"Valsts strādā un spēj kļūt bagātāka"

Ministru prezidents Andris Šķēle — sabiedrībai 12. novembrī:

Turpinājums no 1.lpp.

Labojumi, kuri ir izdarīti, bija absolūti nepieciešami. Grozījumi grozījumos varbūt ir precizēti un tuvināti tai pirmajai, ko mēs bijām iesnieguši, bet Saeima bija savulaik lēmusi skatīties radikālāk. Svarīgākais ir tas, ka šis grozījums, kuram ir jāstājas spēkā, atceļ šo netaisno, negodīgo iespēju dažiem pārrēķināt īsā laikā savas pensijas dubultīgi uz citu pensionāru rēķina. Tas ir varbūt pats svarīgākais ieguvums, jo tā ir tā lielākā sūce, caur kuru aizplūst pensionāru nauda, un nav jābrīnās par to, ka mēs nevaram pensijas pēc tam pietiekami strauji palielināt. Es esmu pārliecināts, ka mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri šo situāciju labot, par to ir pārliecināta arī opozīcija, ka grozījumi ir nepieciešami, arī arodbiedrības, pensionāru padome. Kas varbūt nedaudz biedē? Biedē vai ir nesaprotami tas, ka pēdējās dienās ļoti vienojušies ir Bojārs, Jurkāns, Rubiks — šie politiskie darboņi, cilvēki, kas it kā ir no dažādām partijām, manī tā vienošanās rada zināmu satraukumu. Kas tur slēpjas? Viņi paši piekrīt, ka grozījumi ir vajadzīgi, bet tai pašā laikā aģitē par referendumu. Es pats nepiedalīšos referendumā, apmeklēšu vecākus un aicinu darīt to pašu.

— Jūs aicināt cilvēkus nepiedalīties. Mums bija aptauja te, cilvēki zvanīja, kuri piedalīsies vai nepiedalīsies. Mums — vismaz no zvaniem — tā izskatījās, ka vairāk cilvēku tomēr ir gatavi piedalīties referendumā.

A.Šķēle:

— Jā, tādēļ ka pieteikums acīmredzot lielai daļai šķiet tieši tāds, ar šādu mēģina biedēt opozīcija, sakot, ka kādam atņems pensijas vai ko tādu. Visi tagad mēs jau zinām, ka vairākus gadus uz priekšu paredzēts pensijas izmaksāt uz aizņemšanās rēķina. Ja to neapturēs, ja šo sistēmu nesakārtos sociāli godīgi, taisnīgi, tad ir jārēķinās ar to, ka mēs varam nonākt agri vai vēlu nopietnās problēmās. Šobrīd valdība ļoti atbildīgi var pateikt, ka visi var būt mierīgi — pensijas tiks maksātas, saglabātas, tiks likvidēta negodīgā pensiju pārrēķināšanas iespēja, kuru var izmantot ne jau strādnieks Zilupē vai mežsargs Dundagā, vai dzelzceļa sliežu pārmijnieks Jelgavā, bet acīmredzot augstu Rīgas ierēdņu vecāki, varbūt labu juristu vecāki un tamlīdzīgi citādi ar informāciju un dažādām viltīgām iespējām piebaroti cilvēki.

— Mums iepriekšējā runātāja teica, ka tas ir negodīgi — baidīt, ka nebūs pensijas, jo deficīts sociālajā budžetā nav tik liels un tāda situācija kā Krievijā nevar būt šeit.

A.Šķēle:

— Te neviens neko nebaida. Es domāju, taisni otrādi: redzams, ka baida tie, kas aicina piedalīties referendumā un balsot par. Tie jau baida, stāstot, ja grozījumi stāšoties spēkā, tad tikšot atstāts iespaids uz visiem pensionāriem un tikšot visi aplaupīti. Taisni otrādi — valdība izbeigs šo vienas pensionāru daļas un varbūt arī vienas strādājošo daļas potenciālu iespēju iedzīvoties uz citu rēķina. 600 tūkstoši pensionāru nestrādā, bet viņiem ir jāsaņem nožēlojami santīmi tikai tāpēc, ka daļa var izmantot šo iespēju, ir izmantojusi un acīmredzot grib tālāk to izmantot.

— Mums viens zvanītājs tikko ir jautājis: viņam ir maza pensija, viņš nestrādā, ja referendums izgāzīsies, vai viņš var cerēt uz lielāku pensiju?

A.Šķēle:

— Nu, noteikti tā būs lielāka, ja referendums atstās spēkā šos grozījumus, nevis ja tie tiks atcelti. Jo tas nozīmē, ka nākamais mēnesis atkal paietu jaunu grozījumu izstrādāšanai, jo grozījumi vienalga ir nepieciešami. Un atkal mēs lieki iztērēsim kādus sešus miljonus — aptuveni tik liels ir pieaugums, par tik pieaug budžeta deficīts katru mēnesi. Tā ka es vēlreiz varu tikai atkārtot, ka šīs mazās pensiju santīmu lietas balstās uz to, ka budžets ir iztīrīts, izgrābts, bet valdība tomēr ir darījusi visu, lai sakārtotu. Un šie trīs, faktiski jau četri mēneši ir bijuši arī jau pirmās cerības nesošie. Bezdarbs ir reāli krities no 10,1–10,15 procentiem, mēs jau runājam par 9,3 — četru mēnešu laikā ir šāds samazinājums. Veselu gadu Latvijā bija reāls kopprodukta zaudējums, valsts bija palikusi nabadzīgāka; pēdējie četri mēneši uzrāda, ka kopprodukts beidzot pieaug, tas ir, valsts strādā un spēj ko nopelnīt, kļūt bagātāka. Beidzot ir sācis pildīties arī pamatbudžets. Finansu ministrs vakardien uzrādīja šos skaitļus — pirmo reizi šajā gadā pamatbudžetā nauda ir ienākusi saskaņā ar aprēķiniem. Es negribētu, ka šis īsā laikā ļoti intensīvais darbs tiktu kādu laiku atkal kavēts ar opozīcijas populismu, šo Jurkāna, Rubika un Bojāra draudzību.

— Un te Ritas Lingas desmit jautājumi. Mēs neapšaubāmi nevaram tos apskatīt, lai mūs klausītāja atvaino, tikai viens pēdējais jautājums: vai nevajadzētu izdarīt pensiju pārrēķinus, kuri ir saņēmuši šīs lielās pensijas šiem daudzajiem tūkstošiem?

A.Šķēle:

— Ja man jāatbild pilnīgi godīgi, es atbildētu, ka šai radioklausītājai ir pilnīga taisnība. Ļoti daudzi cilvēki ir aicinājuši, lai valdība īstenībā spertu vēl radikālākus soļus un pārrēķinātu atpakaļ visas tās negodīgās pensijas, kas uz citu pensionāru rēķina tika pārrēķinātas pēdējā gadā.

— Un kāpēc jūs to nedarīsit?

A.Šķēle:

— Tādēļ, ka savukārt tā pati opozīcija, kas šobrīd aģitē uz referenduma vajadzību, skaidri un gaiši saka, ka viņi tad griezīsies Satversmes tiesā — vismaz deputāti ir komentējuši tā. Un, galu galā likums tāds bija pieņemts pirms vēlēšanām, pilnīgi populistisks, negodīgs; bet likums bija un cilvēks rīkojās saskaņā ar likumu. Bet sociāli tas ir netaisnīgi, negodīgi, un radioklausītājai ir pilnīga taisnība. Ja man būtu lielāka teikšana šai valstī, es būtu noteikti par to, ka ir jāpārrēķina atpakaļ šīs negodīgi izmaksātās pensijas.

— Mūsu klausītājiem ir daudzi ļoti praktiski jautājumi. Uz tiem mēs šoreiz vairs nevaram atbildēt. Uz tiem bija arī iespēja dzirdēt atbildes iepriekšējā stundā. Otrs liels temats, kam mēs pievēršam uzmanību, ir "Latvijas dzelzceļš". Valsts pilnvarnieki ir izplatījuši paziņojumu, kurā viņi mēģina atspēkot, argumentēt un paust pārmetumus šajā gadījumā arī valdībai. Jūsu komentārs?

A.Šķēle:

— Es paguvu ļoti pavirši un fragmentāri iepazīties ar šo valsts pilnvarnieku paziņojumu. Nu, tas ir vairāk nekā dīvains un vairāk nekā jebkas varbūt apstiprina vajadzību nekavējoties turpināt sakārtot "Latvijas dzelzceļu".

— Kāpēc?

A.Šķēle:

— Viņi min, teiksim, ka pasažieru pārvadājumos privātstruktūrai atdotā biznesa daļa nekad nav nesusi peļņu. Es paskatos izdruku no "Lursoft", cik šajos deviņos mēnešos ir nopelnījusi tā privātā septiņu cilvēku kompānija. Pusmiljons peļņas ir pa deviņiem mēnešiem vien. Un šādu biznesu "Latvijas dzelzceļš" ir atdevis projām. Tātad septiņi cilvēki spēj nopelnīt pusmiljonu, lielais "Latvijas dzelzceļš" nespēj neko nopelnīt. Kaut vai par pārdotajām sliedēm "Kālija parkam" — Gorbunova kungs arī atzīst savā paziņojumā, ka ir pārdots par bilances vērtību bez novērtējuma. Iedomājieties — sliedes, pa kurām brauc katru dienu tūkstošiem riteņu pāri, tātad apmēram pieci vai vairāki miljoni tonnu kālija tiek ievests vien — tās pārdot pat bez auditora vērtējuma! Un kāds vēl mēģina stāstīt: ziniet, varbūt te kaut kā ir vienādi nosacījumi. Nekas te nav bijis vienāds! Es esmu priecīgs, ka ir izdevies apturēt pasažieru maršrutu slēgšanu, uz ko bija sadūšojušies valsts pilnvarnieki un Zorgevica kungs.

— Pilnvarnieku pārmetums ir par subsīdijām. Jūs esat minējis, ka viņi ir saņēmuši daudzus miljonus subsīdijās. Valdība jeb, teiksim tā, Latvijas valsts nepavisam nav tā subsidējusi. Cik gadu "Latvijas dzelzceļš" raudāja par to, ka viņiem nav šīs subsīdijas!

A.Šķēle:

— Es esmu vairāk nekā izbrīnīts par viņu paziņojumiem. Jāatšķir vaļā viņu pašu valdībā iesniegtais "Latvijas dzelzceļa" restrukturizācijas analīzes materiāls, kurā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka no 1991. līdz 1999.gadam valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" pamatlīdzekļos ir ieguldījusi 150 miljonus latu naudas. Kas tad to ir ieguldījis — kāds privātais ienesis valsts akciju sabiedrībā?

— Cik es saprotu, valsts nedeva nekad budžetā subsīdijas?

A.Šķēle:

— Jā, bet, ja valsts akciju sabiedrība savu peļņu un savus līdzekļus arī no ārkārtas ieņēmumiem ir novirzījusi pamatlīdzekļu atjaunošanai un — 150 miljoni ieguldīti, kas tad tā ir — kāda privāta nauda bijusi, tā nav valsts nauda.

— Tā ir acīmredzot no kravu pārvadāšanām nākusi.

A.Šķēle:

— Man ir pilnīgi vienalga, no kurienes, bet 150 miljoni ir viņu pašu atskaites materiālos, un skatīsimies arī, kā tie ir izlietoti.

— Ar to acīmredzot nav pieticis.

A.Šķēle:

— Tā ir cita lieta, kā te var pietikt, ja pārdod labāko daļu no sava biznesa, ja izšeptē labākos maršrutus, ja turpina šādi bezatbildīgi tirgot lokomotīves, kas, manā uztverē, jau ir pat drusku starptautiska afēra. Pārdod lokomotīves it kā uz Krieviju, nomaksā kāda angļu kompānija, un galu galā lokomotīves aizbrauc uz Ventspili. Kā tas viss izskatās? Vairāk nekā dīvaini. Un paldies visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas man ir pauduši noteiktu un precīzu atbalstu, ko es esmu saņēmis, — paldies! Un neļaušu piekopt šo bezatbildīgo politiku, kas balstās faktiski tikai uz ideoloģiju — kravas — pirmā vietā, cilvēki — otrā, maršrutu ciet, pēc tam sliedes projām; un viss ir beidzies! Nebeigsies tā!

— Jūs paužat aizdomas par nelikumībām, par ļaunprātību, mēs tādā gadījumā gan varam prasīt — ja tā tiešām ir, vai tas neprasa pēc atbildības un jau ļoti konkrētas atbildības, kriminālatbildības.

A.Šķēle:

— Es domāju, tur būs konkrēta atbildība, konkrētiem cilvēkiem būs jāsniedz arī paskaidrojumi attiecīgajās iestādēs.

— Vai ar paskaidrojumiem būs gana?

A.Šķēle:

— Redziet, kvalifikāciju jau neveic vairs valdība, to dara tiesu sistēma.

— Ozolas kundzes vēstuli es nodošu premjeram, jautājums no Viļakas nācis, viņa ir izrēķinājusi, ka šobrīd pašvaldību ierēdņu skaits ir krietni lielāks, nekā kādreiz, viņasprāt, stipri nevajadzīgs — viņa to vērojusi no savas personiskās dzīves. Vai jūs ko domājat darīt, lai samazinātu pašvaldību ierēdņu skaitu?

A.Šķēle:

— Paldies par vēstuli, saprotu, ka arī Latgales pusē cilvēkiem nav vienaldzīgi šie jautājumi: cik ierēdņu ir pašvaldībās. Jautājums ir arī par administratīvi teritoriālo reformu, par efektīvāku modeli, par mazāku ierēdņu skaitu, par atbildīgākiem ierēdņiem — tas ir ļoti aktuāls, un mēs pie tā strādāsim burtiski janvārī, februārī visnotaļ noteikti, lai pieliktu zināmu punktu.

— Rulles kundzes vēstuli es arī nododu premjeram, domāju, ka atbilde būs. Leona kungs jautā saistībā gan ar vilcieniem: pirms pāris nedēļām bija saruna par politiski represētajiem. Viens no jautājumiem bija par to, vai viņiem paliek vai nepaliek tālāk iespējas izmantot dzelzceļa transportu, jo tādas bija. Jūs teicāt, ka cilvēki var būt mierīgi — es mēģinu citēt jūsu teikumu — viss būs pa vecam. Viņš šobrīd ir atšķīris "Latvijas Vēstnesi" un lasa, ka viņiem tomēr šobrīd 50 procenti būs jāmaksā.

A.Šķēle:

— Viss ir palicis pa vecam, es varu nomierināt. Tātad arī Gorbunova kungs, valdības sēdē ziņodams, precīzi atzīmēja, ka valdība saglabā savu politiku šajā jomā. Vai nu "Latvijas Vēstnesī" ir kļūda, vai tā rinda varbūt nav tā lasīta. Varu pateikt, ka kārtība attiecībā uz represētajiem nav mainīta.*

— Nākamais ļoti smagais jautājums, man tas ir kādu trešo nedēļu pēc kārtas — mēs nekad netiekam līdzi tam, bet nu tas ir samilzis, runa ir par kooperatīviem Rīgā, kuriem joprojām nepieslēdz siltumu un kuru dēļ cilvēki dzīvo aukstumā. Te ir runa konkrēti par Pleskodāli, kur, piemēram, 90 procentus kooperatīvs esot samaksājis "Rīgas siltumam", bet kurš vienalga atsakās pieslēgt siltumu. Cilvēki saka, viņiem 18.novembris būšot ļoti bēdīgs, jo viņi sals. Vai ir kaut kādā veidā tīri cilvēciski domāts par cilvēkiem, kas dzīvo kooperatīvu mājās?

A.Šķēle:

— Šie cilvēki ir kļuvuši par ķīlniekiem acīmredzot, gan savai kooperatīva vadībai, gan Rīgas pašvaldībai. Man jākonstatē ar skumjām: ja šobrīd, 12.novembrī, Rīgā vēl nav pieslēgtas mājas, un cilvēki ir samaksājuši, acīmredzot man ir jālūdz pašvaldību lietu ministrs un ekonomikas ministrs iepazīties tieši ar šo Pleskodāles gadījumu. Es to izdarīšu.

— Vēl vispārinot gribu teikt, ka šīs lietas noteikti kļūs arvien aktuālākas, rēķinoties ar to, ka nebūs namu pārvalžu, radīsies arvien jauni namu apsaimniekotāji. Un cilvēki bieži vien vairs nespēj tālāk paši kontrolēt vai saprast, kur viņi dzīvo, bieži vien tiek izēsti no šiem dzīvokļiem ārā. Šis jautājums ir pietiekami aktuāls viņiem.

A.Šķēle:

— Acīmredzot jautājums radies arī nepareizas un neprecīzas informēšanas dēļ, jo cilvēkam tomēr būtu jāzina, ka mājai mainās īpašnieks, viņam būtu jāzina skaidri nosacījumi uz priekšu, kādā periodā kas ir paredzams. Te es tikai varu iestāties vēlreiz par to, ka sabiedrībai ir tiesības zināt visu. Mums vienkārši ir jānovērš šāda situācija, lai cilvēki nekļūst par ķīlniekiem negodīgiem namu apsaimniekotājiem.

— Nesen mēs runājām par to, ka pirmās grupas invaliditātes pensijai kopš dzimšanas tiek pieprasīts darbs stāžs. Jūs toreiz izbrīnījāties, teicāt, ka ir jāpārbauda. Mūsu klausītāja šodien atkal jautā: vai jūs esat pārbaudījis?

A.Šķēle:

— Neesmu, neesmu tiešām pārlasījis, vai man ir saņemta atbilde, ko es esmu pieprasījis. Es paskatīšos un droši vien kādā no raidījumiem mēs varēsim to precīzāk izrunāt. Es, protams, būtu priecīgs, ja tieši Latvijas radio vienu speciālu raidījumu par sociālajām lietām organizētu arī ar labklājības ministru, kurš spētu, neskatoties papīros, atbildēt, jo viņš šajā konkrētajā lauciņā noteikti labāk orientēsies par mani.

— Jautājums ir par jaunajām pasēm. Cilvēks rēķina, ka viņam jāmaina pase, vai nu tā ir pilna, vai arī vienkārši derīguma termiņš — 2001.gads — ir pēdējais. Kāda ir situācija ar jauno pasu izgatavošanu — būs nauda, būs pases?

A.Šķēle:

— Ļoti liela summa ir pieprasīta šo jauno pasu izgatavošanai, un valdība tādēļ pirmajā skatījumā atdeva atpakaļ šo projektu. Iedomājaties kopumā bija runa par 19 miljoniem latu. Es nezinu, vai mums ir tik būtiski šobrīd mainīt visiem atkal pases. Es arī netaisos mainīt savu pasi. Es jūtos lepns ar savu pasi, kas man ir, tā mani pilnībā apmierina, ja tur nav kas pietiekami moderns, elektroniski lasāms — nu, varbūt var arī savādāk. Jā, es zinu, ka konkurss ir beidzies, bet droši vien papriekšu vajadzēja atrast naudu un tad sludināt konkursu. Vienmēr ir tā absurdā situācija.

— Viens klausītājs mums jautā: ja no budžeta 600 tūkstoši tiek iedalīti Nekustamā īpašuma aģentūrai — viņam tas šķiet neloģiski — vai naudai nebūtu jānāk no aģentūras budžeta?

A.Šķēle:

— Nekustamā īpašuma aģentūra ir būtisks nodokļu maksātājs. Es nezinu, par kuriem 600 tūkstošiem ir runa. Aģentūra izpilda vēl pakalpojumus uz ārpusi — sniedz pakalpojumus Privatizācijas aģentūrai, kas savukārt pieprasa dažādus zemes un nekustamā īpašuma sakārtošanas darbus — varbūt par kaut ko tamlīdzīgu ir runa.

— Runājot par pensiju indeksāciju, mums ir atrakstījusi viena klausītāja, viņasprāt, neloģiski, ka tiem, kam pensija aprēķināta no 1997. līdz 1998.gadam, indeksācija nenotiek, jo esot paskaidrots, ka pie pārrēķināšanas jau bijusi ierēķināta indeksācija. Viņa jautā: kā tas sanāk, ka ierēdņi ir gaišreģi, zina, kāda būs indeksācija nākamajos gados?

A.Šķēle:

— Indeksācijas apjomu nosaka prognozējamais inflācijas lielums, tā ka noteikti valdībai ir jāspēj pateikt, cik liela mūsu inflācija būs. Bet vēl jo vairāk tāpēc, ka šādas dažādas jocīgas normas ir šajā pensiju likumā pašlaik, es aicinu, lai ātrāk stājas spēkā grozījumi. Es personīgi — vēlreiz saku — nepiedalīšos referendumā, lai ātrāk beidzas šis haoss ap pensijām. Vakardien man žurnālists uzdeva jautājumu, pēc viņa informācijas, ap 200 tūkstoši latu ieguldīts reklāmā. Kur nabadzīgā sociāldemokrātu partija, strādnieku interešu "aizstāve", ir ņēmusi šo naudu? Kas notiek? Valdība nevar atļauties par nodokļu maksātāju naudu šādas kampaņas taisīt. Mūsu lieta ir taisna, un mēs vēlamies, lai ātrāk būtu sakārtota pensiju sistēma un lai pensionāri netiek taisīti par ķīlniekiem. Un paldies visiem tiem pensionāriem, arī Pensionāru padomei, kas izteikusi atbalstu, ka ātrāk ir jāstājas spēkā šiem pensiju grozījumiem!

— Nu ko, paldies arī klausītājiem par atsaucību! Paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

.......................

* Ka tas tā, to liecina arī Ministru prezidenta teiktais, kas lasāms "Latvijas Vēstnesī" 2.novembrī, Nr.258/361, 28.lpp. — "LV" red.