šis pieprasījums ir “Par Andreja Panteļejeva atbilstību ieņemamajam amatam”. Deputāti lūdz arī vārdu pieprasījuma motivācijai, un tas ir saskaņā ar Kārtības ruļļa 125.pantu.

Vārds motivācijai pirmajam vai kādam citam no iesniedzējiem. Trīs minūtes. Vai deputāts Zaķis vēlas… Deputāts Zaķis… (No zāles: “Zaķi! Zaķi!”)

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Atvainojos, kolēģi, jo vienlaicīgi ir jāpaspēj daudzus darbus izdarīt…

Tātad “Jaunais laiks” ir iesniedzis pieprasījumu premjerministram, bāzējoties uz to informāciju, kas ir izskanējusi masu medijos un ir iepriekš publicēta dažādos izdevumos. Proti, pieprasījuma būtība ir tāda, ka viens no tiem cilvēkiem, kurš šobrīd strādā pietiekami augstā amatā un ir saistīts ar slepenās informācijas apriti, šķiet, pagātnē ir bijis pietiekami cieši saistīts ar tiem grupējumiem, pret kuriem šobrīd tiek vērsta diezgan nopietna kriminālā prasība vai darbība.

Tātad Panteļejeva kungs, kurš šobrīd ir pietiekami augstā amatā, pagājušās nedēļas svētdienas pārraidē “De facto” tika nosaukts kā viens no tiem, kas pagātnē varētu būt bijis cieši saistīts ar Lemberga kungu. Piedevām šāda pati informācija izskan no… ir izlasāma arī grāmatā, kas ir sarakstīta par Lemberga darbību pagātnē.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka šāda situācija kā minimums ir izskatāma un ir arī pieprasījuma cienīga. Tātad šāds pieprasījums ir tapis, un es jūs aicinu atbalstīt šādu lietu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Vēl informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Viktoram Ščerbatiham.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtības jautājumus. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kuri ir iesniegti likumprojektam “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (reģistrācijas numurs 225/Lp9). Ir saņemta vesela rinda priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

M.Krastiņš.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

M.Krastiņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

7.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – nav… atturas – 1, es atvainojos. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Krastiņš.

8.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Māra Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M.Krastiņš.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

12.- Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Krastiņš.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

M.Krastiņš.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

M.Krastiņš.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

M.Krastiņš.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

A.Krastiņš.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

A.Krastiņš.

19.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

A.Krastiņš.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 225/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Krastiņš.

Komisijas vārdā es gribētu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.aprīli.

Sēdes vadītājs.

27.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 221/Lp9, – “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētāja deputāta Jakova Plinera priekšlikums – netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Preizidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! PCTVL frakcijas priekšlikums ir ārkārtīgi pieticīgs un tolerants: “Profesionālās izglītības programmā var paredzēt no valsts arodizglītības standartā vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā valodu lietojuma atšķirīgus noteikumus, ja šo noteikumu mērķis ir bezdarba profilakse un samazināšana pie mazākumtautībām piederošo personu vai Latvijā dzīvojošo ārzemnieku vidū.”

Dāmas un kungi! Arodizglītībai piemīt ārkārtīgi svarīga loma valsts dzīvē. Ja jaunais cilvēks iegūst labu arodizglītību, viņš kļūst par sabiedrības pilnvērtīgu locekli, kas nes labumu gan savai valstij, gan apgādā savu ģimeni. Ja viņš šo izglītību neiegūs, tad labākajā gadījumā papildinās bezdarbnieku aprindas, bet sliktākajā – nonāks organizētās noziedzības aprindās. Saprotams, ka arodizglītību iegūst tie, kurus nevar saukt par jaunajiem ģēnijiem, un šajā gadījumā īpaši svarīgi ir neizveidot mākslīgas grūtības tā cilvēka ceļā, kas vēlas nodrošināt savu nākotni, piespiežot viņu mācīties valodā, kuru viņš pilnībā nepārvalda.

Šeit mēs nepieprasām veikt kaut kādus revolucionārus pasākumus, bet vienīgi lūdzam izdarīt atsevišķas personības un sabiedrības interešu labā zināmus izņēmumus no ārkārtīgi striktajiem standartiem.

PCTVL frakcija vēlas pievērst jūsu uzmanību attiecīgajiem ārkārtīgi satraucošajiem statistikas datiem, kas paliek ārpus sabiedrības ievērības, ārpus izpildvaras ievērības. Pirmām kārtām tā ir bezdarba statistika. Nelatviešu daļa bezdarbnieku vidū 2004.gadā bija par 35 procentiem lielāka nekā pamatnācijas pārstāvju vidū; pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi vidēji par 33 procentiem. Tanī pašā laikā iespēja kaut vai daļēji iegūt arodizglītību krievu valodā samazinās ārkārtīgi ātrā tempā: 1998.gadā krievu valodā mācījās 28 procenti arodskolu audzēkņu, 2004.gadā – tikai 15 procenti. Un tas ir apstākļos, kad 40 procentiem krievu valoda ir dzimtā!

Un vēl viens sašutumu izraisošs fakts. Kopš 2006.gada pārstāja publicēt statistikas datus, kuri attiecas uz bezdarbnieku etnisko sastāvu un arodizglītību. Šī statistika acīm redzami kļuvusi par īpašu valsts noslēpumu. Šādu datu slēpšana ir visai raksturīga totalitārajiem režīmiem. Šāda datu slēpšana ir klajā pretrunā ar Latvijai dotajām Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību rekomendācijām. Citēju: “Komisija mudina Latvijas valdību veikt turpmākus pētījumus par patieso bezdarba līmeni Latvijā, ieskaitot to personu nodarbinātību, kas pieder pie dažādām minoritāšu grupām.” Taču pretēji šīm rekomendācijām vesela statistikas nozare tiek vienkārši slēpta! Tīri staļiniskā garā: ir cilvēks – ir problēma; nav cilvēka – nav problēmas.

PCTVL frakcija ierosina pārtraukt šo amorālo praksi, ka mākslīgi tiek radīts bezdarbs mazākumtautību pārstāvju vidū, un noņemt apzināti izveidotos šķēršļus, kas tiek likti mazākumtautību pārstāvju ceļā uz pilnvērtīgas arodizglītības iegūšanu.

Aicinu balsot “par” PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu ir kārtējais diezgan bezkaunīgais priekšlikums.

Tātad vispirms viņš vai viņa nemācās latviešu valodu – demonstratīvi! – un pēc tam uztraucas: “Es neprotu latviešu valodu, taču man, latviešu valodas nepratējam un kaut kādos procentos iekļuvušajam, pienākas īpašas tiesības!”

Pati tā priekšlikuma būtība – bezdarba profilakse un samazināšana kaut kādā atsevišķā vidē (tieši pie mazākumtautībām piederošas personas vai Latvijā dzīvojoši ārzemnieki). Tātad ir mierīga, tāda pragmatiska likuma politizēšana, nekas cits. Protams, atkal viss uzsvars ir uz krievu valodu. Taču tagad iedomāsimies, ka atbrauks kādi, nu, teiksim, divdesmit, suahili valodu vai gudžarati valodu protošie! Tie jau nu tad pavisam bēdīgi būs, jo viņu valodā šeit kaut ko pasniegt ir ārkārtīgi neiespējami.

Tātad kārtējo reizi ir mēģinājums kaut kādā veidā padarīt to krievu valodu par pietiekami ietekmīgu valodu tur, kur tai nedrīkst būt nekādas ietekmes. Nav jau te runa par mazākumtautībām, nevajag izlikties! Lieciet te skaidri iekšā vienu un to pašu tautību, par ko jūs te visu laiku gribat runāt! Tā ka pie katra šāda priekšlikuma – neatkarīgi no tā, vai tas grozījums būs vienā likumā, kas skar izglītību, otrā, trešā vai piektā, – visu laiku atkārtosies viens un tas pats. Šad un tad būs jāuznāk tribīnē un kaut kas jāpasaka, šad un tad būs vienkārši jānobalso “pret”. Vai jūs tiešām nesaprotat, ka tas ir, tā teikt, galīgi garām? Nosauciet kaut vienu valsti, kura rīkojas šādā veidā – ka kaut kādiem parādījušamies cittautiešiem dod kaut kādas privilēģijas un ka valsts iestāde nodrošina viņiem viņu valodā kaut kādas zināšanas! Tas ir pilnīgi garām! Tā ka te, protams, nav nekāda runa par atbalstīšanu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Jānim Dukšinskim ir kas piebilstams? Nekas piebilstams nav.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dukšinskis.

Arī 3.priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dukšinskis.

Komisijas vārdā lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 221/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dukšinskis.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.maiju.

Sēdes vadītājs.

7.maijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (likumprojekta reģistrācijas numurs 280/Lp9). Priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 280/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 24.aprīli.

Sēdes vadītājs.

27.aprīli?

J.Dukšinskis.

24.aprīli.

Sēdes vadītājs.

24.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.aprīlis.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar sešu likumprojektu paketi. Pirmais likumprojekts no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas reglamentē reprezentatīvo automobiļu aplikšanu ar nodokli, kā arī kapitāla daļu aplikšanu ar nodokli, ja vismaz 50 procenti nekustamā īpašuma pieder attiecīgajam uzņēmumam.

Es aicinu atbalstīt visu šo paketi. Cik es zinu, deputāti ir iesnieguši lūgumu izskatīt šo likumprojektu paketi steidzamības kārtā. Aicinu vispirms nobalsot par likumprojekta steidzamību un pēc tam atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tiešām, attiecībā uz visu šo paketi ir desmit deputātu – Kučinska, Brieža, Līduma, Ārberga, Lagzdiņa un citu deputātu – priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu šie deputāti lūdz atzīt likumprojekta paketi, kurā ir arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, par steidzamu.

Tātad vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – 6. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Ticiet man, šī ir viena no svarīgākajām paketēm, kuru šis parlaments pieņems!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Pilnīgi piekrītu Leiškalna kungam, ka šī ir viena no svarīgākajām paketēm, kas tiek šajā Saeimā izskatīta, lai samazinātu inflāciju, bet…

“Jaunais laiks” vienmēr arī iestājas par to, ka inflācija ir jāsamazina un ka, iespējams, tas jādara ar daudz radikālākām metodēm. Pat, atrodoties Kalvīša valdībā, “Jaunais laiks” rosināja izstrādāt inflācijas apkarošanas plānu. Šādu plānu izstrādāt tiešām izdevās, taču mums nezināmu iemeslu dēļ tas tika pasludināts par slepenu un beigu beigās tā arī netika ieviests praksē. Tagad no atsevišķu Kalvīša kunga tālaika padomnieku, tagadējo ministru, ienākumu deklarācijām mēs redzam, ka, iespējams, dažs labs ienākums nebūtu tik liels, ja šāds plāns tiktu ieviests.

Tālāk. Kāds tad ir tas plāns, ko saņēmām pirms apmēram mēneša un ko tātad pašreizējais Ministru kabinets ir izstrādājis?

Mēs redzam tur šādas sadaļas: “Fiskālā atbildība” – astoņi punkti, “Nodokļu un nodevu politika” – pieci punkti, “Kreditēšanas pieauguma kontrole” – vēl pieci punkti, “Konkurences veicināšana” – četri punkti, “Darba tirgus un produktivitāte” – septiņi punkti, “Enerģijas cenas” – pieci punkti. Plāns tātad ir diezgan apjomīgs.

Problēma ir tā, ka tajā plānā iekšā ir galvenokārt vispārīgi apgalvojumi par to, ko vajadzētu darīt; tajā plānā mēs neredzam ierakstītus nedz precīzus darbus, nedz arī termiņus, kādos tie būtu jāpadara.

Daži vārdi par to, kā vispār šobrīd pie mums veidojas inflācija. Šobrīd mūsu valstī inflāciju dzen uz priekšu divi konkrēti faktori. Viens faktors ir tas, ka pie mums ir pieaudzis pieprasījums. Pareizāk sakot, cilvēki daudz vairāk var pirkt jebko, jo naudas daudzums, kas ienāk mūsu ekonomikā, arvien palielinās. Palielinās budžets, palielinās kreditēšanas apjoms, nāk iekšā Eiropas naudas – un tā tālāk, un tā tālāk.

Otra lieta, kas inflāciju dzen uz priekšu, ir piedāvājums, kas ir, un cenas. Cenas aug kaut vai tāpēc, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā. Jūs varbūt skatījāties pēdējā mēneša galveno inflācijas pieauguma sadaļu… Kārtējo reizi – pārtika un pakalpojumi… Jūs taču fiziku esat mācījušies (No zāles dep. I.Kalniņš: “Neesam!”), zināt savienoto trauku principu… Tātad ar cenām ir līdzīgi. Mēs iegājām Eiropas Savienībā un nu mūsu cenas izlīdzinās ar Eiropas Savienībā esošajām. Protams, energoresursu cenas diemžēl mēs ietekmēt nevaram, tās aug visā pasaulē. Īstenībā tā situācija, kas ir, raksturīga Latvijai varbūt lielākā mērā nekā citām valstīm. Nesen bija Konkurences padomes paziņojums… Mums ir arī tā saucamais oligopols jeb ierobežota konkurence. Oligopola pazīmes ir gan pārtikas preču tirdzniecības jomā, gan degvielas tirdzniecības jomā.

Tātad ir vesela virkne faktoru, kas ļauj šīm cenām būt lielākām.

Kolēģi, vai šajā inflācijas apkarošanas plānā runāts par visu šo manis nosaukto cēloņu mazināšanu? Atbildēšu: tikai daļēji.

Un tagad nonākam pie paša galvenā jautājuma. Šobrīd diskutējam par uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem. Ir ierosināts visas tās automašīnas, kuras ir dārgākas par 30 000 latu, nenorakstīt amortizācijā, neļaut uzņēmējiem tās norakstīt amortizācijā. Lūdzu, paskaidrojiet man, kāds tam ir sakars ar inflāciju! Es, protams, saprotu, ka tas attiecas uz ekonomikas pārkaršanu vai uz lielāku nodokļu iekasēšanu budžetā… Bet šis konkrētais likums, kolēģi, uz inflāciju diemžēl neattiecas!

Es, godīgi sakot, visos tajos sešos likumos, ko es redzu šobrīd savā priekšā un ko sauc par paketi, saskatu tikai vienu mazu, mazu daļiņu no visa tā, kas vispār būtu jādara. Mums būtu jābūt gan likumam par to, ka turpmāk valsts budžetam ir jābūt bez deficīta, gan arī likumam par to, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek iekasēts pilnā apjomā un no visiem tiem, no kuriem to vajadzētu iekasēt. Iespējams, ka ir jāatgriežas pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas produktiem. Tieši tas, kolēģi, vislabāko ietekmi atstātu uz mūsu pensionāru maciņiem.

Tāpēc, lai gan piekrītu Leiškalna kungam, ka šī pakete ir svarīga un nozīmīga, es tomēr apgalvoju, ka tas viss atrisinās tikai labi ja desmit procentus no tiem uzdevumiem, kas mums šobrīd būtu jārisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Inflācijas apkarošanas plānu Latvijas valsts, Latvijas cilvēki ir gaidījuši jau ļoti ilgu laiku. “Jaunais laiks” par to ir runājis jau vismaz trīs gadus, un beidzot – paldies koalīcijai! – vismaz kaut kas šeit, Saeimā, tiek piedāvāts.

Tas gan, kā zināms, ir noticis tikai pēc jau notikušajiem un mums ne pārāk labvēlīgajiem starptautisko kredītreitingu aģentūru publicētajiem kredītreitingiem. Tas gan ir noticis tikai pēc tam, kad, kā atceraties, valūtas tirgus konkrēti vienas nedēļas laikā ļoti asi reaģēja uz valdības ilgstošo bezdarbību. Un līdz ar to, kā zināms, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji cieta no šīs valūtas tirgus lēkāšanas, gan ilgtermiņa nozīmē zaudējot naudu savu kredītu pieaugumā, gan arī sajūtot to nestabilitāti, ko valdība ir radījusi.

Tomēr, protams, valdību var uzteikt par to, ka šobrīd vismaz kaut kas tiek piedāvāts. Šajā plānā tiešām ir daudz kas rakstīts, un tas, kas ir saistīts ar budžeta deficīta samazināšanu, tiešām ir slavējami un cienījami.

Tāpat es ļoti, ļoti ceru, ka Kalvīša valdība ļoti nopietni domās arī par bāzes samazināšanu, ko tā ir precīzi ierakstījusi šajā inflācijas apkarošanas plānā. Protams, kā jau teica Zaķa kungs, mēs neko konkrētu šajos piedāvājumos šobrīd neredzam, bet es ļoti, ļoti ceru, ka šīs lietas tiks arī realizētas.

Un tomēr, godātie kolēģi, redzot gan jūsu attieksmi, gan arī valdības attieksmi, jo šobrīd šeit, zālē, neviena cilvēka no valdības nav – nav nedz finanšu ministra, nedz premjera, lai gan mēs runājam par ļoti nopietnu ekonomisku problēmu, es gribētu jums īsumā vēlreiz pastāstīt, kas tad, raugoties no ekonomikas viedokļa, ir inflācija un kā ar to vajadzētu cīnīties.

Īpaši to gribētu pastāstīt tiem deputātiem, kuri šobrīd to nevēlas dzirdēt, jo es tiešām zinu, ka viņi diemžēl to nesaprot. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag, beidz!”) Tātad to, kas rada inflāciju, Zaķa kungs jau pateica. To rada nekontrolēta naudas masa, kas palielinās apgrozījumā, bet šī naudas masa diemžēl nenāk no Latvijā radīta produkta. Tā nāk, kā rāda visi ekonomiskie rādītāji, no naudas avotiem Austrumos, un pārsvarā šie naudas avoti ir vai nu “pelēki”, vai to izcelsme mums vispār nav zināma, kā arī no kreditēšanās. Skaudrie skaitļi rāda, ka pieaugums ražošanā, apstrādes rūpniecībā pagājušajā gadā bija tikai 3 procenti, bet mazumtirdzniecībā tas bija 28 procenti, un tas tad arī rada šo inflāciju.

Otra lieta. Šobrīd Latvijas valsts lepojas ar to, ka mums ir mazs ārējais parāds, taču tas ir valsts ārējais parāds, kas ir it kā mazs, turpretī šobrīd Latvijas pilsoņu privātais ārējais parāds ir vairāk nekā 100 procentu liels. Godātie kolēģi, tie nav 50 vai 60 procenti, par ko parasti kritizē Amerika vai citas lielvalstis, runājot par valsts ārējo parādu. Tie ir vairāk nekā 100 procentus lieli Latvijas pilsoņu aizņēmumi no ārzemēm. Tad jājautā: kas notiks gadījumā, ja, nedod Dievs, kaut kas šajā situācijā sašķobās? Jo mēs, Latvijas pilsoņi, kas esam šīs valsts pamats, esam vairāk nekā dubulti aizņēmušies no ārzemēm.

Kolēģi, kādas tam ir sekas? Sekas ir tādas, ka šobrīd Latvijas uzņēmējdarbībā nekustamā īpašuma tirgoņi gūst milzīgu virspeļņu tikai tāpēc, ka Latvijas valdība ilgstoši nav spējusi šo situāciju ar ekonomiskām, es uzsveru, ar ekonomiskām metodēm regulēt. Tātad viss nekustamā īpašuma bizness šobrīd pēc būtības notiek bez nodokļiem.

Kas līdz ar to notiek? Ir pilnīgi normāli, ka uzņēmēji vairs neiegulda līdzekļus eksportspējīgu produktu ražošanā, bet gan viens pēc otra atmet tam visam ar roku un sāk spekulēt ar nekustamajiem īpašumiem. Līdz ar to mēs esam guvuši tādu rezultātu, ka Latvijas eksporta apjoms, salīdzinot pagājušo gadu ar šo gadu, ir nokrities no 34 procentiem uz 14 procentiem. Vairāk nekā dubultīgi! Mūsu eksporta kritums ir milzīgs! Tas savukārt ir novedis mūs pie fakta, ka Latvijas valsts tekošā konta deficīts šobrīd ir sasniedzis katastrofālu robežu. Un tas ir 20 procenti no iekšzemes kopprodukta. Kolēģi, tātad mūsu izdevumi par veselu piekto daļu ir lielāki par mūsu ieņēmumiem. Šī krīze ir tāda, ka to nevar ilgstoši neievērot.

Nākamais – kā to visu varētu ierobežot? Un pirmais pasākums, kas būtu veicams, neapšaubāmi, nezināmas izcelsmes līdzekļu pastiprināta kontrole.

Otrais aspekts – ekonomiskais līdzsvarojums starp nozarēm. Tātad, lai nebūtu tā, kā ir bijis līdz šim, ka godīgs eksportspējīgs ražotājs, kurš dara visu, lai viņa prece konkurētu, maksā pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli un tā tālāk, turpretī, piedodiet, legāls nekustamā īpašuma spekulants nemaksā neko! Un tieši tāpēc viņš šo savu nodokļos nesamaksāto naudu iegulda rolsroisos, jaunos “Porsche” automobiļos un ļoti greznās villās. Un šobrīd tas notiek ne jau vairs Latvijā! Šobrīd tas, kā zināms, notiek Melnkalnē, Floridā un vēl visur kaut kur citur pasaulē! (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu tur muldi?”)

Nākamais. Arī eksportspējīgas uzņēmējdarbības atbalsta programmu mēs neredzam un, kā izskatās, arī neredzēsim. Valsts eksports ir tas, kas ilgtermiņā nodrošina mūsu visu labklājību. Kolēģi! Ja mēs ilgstoši cits citam pārdosim savus dzīvokļus un īstermiņā priecāsimies, ka esam nopelnījuši savus 500 vai 1000 latus, tas nebūt nenozīmē, ka mums kopumā ir palielinājusies naudiņa. Nē! Mēs, tērējot šos pašus resursus, kuri nāk no ārzemēm, vienkārši radām sev ilūziju, ka esam kļuvuši bagātāki. Tikai kārtīga, eksportspējīga produkta vai pakalpojuma radīšana šajā valstī var radīt ilgtermiņa stabilitāti un ekonomikas pieaugumu.

Nekas, kolēģi, šajā inflācijas apkarošanas plānā nav darīts saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu. Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd, nopērkot vienu lielu zemes gabalu, piemēram, Jūrmalā, nekustamā īpašuma… nu, nezinu, spekulants vai uzņēmējs var ilgstoši sēdēt un gaidīt, kamēr tā cena mierīgā veidā pieaugs. Līdz ar to mēs neradām nekādu motivāciju, lai šis process notiktu ātrāk, protams, nodrošinot to visu ar sociālajām garantijām.

Tātad, kolēģi, es tiešām… Es drīz beigšu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies Dievam!”) Ko šobrīd piedāvā valdība? Valdība piedāvā palielināt nodokļus automašīnām brīvā tirgus apstākļos. Vai jūs zināt, kādas tam būs sekas? Ja mēs to darīsim, tad šīs automašīnas vienkārši brauks ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas vai Vācijas numuriem. Tas vienkārši tā notiks!

Šī vienkāršā pieeja nodokļu līdzsvarošanai, ka šobrīd tiek maksāts palielināts nekustamā īpašuma pārdošanas nodoklis, ja darījums noticis viena gada laikā… tagad tiek piedāvāts pagarināt šo darījuma laiku līdz trim gadiem, taču tas ir ļoti triviāls, vienkāršs un nepietiekams risinājums. Latvijā tas tiks apiets un tas nedarbosies! Valdībai kā nopietnai institūcijai ir jāpiedāvā daudz nopietnāks, komplicētāks un sarežģītāks risinājums šim jautājumam.

Tās tukšās frāzes, kas plānā ir ierakstītas par darba tirgus produktivitātes palielināšanu, tiešām šobrīd nedod ne mazāko iemeslu, lai mēs cerētu, ka arī darba produktivitāte pieaugs. Arī šī ir tā lieta, kura noteikti ir jārisina.

Un pēdējais. Kolēģi! Secinājums, runājot par inflācijas ierobežošanas plānu, ir tāds: ir labi, ka mēs neesam nokļuvuši tādā situācijā, ka mums vispār nav nekā. Un tomēr tas viss ir ļoti nopietni jāpilnveido. Ļoti nopietni ir jāizdara tās lietas, kuras Latvijai ir svarīgas. Un tās ir šādas: eksporta veicināšana, nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas sakārtošana, energoefektivitāte, darba tirgus produktivitātes paaugstināšana, taču par šīm lietām šajā plānā vispār nav runāts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vēl viens ģēnijs!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! “Jaunais laiks” kā politiskā partija un kā Saeimas frakcija, kopš inflācija mūsu valstī ir kļuvusi par problēmu, ir iestājies par to, ka valdībai ir jāveic pasākumi tās mazināšanai. Jūs visi atceraties, ka vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad “Jaunā laika” cilvēki kā ministri vēl strādāja Kalvīša valdībā, mēs aktīvi iestājāmies par to, ka valdībai šāds plāns ir ne tikai jāizstrādā, bet arī jāiedzīvina, jāiekustina. Kalvīša kungs tajā laikā skaidri argumentēja, ka inflācija ir slimība, kas vienkārši ir jāizslimo. Nu mēs redzam šīs filozofijas rezultātus. Pērnajā mēnesī inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies jau par 8,5 procentiem, un šī tendence ir tikai pieaugoša.

Tātad plāns jau ir bijis vairāk nekā divus gadus, bet īstenots tas tiek tikai tagad. Labi, ka tas vispār tiek īstenots, labi, ka tas tiek iekustināts. Tomēr paskatīsimies to, kas tiek iekustināts! Mani kolēģi Dzintars Zaķis un Artis Kampars jau ir runājuši par šo jautājumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neko nepateica! Galīgi neko!”) Kolēģi, es tikai atgādināšu: iespējams, tas ir ļoti labi, ka mēs likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” precizēsim to, cik dārgu vai nedārgu mašīnu uzņēmums drīkst vai nedrīkst uzrādīt savos izdevumos, lai mazinātu maksājamo nodokli. Iespējams, ka tas ir ļoti labi darīts nodokļu likumu sakārtošanas jomā, iespējams, ka tas ir ļoti labi ekoloģijas jomā, jo lielās, dārgās automašīnas parasti arī tērē vairāk degvielas. Tātad tas jau pats par sevi, iespējams, ir pat labi, bet ietekme uz inflācijas mazināšanu, kam visā šajā paketē būtu jāpievērš galvenā uzmanība un uz ko jāliek galvenais uzsvars… Kampara kungs un Zaķa kungs jau ļoti labi ir aprakstījuši to, ka labi ja 10 procenti no tā, kas būtu jādara, ir aptverti. Šie priekšlikumi, kas nākuši no valdības puses, paši par sevi varbūt ir labi, tikai tie nerunā par inflāciju pašos pamatos.

Tagad par vienu lietu, kolēģi, ko mēs visi labi zinām. Runa ir par to, ka bezdeficīta budžeta veidošana ir pirmais un svarīgākais solis, ko valdība un Saeima var darīt, lai ierobežotu un mazinātu inflāciju. Mēs to jau argumentējām kā partija un kā frakcija, pieņemot pērnā gada decembrī šāgada budžetu. Saeimas vairākums mums nepiekrita un pieņēma budžetu ar deficītu. Pirms pāris mēnešiem premjers pēkšņi, šķiet, bija attapies, jo sacīja: “Nē, tomēr ir jāveido bezdeficīta budžets.” Ļoti pareizi vārdi! Bet tagad paskatīsimies uz šā paša premjera vadītās valdības darbu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Par lietu runā!”)

30.martā Finanšu ministrija nosūtīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai saistībā par budžeta apropriācijas palielināšanu. Tā balstījās uz likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 9.panta piektās daļas 1.apakšpunktu, kas nosaka, kādā veidā valdība, Finanšu ministrija, var palielināt budžeta izdevumus apropriācijas veidā, balstoties uz jauniem ieņēmumiem.

Taču, lai šis stāsts būtu īss, pateikšu vien to, ka Finanšu ministrijas vēstulē ir rakstīts: “Apropriācijas palielināšanas rezultātā valsts budžeta finansiālais deficīts palielināsies par 218 905 latiem.” Apropriācijas rezultātā palielināsies budžeta deficīts! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā strādāju arī es… Mēs šo jautājumu izskatījām, taču mēs bijām tikai divi deputāti – ja nemaldos, abi no “Jaunā laika” –, kuri iebilda pret šādu apropriāciju, kas palielina budžeta deficītu. Galu galā, ja runa ir par to, ka inflācija ir jāsamazina, un, ja inflācijai grib pielikt klāt, kā saka, zobus, nevis tikai vārdus, tad attiecīgi arī darbos ir jābalso tā, lai inflācija kļūtu mazāka un lai budžeta deficīts nepalielinātos.

Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šādu soli nespēra.

Noslēgumā, kolēģi, es gribētu vēlreiz atkārtot, ka “Jaunais laiks” visu laiku ir iestājies par to, ka valdībai ir jāveic inflācijas samazināšanas pasākumi. Mēs to argumentējām savulaik, būdami ministri, un mēs to argumentējam arī tagad, strādādami Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Līdz šim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav spērusi attiecīgos soļus – nav pretojusies Finanšu ministrijas darbībai. Šī pakete labi ja 10 procentu apmērā sasniegs savu paredzēto mērķi.

Mēs atbalstām pašu šo paketi, un mēs atbalstām arī tās steidzamību, tomēr, kolēģi, it īpaši koalīcijas kolēģi, es aicinu jūs nopietni pievērsties šim jautājumam, jo inflācija ir jāmazina ne tikai vārdos, bet arī darbos! (No zāles dep. Dz.Jaundžeikars: “Mēs ņemsim vērā!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vecu vecā patiesība: pilsētā atklāj jaunu tramvaja līniju, un uzstājas astoņi runātāji. Pirmie septiņi runā par starptautisko stāvokli, un tikai astotais piemin tramvaju. Visas trīs runas, kas nupat skanēja arī šeit, bija veltītas tieši starptautiskajam stāvoklim un visam kam citam, tikai ne inflācijas apkarošanai.

Vispirms bija jānoklausās gara un plaša lekcija, kas tā inflācija tāda ir. Ļoti patīkama lekcija bija, bet varbūt to visu varēja sakoncentrēt trijos teikumos, pasakot, vai inflācija ir jāapkaro vai nav. Laikam jau visi domā, ka tas tā ir jādara. Ja šī parādība ir tik satraucoša, tad, lūdzu, kur ir jūsu konkrētie priekšlikumi šinī brīdī?

Šinī brīdī mēs izskatām tieši vienu paketi, kas sastāv no vairākiem likumiem. Visi nupat ir nobalsojuši par šo likumprojektu steidzamību. Tātad visi konceptuāli piekrīt šā konkrētā likumprojekta tālākai virzīšanai. Ja jau te kāds nāk un uzstājas, tad vajag nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kurus varētu iestrādāt otrajā lasījumā, nevis runāt ko citu. Kāpēc man būtu jāklausās par to, ko dara kāda komisija, ko dara valdība, ko dara partija vai vēl nezin kas ko dara.

Es nezinu, kāpēc ir izveidojusies tāda prakse, ka, runājot par konkrētiem likumprojektiem, man ir jāklausās nezin kādas lekcijas par visu ko. Mans piedāvājums ir tāds: netērēsim tomēr to laiku, kas nav jātērē! Mūsu priekšā ir konkrēti piedāvājumi, un šodien ir tikai pirmais lasījums. Būs konceptuāls balsojums, kurā pateiksim “jā” vai “nē”. Un viss! Ja gribas savā runā piedāvāt kādus priekšlikumus, – lūdzu, bet tikai tos, nevis ko citu. Un tāpat ir arī ar nākamajiem likumprojektiem.

Es atbalstu! Jā, pirmajā lasījumā es atbalstu. Tāpat kā visa mūsu frakcija. Sveiki, un ar to arī pietiek!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Deputāti turpina debates. Nākamais debatēs ir pieteicies Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt jums vēl vienu vecu patiesību, kuru varbūt var attiecināt arī uz dažiem mūsu kolēģiem: runāt gribas, bet gatavoties ir slinkums.

Runājot par “Saskaņas Centra” frakcijas pozīciju izskatāmajā jautājumā, es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par šo tā dēvēto antiinflācijas paketi jeb inflācijas apkarošanas programmu.

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka Ministru kabineta piedāvātā likumprojektu pakete inflācijas apkarošanai diemžēl pirmām kārtām ir virzīta uz populistisku mērķu sasniegšanu, nevis uz reāla rezultāta iegūšanu. Latvijā reāla parādība ir ekonomikas pārkaršanas problēma, un tās sekas ir inflācija.

Tagad ir parādījusies tās pārāk stingras pazemināšanas bīstamība, kas sliktākajā gadījumā var pāriet lata devalvācijā. Tāda notikumu attīstība būtu katastrofāla valsts ekonomikai, tāpēc nav apšaubāms fakts, ka ir jāsāk veikt virkni pasākumu inflācijas apkarošanai. Šinī gadījumā mēs tam piekrītam. Taču, mūsuprāt, visupirms vajadzētu cīnīties ar šīs parādības cēloni – ar ekonomikas pārkaršanu, ko savukārt ir izraisījusi pirmām kārtām jau situācija nekustamā īpašuma tirgū. Jautājums ir tikai par to, cik efektīvi ir pasākumi, ko pašlaik ir piedāvājušas varas partijas cīņai ar cēloni, nevis ar sekām.

Izanalizējot visus sešus tā saucamās antiinflācijas paketes likumprojektus, ko Saeima jau ir izskatījusi savā sēdē, mūsu apvienība ir nonākusi pie secinājuma, ka lielākā daļa no valdības piedāvātajiem pasākumiem ir vai nu neefektīva, vai arī nesavlaicīga.

Pirmais un pats vienkāršākais pasākums, kas, mūsuprāt, bija jādara valdībai, bija atteikšanās no dažu greznumlietu iegādes, kas prasa simtiem miljonu latu no valsts budžeta. Līdz ar to valstī sadārdzinās preču un pakalpojumu, pirmām kārtām jau celtniecības, izmaksas. To skaitā varētu minēt Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils un akustiskās koncertzāles celtniecību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par lietu taču vajag! Ko viņš tur muld?”) Diemžēl tas netika izdarīts, un šī rīcība dod pamatu uzskatīt, ka plaši izreklamētais plāns cīņai ar inflāciju nav nekas vairāk kā valdības pašreklāmas akcija.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Ir, protams, politiķi, kuri uzskata, ka ir jāpērk lidmašīnas, motocikli, jahtas un zemes īpašumi, pie tam dara to aizņemoties. Valdība grib šo aizņemšanās un pirkšanas kāri ierobežot.

Es atbalstu valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Kārlim Leiškalnam ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Jā, paldies kolēģiem – visiem tiem, kuri runāja, tajā skaitā Zaķa kungam un Kariņa kungam. Kariņa kungs labi zina, ka apropriācijas ir vesels instruments, kas nodrošina projektu realizāciju, un ka tās ministriju iekšienē ir nepieciešamas.

Taču es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo šobrīd, manuprāt, ir izveidojusies ārkārtīgi kritiska situācija, kas skar naudas vērtības pazemināšanos, kas ir saistīta ar inflācijas procesu Latvijā. Un šī kritiskā situācija gada vai divu laikā tiešām var kļūt katastrofāla. Un tad mūs nežēlos neviens. Arī mūsu gudrajās runās par inflācijas cēloņiem neviens neklausīsies. Būs tāds koks, ar ko mūs tesīs pa muguru…

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 287/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

2.maijs būs iesniegšanas termiņš priekšlikumiem. Šeit ir vajadzīgas divas nedēļas, lai rūpīgi izstrādātu priekšlikumus un runātu ar asociācijām. Savukārt izskatīšanas datums varētu būt 17.maijs šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

17.maijā – izskatīšana, bet 2.maijs – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Pirms mēs ķeramies pie šā dokumenta izskatīšanas, man jums ir jāpasaka, arī šoreiz ir saņemts desmit deputātu: Kučinska, Kraukļa, Brieža, Līduma un citu deputātu priekšlikums, kurā viņi lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Tā ka mums vispirms ir jāizšķiras par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atbalstīt šo samērā īso likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs pieteikusies Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste.

E.Šņepste (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamie deputāti! Pasākumu plāns inflācijas mazināšanai ir vērsts uz vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, bet vienlaikus paredz arī ātri īstenojamas politiskas izmaiņas, kuru atdeve ir sagaidāma jau tuvākajā laikā. Un tie ir fiskālie, uz nodokļu un kreditēšanas pieauguma ierobežošanu vērstie priekšlikumi. Tas nozīmē, ka šajā likumā izdarītie grozījumi savu ieguldījumu dos visātrāk.

Jau 2005.gadā pie premjera biroja tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija detalizēti aplūkot inflācijas cēloņus un strādāt pie inflācijas un makroekonomiskās nesabalansētības samazināšanas. 2006.gada 17.novembrī Finanšu ministrijā notika banku sektora pārstāvju un ministrijas atbildīgo darbinieku tikšanās, kuras laikā tika aktualizēti makroekonomiskās stabilitātes jautājumi. 2007.gada sākumā aktīvu darbību pie inflācijas samazināšanas plāna uzsāka darba grupa, kuras ietvaros strādāja ministriju pārstāvji, Komercbanku asociācijas, Latvijas Bankas un Darba devēju konfederācijas pārstāvji un arī sociālie partneri. Saeimai ir iespēja iepazīties ar izstrādāto ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem. Kā viens no inflācijas cēloņiem tiek minēta kreditēšanas ekspansija. Tāpēc pie patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai veicamajiem pasākumiem ir jāpieskaita tas, ka ir izstrādāta kreditēšanas pieauguma kontrole – paredzēts noteikt prasību komercbankām, līzinga devējiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem novērtēt klienta maksātspēju un izsniegt aizdevumus, balstoties tikai uz tā legālajiem ienākumiem; izveidot vienotu kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes – gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus –, lai finanšu iestādes apzinātu klientu patieso parādu apjomu; izsniedzamajiem kredītiem noteikt obligātu pirmo iemaksu, ne mazāku par 10 līdz 15 procentiem no kredīta lieluma; noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību; veikt uzkrājumu stimulēšanu; ieviest legālo ienākumu obligātu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.

Izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodrošinās visaptverošas informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai par fizisko personu ienākumiem, un tādējādi kredītu devējiem būs iespēja objektīvāk izvērtēt fizisko personu spēju atdot kredītu, kura saņemšanai tās vērsušās šajās kredītiestādēs. Šie pasākumi vērsti arī uz to, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti saņemt aplokšņu algas; lai nerastos situācijas, kad, lai atdotu kredītu, cilvēks kā vienīgo iespēju izvēlēsies doties prom no Latvijas.

Cienījamā Saeima! Gribu uzsvērt to, ka kreditēšanas pieauguma kontrole ir tikai viena sadaļa no vesela pasākumu kompleksa patēriņa cenu ierobežošanā. Bez tam varētu minēt arī tādas sadaļas kā fiskālo atbildību, nodokļu un nodevu politiku, darba tirgu un produktivitāti, enerģijas cenas. Tāpēc gribu pievērst jūsu uzmanību rūpīgai visu sešu paketes likumprojektu izvērtēšanai, konstruktīvai kritikai un ilgtspējīgas izaugsmes scenārija atbalstīšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai deputāts Kārlis Leiškalns komisijas vārdā var ko piebilst?

K.Leiškalns.

Jā, paldies! Ļoti labi paskaidroja ministrijas parlamentārā sekretāre. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 288/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

2. un 17.maijs – jebkuram no likumprojektiem, kas ir šajā paketē.

Sēdes vadītājs.

Tātad 2. un 17.maijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””. Pirmais lasījums.

Jāteic, ka arī šoreiz ir desmit deputātu – Kučinska, Kraukļa, Līduma, Ārberga un citu deputātu – priekšlikums atzīt šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 289/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Šis ir, neapšaubāmi, pats strīdīgākais un visvairāk vēstuļu un asociāciju iebildumu saņēmušais likumprojekts, un acīmredzot komisijai nāksies tieši ar šo likumprojektu strādāt ilgi un pamatīgi. Taču es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. J.Dobelis: “Atkal Kampars!” Dep. P.Tabūns: “Kas ir inflācija?”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs diezgan ievērojami palielinām nodokļus vieglajiem automobiļiem. Mēs zinām, kas ir brīvais tirgus, – īpaši labi to zina kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, īpaši jau tie, kas te visskaļāk runā –, un tāpēc mēs ļoti labi saprotam, ka, ja mēs šeit, brīvajā tirgū Latvijā, pacelsim nodokli, tad ar to sadārdzināsim konkrēto preci, un tāpēc cilvēki brauks šo lietu pirkt uz kādu citu valsti. Līdz ar to… Varbūt tiešām kaut kas man nav īsti skaidrs šā likumprojekta būtībā… Tāpēc es tiešām gribētu pajautāt Tautas partijas pārstāvjiem, kas acīmredzot likumprojektu ir virzījuši un idejiski atbalstījuši, trīs vienkāršas lietas. Es tiešām gaidu trīs vienkāršas atbildes, lai gan diemžēl līdz šim es tādas – īpaši no Spurdziņa kunga – neesmu saņēmis. Ja nesaņemšu, pieņemšu, ka atbilžu nav.

Un tomēr pirmais jautājums ir: kā tieši šis likums veicinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas tirgū? Jo tā ir viena no lietām, par ko inflācijas apkarošanas plānā runāts.

Otrs jautājums: kā šis likums saskan ar ļoti ilgstošo, ļoti pamatīgo Tautas partijas solījumu nepaaugstināt nodokļus?

Un trešais jautājums: kā tieši šā likuma iedzīvināšana ietekmēs inflācijas mazināšanu?

Paldies par atbildēm.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Neapšaubāmi, arī šis likumprojekts ir vērsts uz inflācijas samazināšanu. Visa šī likumprojektu pakete ir instruments, lai mēs panāktu to, ko šobrīd gan valdība, gan parlaments izvirza sev par vistuvāko mērķi.

Ta ka es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un pie tā strādāt laikā starp pirmo un otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 289/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 1, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

2.maijs – termiņš priekšlikumiem, 17.maijs – termiņš likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

2.maijs, 17.maijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Vaira Paegle, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Ainars Latkovskis, Karina Pētersone, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Māris Krastiņš, Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, aicinu jūs uz sēdi pēc minūtēm piecām komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Imantam Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Nodarbinātības apakškomisijas locekļi, lūdzu jūs uz sēdi Nodarbinātības apakškomisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pārtraukums!

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

Taču, pirms ķeramies pie šā likumprojekta, daru zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu – Kļaviņa, Brieža, Līduma, Ārberga un citu deputātu – priekšlikums atzīt par steidzamu arī likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Tātad mums vispirms ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 290/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 8, atturas – 6. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

K.Leiškalns. (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, dāmas un kungi!

Izskatīsim dokumentu Nr.718 – likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekts reglamentē kredīta saņemšanu, izslēdz tos ienākumus, kas iepriekš nav aplikti ar nodokļiem. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Acīm redzami skaidrs ir tas, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma jēga ir aizsargāt patērētāju tiesības. Taču apspriežamā likumprojekta mērķis ir pretējs – sašaurināt patērētāju tiesības kredītu saņemšanas jomā un ar to panākt inflācijas samazināšanu. Tas nozīmē, ka likumprojekts ir pretrunā ar attiecīgo likuma jēgu un garu.

Finanšu ministrijas darbinieki, kuri izstrādājuši šos grozījumus, pamatoja savu rīcību ar to, ka nav cita likuma, kurā varētu ieviest jaunus ierobežojumus kredītu saņemšanai. Pieņemsim, ka tā ir patiesība. Taču šodienas piemērs ir vēl viens apliecinājums vispārīgai tendencei: Latvijā likumi, kuriem ir jāaizsargā tiesības, tiek izmantoti, lai tiesības atņemtu par labu valsts interesēm. Piemēram, šodienas gadījumā – lai pārliecinātu ārvalstu investorus, ka Latvijas valdība ir apņēmības pilna apkarot inflāciju.

Bet vai piedāvātais likumprojekts var reāli samazināt inflāciju? Man ir aizdomas, ka tā īstenošanas gadījumā tas sadārdzinās kredītu noformēšanu, līdz ar to patērētājiem nāksies aizņemties papildu līdzekļus, un tādējādi tas tikai veicinās inflāciju. Pašlaik, jau pirms likumprojekta pieņemšanas, nekustamā īpašuma mākleru un kredītu speciālistu vidū notiek diskusija par paņēmieniem, kas jāpielieto, lai likumīgi apietu iecerētos ierobežojumus. Neviens nerunā par to, ka nāksies samazināt nekustamā īpašuma cenas vai atteikt kredītu izsniegšanu daļai klientu. Nē! Tiek spriests par to, kā tomēr apiet likumu un saglabāt šodienas proporcijas starp cenām, kredītu apjomu un likmēm. Par vienu no risinājumiem, kas varētu derēt lielo darījumu gadījumos, speciālisti min ārvalstu kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanu. Loģika ir šāda: ja kāds klients nevarēs saņemt pēc jaunajiem noteikumiem visu kredīta summu, kura ir nepieciešama nekustamā īpašuma iegādei, tad kāda no Latvijas komercbankām var iedot kredīta daļu, kas atbilst kredītņēmēja oficiālajiem ienākumiem, bet ārzemju banka, kas pieder tai pašai finanšu grupai, varētu nodrošināt atlikušās kredīta daļas izsniegšanu, nepieprasot papildu izziņas. Ar to palielināsies kredīta noformēšanas izmaksas, jo viena līguma vietā tiks noslēgti un noformēti divi līgumi.

Protams, ir jāatzīst, ka kopumā gan negatīvā, gan pozitīvā šo ierobežojumu ietekme to ieviešanas gadījumā nevar būt liela. Tāpēc es aicinu šodien tomēr atbalstīt likumprojekta virzīšanu uz otro lasījumu un iesniegt priekšlikumus, kas atbilstu likuma garam. Manuprāt, mēs varētu izmantot iespēju iestrādāt likumā jaunas normas, kas būtu vērstas uz to, lai papildus aizsargātu patērētāju tiesības kreditēšanas jomā. Nu, teiksim, tie varētu būt ierobežojumi maldinošai reklāmai.

Aicinu atbalstīt likumprojekta virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Paldies, Mitrofanova kungs, ka jūs atbalstījāt likumprojektu un aicinājāt to atbalstīt. Jo patērētājs tiek aizsargāts ne tikai no sliktas kvalitātes kurpēm vai citām precēm, ko iegādājas veikalā; patērētājs tiek aizsargāts arī no situācijas, kad, balstoties uz patēriņa eiforiju, uz ienākumiem, kas nav aplikti ar nodokļiem, viņš iegādājas preci, kura var tikt viņam atņemta, anulējot sākotnējās iemaksas.

Tā ka, manuprāt, likumprojekts atbilst likuma garam – patērētāju pasargā ne tikai no preces, bet arī no neapdomības.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 290/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 11, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.maijs un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 17.maija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par likumprojektu ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

Taču, pirms izskatām likumprojektu, daru jums zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu – Kučinska, Kraukļa, Brieža, Līduma, Ārberga un citu deputātu – priekšlikums atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 291/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 10, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Līdz šim mēs strādājām ar likumiem, kas vērsti uz labiem nodomiem, taču šobrīd mēs strādājam ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kuri paredz sankcijas par šo labo nodomu neizpildīšanu vai par blēdībām šo nodomu izpildīšanā. Es domāju, paredzētās sankcijas nav pārāk lielas; komisijas sēdē vai komisijas izveidotajos priekšlikumos tās varētu kļūt bargākas.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 291/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Paldies. 2.maijs. Un 17.jūnijā izskatīšana Saeimas sēdē… Es atvainojos! 17.maijā!

Sēdes vadītājs.

Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņiem? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām šos grozījumus, daru jums zināmu, ka ir saņemts desmit deputātu priekšlikums. Deputāti Kučinskis, Briedis, Krauklis, Līdums, Ārbergs un citi aicina noteikt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 292/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu, kas ir ļoti līdzīgs likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 292/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Priekšlikumu iesniegšana komisijā līdz 2.maijam, izskatīšana – 17.maija sēdē.

Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu Saeimas sēdē pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 125/Lp9). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektam ar reģistrācijas numuru 125/Lp9 ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums, kurš Juridiskajā komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 125/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

27.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

27.aprīlis. Deputāti piekrīt nosauktajam termiņam. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz reģistrācijas numurs ir 148/Lp9). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektā ar reģistrācijas numuru 148/Lp9 tieslietu ministra Gaida Bērziņa 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

3.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iestrādāts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 3. un 4.priekšlikumu un komisijas atzinumiem par tiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

6.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

7.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

8.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iestrādāts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tā…

M.Segliņš.

Tātad 8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Ir neliela drukas kļūda! Līdz ar to pret 8. un 9.priekšlikumu un komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 148/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

27.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

27.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (šoreiz reģistrācijas numurs 149/Lp9). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 149/Lp9 uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums – tātad priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 149/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

27.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

27.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Šie grozījumi Kriminālprocesa likumā tika izstrādāti valdībā un ir iesniegti Saeimā. Juridiskā komisija pirmajam lasījumam tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 192/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

21.maijs.

Sēdes vadītājs.

21.maijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā iesniegtos priekšlikumus!

1.priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

14. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

M.Segliņš.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

30. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

31. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

32. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

33. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

34. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

35. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Segliņš.

36. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

37. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

38. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

39. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

40. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

41. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

42. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

43. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

M.Segliņš.

44. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

45. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

46. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

47. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

48. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

49. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

50. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

51. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

52. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

53. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

54. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

55. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

56. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

57. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

58. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

59. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

60. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

61. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

62. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

63. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

64. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

65. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

66. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

67. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī šim atzinumam piekrīt.

M.Segliņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 71/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

15.maijs.

Sēdes vadītājs.

15.maijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums…

Es atvainojos, izskatīsim darba kārtības 45.punktu – likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par iesniegto priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 70/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

15.maijs.

Sēdes vadītājs.

15.maijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības 46.punktu – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums.

Sagatavojusi Juridiskā komisija.

Pirms izskatām likumprojektus, kuri skar Latvijas Republikas Satversmi, mums ir nepieciešams reģistrēties, jo jābūt kvorumam. Atgādinu, ka kvoruma reģistrācija notiek, nospiežot taustiņu, kurš atrodas tieši zem uzraksta “Reģistrācija”. Jūs esat reģistrējušies, ja sāk mirgot lampiņas zem uzrakstiem “Par”, “Pret” un “Atturas”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 85 deputāti. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 301/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

24.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

24.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien izskatām otrajā lasījumā likumprojektu “Valsts prezidenta ievēlēšanas likums”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi kopumā desmit priekšlikumus, un tos savās sēdēs ir izvērtējušas abas komisijas – gan speciāli izveidotā apakškomisija, gan Juridiskā komisija, un jāteic, ka attiecībā uz pilnīgi visiem priekšlikumiem abu komisiju viedoklis pilnībā saskanēja.

1.priekšlikums ir deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums, kurš attiecas uz 2.panta 5.punktu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

2.priekšlikums ir deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Ierosina izslēgt 2.panta 5. un 6.punktu. Komisija šādu ierosinājumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ierosina izslēgt 2.panta 6.punktu. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

4. – deputāta Agešina priekšlikums izslēgt 3.pantu. Likumprojekta 3.pants paredz, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju. Priekšlikumu izslēgt šādu normu komisija izvērtēja īpaši rūpīgi, izdebatēja un vienojās, ka šāds pants ir atstājams likumprojektā. Deputāta Agešina priekšlikums tātad nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kura saturs, mūsuprāt, ierobežo deputātu tiesības izvirzīt kandidātus. Tāpēc komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 65, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

6. – deputāta Agešina priekšlikums. Ierosina izslēgt 5.panta 2.punkta “g” apakšpunktu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Deputāts ierosina mainīt redakciju pantam, kas ierobežo deputāta amata kandidātu iespējas noslēpt kādas ziņas. Šeit ir jautājums par ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem un citiem dienestiem, un šajā sakarā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

8. – deputāta Agešina priekšlikums. Deputāts ir ierosinājis nedaudz grozīt 10.panta otrās daļas redakciju. Šis priekšlikums attiecas uz juridisko tehniku un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Jā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

9. – deputāta Agešina priekšlikums, kurš attiecas uz likumprojekta 11.pantu. Ierosina izteikt pantu citā redakcijā. Ņemot vērā, ka Satversmes grozījumos, kurus nupat atbalstījām otrajā lasījumā, ir ļoti skaidri noteikts, ka Valsts prezidents svinīgo solījumu dod Saeimas sēdē, komisija uzskatīja, ka redakcionāls grozījums nav nepieciešams, un priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Un arī 10.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums. Deputāts ir ierosinājis izslēgt likumprojekta pēdējo pantu – 14.pantu. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Līdz ar to ir izskatīti visi saņemtie priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 305/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 15. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Muižniece.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

24.aprīlis. Deputāti piekrīt nosauktajam priekšlikumu iesniegšanas termiņam. Paldies. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Maksātnespējas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas numurs 69/Lp9) “Maksātnespējas likums”. Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi trīssimt divdesmit septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

2., 3., 4. un 5.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumiem un komisijas atzinumiem par 2.pantu.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

7., 8., 9., 10. un 11.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumiem par 4.pantu un komisijas atzinumiem par tiem.

V.Stepaņenko.

12. un 13.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumiem par 8.pantu un komisijas atzinumiem par tiem.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts daļēji, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 18. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 22.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 21. un 22.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

24.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

25.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

26.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 26. un 27.priekšlikumu un komisijas atzinumus.

V.Stepaņenko.

28., 29., 30. un 31.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumiem par 16.pantu un komisijas atzinumiem par tiem.

V.Stepaņenko.

32., 33., 34. un 35.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 17.pantu.

V.Stepaņenko.

36., 37. un 38.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 18.pantu.

V.Stepaņenko.

39., 40., 41. un 42.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 19.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

43., 44., 45., 46. un 47.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 20.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

48.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

49.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

50.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

51.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

52.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

53.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

54.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 55.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 54. un 55.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

56.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 57.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 56. un 57.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

58., 59. un 60.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 58. un 59.priekšlikumu, kuri attiecas uz 27.pantu. Un piekrīt arī 60.priekšlikumam, kurš attiecas uz 28.pantu.

V.Stepaņenko.

61.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

62. un 63.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 30.pantu.

V.Stepaņenko.

64.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

65.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

66., 67. un 68.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 31.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

69.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

70.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 71.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 70. un 71.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

72., 73., 74., 75., 76. un 77.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 32.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

78.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 80.priekšlikumā.

Arī 79.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 80.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 78., 79. un 80.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

81.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

82.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

83.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 88.priekšlikumā.

Arī 84. un 85.priekšlikums – atbalstīti daļēji un iekļauti 88.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 83., 84., 85., 86., 87. un 88.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

89.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

90.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 91.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 90. un 91.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

92.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

93.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 93. un 94.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

95. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

96.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 96. un 97.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

98. un 99.priekšlikums – atbalstīti daļēji un iekļauti 100.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 98., 99. un 100.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

101. un 102.priekšlikums – atbalstīti daļēji un iekļauti nākamajā – 103.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 101., 102. un 103.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

104.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 107.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Arī 105.priekšlikums ir atbalstīts. Savukārt 106.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 107.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 104., 105., 106. un 107.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

108. un 109.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 108. un 109.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

110., 111. un 112.priekšlikums – atbalstīti daļēji un iekļauti 113.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 110., 111., 112. un 113.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

114.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

115.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 120.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 115. un 120.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

116.priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļaujot to 117.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 116. un 117.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

118.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

119.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts jau atbalstītajā 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 119. un jau lemto 120.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

121.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā 122.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 121. un 122.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

123.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 124.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 123. un 124.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

125.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

126.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 127.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 126. un 127.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

128.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

129.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 130.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 129. un 130.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

131.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 132.priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par. 131. un 132.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

133.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

134.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 135.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 134. un 135.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

136.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 137.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 136. un 137.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

138.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 139. – pilnīgi atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 138. un 139.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

140.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 141.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 140. un 141.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

142.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 143., jau atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 142. un 143.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

144.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

145.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

146.priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 147.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 146. un 147.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

148.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

149.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

150., 151. un 152.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 47.pantu.

V.Stepaņenko.

153. un 154.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

155.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

156. un 157.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 156. un 157.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

158.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

159.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

160.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

161.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

162.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

163.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

164.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts nākamajā – 165.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 164. un 165.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

166. un 167.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 56.pantu.

V.Stepaņenko.

168.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

169.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

170. un 171.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 58.pantu.

V.Stepaņenko.

172.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

173., 174., 175., 176., 177., 178. un 179.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 60.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

180.priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

V.Stepaņenko.

181., 182. un 183.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 60.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

184. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

185. – atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

186. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

187. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

188. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

189. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

190. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

191. – atbalstīts daļēji, iekļauts 192.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 191. un 192.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

193. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

194., 195., 196., 197., 198., 199. un 200.priekšlikums –atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 74.pantu.

V.Stepaņenko.

201. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

202. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

203. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

204. un 205.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 78.pantu.

V.Stepaņenko.

206., 207., 208. un 209.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 79.pantu.

V.Stepaņenko.

210. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

211.– atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

212. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

213. un 214.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 83.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

215. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

216. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

217. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 217.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

218. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

219. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

220. un 221.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 220.priekšlikumu, un deputāti atbalsta arī 221.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

222. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

223. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

224. un 225.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 98.pantu.

V.Stepaņenko.

226. un 227.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 106.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

228. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

229. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

230. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

231. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

232. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

233. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

V.Stepaņenko.

234. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

235. – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 235. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 235. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

236. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

237. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

238. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

239. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

240. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

241. un 242.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 119.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

243. un 244.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 120.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

245. un 246.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 122.pantu.

V.Stepaņenko.

247.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

248., 249., 250. un 251.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 124.pantu.

V.Stepaņenko.

252. un 253.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 125.pantu.

V.Stepaņenko.

Arī 254.priekšlikums, kas ir par šo pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 254.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

255., 256., 257. un 258.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 127.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

259.priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai, bet prasa tomēr balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 259. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

260. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

261. un 262.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 131.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

263 un 264.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 132.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

265. un 266.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt gan 265.priekšlikumam, gan arī 266.priekšlikumam.

V.Stepaņenko.

267. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

268. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

269., 270. un 271.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 140.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

272., 273., 274., 275., 276.priekšlikums… Es atvainojos! 272.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā, mums ir priekšlikumi jāskata pēc kārtas.

Tātad 272.priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

273.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

274. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

275. un 276.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 142.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

277. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

278. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

279. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

280 un 281.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 148.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

282. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

283. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

284. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

285. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

V.Stepaņenko.

286. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

287. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.

288., 289. un 290.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 153.pantu.

V.Stepaņenko.

291. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

292. un 293.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 158.pantu.

V.Stepaņenko.

163.pants.

294. un 295.priekšlikums – atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 163.panta redakciju.

V.Stepaņenko.

296. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

297. – atbalstīts daļēji un iekļauts 298.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 297. un 298.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

299. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

300. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

301. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

302. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

303. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

304. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

305. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

306. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

307. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

308. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

309. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

310. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

311. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Arī 312.priekšlikums, kas ir par šo pašu pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 312.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

313. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Stepaņenko.

314. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

315. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

316., 317., 318., 319., 320. un 321.priekšlikums –atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 203.pantu.

V.Stepaņenko.

322. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

323. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

324. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

325. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

326. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais – 327.priekšlikums – arī ir atbalstīts. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 69/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 15.maijs.

Sēdes vadītājs.

15.maijs. Vai ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Minēto likumprojektu komisija ir sagatavojusi, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieteikumu. Šis likums tiek saskaņots ar citiem zemes privatizācijas pabeigšanas likumiem. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 318/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 318/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ieteicams noteikt 3.maiju un likumprojektu izskatīt Saeimas 17.maija sēdē.

Sēdes vadītājs.

3.maijs un 17.maijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku sēdē pieņemts. Paldies.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības punkti ir izskatīti.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Ausma Ziedone-Kantāne… (No zāles: “Es esmu!”), Valērijs Buhvalovs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Vaira Paegle, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Ainars Latkovskis, Anatolijs Mackevičs, Karina Pētersone, Jānis Reirs un Viktors Ščerbatihs.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Sēdi slēdzu.