Pēc referenduma, pēc tautas izšķiršanās

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums  no 1.lpp.

- Bet vai paši pēdējie iegūtie dati varētu kaut ko būtiski mainīt tautas nobalsošanas rezultātu apkopojumā?

- Protams ne. Jāņem vērā, ka ārvalstīs pavisam ir tikai apmēram 30 tūkstoši pilsoņu.

- Vai ir bijuši kādi likumu vai instrukciju pārkāpumi šīs tautas nobalsošanas laikā?

- Vispirms laikam gan vajadzētu runāt par likumu vai normu konkrētu pantu pārkāpumiem. Te aizvien rūpīgi jāuzrauga, vai šie pārkāpumi nevarētu ietekmēt vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus. Piemēram, ja kādā urnā balsošanas zīmju skaits ir lielāks nekā balsotāju sarakstā ierakstīto pilsoņu skaits, tas ir ļoti nopietns pārkāpums. Tas nozīmē, ka kāds vai kādi ir mēģinājuši krāpties. Šoreiz šādu būtisku pārkāpumu nav bijis.

Bet mēdz būt arī procedūras pārkāpumi. Nupat bija daži šāda veida pārkāpumi, kas varētu būt labs mācīblīdzeklis vēlēšanu komisiju darbinieku turpmākajā darbā. Sociāldemokrātu pārstāvis Pēteris Miļūns izdarīja eksperimentu ar nolūku noskaidrot, vai ir iespējams nobalsot vairākas reizes. Eksperimenta rezultāts izrādījās pozitīvs. Tas nozīmē, ka vēlēšanu komisiju darbinieki spriež par atnākušo balsotāju godprātīgumu pēc savas sirdsapziņas un godīguma mērauklas, neiedomājoties, ka kāds varētu nākt nobalsot vairākas reizes.

Nekādu īpašu kuriozu šoreiz nebija. Vienā pagastā tieši naktī pirms vēlēšanām žurkas bija pārgrauzušas telefona vadu. Avārija, protams, tika laikus novērsta. Citā pagastā bija sabojājusies telekomunikāciju sakaru sistēma, kā dēļ visu laiku radās nepareizi savienojumi. Bet galu galā tur tika izmantotas operatīvo sakaru līnijas.

Jāteic, ka visumā tautas nobalsošanas procedūra norisinājās ļoti mierīgi un bez jelkādiem daudzmaz nopietniem starpgadījumiem. Tikai visu labāko varu teikt par vēlēšanu komisiju sagatavotību un darbību. Visas nepieciešamās ziņas 13.novembrī tika saņemtas ļoti savlaicīgi un ar augstu precizitātes pakāpi.

- Vai sakarā ar tautas nobalsošanas norisi ir bijuši kādi referenduma iniciatoru - Saeimas opozīcijas frakciju - protesti vai iebildumi?

- Manuprāt, nudien nav bijis nekāda pamata protestēt.

Jāsaka gan, ka nepamatota sūdzība formāli arī ir sūdzība. Piemēram, pilsonību apliecinošs dokuments ir vienīgi pilsoņa pase, un ne tās kopija vai kāds cits dokuments. Šoreiz diezgan daudzi cilvēki pēc naturalizēšanās kaut kādu iemeslu dēļ nebija noteiktajā kārtībā saņēmuši pilsoņa pasi. Līdz ar to viņiem bija liegts piedalīties tautas nobalsošanā. Par to dažkārt pa telefonu tika izteikta neapmierinātība. Mēs paskaidrojām, ka Pilsonības likuma 27.pants nepārprotami nosaka, kāds pilsoņa dokuments ir vajadzīgs.

Nepavisam nevar pārmest Centrālajai vēlēšanu komisijai vai vietējām vēlēšanu komisijām to, ka par maz būtu bijis publiskās informācijas - piemēram, plakātu veidā - par tautas nobalsošanas norisi 13.novembrī. Šoreiz afišējuma bija pat vairāk nekā iepriekš. Gluži cita lieta taču ir pašu politisko partiju aģitācijas veidi un apjomi.

Nesen mēs bijām uzaicinājuši pie sevis pārstāvjus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Uzzinājām, ka ir ļoti daudz pilsoņu, kas nemaz netiecas saņemt Latvijas pilsoņa pasi. Jo sevišķi valsts austrumos, kur šķērsot robežu ar nepilsoņa pasi ir daudz vienkāršāk un lētāk, dodoties uz Krieviju. Lai gan nekur nav nekādu problēmu vai gaidīšanu, lai saņemtu Latvijas pilsoņa pasi. Tātad nav nekādu attaisnojumu pārpratumiem vai nezināšanai.

- Vai šoreiz bija daudz nederīgo balsošanas zīmju?

- Šoreiz balsošanas zīmē ierakstītais jautājums ir bijis pilsoņiem saprotamāks. Tas nav tikai mans viedoklis. Pēc psihologu ieteikuma mēs izcēlām sarkanā krāsā jautājuma būtiskāko daļu.

Turklāt cilvēki ir jau guvuši pieredzi, piedaloties 1998.gada tautas nobalsošanā, kas notika saistībā ar grozījumiem pilsonības likumā. Tātad daudziem ir kļuvis skaidrs, ko nozīmē atcelt likumu vai tā grozījumus.

Nederīgo zīmju skaits bija tikai 0,4 procenti no kopējā urnās iemesto balsošanas zīmju skaita.

Latvijas Republikā kopš divdesmitajiem gadiem ir ierosinātas sešas tautas nobalsošanas, bet tikai viena - 1998.gadā - ir notikusi. Tas, manuprāt, liecina, ka politiķiem un valstsvīriem turpmāk jābūt vēl nosvērtākiem un apdomīgākiem, īstenojot savus nodomus.

- Kad būs zināmi tautas nobalsošanas galīgie jeb oficiālie rezultāti?

- Tos varētu apkopot jau četru dienu laikā. Taču šonedēļ ir arī brīvdiena - valsts svētki 18.novembrī. Tādēļ acīmredzot tautas nobalsošanas oficiālie rezultāti tiks publicēti "Latvijas Vēstnesī" tikai pēc nedēļas - otrdien, 23.novembrī. Un tikai tad Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums attiecībā uz tautas nobalsošanu par pensiju likumu stāsies spēkā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

Tautas nobalsošanas neoficiālie rezultāti 13. novembrī