1992.gada 11.novembra sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim darbu! Saskaņā ar darba kārtību pirmais jautājums mums ir atskaite, ko sniegs Ministru padomes komisija iedzīvotāju apgādes uzlabošanai ar pārtikas produktiem. Bet pirms tam mums vajadzētu izlemt jautājumu, ko ierosinājuši vairāki deputāti, tas ir, sakarā ar Lāčplēša dienas pasākumiem šodien plenārsēdi vajadzētu pārtraukt pulksten 12.00. Tie, kas ir pie mikrofoniem, lūdzu! Tātad Freimaņa kungs pirmais, pēc tam Grūbes kungs, pēc tam Ozola kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Mums vajadzētu izlemt, kad turpināsim vakar pārtraukto jautājumu skatīšanu, tādēļ ka šeit ir jautājums, kas saistīts ar bankas viedokli un vēl ar dažu citu cilvēku piedalīšanos. Tā ka varbūt mums vajadzētu vispirms to norunāt.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jūs domājat jautājumu par…

J.Freimanis: Vakardienas labojumu, par ko mēs nepabeidzām, ko pārtraucām.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es gribētu sniegt deputātiem ļoti īsu uzziņu, ka 1991.gada 10.decembrī ir pieņemts Latvijas Republikas Konstitucionālais likums “Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem”, kura 9.pantā ir teikts, ka tikai pilsoņiem var nodot īpašumā vai pārdot zemi vai citus dabas resursus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība.

Šajā sakarībā es lūgtu cienījamo Birkava kungu atsaukt publikāciju “Dienā”, kurā ir minēts, ka tikai LPSR likumos ir noteikta šāda norma. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, jūs pēc tam, lūdzu, pienāciet pie manis un precizējiet, kādā veidā jūs vēlaties, lai es to “Dienā” atsaucu.

Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Vakar mēs izlēmām, ka šodien uzreiz pēc valdības atskaites tiek skatīta 1993.gada budžeta koncepcija. Lai tas būtu šīs dienas otrais darba kārtības jautājums. Šis jautājums ir saskaņots arī ar valdības vadītāju. Lūdzu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, lūdzu!

B.Zeltkalne: Mēs vakar iebalsojām, ka šodien 12.00 skatām Īres likumu un par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanai. Es vēlētos precizēt, kad mēs varētu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeltkalnes kundze! To precizēsim atkarībā no šodienas balsojuma par plenārsēdes darba ilgumu.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāraugās reāli, ja pieņem lēmumu un nobalso, ka 12.00 pārtrauc sēdi, tagad pulkstenis ir 10.00. Valdībai ir divi ļoti svarīgi jautājumi.

Pirmais jautājums ir, lūk, šī atskaite. Tā būs apmēram pēc 15 minūtēm rakstiski katram deputātam uz galda. Bet papildus atskaitei ir 15.punkts, kas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums un kas saistās ar sabiedrisko ēdināšanu un sadzīves pakalpojumu sfēru. Ārkārtīgs lūgums ir šos jautājumus uzskatīt kā vienu jautājumu. To ir iesniegusi Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Mēs esam iepazinušies un strādājam ciešā kontaktā ar komisiju pie šā jautājuma.

Faktiski arī atskaites nobeigumā atļausit man varbūt izteikt dažas domas attiecībā uz šo otro jautājumu. Pēc tam lūgšu Tirdzniecības komisiju izteikt savu viedokli.

Valdībai šis lēmums ir ļoti svarīgs sakarā ar to, ka diemžēl, kā secinājām un analizējām situāciju sabiedriskajā ēdināšanā un faktiski sadzīves pakalpojumu objektu sfērā, tur ir vēl smagāka situācija, nekā bija ar pārtikas produktu tirdzniecību. Tāpēc ir nepieciešams, pēc valdības domām, lūgt Augstāko padomi noteikti pieņemt lēmumu, ko iesniedza Tirdzniecības un pakalpojumu komisija.

Reāli valdība iestātos, ka pēc tam varētu izskatīt budžeta koncepciju, jo tas ir mūsu interesēs. Jautājums ir vienīgi par to: ja 12.00 slēdz sēdi, tad praktiski diez vai iznāks tam laiks. Tur ir vienīgā nelaime. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, varbūt sāksim ar to, ka izšķirsimies, kad mēs šodien beigsim plenārsēdi, ņemot vērā Lāčplēša dienas pasākumus. Felsa kungs šajā sakarībā vēlas sniegt paziņojumu.

A.Felss: Man ir paziņojums gan nedaudz citā aspektā. Ja plenārsēde tiek slēgta pulksten 12.00, tad es lauku frakcijas vārdā, cienījamie kolēģi, gribu jums darīt zināmu, ka pulksten 14.00 Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas telpās notiks frakcijas sēde par cukura problēmu Latvijas Republikā un arī par cenu politiku un cukurbiešu audzēšanas jautājumu, kurā aicinu piedalīties arī visus pārējos interesentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Es arī pilnīgi atbalstu, ka mums būtu jāpiedalās šajos pasākumos, kas notiek šobrīd Rīgā sakarā ar Lāčplēša dienu, bet es gribētu piebilst vēl to, ka mums ne tikai būtu jāaiziet uz Brīvības pieminekli, bet mūs būtu jānodrošina ar autobusu, lai pulksten 15.00 mēs varētu būt Brāļu kapos, kur tajā laikā būs arī valdības locekļi. Es domāju, ka mums kā parlamenta pārstāvjiem vienkārši ir pienākums būt tur.

Priekšsēdētājs: Paldies, Preinberga kungs! Tas tiks nokārtots atkarībā no mūsu balsojuma rezultāta. Godātie kolēģi, es gribētu precizēt, vai mēs strādājam… Likt uz balsošanu jautājumu par to, ka 11.30 beidzam vai strādājam līdz pulksten 12.00 un tad rīkojam pārtraukumu, tā vismaz vēl pusstundu iegūstot. Tātad es lieku uz balsošanu priekšlikumu: plenārsēdi pārtraukt pulksten 12.00 bez starpbrīža 11.30. Autobusi un viss pārējais deputātu aizbraukšanai uz Brāļu kapiem un pārējām vietām, kur ir nepieciešams, jau tiek organizēts.

Balsosim par plenārsēdes pārtraukšanu pulksten 12.00. Viena balss papildus “par”, divas papildus “par”. Rezultāts: par – 71, pret – 2, atturas – 16. Lēmums pieņemts. Tātad strādājam līdz pulksten 12.00.

Nākamais jautājums, kas mums ir jāizšķir, tātad, ka līdz pulksten 12.00 skatām jautājumus šādā secībā: 14., 15.punkts, kas ir apvienoti, un pēc tam budžeta koncepcija.

Ozola kungs nepiekrīt. Viņš grib, lai iebalso pa vidu starp 14. un 15. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atkārtoju precīzi. Pēc valdības atskaites iebalsot koncepcijas izskatīšanu. Ja arī mēs šodien to nevarēsim pabeigt, lai tā tiktu iesākta un mēs to varētu turpināt nākamās nedēļas plenārsēdē kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, premjera priekšlikums bija 14. un 15. skatīt vienu pēc otra. Ozola kunga priekšlikums ir iestarpināt budžeta koncepciju.

I.Ozols: Es atvainojos. Piedodiet, es nebiju paskatījies, kas ir 15.jautājums. Tie ir savstarpēji korespondējoši, tie noteikti ir savstarpēji saistāmi. Es atbalstu premjera priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad tomēr nobalsosim par to, ka skatām jautājumus šādā secībā: 14. un 15.punkts un pēc tam budžeta koncepcija. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 65, 1 – pret, 12 – atturas. Tātad šāda secība ir noteikta.

Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Sakarā ar to, ka šodien droši vien nevarēs izskatīt likumprojektu “Par Nacionālo bibliotēku”, es gribētu lūgt plenārsēdi nobalsot par šā jautājuma pārcelšanu uz 25.novembri.

Priekšsēdētājs: Es domāju, Tomašūna kungs, ka tas neprasa balsojumu. Pārcelsim. Droši. Sekretariāts to ņems vērā. Stenogrammā tas tiek fiksēts, un 25.novembrī Nacionālā bibliotēka tiks paredzēta.

A.Tomašūns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad mums atliek izšķirties par Grūbes kunga priekšlikumu un Freimaņa kunga priekšlikumu. Es ierosinātu šo jautājumu patlaban neapspriest un nebalsot, jo mēs gluži vienkārši netiksim tam klāt. Es ceru, ka Freimaņa kungs neiebildīs. Viņš tomēr steidzas pie mikrofona. Lūdzu.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi, nē, es neiebilstu, ņemot vērā to, ka šodien ir šodiena, ja mēs šo jautājumu pārceļam nākamnedēļ uz otrdienu.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā, ka tas ir pārtraukts, man negribētos to likt uz balsošanu un kā nesagatavotu noņemt. Tādēļ tas paliek darba kārtībā kā pārtraukts.

Godātie kolēģi, tātad pulksten 14.30 pie Augstākās padomes būs autobuss, lai deputāti varētu braukt uz Brāļu kapiem.

Lūdzu, premjera kungs, tribīnē! Es ļoti atvainojos, premjera kungs, es aizmirsu Zeltkalnes kundzes lūgumu. Zeltkalnes kundze, kādi būtu jūsu priekšlikumi par jūsu jautājumu?

B.Zeltkalne: Mani priekšlikumi būtu: noteikti iekļaut nākamnedēļ otrdien, jo četras reizes tas jau ir pārlikts un vienmēr kā pēdējais jautājums.

Priekšsēdētājs: Pēc Geidāna kunga atskaites.

B.Zeltkalne: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būtu nepieciešams balsot par to? Sekretariātu lūdzu ņemt to vērā un iekļaut darba kārtībā šo punktu, ņemot vērā, ka šodien uz 12.00 mēs to jau iekļāvām, bet nespēsim izskatīt.

Lūdzu, premjer! Cik minūtes, Godmaņa kungs, jums vajadzēs ziņojumam? Divās daļās.

I.Godmanis: Faktiski vienam no runātājiem būs 10 minūtes, otram – piecas.

Priekšsēdētājs: Paldies. 10 minūtes pirmajam runātājam, piecas – otrajam. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Valdības pilnvaras beidzas 1.novembrī, tāpēc valdībai ir jāatskaitās par padarīto darbu, kas saistās ar darba uzlabošanu iedzīvotāju apgādē ar pārtikas produktiem, ar šīs komisijas darbu. Man dziļi jāatvainojas, ka rakstisko materiālu jūs saņemsit, es domāju, apmēram pusstundas laikā. Katram deputātam būs atskaite uz galda.

Lai nekavētu laiku, man ir priekšlikums lietišķi dot vārdu maniem komisijas vietniekiem par šo jautājumu. Es gribētu, lai pirmajam jūs atļautu uzstāties ārējās tirdzniecības ministra vietniekam, kas ir komisijā mans vietnieks, Ūdra kungam, kurš raksturos, kas konkrēti ir izdarīts pārtikas tirdzniecības uzņēmumu privatizācijā, demonopolizācijā un pārtikas tirdzniecības pārvalžu likvidācijā. Tas ir viens.

Otrs. Šķēles kungs pavisam īsi, piecās minūtēs, raksturotu, kas ir noticis ar attiecīgajiem specializētajiem veikaliem, kas arī ir viens no komisijas darba veidiem. Kā tiek nodoti attiecīgie veikali tieši pārstrādājošajām organizācijām. It sevišķi tāpēc, ka vakar parādījās polemika sakarā ar “Latvijas labības”, tā teikt, noteikto cenu politiku.

Un pašās beigās varētu atļaut man divās minūtēs pateikt, kāpēc ārkārtīgi svarīgs ir lēmums, ko sagatavojusi Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, no valdības viedokļa raksturojot dažus momentus. Piemēram, uz Centra rajona pamata. Ļoti lūgtu noklausīties šos divus ziņojumus, attiecīgi uzdodot arī jautājumus abiem runātājiem. Arī es esmu gatavs atbildēt uz šiem jautājumiem konkrēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu pirmo ziņotāju tribīnē.

I.Godmanis: Ūdra kungs, lūdzu!

O.Ūdris, ārējās tirdzniecības ministra vietnieks: Godājamie deputāti, godājamais sēdes vadītāj! Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 11.jūlija lēmumu un 25.augusta lēmumu “Par pilnvaru termiņa pagarināšanu Latvijas Republikas Ministru padomei iedzīvotāju apgādes uzlabošanā ar pārtikas produktiem” un pamatojoties uz pieņemtajiem ziņojumiem, Latvijas Republikas valdības komisija tirdzniecības uzlabošanai ar pārtikas produktiem kopīgi ar pašvaldībām organizēja darbu šajā galveno uzdevumu virzienā.

Pirmkārt, pārtikas veikalu, noliktavu, bāzu atdalīšana no Rīgas pilsētas rajonu, priekšpilsētu un Jūrmalas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmumiem. Patstāvīgu mazumtirdzniecības un municipālo uzņēmumu izveidošana ar juridiskās personas tiesībām līdz šā gada beigām.

Otrkārt, Rīgas pilsētas rajonu, priekšpilsētu pašvaldības tirdzniecības uzņēmumu likvidācija. Šeit ir runa par tā sauktajiem torgiem. Tirdzniecības uzņēmumu demonopolizācijas paātrināšana republikas pakļautības pilsētās, tas ir, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un Ventspilī. Veikalu nodošana nomā uz laiku ne mazāk par trim gadiem Lauksaimniecības ministrijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un firmām Rīgas pilsētas rajonos, priekšpilsētās, Jūrmalā un citās republikas pakļautības pilsētās. Par visu veidu pārtikas preču ielu tirdzniecību un kārtību, kā kontrolējama šī tirdzniecība. Savstarpēji norēķini ar disciplīnas uzlabošanu, kā arī norēķinu nodrošināšana par tirdzniecībai piegādāto lauksaimniecības produkciju un pārtikas precēm.

Latvijas Republikas likumprojektu sagatavošana jautājumos, kuri saistīti ar Ministru padomei piešķirto pilnvaru realizāciju.

Šā darba rezultātā faktiski tiek likvidēti vai jau ir likvidēti visi Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu pašvaldību pārtikas tirdzniecības uzņēmumi. Zemgales priekšpilsētā tirdzniecības uzņēmums “Kursa” jau ir likvidēts ar 15.oktobri. Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmums “Vidzeme” tiks likvidēts līdz gada beigām. Latgales priekšpilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmums komercfirma “Latgale” tiks likvidēta līdz 15.decembrim. Ziemeļu rajona pašvaldības tirdzniecības uzņēmums komercfirma “Ziemelis” tiks likvidēta līdz gada beigām un tāpat līdz gada beigām tiks likvidēts Centra rajona pašvaldības uzņēmums “Pārtikas centrs”.

Jāsaka, ka Rīgas pilsētas rajonos un priekšpilsētās no 374 pārtikas preču veikaliem šā gada 1.novembrī ir iznomāti līdz pieciem gadiem un pārdoti izsolē sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, firmām un uzņēmējiem 230 veikali. Lauksaimniecības ministrijas pārstrādes uzņēmumiem uz laiku ne mazāku par trīs gadiem iznomāti 63 veikali un izveidoti 17 patstāvīgi vietējo pašvaldību mazumtirdzniecības uzņēmumi.

Republikas pakļautības pilsētās no 359 pārtikas preču veikaliem iznomāti vairāk nekā 170 veikali. Lauksaimniecības ministrijas pārstrādes uzņēmumiem šajās pilsētās ir iznomāti 56 veikali.

Vairāk nekā 100 pārtikas veikalu republikas pakļautības pilsētās atrodas tā sauktajos denacionalizācijas namos. To skaitā Rīgā ir 45 veikali. Sakarā ar to, ka denacionalizēto namu īpašnieki atsevišķos gadījumos atsakās noslēgt jaunus nomas līgumus un saglabāt esošo pārtikas veikalu specializāciju, ir izstrādāts Latvijas Republikas likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas likumos par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Pēc akceptēšanas Ministru padomē projekts ir iesniegts Republikas Augstākajā padomē.

Ministru padomes šā gada 4.septembra lēmums Nr.375 par kārtību ielu tirdzniecībā ar pārtikas precēm un šīs kārtības kontroli republikas pilsētās un apdzīvotajās vietās ir devis šādus rezultātus: ir pārtraukta šāda veida tirdzniecība neatļautajās vietās, ir pilnīgi pārreģistrētas visas agrāk izsniegtās tirdzniecības atļaujas šāda veida tirdzniecībai. Jāsaka, ka ir uzlabojusies kārtība pašvaldību organizētajās un norādītajās vietās. Sakarā ar šā gada 4.septembra lēmumu Nr.375 ir iesniegts apstiprināšanai Augstākajā padomē likumprojekts par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jāsaka, ka viens no galvenajiem panākumiem, mūsuprāt, ir tas, ka faktiski viss šis darbs tika veikts pilnīgi kopīgi ar Rīgas pilsētas rajonu pašvaldībām un atbilstošajām institūcijām. Ja bija atsevišķi momenti, par kuriem tika runāts iepriekšējā atskaitē, tad šajā otrajā periodā faktiski šādu problēmu un šādu domstarpību nebija.

Sevišķi šeit jāatzīmē ļoti labais darbs Latgales priekšpilsētā, šeit jāatzīmē arī Vidzemes priekšpilsēta, kur darbu faktiski vadīja Ruča kungs, un arī Ziemeļu rajons. Personiski šajā darbā ļoti aktīvi piedalījās Zemgales rajona vadība – Strodes kundze un Kurzemes vadība – Caunes kungs. Mēs uzskatām, ka galvenais panākums šajā jautājumā ir tas, kā izteicās pašvaldības, ka šī komisija palīdzēja ātrāk atrisināt jautājumus, kuri netika risināti ikdienas kārtībā.

Principā šo jautājumu ar to mēs esam beiguši. Par papildinājumiem, ko minēja premjerministrs, varbūt būs iespējams runāt turpmākās darbības gaitā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumus mēs uzdosim pēc tam. Lūdzu otru ziņotāju tribīnē. Premjeram vārds?

I.Godmanis: Jā, sakarā ar to, ka ministra vietnieks acīmredzot kaut kur kavējas, man vajadzēs runāt viņa vietā.

Es gribēju uzsvērt tikai vienu. Cienījamie deputāti, pievērsiet uzmanību šādiem cipariem! Es saprotu pēc trokšņa zālē, ka tas maz interesē, un tomēr… Tas skar visu mūsu kopējo situāciju ar pārtiku.

Redziet, ja jūs atvērsiet šīs atskaites otro lappusi, tad beigās ieraudzīsiet vienu tādu ciparu, ka tirdzniecības parāds par piegādāto lauksaimniecības produkciju un pārtikas precēm ir samazinājies. Es nerunāju par parādu, kas ir saistīts ar saldētavām un tagad sasniedz apmēram 1,7 miljardus. Bet, realizējot mūsu komisijas darbu, ir panākts, ka parāds, kas 17.augustā bija 232 miljoni rubļu, 25.oktobrī ir 32 miljoni rubļu. Tas praktiski gandrīz ir desmit reizes samazināts. Un es domāju, ka, turpinoties privatizācijas komisiju darbam attiecīgajās pašvaldībās, tiks izdarīts tas viss, kas vēl šeit nav, kas vēl nav precīzi izdarīts vairākos pašvaldības tirdzniecības uzņēmumos.

Problēma vēl ir jautājumā par tirdzniecības uzņēmumu “Vidzeme”. Šī problēma jau ir stipri saistīta ar prokuratūru, jo, kā jau mēs varējām secināt, pārvaldes uzņēmums ar līdzekļiem ir rīkojies pilnīgi patvarīgi. Tur ir jāstrādā prokuratūrai, lai noskaidrotu, cik lielā mērā atbildīgs ir attiecīgais direktors Skačeks un attiecīgās amatpersonas.

Es gribētu pieskarties otrajam jautājumam. Kā jūs atceraties, bija tāda problēma, lai mēs tajā brīdī, kad pārejam uz absolūtu veikalu demonopolizāciju, tirdzniecības pārvaldes likvidāciju un veikalu izsolē uz nomas izsoli vai nomas izsoli privātajiem vai arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību… ņemot vērā to, ka veikali…

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, zāle varbūt var nedaudz klusāk… Ābiķa kungs risina savas problēmas zāles vidū… Godājamie kolēģi, lūdzu cieņu pret runātāju.

I.Godmanis: Cienījamie kolēģi, problēma ir šāda. Ņemot vērā to, ka privātīpašniekam, kas tagad ņem veikalu, ir jāinvestē nauda, viņam ir jātaisa remonts, viņam ir jādara daudzas lietas, nevar cerēt, ka viņš kaut kādā veidā īpaši samazinās pārtikas piecenojumu. Tā cerēt, protams, ir naivi. Tāpēc komisija realizēja arī otru principu. Tā diemžēl nav jūsu atskaitē, es lūgšu, lai to pavairo. Tas ir par Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu un rīkojumu izpildi par veikalu nodošanu nomā Lauksaimniecības ministrijas pārstrādes uzņēmumiem uz trim gadiem, ne vairāk, lai neradītu otru monopolu, bet burtiski ar spēku ieliekot iekšā katrā rajonā pārstrādes uzņēmumu veikalu bez starp­nieka, lai tas var realizēt savu preci. Protams, ar nosacījumu, ka viņa piecenojums būs zemāks nekā to veikalu piecenojums tirdzniecībā, kuri veidojušies kā klasiski privatizēti veikali.

Kas šeit ir izdarīts? Es nosaukšu vienkārši praktiski, kas ir izdarīts.

Septembrī Valmieras sviesta un siera bāzei nodots veikals Rīgā, Ganību dambī 2, augustā “Rīgas miesniekam” nodots veikals Elizabetes ielā 10, nodošanas stadijā Rīgas piena kombinātam ir veikals Maskavas ielā 175/181… garais… Rīgas piena kombinātam – Centrāltirgus, vesela daļa no Centrāltirgus. Tur patlaban ar Patērētāju biedrību ir runa par to. Tālāk. Rīgas piena kombinātam veikals Brīvības ielā 136, Dārza ielā 21, Lilijas ielā 9, Kapseļu ielā 4, Daugavgrīvas ielā 112. Starp citu, starp tiem ir arī Liepājas piena kombināts, Talsu gaļas kombināts, Platā ielā ir Jelgavas gaļas kombināta SIA “Jelgavas agro”. Tas pats attiecas uz Zemgales rajonu, kur Bauskas ielā Liepājas gaļas kombinātam ir nodots veikals. Nodoti ir veikali “Latvijas balzamam”, lai viņi var realizēt pa tiešo savu preci bez pastarpinātāja. Tādu veikalu ir vismaz septiņi. Septiņi veikali praktiski tieši ir nodoti “Latvijas balzamam”, lai tas varētu realizēt savu alkohola produkciju.

Es ceru, ka, ņemot vērā ievedmuitu, kas no 1.novembra ir noteikta un fiksēta dolāros, mums izdosies pamazām izspiest importa alkohola produkciju no veikaliem, tādējādi arī zināmā mērā papildinot mūsu budžetu, jo diemžēl situācija, kādā mēs nonācām ar importa dzērieniem, maigi izsakoties, acīmredzot bija kļūdainas politikas rezultāts, ka mēs varējām pieļaut šādus uzkrājumus.

Tad ir vesela virkne ne pārāk lielu veikalu, jo visur pašvaldības izrādīja pretestību par veikalu nodošanu “Laimai”, lai šī fabrika varētu realizēt konfektes, realizēt konditorejas izstrādājumus. Tas pats attiecas uz tabakas fabriku. Tabakas fabrikai arī ir nodoti kādi 6–7 veikali Rīgā, ir nodots beidzot arī veikals Jūrmalā “Aldarim”, lai varētu realizēt tieši alu. Attiecīgi arī Kauguros ir Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrībai un koncernam “Latvijas labība”’. Par koncernu “Latvijas labība” ir jāsaka, ka veikali tika nodoti nomā, tā teikt, jau ar pietiekami lieliem iepriekšējiem datumiem.

Kas šinī darbā ir vissmagākais? Jautājums ir par denacionalizētajiem namiem. Tas ir jautājums, ko var izlemt Augstākā padome. Redziet, ja denacionalizētais nams nonāk īpašnieka rokās, bet viņa namā ir maizes veikals… Visā Rīgā, un tas nav tikai Rīgā, bet arī daudzās pilsētās, kur vecpilsētas daļā, tas ir, centrā, pamatā ir pārtikas preču veikali. Rēķināsim, ka Rīgā bijušo īpašnieku nav tiem masīviem, kas uzcelti, piemēram, Imantā, tātad visi tie jaunie visiem pazīstamie tā sauktie guļamvagoni…

Tāpēc mēs šeit griežamies pie Augstākās padomes konkrēti atrisināt šādu jautājumu. Mēs nevaram uzspiest bijušajam īpašniekam, mēs varam ar viņu meklēt kontaktus, lai viņš zināmu laiku ir ar mieru to nomas maksu ņemt no tā veikala, lai tas maizes, piena vai gaļas veikals tajā mājā būtu.

Vismilzīgākā pretruna, protams, būs ar šņabja veikaliem, jo neviens savā mājā dzērienu veikalu iekšā negrib citu iemeslu dēļ. Kā jau jūs zināt, kriminogēnā situācija un tā tālāk… Diemžēl pastāvošā likumdošana principā atļauj bijušajam īpašniekam pateikt, ka viņam galīgi neinteresē, kas notiek ar maizi, ar pienu un ar gaļu, un var mierīgi visus šos veikalus “noklapēt” ciet un aizsūtīt praktiski centra iedzīvotājus visās pilsētās uz nomalēm, tas ir, uz tā sauktajiem jaunajiem universamiem un tā tālāk.

Es domāju, ka šeit ir jārisina jautājums tādā veidā, ka tomēr ir jāatrod tāda situācija, ka ir jānosaka zināms laiks. Savā laikā mēs iestājāmies par pieciem gadiem. Ja pieci gadi ir par daudz, tad trīs gadi, tomēr nomas līgums ir jānoslēdz un nomas naudu lai tas bijušais īpašnieks saņem.

Ja nu gadījumā tas Augstākajā padomē neiet cauri, tādā gadījumā pašvaldības ir vienas no tām, kam ir jārūpējas arī par to, lai attiecīgo pašvaldību kontrolētajā teritorijā darbojas attiecīgi pārtikai nepieciešamie uzņēmumi, veikali un tā tālāk. Tad pašvaldībai ir jāmeklē ļoti “cieta” valoda ar šo īpašnieku. Un tur ir ļoti daudzas iespējas, kā šo “cieto” valodu risināt. Šeit ir daudz variantu, kur ir atteikumi. Piemēram, bija veikals Tilta ielā 6, lai varētu tirgot pienu tieši Piena kombināts ar minimālu piecenojumu. Saņemts atteikums, jo nama īpašnieks ir pieteicies. Tas pats ir arī vēl vairākās citās vietās. Piemēram, Čiekurkalna 1.līnijā tabakas fabrika gribētu tirgot cigaretes. Saņemts bijušā īpašnieka atteikums. Tā ir principiāla problēma un tā parādīsies arvien vairāk un vairāk.

Es uzskatu, ka šeit ir jāsamēro divas intereses. Neapšaubāmi, ka īpašuma tiesības mums ir svētas tiesības, tās ir jāievēro. Bet ir jāievēro arī sabiedrības intereses. Un ir runa par to, ka nomas naudu varētu ņemt īpašnieks, bet lai katrā ziņā paliktu pašreizējais veikala profils, pretējā gadījumā nonāksim situācijā, kad pilsētu centros pārtikas veikali īpašnieku darbības dēļ tiks vienkārši izsviesti ārā un praktiski nāksies tirgoties tādā gadījumā no furgoniem, tā teikt, no pārvietojamām mašīnām, kas medicīniski un visādu citādu iemeslu dēļ ir pilnīgi nepieļaujami.

Tā ka es konkrēti uzskatu, ka pārtikas veikalu privatizāciju un demonopolizāciju ar lielām, smagām grūtībām atsevišķās vietās, īpaši Jūrmalā, mums ir izdevies pabeigt līdz tādai stadijai, ka mēs praktiski esam šīs tirdzniecības pārvaldes nolikvidējuši, tātad padarījuši veikalus par juridiskām personām ar pilnu atbildību par to, ka nauda jāatmaksā atpakaļ.

Sakarā ar to, ka nesen tika pieņemts valdības lēmums par atbildības palielināšanu par lauksaimniecības produktu realizāciju, piegādātāja, pārstrādātāja un tirgotāja tipveida līgumi ir juridiski nopamatoti, un es domāju, ka šeit vairs nebūs tā situācija, to valdība kontrolēs. Šī komisija darbu varētu turpināt, kontrolēt arī pašvaldības, vai šie pārkāpumi nenotiks arī turpmāk. Tā ka tas būtu, lūk, par šo atskaites daļu.

Es uzskatu, ka nekādu monopolu mēs neveidojam, piešķirot daļu veikalu tieši pārstrādes uzņēmumiem. Tur ir jautājums par trim gadiem. Ja privātā sfēra tirdzniecībā nostiprināsies, pamazām pēc trim gadiem varēs no šiem tiešajiem veikaliem atiet nost. Kamēr nav šīs pārliecības, ka ir zināma stabilitāte arī piecenojuma procentos, kamēr nesākas konkurence pilnībā, es domāju, ka to likvidēt nevar.

Ko mēs lūgtu Augstākajai padomei? Tas ir jautājums, par kuru runās acīmredzami Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas pārstāvji. Tas ir 15.jautājums jūsu darba kārtībā.

Viena lieta. Mēs pārbaudījām, kāda ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā. Sabiedriskajā ēdināšanā situācija, cienījamie deputāti, ir desmitreiz sliktāka nekā apgādē ar pārtikas produktiem. Es minēšu divus faktorus, kuri kategoriski ir jānovērš.

Pirmais faktors. Vienā pašā rajonā, piemēram, Centra rajonā vai Kurzemes rajonā (man dokumenti ir uz galda), eksistē uz visām kafejnīcām, uz visiem sabiedriskās ēdināšanas objektiem tā sauktie sabiedriskās ēdināšanas kombināti vai tā sauktās pārvaldes, kuras darbojas precīzi tā, ka tās savāc naudu no visām kafejnīcām, no visiem restorāniem, kam savukārt nav nekādu iespēju ar šo naudu rīkoties, nav arī iespēju prasīt atskaiti, kur likuši to naudu. Viņi atkal aiziet tajā “torgā”, tikai tagad tas ir sabiedriskās ēdināšanas “torgs”. Es speciāli saku “torgs”, jo tas ir tipisks sociālisma ražojums. Un atkal mums nāksies ilgi un dikti cīnīties, kur šī nauda ir pazudusi.

Pārtikas tirdzniecības pārvalde katrā rajonā bija viena, bet, piemēram, kas attiecas uz sabiedrisko ēdināšanu, Centra rajonā tādas ir vismaz sešas, septiņas, Kurzemes rajonā arī ir vismaz sešas, septiņas. Tās ir jālikvidē visstraujākajā tempā, piemērojot to pašu principu, ar ārkārtējām pilnvarām iesaistot pašvaldību likvidēt tās, padarot katru šo kafejnīcu, padarot katru šo restorānu patstāvīgu un ar savu rēķinu, demonopolizējot, liekot uz izsoli un dzelžaini realizējot privatizācijas principu.

Otrs moments, kas šeit ir ļoti svarīgs, ir tīri kriminogēns moments. Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka viens no normālas valsts (ne tikai Iekšlietu ministrija, arī Finansu ministrija man var piekrist) naudas aprites nodrošināšanas ceļiem ir, ka cilvēki naudu izdod, ejot uz kafejnīcām, restorāniem, bāriem un tā tālāk. Tā ir normāla parādība, un deputāti, kas ir bijuši ārzemēs, to ir redzējuši. Pašreizējā situācijā, kādā tagad atrodas visi šie restorāni Jūrmalā, Rīgā un vienā otrā republikas pilsētā, šī procedūra nerealizējas vispār viena iemesla dēļ, proti, ir absolūts kriminogēns elements iekšā. Pašvaldības principā nav izdarījušas neko, lai nolikvidētu visus šo uzņēmumus. Tas nozīmē, ka šis restorāns nav noprivatizēts. Tikko tas restorāns nonāks privātās rokās, pirmais, ko darīs privātā firma, būs apsardzes nodrošināšana. Un viņi rūpēsies par to, lai restorānā nesit uzreiz pa seju, kad iet iekšā. Tie cilvēki, kas varēs atļauties (tādu nebūs daudz mūsu sabiedrībā, bet būs) izņēmuma gadījumos svinēt kādu gadadienu vai kādu dzimšanas dienu un tā tālāk, varēs tur ierasties droši, un tie cilvēki, kam ir lieli līdzekļi, te varēs veikt arī biznesa sarunas un tā tālāk. Tā ir problēma, kas ir jāatrisina. Pretējā gadījumā notiek tādas lietas, kā, piemēram, Jūrmalā, kur bijušie nakts restorāni, kas strādāja līdz trijiem, kriminogēnās situācijas dēļ ir spiesti darbu beigt deviņos, pusdesmitos. Tas notiek praktiski arī ar citiem tā sauk­tajiem restorāniem un kafejnīcām.

Nākamais moments, kas saistās ar pirtīm, ar ķīmiskajām tīrītavām, apavu darbnīcām, ateljē. Tur atkal ir “iedēstīta” vecā sistēma, ka tie cilvēki, kas strādā tajos objektos, paši neatbild par to naudu, ko viņi nopelna, labojot apavus, tīrot drēbes un tā tālāk. Tur atkal ir uzbūvēts tā sauktais sabiedriskās pakalpošanas kombināts, kurš savāc no visiem naudu, ko izlieto pēc saviem ieskatiem. Nevienam pakaļ izstaigāt nevar. Tas attiecas uz pirtīm. Tas attiecas uz objektiem, kas praktiski ļoti cieši skar cilvēku dzīvi.

Es uzskatu, ka šeit ir jālūdz Augstākā padome dot tiesības komisijai, valdības komisijai, kurā piedalās, protams, atbildīgi Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas pārstāvji, kurā mēs iesaistām pašvaldību komisiju pārstāvjus, Finansu inspekcijas pārstāvjus, Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai tā varētu realizēt politiku, ka šī sistēma tiktu sagrauta. Jo ātrāk to sagrausim, jo situācija, pēc manām domām, šinī sfērā uzlabosies. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai otrs referents, ministra vietnieks, nerunās? Tātad jautājumi. Godmaņa kungam jautājumu vēlas uzdot Kinnas kungs un Bojāra kungs.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienītais valdības vadītāj, kad parlaments jums deva šīs pilnvaras, bija jāatrisina divi uzdevumi. Bija jāatrisina tirdzniecības parāds pārstrādātājiem un pārstrādātāja parāds ražotājam. Ar pirmo uzdevumu jūs ar dievpalīgu, varētu teikt, esat tikuši galā, bet otrais uzdevums – pārstrādātāja parāds ražotājam – nevis dilst, bet astronomiski aug. Tas ir viens mans jautājums.

Un otrs jautājums. Iesaistot pašvaldības un izmantojot it kā šīs paplašinātās pilnvaras, tomēr nauda par privatizētajiem veikaliem un tā tālāk paliek pašvaldību rīcībā. Vai ir zināma kontrole pār šīs naudas izlietošanu?

I.Godmanis: Uz pirmo jautājumu var atbildēt šādi. Jā, tiešām, parāds aug diemžēl. Neskatoties uz to, ka valdība vasarā viena miljarda apmērā izpirka no lauksaimniecības ražotājiem preces, kas bija nogūlušas saldētavās, ne tirdzniecībā, bet saldētavās, parāds patlaban atkal sastāda 1,7 miljardus. Mēs praktiski esam pieņēmuši divus lēmumus.

Pirmais lēmums ir par abpusējām soda sankcijām. Pārstrādātājam attiecībā pret piegādātāju ir tipveida līgums. Ja šis līgums netiek noslēgts, viņš maksā piecus procentus soda naudu par katru dienu. Ja tiek noslēgts un netiek pildīts, tad maksā 0,5 procentus. Starp citu, to dara gan pārstrādātājs, gan piegādātājs. Tas ir viens.

Otrs. Neapšaubāmi, ka viens no Lauksaimniecības ministrijas un Ārējās tirdzniecības ministrijas uzdevumiem un visas valdības uzdevumiem ir tomēr, kā mēs vakar arī Kuldīgas rajonā runājām, īsākā laikā atrast produkcijas noietu ārpus Latvijas. Latvijā šādu produkcijas kvantumu mēs realizēt nevaram. Tāpēc arī faktiski šis uzkrājums ir tik liels.

Diemžēl vairākos rajonos, kā tas ir Liepājas rajonā, gaļas un piena kombināts vairs vispār atsakās pieņemt lopus un pienu. Vēl vienā otrā rajonā šī situācija ir tāda. Ja tuvākajā laikā neatradīsim konkrētu noietu, mums būs zināmas problēmas. Tāpēc es varu teikt, ka šinī jautājumā esam strādājuši konkrēti ar juridiskajiem lēmumiem, kas abpusēji paaugstina atbildību pārstrādātājiem un piegādātājiem, reizē arī tirgotājiem un arī bankai, izmantojot mūsu pilnvaras.

Otrs jautājums ir principiāls jautājums, kas saistās ar tirgus atrašanu lauksaimniecības produkcijai. Te mēs esam veikuši darbus ar Eirokomisiju, te mēs esam meklējuši partnerus “trešajā” pasaulē, bet es pateikšu godīgi, ka nevaru lielīties ar šā darba rezultātiem. Tas ir jautājums numur viens, kas ir jārisina gan Lauksaimniecības ministrijai, gan Ārējās tirdzniecības ministrijai.

Uz otro jautājumu. Patlaban otrajā lasījumā būs sagatavots dokuments par privatizācijas fondu, kurā ir runa arī par privatizācijas fondu, kas veidojas pašvaldībām. Respektīvi, tā ir nauda, ko pašvaldības iegūst, kad tās iznomā attiecīgos līdzekļus. Pašvaldības principiāli nes atbildību par to naudu, kuru tās izlieto tad, kad veic šo privatizācijas procesu, arī caur nomu pārtikas uzņēmumiem. Man ir jāsaka, ka tas ir no pašvaldības uz pašvaldību.

Ņemot vērā krīzes situāciju, daudzas pašvaldības reāli šo naudu ir izlietojušas ogļu iegādei, arī, tā teikt, siltumnesošo materiālu iegādei, un klasiskais privatizācijas fonda princips šeit ieturēts nav. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka likums par privatizācijas fondu ir iekavējies. Tā kā otrajam lasījumam tas ir sagatavots, tas jāpieņem strauji, jo valdība rīt pieņems lēmumu arī par principā totālu valsts īpašumu privatizāciju, ņemot vērā arī atskaitījumus sertifikātiem.

Mums šis lēmums par privatizācijas fondu arī ir ārkārtīgi nepieciešams. Kamēr nav likumdošanas bāzes, dabiski, ka mums nav likumīga pamata uzspiest pašvaldībām šo naudu speciāli turēt kādā atsevišķā subkontā un uzrādīt atskaitēs. Mēs varam to viņiem lūgt. Bet es zinu, ka viņi šo naudu ir izmantojuši arī savas krīzes situācijas pārvarēšanai. Pārmest viņiem no morālā viedokļa mēs nevaram.

J.Kinna: Vai var izdarīt secinājumu, ka tādā gadījumā mums privatizācija ir nevis jāsteidzina, bet jāaptur, kamēr nav nokārtots jautājums par šo privatizācijas fondu?

I.Godmanis: Nē.

J.Kinna: Pretējā gadījumā mēs visu naudu jau būsim iztērējuši, kamēr nokārtosim likumiski, kur šai naudai palikt.

I.Godmanis: Nē, ar valsts naudu šeit ir savādāk tāpēc, ka valsts šo naudu nevar iztērēt sakarā ar to, ka valdībā nepārtraukti ir jāatskaitās par budžeta stāvokli, tajā skaitā arī par naudu, ko ieņem par privatizēto objektu realizēšanu. Šī nauda tiks attiecīgajā kontā noguldīta un pār to Finansu ministrijai būs kontrole. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam privatizācijas procesu tagad nobremzēt. Parlaments ir pieņēmis gandrīz visus likumus, trūkst divu likumu.

Pirmais. Par privatizācijas fondu, tā izlietošanas kārtību. Un otrs likums, kura trūkst, ir likums par nomu ar izpirkšanu vai tā sauktais līzinga likums, kas ietver divas dažādas formas. Bet, neskatoties arī uz to, parlamenta pieņemto privatizācijas dokumentu pakete ir pietiekama, lai privatizāciju sāktu nekavējoties, un rīt valdības sēdē tiks pieņemts lēmums.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pēc tam – Preinberga kungs.

J.Bojārs: Tas, ko jūs teicāt par šiem trestiem un to kaitīgo lomu, Gomaņa kungs, ir taisnība, bet to jau mēs visi sen zinājām! Kāpēc valdībai vajadzēja gandrīz pusotru gadu, lai noskaidrotu šo trestu kaitīgo lomu? Kad tos likvidēs…

I.Godmanis: Es varu atbildēt.

J.Bojārs: Tas ir pirmais jautājums.

I.Godmanis: Labi. Pirmais jautājums.

J.Bojārs: Jautājums, ja?

I.Godmanis: Atbilde ir šāda. Situācija ir tāda, ka pēc idejas visu šo procedūru var veikt pašvaldības. Jebkurā gadījumā visi uzņēmumi ir pašvaldību īpašumā. Kā pierādīja prakse, pārtikas uzņēmumu privatizācijā atsevišķās pilsētās un galvenokārt Rīgā darbs netika veikts nemaz. Iniciatīva no pašvaldību puses ir minimāla, lai neteiktu, ka tuva nullei. Es nevaru teikt par tādām pilsētām kā Ventspils, es nevaru teikt par tādām pilsētām kā Daugavpils, bet Rīgā, Jūrmalā un tajās vietās, kur šie sabiedriskās ēdināšanas tresti ir vissakoncentrētākie, pašvaldības ir veikušas nulles darbu. Faktiski tāpēc ir nepieciešama valdības iejaukšanās šajos jautājumos, piesaistot pašvaldības. Respektīvi, mēs cerējām, ka ar 171.lēmumu, nododot pašvaldību pārvaldījumā valsts īpašumu, šis process tiks virzīts uz priekšu, bet mēs fiksējām, ka šis process netiek virzīts uz priekšu vai tas tiek darīts ar ārkārtīgi mazu ātrumu. Tāpēc valdībai ir šeit jāiejaucas. Šeit mēs lūdzam Augstākās padomes atbalstu.

J.Bojārs: Otrs jautājums ir šāds: vai jūs neuzskatāt, ka valdībai vajadzētu iejaukties arī cenu politikā? Vakar mēs tikāmies ar biznesmeņiem, ļoti sirsnīgi parunājām. Viņi arī mums pateica to, ko jau zinājām. Bet ko jūs par to domājat? Piemēram, divus radioveikalus Rīgā tiecas pārdot: vienu par 200 miljoniem, otru par 100 miljoniem. Tālāk šie biznesmeņi mums pateica to, ka sabiedriskajos pakalpojumos, par ko jūs stāstījāt, viņi nav spējīgi strādāt, ja pašvaldības pieprasa no viņiem 300–400 rubļu maksu par kvadrātmetru. Viņi saka, ka tad viņiem visa tā lieta esot nerentabla. Turklāt viņi absolūti nevarot strādāt, ja viņiem nepārdod objektus, bet pārdod īres tiesības uz objektiem par fantastiskām summām. Viņi te nosauca 300 000, 400 000 tikai par tiesībām īrēt. Vai jūs neuzskatāt, ka būtu vajadzīgs likumprojekts?

I.Godmanis: Atbildu uz to šādi. Pirmkārt, komisijā, kas bija nodibināta par pārtikas uzņēmumu privatizāciju, ietilpa Iekšlietu ministrijas, Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finansu inspekcijas, Ārējās tirdzniecības ministrijas, Lauksaimniecības ministrijas un valdības pārstāvji. Katrs komisijas loceklis piedalījās jebkurā Rīgas rajona privatizācijas komisijas sēdē ar veto tiesībām. Situācijā, kad tika fiksēts mēģinājums pārdot par pārāk lētu cenu (arī tādi gadījumi bija), šiem komisijas locekļiem bija iespēja izmantot veto tiesības.

Tātad, neņemot vērā to, ko pašvaldība pieņem, komisijas loceklis var noprotestēt lēmumu. Un šo pašu protestu viņš var likt virsū, ja pašvaldība prasa pārāk lielu cenu.

Protams, te ir jautājums par auditorfirmu piesaistīšanu. Tas mums ir jādara. Un es vēlreiz gribu teikt, ka uz otro jautājumu es atbildētu šādi: mums ir sagatavots lēmums, ko pieņemsim rīt. Tas skan šādi. Vienkārši es iepriekš gribu to pateikt. Un es domāju, ka valdība to pieņems. A’priori es teikšu tā: pieņems ar zināmu tādu potenciālu variantu. Tas viss saraksts, kas tika nopublicēts par pārdošanu par dolāriem ārzemniekiem, no lēmuma pieņemšanas brīža automātiski attiecas uz pārdošanu par Latvijas rubļiem gan vietējiem, gan ārējiem pircējiem investoriem. Tas ir tas saraksts, ko valdība publicēja.

Otrs punkts ir, ka valdība izskatīs šā saraksta paplašināšanu un iesniegs Augstākajai padomei, lai tā iepazītos ar šo sarakstu, kā nosaka likums. Šajā sarakstā mēs noteikti iekļausim tos objektus, kuri pērkami kā viens vesels un kur sertifikātu iesaistīšana nebūtu vēlama.

Protams, Augstākā padome var pieņemt lēmumu par to, ka viens otrs objekts no turienes būtu arī izņemams ārā. Bet es domāju, ka attiecībā uz šiem mazajiem objektiem, par ko runāja biznesmeņi, valdība paplašinās šo sarakstu. Tad ar valdības lēmumu un parlamenta lēmumu pieļaus ne tikai ņemt uz nomu, bet arī pirkt, maksājot Latvijas rubļos. Ja jums ir dolāri, jums tie būs jāmaina bankā vai tirgū.

Jūs varat arī šobrīd nopirkt. Parlamentā pieņemtā likumiskā bāze ir pietiekama, lai realizētu ne tikai nomu, bet arī pirkšanas un pārdošanas procedūru. Tā ka, es domāju, šeit situācija radikāli izmainās, un mēs varēsim nākt pretim privātuzņēmējiem, lai viņi varētu iegādāties tos veikalus.

Šeit ir problēma ar zemi. Nav likumdošanas par zemi. Šeit beidzot par to tika uzsākta diskusija. Freimaņa kungam ir priekšlikums un tā tālāk. Jautājums, ja cilvēks pērk, piemēram, veikalu un viņam nav skaidrības, kas ir tās zemes īpašnieks, uz kuras atrodas veikals, dabiski, viņam ir zināmas problēmas, jo var nākties stāties nomas attiecībās ar zemes īpašnieku uz zemesgrāmatas pamata, kurā redzams, kas ir bijis priekšējais vai iepriekšējais īpašnieks. Visa tā sakarība ir šeit.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs. Pēc tam – Zeiles kundze.

G.Preinbergs: Es nezinu, vai es ar savu jautājumu varētu apgrūtināt premjeru. Man liekas, tas vairāk attiecas uz ārējās tirdzniecības ministra vietnieka Ūdra kunga sagatavoto pārskatu.

Man ir vairāki būtiski iebildumi. Šajā pārskatā teikts, ka, lūk, padarītais darbs ir devis rezultātus. Pārtraukta tirdzniecība neatļautās vietās. Es uzdrošinos apgalvot, ka Latgales priekšpilsētā un Jelgavas pilsētā šis jautājums nav atrisināts, tā nav taisnība.

Un trešais – ir uzlabojusies kārtība pašvaldību organizētajās tirdzniecības vietās. Arī to es pilnīgi noraidu kā nepareizu. Tā, piemēram, Pļavniekos “Minska” tirgojas ar gaļu, kura nav zīmogota, nav pārbaudīta. Tur nav atbilstošas sanitārās telpas, kaut gan blakus ir vieta, kur varētu ierādīt un tā tālāk.

Jelgavā zemnieks atbrauc ar augstvērtīgu pienu un ar visām izziņām, bet jātirgojas ielu krustojumos, jo pustukšajā veikalā tirdzniecības pārvalde nelaiž iekšā. Šīs lietas es nevarētu uzskatīt par nokārtotām. Un es gribētu dzirdēt jūsu komentāru šajā lietā.

O.Ūdris: Daļēji jums varētu piekrist, bet daļēji es negribētu piekrist viena iemesla dēļ, proti, attiecībā uz norādītajām vietām. Tirdzniecība ar pārtiku Rīgas pilsētā pēc 375.lēmuma noteikti ir uzlabojusies, to es varu noteikti teikt, jo caur Latgales priekšpilsētu katru rītu no Slāvu tilta līdz centram es izeju kājām. Pirmkārt.

Otrkārt, kas attiecas uz jautājumu par gaļas tirdzniecību, kura nav zīmogota, kura nav izskatīta. Šis lēmums neparedz pārbaudi, bet acīmredzot bijušās valsts tirdzniecības inspekcijas vietā, kura šodien ir likvidēta, varbūt tiešām būtu jāizskata jautājums par tirdzniecības valsts uzraudzības dienestu. Es galīgi nepiekrītu šim viedoklim par inspekciju. Inspekcija mums vienmēr asociējas ar kaut ko citu. Bet tiešām vajadzīgs tirdzniecības valsts uzraudzības dienests, kas kontrolētu ne tikai to, ka pašvaldība ierāda nepareizā vietā, kur ir putekļi. Ja sanitāri epidemioloģiskā stacija nav uzlikusi savu zīmogu, tad šie gadījumi ir jāsoda. Acīmredzot bez šā tirdzniecības valsts uzraudzības dienesta mēs galā netiksim.

G.Preinbergs: Paldies.

I.Godmanis: Mums ir protokoli un ieraksti valdības sēdē. Un ir uzdots Ārējās tirdzniecības ministrijai izveidot šo dienestu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze.

I.Godmanis: Reizē ir arī termiņš… Kas attiecas uz aizliegumu tirgot uz ielām, mums bija liela diskusija ar prokuratūru, kas gribēja apstādināt mūsu lēmumu par mantas konfiskāciju, tā teikt, sakarā ar nelikumīgu tirgošanu otro reizi pēc brīdinājuma. Mēs savu lēmumu atstājām spēkā. Mums palika problēma ar prokuratūru. Mēs griezāmies pie Prezidija ar attiecīgo Tieslietu ministrijas likumprojektu, lai ļautu šo “mēru” pielietot, kas, protams, nav pārāk demokrātisks. Bet piemērot kaut kādus mistiskus naudas sodus, ņemot vērā tirdzniecības apjomu un preces, ko pārdod, mēs uzskatījām par pārāk vāju mehānismu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Jautājums ir no divām daļām. Pirmais. Kādi ir rezultāti, privatizējot tirdzniecības veikalus, nokārtojot grāmatvedības uzskaiti un naudas uzskaiti, un vai ir kādi pirmie pozitīvie rezultāti? Jautājuma otrā daļa attiecas uz ofensīvu privatizāciju gan sadzīves pakalpojumos, gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan arī lielajos uzņēmumos. Kā tas korespondējas ar likumu par sertifikātiem? Vai nebūs tā, ka, veicot šo ofensīvu privatizācijā, sertifikāti būs lieki, jo nebūs kur tos pielietot, tāpēc, ka iedzīvotājiem ir izdevīgāk ieguldīt šos sertifikātus tieši mazajos uzņēmumos?

I.Godmanis: Es atbildēšu vispirms uz otro jautājumu. Uz pirmo atbildēs viens no komisijas vadītāja vietniekiem.

Uz otro jautājumu atbilde šāda. Tātad ir divas lietas: visiem tiem uzņēmumiem, kuri figurēja 18.augustā nopublicētajā privatizējamo uzņēmumu sarakstā, bija trīs mēnešu laikā jāsagatavo savs privatizācijas projekts. Tas bija jābeidz 18.novembrī. Ilgāku laiku mēs nedodam, 18.novembrī liekam svītru. Visi šie projekti ir jānodod nozaru ministrijām. Pēc tam nozaru ministrijas izskatīs šos projektus. Ja ir alternatīvi projekti, Ekonomisko reformu komisijas tos salīdzinās. 1.janvārī process jābeidz. Viss.

Otrs. Kas attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuri “neiet zem āmura” uz pārdošanu, kur nav klāt sertifikātu, jo tas pirmais saraksts, ko iesniedzām par dolāriem, tur sertifikāti netika iekļauti. Tātad tie visi ir pamatā lielie uzņēmumi. Paredzēts, ka no 18.novembra visi, neprasot direktoru, neprasot vienpersoniski vadītāju domas, tiek pārveidoti par valsts statūtu sabiedrībām, to skaitā par valsts akciju sabiedrībām, kur, pirmkārt, viņiem ir jārezervē 25 procenti akciju un par sertifikātiem jārealizē, pieci procenti – pensiju fondam, bijušā īpašnieka nosakāmā daļa. Pārējā akciju daļa tiek realizēta pēc likuma “Par valsts uzņēmumu pārveidošanu par statūtu sabiedrībām”, to skaitā ir akcijas pārdošanai par Latvijas rubļiem gan ārvalstu, gan iekšzemju investoriem vai arī par sertifikātiem.

Gribu pateikt jums atklāti, ka tieši tur, kur ir runa par maziem uzņēmumiem, par maziem kantorīšiem, pēc valdības uzskata, sertifikātus iesaistīt vajag pēc iespējas mazāk. 25 procenti ir noteikts kopējais apjoms, kas attiecas uz liela tipa objektiem, sabiedriski nozīmīgiem objektiem. Kas attiecas uz maza tipa objektiem, piemēram, uz frizētavām un tā tālāk, mūsu uzskats ir, ka, iesaistot šeit, mēs tiešām sertifikātu lietu nobremzēsim, mēs nepanāksim, ka šie objekti pietiekoši efektīvi strādās. Mums nav tiesību bez Augstākās padomes akcepta šo sarakstu paplašināt, bet mēs to paplašināsim, iesniegsim izskatīšanai. Par pirmo jautājumu, lūdzu, lai atbild mans vietnieks!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

O.Ūdris: Zeiles kundze, es jums daļēji piekrītu, neskatoties uz to, ka ir pieņemts likums “Par grāmatvedību”. Kā vakar teica viens cienījams jūsu kolēģis, šodien ļoti maz cilvēku vēl pilnīgi izprot šo likumu. Bet tas nenozīmē, ka tā varētu brīvi darīt. Šodien šim uzņēmējam tirgotājam, ja viņš nav ieviesis kases aparātus, vienalga, vai tie ir mehāniskie vai elektroniskie, jābūt vismaz divām grāmatām: kases grāmatai un preču apgrozījuma grāmatai. Starp citu, ir sagatavots lēmuma projekts par pakāpenisku šo aparātu ieviešanu, ņemot vērā lauku stāvokli un arī pašvaldību pieprasījumu. Ja minētās grāmatas netiek vestas, tad Finansu inspekcija par to atbilstoši soda. Tā kā vajadzīga šī uzskaite, citādi acīmredzot mēs pie šiem nodokļiem arī netiksim.

I.Godmanis: Es varētu papildināt tikai to, ko teicu, tiekoties ar rūpniecības vadītājiem, proti, ar 1.janvāri jāsāk strādāt grāmatvedības gada uzskaites likumam. Tas nozīmē, ka līdz 1.janvārim jābūt sagatavotām instrukcijām. Patlaban Finansu ministrijā tiek attiecīgi apstiprināta Metodiskā padome un tajā mēs esam iesaistījuši un arī lūdzam iesaistīties grāmatvežus, it sevišķi no lielajiem uzņēmumiem, lai šīs instrukcijas spētu reāli strādāt jau no 1.janvāra.

Kas attiecas uz kases aparātiem un uz grāmatu ieviešanu, tad jums ir jāsaprot viena lieta, ka Finansu inspekcija kontrolēs un sodīs katrreiz. Ja inspekcija šodien ienāks veikalā un man nebūs kases aparāta un tās grāmatas, būs sods. Ienāks rīt tajā pašā veikalā, atkal sods. Ienāks trešo reizi tajā pašā veikalā, un atkal sods. Tā tas būs katru dienu, kamēr cienītie kungi papūlēsies izpildīt to, ko valdība ir noteikusi ar komisijas lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, tātad mēs esam noklausījušies komisijas atskaiti. Referenti ir atbildējuši uz jautājumiem, Breša kungs ir pieteicies debatēs. Bet varbūt mēs varētu racionalizēt šo darbu tā, ka Čepāņa kungs ziņotu par lēmumu un tad uz lēmuma bāzes mēs atklātu debates. Breša kungs piekrīt?

Lūdzu, Čepāņa kungs, tribīnē!

A.Čepānis: Man kolēģi, faktiski ir kauns, ka par šādiem jautājumiem tribīnē ir jāstāv diviem ministru vietniekiem un arī pašam premjeram.

Mēs nupat runājām ar Ventspils pašvaldības vadītāju Lemberga kungu un esam pārliecināti, ka šie jautājumi ir jārisina rajona vai pilsētas pašvaldības vadītāja vietnieka līmenī, katrā ziņā ne augstāk par attiecīgā rajona vai pilsētas privatizācijas komisijas priekšsēdētāja līmeni. Bet mēs to jau trešo reizi, kolēģi, skatām Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Turklāt, kā jau es teicu, tādā līmenī.

Un tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka mums ne rajonos, ne pilsētās nav cilvēku, kuri spētu realizēt likumu par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumu privatizāciju. Nav tādu cilvēku, kuriem ir prasme, un nav tādu, kuriem ir vēlēšanās to darīt.

Privatizācijas procesā galvenais tomēr ir tas, ka visām pašvaldībām ir interese nevis par iedzīvotāju apgādes tīkla saglabāšanu, es nemaz nerunāju par uzlabošanu, bet ir tīri merkantilas intereses – cik katra pašvaldība nopelnīs privatizācijas procesā. Par to es runāju jau augustā, kad mēs izskatījām šīs valdības izveidotās komisijas pilnvaru termiņa pagarināšanu pirmo reizi.

Ja mēs, kolēģi, gribam, lai šis process tomēr turpinātos, un es domāju, ka mēs tomēr gribam, lai šis process turpinātos, jo cita ceļa, kā saglabāt vismaz elementāru Latvijas Republikas iedzīvotāju apgādi ar visu viņiem nepieciešamo, nav, – tad mūsu komisija ir cieši pārliecināta, ka valdības izveidotās komisijas pilnvaras ir jāpagarina līdz jums izsniegtajā lēmuma projektā noteiktajiem termiņiem, tātad līdz nākamā gada martam.

Mēs vakar, kolēģi, runājām par “Latvijas labības” izveidoto veikalu tīklu. Arī viņiem tika savulaik nodots ar pašvaldību lēmumiem un dažādā citādā veidā maizes veikalu tīkls. Pašlaik valdības komisija nodarbojas ar veikalu tīkla nodošanu tieši ražotājiem un pārstrādātājiem. Mani uztrauc vienīgi viena doma. Kad visus piena, gaļas veikalus pārņems piena un gaļas kombināti, kādas agrofirmas vai vienalga kas, saīsinot ceļu no ražošanas līdz realizācijai, vai tur nebūs tas pats, kas jau notika ar “Latvijas labību”, ka tad, kad veikals ir jādabū savā īpašumā vai pārziņā, sola “debesmannu”, sola, ka tur būs viss lēts, svaigs, garšīgs un labs, bet tad, kad veikals ir iegūts, cenas momentā lec uz augšu. Un šis veikals ne ar ko vairs neatšķiras no tā, kāds tas bija pie tā sauktajiem sociālistiskajiem torgiem un pārējām institūcijām. Tā ir vienīgā problēma. Bet to var regulēt. To var regulēt ar valdības un ar parlamenta politiku, ja tā ir pietiekami prasmīga un vērsta nevis vārdos, bet darbos uz iedzīvotāju apgādes ne uzlabošanu, bet vismaz normālu nodrošināšanu. Tādēļ, es vēlreiz atkārtoju, mūsu komisija ir par to, lai iesniegtais lēmuma projekts šodien Augstākajā padomē tiktu pieņemts.

Vēl, kolēģi, rīt mēs mūsu komisijā skatīsim Latvijas Republikas Centrāltirgus, visiem mums pazīstamā tirgus, darbību un ar to saistītos jautājumus. Mēs esam pāris nedēļu laikā diezgan sīki un pamatīgi iepazinušies, un ir pilnīgs pamats domāt, ka no kādreizējā Latvijas lepnuma Rīgas Centrāltirgus pārvēršas par Latvijas nacionālo kaunu, tāpēc, ka tur faktiski lauksaimniecības produkcija pēdējā laikā tiek izspiesta ārā. Aicinām gan iekšlietu ministru, gan zemessardzes pārstāvjus, tāpat arī valdības un pašlaik esošos tirgus īpašniekus. Acīmredzot arī tur ir jātaisa kaut kāds, piedodiet, “ķeizargrieziens”, lai Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas Centrāltirgus paliktu par centrālo tirgu nevis par, vilks viņu zina, kādu iestādi.

Tā ir mūsu nelaime, kolēģi, tādi mēs esam. Kā jau es teicu, šie jautājumi būtu jārisina pašvaldību vadītāju vietnieku līmenī. Bet, ja jau jautājumi tādā līmenī nerisinās, tad tie ir jārisina kādai institūcijai (šajā gadījumā mums), kas šo jautājumu spēj atrisināt.

Sakarā ar to, ka mēs vēlamies, lai Augstākā padome atbalsta mūsu komisijas iesniegumu, es gribu ar iesniegtā lēmuma projekta 4.punktu attiecināt šīs valdības komisijas darbu ne tikai uz pārtikas apgādi, bet arī uz sabiedrisko ēdināšanu un sadzīves pakalpojumiem.

Mums ir priekšlikums svītrot lēmuma projekta 4.punktā pēdējos trīs vārdus – “ar pārtikas produktiem” un atstāt tātad tekstā – “iedzīvotāju apgādes uzlabošanā”, un pielikt punktu. Tas praktiski ir viss, ko es gribēju teikt.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Čepāņa kungam? Jautājumu nav.

Debatēs runās Breša kungs. Lūdzu.

V.Bresis: Godātie kolēģi, es šodien gribētu runāt tikai patiešām par vienu jautājumu, ko mēs ar Čepāņa kungu pirms tam jau nedaudz pārrunājām un padiskutējām, tas ir, par Latvijas patiešām nacionālo tirdzniecības lepnumu – par Centrāltirgus likteni.

Es esmu ļoti biežs viesis tirgū un, atklāti sakot, varu pat atļauties tādu greznību, ka varu runāt daudzu Latvijas zemnieku vārdā šinī gadījumā un arī to cilvēku vārdā, kuri strādā Centrāltirgū. Gribu tikai teikt vienu, ka Centrāltirgus aizvien vairāk nokļūst mafiozo struktūru rokās un, kā jau es teicu un kā Čepāņa kungs teica, no nacionālā lepnuma, kur bieži ciemojas ārzemnieki, iebraucot Rīgā, tas kļuvis par nacionālo kaunu un tumšāko pleķi Rīgas pilsētā.

Es gribētu teikt, ka zemnieki acīmredzot drīz tur vispār netiks iekšā. Tur tiek darīts viss, lai visnetīrākās struktūras privatizētu visas tirdzniecības vietas, lai tur būtu tikai netīri pārpircēji un dienvidnieku mafija. Es nezinu, vai viņi maksā naudu pārpērkot vai viņiem ir kādi burvju vārdi, bet, ja zemnieks aizbrauc un no rīta grib tur pārdot savu produkciju, tad viņam vispirms ir jānovēro, kā tiek apmierinātas visas šo dienvidnieku “karaļu” prasības, un tikai tad, lēni lūdzot, var pieiet Latvijas zemnieks un dabūt kādu vietu, kur viņš varētu arī, tā sakot, pēdējā rindā pārdot savu produkciju.

Es domāju, ka mēs visi varam redzēt to, kas notiek ap Rīgas tirgu. Es domāju, ka jūs atceraties un redzat, ka, teiksim, ap atklāto paviljonu tiek būvēts neskaitāms daudzums vissliktākajā nozīmē Šanhajas tipa būdiņu. Tanī vietā, lai tur pārdotu saknes un dārzeņus, tajās tiek pārdotas krāsainās pudeles un košļājamās gumijas. Visas ielas, kas ir ap Pūpolu ielu un citām ielām, ir piepildītas ar tāda paša tipa būdiņām. Es nezinu, kas notiks, ja tur vienreiz izcelsies ugunsgrēks.

“Tīrība” šeit ir tā, ka pirmdienās vai kādās citās dienās, aizbraucot agri no rīta, zemniekam jābrien līdz ceļiem pa netīrumiem, pamestām kastēm, žurku midzeņu bedrēm, lai viņš varētu savu produkciju pēc tam aizvest un pārdot. Es domāju, ka tāda kārtība ir vienkārši ārkārtīgi nepieņemama. Es nezinu, vai tur ir sanitārais dienests vai kaut kādi citi dienesti, varbūt arī kaut kāda municipālā policija, kura neskatās absolūti ne uz kādu kārtību, bet gluži vienkārši ir iegrimusi šajā, tā sakot, viņiem jau pierastajā vidē un ar to pilnīgi samierinājusies.

Es nevaru samierināties, cienījamie kolēģi, ar to, ka mūsu tradicionālie paviljoni, it sevišķi sakņu paviljons, pakāpeniski tiek pārprofilēts uz dažādām mafiozām struktūrām un ka tur vairs netirgo saknes, bet daudz ko citu, tikai ne to, ko vajag rīdziniekiem. Tāpēc es ļoti aicinu tirdzniecības komisiju un arī mūsu ārkārtējo komisiju tomēr pievērsties šim jautājumam un izglābt to, ko varbūt vēl var izglābt, un neatdot to pilnīgi, tā sakot, mafijas un pārpircēju ziņā.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka šodien mainās situācija, tiek likvidētas lielsaimniecības, kolhozi un sovhozi, runāsim vecajā valodā, un atgriežas zemniecība. Un es lūgtu abas komisijas padomāt par to, vai nav pienācis laiks apsvērt, ka vismaz kāda pusgada laikā tirgu vajadzētu atdot piensaimnieku biedrībām, ja būs tāda centrālā biedrība vai kaut kas vēl izveidosies. Vajadzētu atdot šo tirgu šīm biedrībām. Tad, es domāju, mēs varētu tirgu pilnīgi jaunā gaismā pacelt.

Tiešām, piensaimnieki varētu apsaimniekot piena paviljonu, gaļas ražotāji – gaļas paviljonu, teiksim, kādi sakņkopji varētu – sakņu paviljonu un zivjinieki, tā sakot, – zivju paviljonu.

Es domāju, ka starp paviljoniem, kur ir brīvā telpa, vienkārši ar buldozeru ir jāizgrūž ārā šie netīrumi. Tur mēs varētu kārtīgi iekārtot zemniekiem sīkās lauksaimniecības tehnikas un inventāra pārdošanu. Visas tās būdas ir jānogrūž no ielām. Ir speciāla vieta, kur rūpniecības preces tirgot, lai viņi tur privatizē tās būdas un tur arī iekšā tirgojas gluži vienkārši, jo municipālā policija nav spējīga tur ieviest nekādu kārtību. Es esmu runājis ar daudziem zemniekiem, viņi saka, ka zemessargi būtu ar mieru atbraukt un ieviest savu kārtību Rīgā tanī vietā tā, lai nevienam tur nebūtu kauns tirgoties, kā arī iet un iepirkt šo produkciju. Un man ir…

Cienījamie kolēģi, es nelūdzu nekādu jautājumu ierakstīt lēmuma projektā, es to atbalstu, es gluži vienkārši gribētu protokola veidā un tīri personīga lūguma veidā lūgt abām komisijām šo jautājumu ļoti nopietni izskatīt. Gluži vienkārši es tīri kā deputāts vēlētos saņemt atbildi par to, kas mana jautājuma ierosināšanas plaknē ir padarīts.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēl ir pieteicies debatēs? Vairāk debatētāju nav.

Tad Čepāņa kungu lūdzu tribīnē. Apspriedīsim lēmumu pa punktiem! Sekretariātu lūdzu zvanīt.

A.Čepānis: Tātad 1.punkts ir tā, kā ir izteikts: “Pagarināt Latvijas Republikas Ministru padomes pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūlija lēmumu, līdz 1993.gada 1.martam.” Tāds ir komisijas priekšlikums, kas izriet no Ministru padomes izveidotās komisijas…

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildu priekšlikumi? Lūdzu.

V.Zeile: Ņemot vērā iepriekšējā perioda pieredzi, ka Augstākās padomes lēmums tika traktēts paplašināti, es vēlētos skaidru pozīciju, vai tiešām šīs ārkārtējās pilnvaras līdz 1993.gada noteiktajam datumam attiecas tikai uz to, kas šajā lēmumā minēts. Es ļoti negribētu, ka premjers un valdība to traktētu arī uz finansu un budžeta lietām.

A.Čepānis: Premjera vietā atbildēt es nevaru. Varbūt Godmaņa kungs pats uz to atbildēs, bet Zeiles kundze… Mēs komisijā, jautājumu skatot, nekādā veidā nepretendējam uz to, ka šīs ārkārtējās pilnvaras regulēs finansu un budžeta jautājumus. Tikai likuma izpildi.

Priekšsēdētājs: Paldies. 2.punkts.

A.Čepānis: “Attiecināt šīs komisijas pilnvaras…”, kolēģi, te ļoti lūdzu uzmanīgi ieklausīties – “...uz visu iekšējās tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizācijas jomu.” Tātad līdz šim mēs runājām par tirdzniecību, tagad ir lūgums un prasība, dzīve to diktē, attiecināt šīs pilnvaras arī uz sabiedrisko ēdināšanu (tā arī ir viena no tirdzniecības formām) un sadzīves pakalpojumiem.

Es gribu pateikt, komentējot šo lēmuma punktu, ka mēs nesen komisijā skatījām konfliktu par privatizāciju ar bijušo uzņēmumu “Elektrons”. Tieši pateicoties valdības komisijas darbībai – mūsu kolēģis Karlsons ir šajā valdības komisijā –, mēs atradām ātru un efektīvu risinājumu, kā apmierināt gan “Elektrona”, gan arī privatizācijas pretendentu savstarpējās nesaskaņas un prasības vienam pret otru. Tādēļ es lūdzu šo lēmuma punktu atstāt tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: 3.punkts.

A.Čepānis: Izslēgt no komisijas nosaukuma vārdus “ar pārtikas produktiem”, kā iepriekšējā lēmumā noteikts, ja mēs paplašinām tās pilnvaras.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, par trešo? Nu tad Kinnas kungs. Lūdzu.

J.Kinna: Es ierosinātu ierakstīt jaunu 3.punktu. Pašreizējais 3.punkts varētu būt kā 4. Tātad aptuveni tādā formulā tas būtu, kaut gan būtu jāprecizē: “Uzdot šai komisijai strādāt, lai nodrošinātu norēķinus ar lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.” Tie ir 1,7 miljardi. Mēs pašreiz runājam par restorānu un visādu citādu tirdzniecības uzņēmumu privatizāciju un tā tālāk, bet lauksaimnieki nevar šo naudu vairāk gaidīt.

A.Čepānis: Kinnas kungs, paldies par ideju, bet vismaz personīgi man noklausoties vien ir diezgan grūti to savstarpēji sasaistīt kopā. Iespējams, ka jums ir taisnība, es nevaru to apstrīdēt, bet pagaidām pēc noklausīšanās neredzu kaut kādu saistību savstarpējiem norēķiniem ar šīs komisijas darbību.

J.Kinna: Es domāju, ka tā ir vistiešākā…

Priekšsēdētājs: Jebkurā gadījumā es nevaru šāda veidā tik sarežģītu jautājumu likt uz balsošanu, ja tas nebūs rakstiski iesniegts.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man principā ir jautājums vai komentārs par to, vai tajos gadījumos, kad šīs pilnvaras tiks attiecinātas uz sabiedriskās ēdināšanas un visiem tajā likumā minētajiem uzņēmumiem, nebūs situācijas, kad pašvaldībai, kura labi strādā privatizācijas jomā un sekmīgi tiek galā ar tām funkcijām, kas likumā tai ir paredzētas, nebūs atkal jāgriežas šinī ārkārtējā komisijā, lai saņemtu atkal kaut kādas atļaujas vai akceptus?

A.Čepānis: Paldies, Krūmiņa kungs! Domāju, ka nebūs. Arī pašlaik no jūlija, kopš strādā šī valdības komisija, – te es gribu minēt Ventspili, Rēzekni un vēl dažas citas Latvijas Republikas pilsētas, kur jautājumi risinās normāli, – šai komisijai nav bijis ko darīt.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi un cienījamais Kinnas kungs! Es gribētu tomēr lūgt šo jautājumu, kā jūs ierosinājāt, nevērtēt un neiestrādāt šinī lēmuma projektā. Tas būtu zināmā mērā tieši tas, par ko Zeiles kundze brīdināja, ka mēs šai komisijai uzdodam gandrīz vai kā pienākumu risināt finansiāla rakstura jautājumus. Bet Lauksaimniecības komisijai vajadzētu iesniegt mums kā papildinājumu pie labojuma likumā “Par budžeta izmaiņām” attiecīgas lemjošās daļas punktus, priekšlikumus, kurus arī praktiski ar likumu labojumu varētu risināt. Un tad jau atliktu tikai uzraudzīt šo likumpunktu izpildi un nodrošināt to, ko Kinnas kungs ierosināja par attiecīgo finansējumu garantijām.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Man par 4.punktu.

Priekšsēdētājs: Jā. Grūbes kungs par 3.punktu vēl? Lūdzu.

G.Grūbe: Es pašreiz nevaru precīzi tekstā pateikt, bet es ļoti labi atceros, ka pirmajā lēmumā bija ierakstīts, ka šai komisijai bija arī jānodrošina šie norēķini. Tā ka šeit to nevajadzētu atkārtot. Tas ir komisijas uzdevums – panākt un arī pieņemt attiecīgu lēmumu par soda sankcijām un visu pārējo. Jautājums ir tikai, ka norēķini tomēr netiek pilnīgi apmierināti, jo tās summas arī pieaug. Pieaug arī cenas, šī summa nekrītas naudas izteiksmē. Bet jautājums bija, ka šeit būtu jāpapildina. Es uzskatu, ka nav nepieciešams, jo tas jau ir ierakstīts pirmajā lēmumā.

A.Čepānis: Grūbes kungs, jūs atceraties, ka Godmaņa kungs, ziņojot par šīs komisijas darbību, minēja konkrētus vairākus simtus miljonu lielus parādus, kuri bija pirms komisijas darbības. Šīs komisijas darbības rezultātā savstarpējā norēķinu sistēma ir tikai uzlabojusies. Ja komisija turpinās darbu ar tādiem pašiem tempiem un rezultātiem, es domāju, līdz ar to uzlabosies arī savstarpējā norēķinu sistēma starp tirdzniecību un produkcijas piegādātāju, šajā gadījumā – lauksaimniecību.

G.Grūbe: Es varētu Čepāņa kungam piekrist, bet daudzos rajonos situācija nebūt nav uzlabojusies. Ir tikai atšķirība. It sevišķi Liepājas zona ir pat sliktākā situācijā nekā visa republika kopumā.

A.Čepānis: Pareizi, Grūbes kungs, jo komisijas darbība pašlaik galvenokārt aptver pilsētas. Jums tur ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs šajā pašā sakarā.

J.Karlsons: Cienījamie kolēģi, es vēlētos jūs lūgt nepārskaitīt šajā lēmumā visas šīs komisijas funkcijas, jo jebkurā gadījumā tas tik tiešām attiecas uz šās komisijas darbu. Ja ir kādas konkrētas prasības, būtu vēlams attiecīgajai deputātu komisijai uzrakstīt oficiālu pieprasījumu šai komisijai, lai tā atbild, kas ir darīts šo jautājumu risināšanā. Tāpēc arī šis Kinnas kunga ierosinātais jautājums acīmredzot ir atrisināms savādāk, nevis iekļaujams lēmumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, par 4.punktu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es drusciņ gribētu oponēt Karlsona kungam un ļoti atbalstīt to, ko teica Breša kungs. Man būtu ierosinājums 4.punktā pēc vārdiņiem “pārtikas produktiem” likt komatu un likt šādus piecus vārdus: “tajā skaitā, normalizējot situāciju tirgos”. Jo tas tiešām ir svarīgs jautājums, tas nav lokāls vai sīks jautājums. Tātad papildināt šo 4.punktu ar frāzi: “tajā skaitā, normalizējot situāciju tirgos”. Es domāju, ka Breša kungam ir vairāk nekā taisnība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Kolēģi, es domāju, kā laucinieki saka, biezputru ar sviestu sabojāt nevar. Tādēļ pret tā vai citādi izteiktu domu, kura neko nemaina principiāli, bet varbūt detalizēti, nekādi iebildumi nevar būt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu, jo mums šis papildinājums, ko ierosina Freimaņa kungs, nav rakstiskā veidā? Visiem ir saprotams?

A.Čepānis: Tas ir saprotams. Elementāri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad kopumā par lēmuma projektu vairāk nekādu…

Jā, lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos. Ir viens jautājums, kurš neizskanēja ne reizi. Bet pie manis vairākkārt ir griezušies cilvēki. Tas ir konkrēti. Tā privatizācija, kas notiek “Preses apvienības” sistēmā. Kioski tiek slēgti, tiek praktiski slēgtas avīžu realizācijas vietas, bet tajā pašā laikā šie kioski tiek nodoti, piedodiet, atkal komercmafijas struktūru rīcībā, kuras strādā cauru diennakti. Un privatizācijas process “Preses apvienībā”, kā mani informēja no darba atbrīvotie kiosknieki, principā tiek risināts ļoti dīvainā veidā.

Man būtu lūgums arī šim jautājumam šajā komisijā pievērst uzmanību. Rīgā mēs redzam, ka avīzes nevar nopirkt, bet var šajos avīžu kioskos nopirkt visu ko citu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet lēmumā tas atspoguļojumu neradīs. Godātie kolēģi, tātad mēs varētu balsot par lēmumu kopumā.

A.Lembergs: Drīkst vienu priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Kā jūs zināt, Čepāņa kungs, valdība pagājušā gada jūlijā pieņēma lēmumu un atdeva pašvaldībām tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu, sadzīves pakalpojumus un tirgu, tām principā neprasot. Šodien tas ir pašvaldību īpašums. Tagad pašvaldību īpašums. Tagad Augstākā padome lemj par to, ka pašvaldības savu īpašumu slikti pārvalda un ka valdība to pārvaldīs labāk, un dod ārkārtējas pilnvaras. Vai nevajag ierakstīt lēmumā sekojošu lietu, proti, tā kā runa ir pamatā par Rīgas pilsētas pašvaldību, lūgt Rīgas pilsētas pašvaldību, lai tā tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu, tirgu, sadzīves pakalpojumus atdod valsts īpašumā Ministru padomei. Man ir priekšlikums to ierakstīt lēmumā.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu, rakstiskā veidā! Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Man ir priekšlikums nekādā gadījumā nepiekrist Lemberga kunga priekšlikumam. Es saprotu, ko viņš ar to domā. Diemžēl ne visur tik aktīvi notiek privatizācija kā Ventspilī. Protams, man nav zināms, kā privatizācijas fonds Ventspilī tiek izmantots. Par to lai viņš sniedz atskaiti attiecīgām institūcijām. Ļoti labi.

Kas attiecas uz valsts īpašumu, mēs tā spēlēties nevaram. Tas ir pašvaldību īpašums. Bet nelaime ir tā, ka ar šo īpašumu pašvaldības nemāk rīkoties. Es nezinu, kādu iemeslu dēļ. Un tāpēc nākas lietot šo metodiku, kas nav nekas cits kā likuma izpilde.

A.Čepānis: Arī mūsu komisijā par šo jautājumu ir spriests vairākkārt, cik nu mēs esam lieli gudrinieki un speciālisti šajos jautājumos. Komisijas locekļi arī uzskata, ka lēmums varbūt bija mazliet par agru. Bet principiāli tas tomēr ir pieņemts pareizi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, izteiksimies par balsošanas motīviem! Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es domāju, ka sakarā ar Lemberga kunga iebildumu jautājumā par viņa pilsētu komisijai droši vien nebūs jāiejaucas. Bet citur un kopumā Latvijā ir vajadzīga šī iejaukšanās. Tāpēc es vienkārši lūgtu balsot par lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Mani interesē, vai šis lēmuma projekts ir saskaņots ar Rīgas pilsētas domi vai ar Rīgas pilsētas valdi, jo pamatā visi šie jautājumi attiecas tikai uz Rīgu. Šodien nav uzstājies neviens no Rīgas pašvaldību pārstāvjiem, ne no pilsētas, ne rajoniem. Tiešām, ja īpašnieks nevar rīkoties ar savu īpašumu, tad to sauc par rīcības nespēju. Nevar būt tā, ka īpašums ir mans, bet ar to rīkojaties jūs. Tas ir pavisam cits princips. Sen neesmu dzirdējis tik sociālistiskus lozungus, kādi skan šodien!/

Priekšsēdētājs: Izteiksimies par balsošanas motīviem. Bukas kungs acīmredzot aicināja balsot “pret”.

A.Čepānis: Bukas kungs, jums ir taisnība, bet praktiski katrā Latvijas Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sēdē piedalās attiecīgās Rīgas pilsētas komisijas pārstāvis. Ja šodien viņi neizsakās, tā ir viņu problēma.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, es ļoti gribētu pirms šā lēmuma balsojuma dzirdēt, ko šajā sakarībā domā Augstākās padomes Juridiskā pārvalde, jo, tikko es lasu vārdus, ka kāds no objektiem tiks privatizēts, tā, nebūdams īsti jurists, bet ar šīm lietām saskardamies, es saprotu, ka katrs privatizētais objekts ir kaut kā juridiski jānofiksē. Līdz šai baltai dienai diemžēl Godmaņa kungs nav absolūti neko darījis, lai katru privatizēto objektu gan kolhozos, gan pilsētās juridiski fiksētu.

Man kā deputātam ir piemēri: ja izpildvara (tātad Ministru padome) ar kaut kādu lapeli Ziediņam atdos vienu veikalu ar Ministru padomes lēmumu, tad pēc vienas nedēļas atkal nāks Godmaņa kungs un, skatoties uz manu balsojumu, pieņems pretēju lēmumu un to pašu veikalu atņems. Mums nav tiesu varā iestrādātas darbības, kā tiek fiksēts fiziskai personai nodots īpašums. Tāpēc, pirms mums nav šā mehānisma un pirms mēs īpašumu reģistrējam sev uz izpildvaras lēmuma pamata, es uzskatu, ka no šā visumā pozitīvā lēmuma pieņemšanas vajadzētu atturēties, lai piespiestu valdību izdarīt primāri to, kas tai ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam Čepāņa kungs.

I.Godmanis: Cienītais Ziediņa kungs! Es palūgtu jūs nedaudz noklausīties Šķēles kungu, lai viņš jums izstāsta par tiem juridiskajiem dokumentiem, kas ir juridiskie līgumi starp jebkuru privātīpašnieku, kurš ņem nomā veikalu. Tie ir tipveida līgumi ar absolūtām abpusējām garantijām, kas ir Tieslietu ministrijas apstiprināti. Nāciet, Šķēles kungs, un izstāstiet Ziediņa kungam, kurš nezina!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, procedūra mums neatļauj šādas…

I.Godmanis: Lai Ziediņa kungs personāli iepazīstas, pirms izsaka variantus par to, ka valdība neko nav izdarījusi.

Priekšsēdētājs: Mums ir procedūra… Ziediņa kungs neko nejautāja. Tad, kad ir motivācija, pēkšņi parādās jautājumi. Es neuzskatu par iespējamu šādu diskusiju turpināt.

Čepāņa kungs, lūdzu!

A.Čepānis: Kolēģi, gribu paskaidrot, ka tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu privatizācijas process notiek trijos ceļos. Tātad pirmais – pirkšana un pārdošana. Otrais – rentēšana un nomāšana, trešais – izveidošana no jauna kā alternatīvā tīkla veidošana.

Visur šajos gadījumos galvenais dokuments ir noslēgtais līgums. Un tam ir juridisks spēks. Ar Ziediņa kungu mēs vakar runājām. Es atceros, protams, ka varbūt bijušo kolhozu un sovhozu statūtsabiedrību nodošana īpašumā nav juridiski nostrādāta. Bet šajos procesos, Ziediņa kungs, līgums ir galvenais juridiskais dokuments.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai nu mums ir jāatceļ un jāatgriežas pie apspriešanas vai arī jārunā tikai par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es atzīstu, ka šīsdienas nenormālajā situācijā šis lēmums ir vairāk nekā savlaicīgs, un mums ir jāpasaka paldies Čepāņa kungam par šo dokumentu. Balsosim visi “par”!

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Birkava kungs, es gribu atgādināt, ka balsošanas motīvus nekad nekomentē ziņotājs.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, Kinnas kungs, tas ir aizrādījums arī Čepāņa kungam.

A.Čepānis: Un arī deputāti nekomentē, Kinnas kungs!

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Es drīkstu uzziņu?

Priekšsēdētājs: Uzziņu pēc balsošanas.

A.Lembergs: Nē, pēc…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Paldies. Premjera kungs izteica bažas un šaubas par Ventspils pilsētas valdes valsts privatizācijas fondu. Mums tāds fonds ir izveidots ar valdes lēmumu, un līdzekļi tiek izmantoti diviem mērķiem.

Pirmais. Privātuzņēmējdarbības kreditēšanai ar atvieglotiem noteikumiem. Un ne dotācijām, ne valsts kreditēšanai, ne noēšanai, ne kam tamlīdzīgam, kas ir ierakstīts mūsu likumprojektā.

Un otrais. Izdevumi finansēšanai, kas saistās ar privatizācijas procesu. Punkts.

Priekšsēdētājs: Paldies par uzziņu. Gulbja kungs.

J.Gulbis: Es acīmredzot jūtu, ka nav skaidrības par Rīgas tirgu, tāpēc es vienkārši gribēju deputātu kungiem darīt zināmu, ka Rīgas tirgus nav Rīgas pašvaldības īpašums. Tāpēc ir vietā šis lēmuma labojums, ko Breša kungs teica. Ar to tiešām ir jātiek galā valdībai.

Priekšsēdētājs: Patērētāju biedrību savienības īpašums. Godātie kolēģi, tātad varam balsot. Vispirms varbūt reģistrācijas režīmu, lai mēs varētu izšķirties, kā rīkoties.

Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 77 deputāti. Čepāņa kungs, jums nestrādā? Vēl viena balss papildus. Vēl divas balsis papildus. Čepāņa kungs, mēs šodien varam balsot?

Lūdzu, balsosim! Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 71, pret – nav, atturas – 10. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – budžeta koncepcija.

Lūdzu, Ozola kungs, tribīnē!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi un cienījamais sēdes vadītāj! Es neredzu citu iespēju kā tikai lūgt nobalsot par to, ka budžeta koncepcijas jautājumu mēs izskatām nākamajā otrdienā kā pirmo darba kārtības jautājumu. Jūs atvainojiet, tas jau ir kļuvis par tradīciju, jo jau gandrīz trīs nedēļas mēs tikai atliekam un atliekam. Bet nu, piedodiet, 20 minūtēs, ko mēs esam atstājuši šā svarīgā jautājuma apspriešanai, nav vairs nozīmes…

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tieši pirms stundas jūs apgalvojāt, ka svarīgi ir nobalsot par šo jautājumu kā par trešo, lai to varētu iesākt. 25 minūtes iesākumam ir ļoti liels laiks. Lūdzu Ozola kungu tribīnē.

I.Ozols: Paldies. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs paņemt trīs dokumentus šā jautājuma izskatīšanai. Pirmais ir 205.dokuments – Latvijas Republikas Ministru padomes iesniegtais dokuments par 1993.gada valsts budžeta koncepcijas projektu. Otrais ir 235.dokuments – lēmuma projekts par koncepciju Latvijas Republikas valsts budžetam 1993.gadā. Un trešais ir pēdējais dokuments, kuru jūs saņēmāt. Tas ir 266.dokuments par Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta koncepciju.

Mums būs jāizvērtē, kuru ņemt par pamatdokumentu. Ir jāizvērtē dokuments Nr.235 un 266. Turklāt man ir nedaudz jākomentē 235.dokumenta pārtapšana par 266.dokumentu. Šis 266.dokuments nav Apvienotās budžeta komisijas iesniegts dokuments. Tas ir deputāta Ozola iesniegts dokuments, kurš faktiski atspoguļo 235.dokumenta visas pamatnostādnes, bet kurā ir iestrādāti labojumi, par kuriem mēs iepriekšējā koncepcijas projekta apspriešanas gaitā šeit balsojām un nolēmām, ka ir jānoraida atsevišķas koncepcijas tēzes ar šo noraidīto tēžu fiksāciju konkrēti lēmuma projektā. Un tāpēc 266.dokumenta 2.punktā trīs koncepcijas tēzes ir izteiktas kategoriskā noraidījuma formā. Tas ir, ja atcerēsimies, pēc Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības jautājumu komisijas priekšlikuma iestrādāts, un Apvienotā budžeta komisija šo jautājumu nav izskatījusi un nav akceptējusi šādā noraidījuma formā.

Vēl es gribētu jūs informēt, ka principā 235.dokuments ir iesniegts Apvienotās budžeta komisijas vārdā. Faktiski tas ir valdības priekšlikums par tām atsevišķajām konceptuālajām tēzēm, koncepcijas kardinālākajām tēzēm, bez kuru nobalsojuma valdība neuzskatīja par iespējamu sākt 1993.gada budžeta projekta izstrādāšanu.

Bez tam Apvienotā budžeta komisija ir saņēmusi ļoti daudz, es teiktu, patiešām daudz priekšlikumu, ierosinājumu ar priekšlikumiem par izmaiņām budžeta koncepcijas projektā, kurus mēs atļaujamies praktiski adresēt valdībai un attiecīgajām komisijām, lai šis jautājums tiktu izlemts kopā ar attiecīgajām komisijām. Mēs neiekļāvām šos jautājumus 235. un arī 266.dokumentā.

Tā kā mums šajā iepriekšējā apspriedes gaitā bija zināmas, ja varētu teikt, viedokļu atšķirības par lietišķajām zinātnēm, atsevišķi es gribētu jūs informēt, ka Apvienotā budžeta komisija ir saņēmusi Latvijas Zinātnes padomes vēstuli, kuru ir parakstījis padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un arī Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta direktors, kur jautājumā par lietišķo zinātņu finansēšanu ir tāds konstatējums, ka lietišķajām zinātnēm iedalītie līdzekļi faktiski tiek izmantoti dažādu ministriju tādu darbu apmaksai, kuri visai nosacīti ir saistīti ar zinātnisko darbību. Priekšlikums ir 1993.gada budžetā neiedalīt šos līdzekļus, bet gan novirzīt tos fundamentālās zinātnes finansēšanai. Ņemot vērā mūsu kopējo viedokli, ka tas ir konkrētas pastāvīgās komisijas jautājums, mēs atļausimies šo dokumentu nodot Laķa kunga vadītajai komisijai izskatīšanai, pievienojot klāt to lietišķo zinātņu tēmu sarakstu, kuras praktiski nav izpildītas šā gada pirmajā pusgadā. Otrajā pusgadā pārtraukts pusdarbs ir tās tēmas, kuras praktiski ir grūti nosacīti traktēt kā zinātniskas tēmas pēc Zinātnes departamenta konkrētiem priekšlikumiem. Ir arī mūsu kolēģu iesniegtais materiāls, proti, Augstākās padomes deputāta Lemberga kunga priekšlikumi attiecībā uz koncepciju Latvijas Republikas valsts budžetam 1993.gadam.

Atcerēsimies viņa komentāru, ka šis budžets ir sociālisma perioda centralizēta budžeta paraugs. Man, cienītais Lemberga kungs, jums jāoponē. Šie principi tomēr, kuri ir iekļauti un par kuriem jūs izsakāties, pašreizējā mirklī ļoti spilgti ir atraduši atainojumu Vācijas budžeta veidošanā, Eiropas Kopienas valsts Dānijas un Somijas budžeta veidošanā, ar kuru es jūs arī iepazīstināju. Ja šie principi ir sociālistiskas valsts budžeta veidošanas principi, tad man jāsaka, ka es personiski esmu par šo valsts budžeta veidošanas sociālistiskajiem principiem, kas ir noveduši šīs valstis pie tās materiālās labklājības un ekonomiskās varenības līmeņa, ko sasniegušas Eiropas Kopienas valstis.

Tāpēc mēs atļaujamies šo jautājumu aizstāvēt individuālā sarunā ar jums, ja jūs vēlaties. Mūsu komisijas viedoklis nav, ka šo dokumentu vajadzētu pavairot un izdalīt visiem deputātiem. Tā ka jūs principā varat šo jautājumu individuāli izvērtēt, jo, atkārtoju vēlreiz, šie budžeta veidošanas principi ir ielikti arī Eiropas Kopienas valsts budžeta veidošanas nostādnēs.

Kā jau teicu, atkārtošu vēlreiz. Šis dokuments – koncepcija un koncepcijas lēmuma pamattēžu izvilkums, kas ir 235. un 266. dokumentā iestrādāts, ir valdības priekšlikums, tāpēc arī tā aizstāvēšanu mēs praktiski uzticēsim valdības pārstāvjiem.

Pirms sākam šo jautājumu izskatīt un lemt, mums ir jāizvērtē, kuru no dokumentiem ņemam par pamatdokumentu – 235. vai 266.dokumentu. Pēc tam mums atliek tikai praktiski sākt šā jautājuma apspriešanu, lai gan, domāju, ka mēs jau plaši izdiskutējām to iepriekšējā koncepcijas izvērtēšanas gaitā. Vai faktiski būtu vēl nozīme atkārtoti diskutēt? Atcerēsimies vienu: mums ar savu balsojumu ir jāpauž tikai sava principiālā nostādne pret šīm kardinālākajām koncepcijas pamattēzēm. Par vai pret, lai dotu iespēju valdībai sākt strādāt pie 1993.gada budžeta projekta. Pateicos par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es vienlaikus ar jautājuma uzdošanu gribētu teikt, ka mums vajadzētu par pamatu ņemt 266.papīru. Jautājums man ir tāds. Godājamais Ozola kungs, es salīdzinu 235.tekstu ar 266.tekstu un atceros, par ko bija runa. Tātad 235. tekstā ir 2.9.punkts. Stenogrammā vajag apskatīties, ka tur bija runa par to, ka izglītības, kultūras iestāžu, pedagoģisko, kā arī zinātnisko iestāžu darbiniekiem… Tas pielikums, ko mēs izrunājām pagājušajā reizē, jums diemžēl šeit punktā 1.7. nav. Vai tas ir speciāls lēmums, vai tā ir mana paviršība?

I.Ozols: Es atvainojos, Freimaņa kungs, jūsu priekšlikums nav noraidīts, tas ir diskutējams jautājums. Acīmredzot mums šā dokumenta izvērtēšanas gaitā… Ja pieņemsim 266. kā pamatdokumentu, ka atsevišķi 1.panta 1.punkta apakšpunkti var pārvietoties uz 2.punktu un arī otrādi, ja tas būs balsojuma rezultāts. Katrā ziņā man ir jāatvainojas, tā vienkārši ir tehniska kļūda.

J.Freimanis: Paldies, Ozola kungs!

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums, Ozola kungs, ir tāds. Vai Vācijas, Dānijas un Somijas pilsoņi un valdība zina, ka viņi ir nonākuši tajā labklājībā, kāda ir viņu valstīs, pateicoties PSRS budžeta koncepcijas lietošanai šajās valstīs?

I.Ozols: Cienītais… (smejas). Es atvainojos…

I.Godmanis: Es atbildēšu.

I.Ozols: Es atbildēšu pats, ja drīkst…

I.Godmanis: Nē, nē, es atbildēšu. Sevišķi man patīk tās tēzes, ko teica Lemberga kungs.

A.Lembergs: Es uzdevu jautājumu… Es neuzdevu Godmaņa kungam jautājumu.

I.Godmanis: Lemberga kungs, kurš ir strādājis centrālās komitejas aparātā un darbojies tieši pēc šiem principiem, nepārtraukti figurē ar vārdu Staļins, sociālisms nav nekas cits… Jums kauna sajūtas nav!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, man būs jāizslēdz mikrofons!

A.Lembergs: Es, Godmaņa kungs, jums jautājumu neuzdevu… Kur es strādāju, no tā es nekaunos!

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, Lemberga kungs! Godātie kolēģi!

A.Lembergs: Es runāju par ārējiem sakariem.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, trešais mikrofons arī tūdaļ tiks atslēgts. Ozola kungs, es jums vēl nedodu vārdu. Vispirms es gribētu izteikt aizrādījumu premjera kungam. Viņam vārds netika dots. Un to pašu arī Lemberga kungam. Abiem diviem par ļoti skaļu runāšanu mikrofonā.

Tagad vārds Ozola kungam, lai viņš atbildētu uz jautājumu.

I.Ozols: Cienītais Lemberga kungs! Mana atbilde būs nedaudz garāka, bet tajā pašā laikā tā ienesīs skaidrību ne tikai jums, bet arī mūsu kolēģiem par šo situāciju, kas vispār notiek ar mūsu budžeta koncepciju un par tā veidošanas daļu. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka budžeta koncepcijas 8.lappusē ir ļoti svarīga konceptuāla tēze, bet šīs tēzes pamatnostādne ir, ka gandrīz 97 procenti no budžeta ieņēmumu daļas veido nodokļi un nodevas, ko maksā iedzīvotāji, uzņēmēji un, kas ir ļoti nepatīkami, šinī koncepcijas pamattēzē 44,6 procenti pēc šīs sadaļas maksā iedzīvotāji no personīgajiem ienākumiem un arī kā sociālās apdrošināšanas nodokli.

Ja es tagad paskatos, pēc Pirmā pasaules kara Latvija bija līdzīgā situācijā. Mēs tikai līdz 56 procentiem no valsts ieņēmumu daļas veidojām ar nodokļiem. Turpretī šodien 97 procentu robežās.

Ja vēl izvērtējam, tad mūsu kaimiņi, konkrēti Igaunija, tikai 61 procentu budžeta ieņēmumus veido no nodokļiem, bet 39 no valsts monopoliem, bet Lietuva – 81 procentu.

Tādējādi, Lemberga kungs, jums kā ekonomistam ir saprotams, ka šāda tautsaimniecības ekonomika, kur praktiski visa budžeta ieņēmumu daļa galvenokārt tiek ar iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem un nodevām apmaksāta, ir nenoliedzami smaga tautai.

Šeit notiek praktiski daļas kopējā kapitāla atdalījums tām struktūrām, kuras šodien faktiski ir pārņēmušas savā rīcībā tos valsts monopolus, kas veido budžeta ieņēmumu daļu Igaunijā, Lietuvā, kas praktiski Ulmaņa valdīšanas laikā, Kvieša, Zemgaļa un Čakstes valdīšanas laikā kalpoja Latvijas tautai. To šodien praktiski kompensējam mēs visi kopā. Un te ir, Lemberga kungs, praktiski jums atbilde, kāpēc ir šāda situācija.

Es domāju, ka te ir galvenā būtība, un es jūtu arī pēc premjera reakcijas, ka viņš ir sapratis to, ko man arī Starptautiskā valūtas fonda eksperti nevarēja atbildēt aizvakar, kad es šo jautājumu uzdevu, kāpēc trijās Baltijas republikās, kuras visas trīs konsultē Starptautiskā valūtas fonda eksperti, ir pilnīgi atšķirīga valsts budžeta ieņēmumu daļas veidošana.

Kāpēc tieši Latvijas tautai, Latvijas cilvēkiem ir 67 procenti no visa budžeta ieņēmumu daļas jāmaksā no savas kabatas? Uz šo jautājumu man deva ļoti profesionāli nemotivētu atbildi. Proti, tāpēc, ka jums nav energoresursu. Piedodiet, Valūtas fonds nezināja, ka valsts monopols, kas deva Ulmaņa valdībai 23 procentus no kopējā budžeta ieņēmuma, šodien viss ir nodots privātstruktūrām, un tās strādā. Visa peļņa no bijušā valsts monopola aiziet praktiski komerciālo privātstruktūru rīcībā. Ja tās strādātu šodien Latvijas tautai, tad būtu uz pusi vieglāki dzīves apstākļi tautai, būtu mazāki nodokļu maksājumi.

Ja kāds šaubās par manis teikto, man ir pamatbudžeta ieņēmumu pārskats no 1934. līdz 1940.gadam. Un šeit ir no Konversācijas vārdnīcas konkrēti izņemts materiāls par Pirmā pasaules kara pēcperiodu, kā saimniekoja Latvijas valdība un kā tauta toreiz dzīvoja. Atcerēsimies, ka 1940.gadā šīs saimniekošanas rezultātā mēs bijām viena no vadošajām valstīm pasaulē! Šodien praktiski ejam gluži pretējā dinamikā.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungam ir vēl jautājums?

A.Lembergs: Jā, paldies, bet diemžēl uz savu jautājumu es atbildi nesaņēmu.

Otrs jautājums tāds. Kāds lēmums nosaka, ka Augstākās padomes deputātu iesniegtie rakstiskie labojumi lēmuma projektā var tikt nepavairoti un neizdalīti deputātiem? Vai es varu cerēt, ka mani priekšlikumi tomēr tiks pavairoti un izsniegti deputātiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais Lemberga kungs! Es paudu Apvienotās budžeta komisijas viedokli. Jūs adresējāt šo dokumentu Augstākajai padomei. Piekrītat? Pēc jūsu vēstules saņemšanas vēl nav bijusi Augstākās padomes Prezidija sēde, kura izskatīs jūsu personisko lūgumu. Noteikti acīmredzot parīt, tas ir, piedodiet, rīt, kad būs Prezidija sēde, šo jautājumu izskatīs. Es neuzņemos atbildēt Prezidija vārdā, bet Apvienotā budžeta komisija šo jautājumu praktiski neuzskatīja par iespējamu…

Priekšsēdētājs: Deputātam ir tiesības iesniegt komisijai savus priekšlikumus, un komisijai tie ir jāņem vērā vai jāpavairo un jāliek priekšā plenārsēdē, lai tā izšķirtos balsojot.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Ozola kungs, man jautājums par 1.9.punktu. Ja es saprotu šā punkta būtību, tad ir paredzēts izdarīt izmaiņas visos nodokļos. Vai Budžeta komisijai ir kāds elementārs priekšstats, vai šīs izmaiņas ir sagatavotas, līdz kuram laikam to var izdarīt Augstākā padome, pazīstot mūsu darba tempu, un kad varētu tikt pieņemts budžets?

I.Ozols: Cienījamais Kinnas kungs, nodokļu politikas reorganizāciju praktiski plānots veikt visā 1993.gada periodā. Un šeit iekļautā norma, pēc valdības priekšlikuma, faktiski ir, kā es jums jau teicu un atkārtoju vēlreiz, tam, lai mēs ar savu balsojumu to noraidītu vai apstiprinātu. Atgādināšu, Kinnas kungs, ka par šo 1.9.punktu pirmajās debatēs par 235.dokumentu deputātu vairākumam nebija negatīvas nostādnes, tāpēc tas netika iekļauts nolieguma daļā.

Bet tajā pašā laikā, ja mēs nobalsosim, ka tas tiek noraidīts, praktiski tas tiks iekļauts 2.punktā. Tas ir mūsu balsojums. Uz šo jautājumu būtu jāatbild ne Budžeta komisijai, bet gan Ekonomikas komisijai, kas realizē nodokļu politikas jautājumus.

J.Kinna: Tad es varu izdarīt tikai vienu secinājumu, ka Budžeta komisijas atdalīšana no Ekonomikas komisijas savā laikā ir bijusi viena no rupjākajām kļūdām Augstākajā padomē.

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, Kinnas kungs, bet es gribētu jums vēlreiz atgādināt to, ko es teicu, ka valdība piedāvāja šīs tēzes un ka tās ir valdības piedāvātās tēzes, par kurām valdība vēlējās redzēt un dzirdēt parlamenta viedokli. Un šeit nav bijis Budžeta komisijas viedoklis par šo tēžu iekļaušanu vai izslēgšanu no šā lēmuma projekta.

Priekšsēdētājs: Jautā Grūbes kungs, pēc tam Kehra kungs. Godātie deputāti pie mikrofoniem, jūs esat piefiksēti jautātāju rindā!

G.Grūbe: Mans pirmais jautājums ir tāds. Ozola kungs, jūs gan izteicāties Lemberga kungam, ka caur Prezidiju kaut kas jāsaņem vai jāpieņem, un tā tālāk. Bet es tikai atceros, ka tad, kad mēs iepriekš skatījām šīs tēzes vai koncepciju, bija tieši tāds lēmums, ka visus debatēs izteiktos priekšlikumus koncepcijas pārstrādātāji ņems vērā un dos arī savus atzinumus.

Es atvainojos, Ozola kungs, es nevienu atzinumu par saviem debatēs izteiktajiem jautājumiem nezinu. Un tāpēc es ļoti atvainojos, ka sākšu visu pēc kārtas atkal.

Jautājums par 1.2.punktu. No kurienes ir ņemta šāda tēze, ka 1993.gadā preču un pakalpojumu cenas vispār nebūs jādotē, piemēram, transports un atsevišķi pārtikas produkti 1993.gadā netiks dotēti? No kurienes šāda atziņa ņemta?

I.Ozols: Cienījamais Grūbes kungs, tā ir patiešām konceptuāla rakstura nostādne. Un ir divi ceļi, kā jūs pats saprotat. Viens ceļš ir dotāciju ceļš. Un otrs ir papildu finansu resursu izdale konkrēti tiem potenciālajiem pircējiem, kuri var maksāt paaugstinātu cenu, kurā šī starpība ir jau cenā.

Ja izvēlamies tirgus ekonomikas attīstības kursu, tad katrā ziņā ekonomiski daudz pieņemamāks ir otrais ceļš. Atcerēsimies vēl mūsu būtiskās vakardienas debates par maizes cenu! Paraugieties, kāda ir izveidojusies situācija ar pasaules cenām! Pirkti graudi. Mēs esam maksājuši maz atbilstoši pasaules cenām, algas šodien saņemam atbilstoši vissliktākajam sociālisma modelim. Un caur šo dotāciju mēs neatrisināsim ieeju pasaules ekonomiskajā apritē. Mums ir algas jāpielīdzina praktiski pasaules līmenim.

G.Grūbe: Ozola kungs, es ļoti atvainojos, es jūs pārtraukšu, bet mani nepārliecina šāda atbilde. Piemēram, Amerikā dotē zemniekus par 30 procentiem. Es negribētu, lai mēs turpinātu šo diskusiju. Tātad jautājums par 1.3.punktu. Tātad tikai struktūrpolitikas prioritātes virzienā. Arī šeit debatēs es izteicos, ka pārtikas produkti šajās struktūrpolitikas prioritātes nozarēs nav minēti. Jūs atkal par to pašu izsakāties.

Tātad 1.9. Diferencēts procents. Tas ir noiets etaps. Šādi diferencēti procenti jau ir. Es piedāvāju izšķirties par to, kuri nodokļi būs pašvaldībām, kuri – valstij.

Nākamais – par 2.1. Tātad par pensiju fondiem. Es atvainojos, ne viens, ne otrs variants nestrādā. Arī šodien mēs redzam presē, radio, televīzijā, ka pensionāri arī uz Lāčplēša dienu ir bez pensijām un arī uz Mārtiņa dienu. Tātad arī šis nestrādā.

Un 4.1., Ozola kungs. Es toreiz teicu, ka bankai beidzot ir jāatzīst, ka tā ir Latvijas Banka. Šeit jau šī informācija ir atlikta uz 15.decembri. Varbūt var atlikt uz 1995.gadu vispār? Kur ir konsekvences? Dokumentu sastādīšana ir mans jautājums. Kur ir konsekvences no iepriekšējām debatēm?

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, pirms jūs atbildat, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jautātāju rindā vēl ir Kehra kungs, Kides kungs, Ābiķa kungs un Krūmiņa kungs. Pulkstenis ir 11.59. Vai nu mums būs jāatceļ savs iepriekšējais lēmums par plenārsēdes pagarināšanu, vai arī lai Ozola kungs atbild uz Grūbes kunga jautājumu, un es paziņoju plenārsēdi par slēgtu.

I.Ozols: Grūbes kungs, atgādināšu vēlreiz, ka šīs ir valdības iesniegtās tēzes. Tas ir pirmkārt. Un jums atbildes uz šiem jautājumiem ir jāsaņem no valdības.

Otrkārt, attiecībā uz šīm konceptuālajām nostādnēm mēs principā esam paredzējuši, ka tos jautājumus (apskatieties uzmanīgi 3.punktu!) valdība izstrādā ar tām pastāvīgajām komisijām, kuras izvirza iebildes vai pretenzijas. Atcerēsimies, ka pagājušajā šīs koncepcijas apspriešanas gaitā jau tika aizrādīts, ka Budžeta komisijas kompetencē nav lemt un pieņemt lēmumu par citu pastāvīgo komisiju darbības sfēru un ka šie jautājumi jārisina pašām komisijām. Tas, ko jūs jautājat, Grūbes kungs, ir jautājums, kas valdībai jārisina ar jums, ar jūsu komisiju kā tādu. Budžeta komisija šo jautājumu praktiski neskatīja un neskatīs tādā griezumā. Tikai pēc tam, kad būs jūsu komisijas vērtējums. Te arī var teikt, ka mums jāsakļauj ar Lauksaimniecības komisiju, tad mēs arī šo jautājumu varam kā tādu izskatīt.

Runājot par banku, varu jūs informēt, ka es jau esmu divas reizes bankā bijis un redzējis šo darbu iestrādi. Jums ir taisnība, ka tagad var paātrināt šo procesu, jo balstījāmies uz bankas prezidenta Repšes kunga teikto, ka viņš agrāk kā 15.janvārī nevar iesniegt. Bet pašreizējā mirklī šī iestrāde jau ir tik tālu, ka varbūt novembra beigās jau 4.1.punkts būs izpildīts. Tā ka to es pilnīgi pieņemu no jūsu puses.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai kāds no klātesošajiem uzstāj, ka mums ir jābalso par plenārsēdes pagarināšanu? Nav.

G.Grūbe: Es tikai gribēju pateikties Ozola kungam un pateikt to, ka tādā gadījumā, ja mūsu ierosinājumi nav ņemti vērā un nav nekur atspoguļoti, es ļoti pateicos par šo dokumentu, bet es nekādā gadījumā nevaru turpināt diskusiju par to.

Priekšsēdētājs: Plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

 

(Sēdes beigas)