— tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri

Piektdien, 12. novembrī, izglītības un zinātnes ministre Silva Golde tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un apsprieda izglītības aktualitātes, kā arī pārrunāja situāciju Latvijas Republikas izglītības sistēmā kopumā.

Sarunā S.Golde informēja V.Vīķi–Freibergu par Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, darbību un pašreizējo situāciju izglītības sistēmas reformu gaitā.

Valsts prezidente uzsvēra, ka izglītības sistēmas attīstību uzskata par vienu no svarīgākajām savas darbības jomām, jo izglītība ir valsts labklājības pamatā. S.Golde augstu novērtēja Valsts prezidentes pausto vēlmi izvirzīt izglītības jautājumus kā prioritārus.

Valsts prezidente interesējās par vēstures mācīšanu skolās, uzsverot vienu no G.Ulmaņa nodibinātās Vēstures komisijas darbības mērķiem — popularizēt vēstures izpēti un mācīšanu skolās.

Tikšanās laikā apspriesta arī mazo skolu nākotne Latvijā. Prezidente pauda viedokli, ka nedrīkstētu noteikt konkrētu skolēnu skaitu kā rādītāju skolas darbības nepieciešamībai. Pēc V.Vīķes–Freibergas sacītā, jāizvērtē katras skolas loma pagasta kultūras un sociālajā dzīvē.

V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu no Latvijas skolotājiem, kurās paustas bažas par izglītības kvalitātes krišanos nelielā pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu trūkuma dēļ. Prezidente pauda izpratni par šo situāciju, kā arī viedokli, ka skolotāju darba apmaksa ar laiku būtu jāsamēro ar vidējo valsts iestāžu darbinieku algām.

Tika pārrunātas izglītības sistēmā paredzamās izmaiņas, kas saistītas ar skolēnu pārslodzes novēršanu, klašu piepildījumu un mācībiestāžu tīkla sakārtošanas nepieciešamību. Ministre sniedza informāciju par aktuālākajiem jautājumiem izglītības sistēmā un ministrijas darbā, īpaši akcentējot pedagogu darba samaksas palielināšanas nepieciešamību saistībā ar 2000.gada valsts budžetu.

Valsts prezidente izvirzīja vairākus neatliekami risināmus jautājumus, tai skaitā nepieciešamību nodrošināt mācību procesa turpināšanu un normālus dzīves apstākļus bijušās RAU studentiem, kam tagad mācības jāturpina dažādās augstskolās. Pārrunāta holokausta temata mācīšana vēstures kursā un citi Latvijas vēstures mācīšanas jautājumi.

V.Vīķe–Freiberga apliecināja ministrei ieinteresētību sekot līdzi valsts izglītības sistēmas sakārtošanai. Abas puses vienojās par turpmākām tikšanās reizēm, kurās tiktu pārrunātas izglītības sistēmas sakārtošanas norises, problēmas un notiktu savstarpēja informācijas apmaiņa.

Valsts prezidenta preses dienests, Gunda Ignatāne, ministres padomniece sabiedriskajās attiecībās

— sarunā ar Latvijas novadu jauniešiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piektdien, 12. novembrī, Rīgas pilī tikās ar jauniešiem no visiem Latvijas novadiem.

Uzrunājot vecāko klašu skolēnus, Valsts prezidente aicināja katru no viņiem izteikties par to, kā jaunieši izjūt sasaisti ar valsti, kā izprot valsts svētkus 18. novembrī un to nozīmi, kādu vēlas redzēt Latviju jaunajā gadsimtā.

Valsts prezidente vēlējās uzzināt, kādi ir jauniešu mērķi un šodienas aktivitātes, jo viņi ir tie, kas pēc dažiem gadiem jau lems par Latvijas nākotni. V.Vīķe–Freiberga pauda gandarījumu, ka jaunieši aktīvi iesaistās savas skolas un novada pasākumos, risina ar jauniešu izglītību saistītus jautājumus. Pēc Valsts prezidentes sacītā, šādi jaunieši rada pārliecību, ka Latvijas nākotni veidos spējīgi un gaiši cilvēki.

Jaunieši stāstīja Valsts prezidentei par to, kā viņi svin un paši iesaistās valsts svētku rīkošanā savās skolās un ģimenēs. Skolēni arī izteicās, kā, pēc viņu domām, var stiprināt Latvijas jauniešu patriotismu, kā arī atzina skolotāju atalgojuma maiņas nepieciešamību. Jaunieši pauda vēlmi iegūt vēl vairāk informācijas par tālāko studiju iespējām.

Valsts prezidenta preses dienests

— vakar, 15. novembrī, preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

— Kā jūs vērtējat to, ka viena no valsts augstākajām amatpersonām — Ministru prezidents — aicināja boikotēt referendumu?

— No vienas puses, tā bija viņa attieksme pret referendumu kā demokrātijas izpausmi. No otras puses, viņš parādīja arī savu attieksmi kā Ministru prezidents un kā politiķis. Vēlētājiem bija izvēle — sekot vai nesekot šiem viņa aicinājumiem.

— Ja Latvijai būs grozījumi pensiju likumā, vai tas neradīs kādas domstarpības ar starptautiskajām institūcijām, kas mūsu valstij aizdod pensiju izmaksām naudu?

— Lai uzlabotu starptautisko kreditoru attieksmi pret Latviju, vissvarīgāk būtu uzlabot mūsu ekonomisko stāvokli, sekmēt ražošanu un palielināt mūsu nacionālo kopproduktu. Un gādāt, lai visi nodokļi ieplūst valsts kasē, lai tur būtu paredzamie un nepieciešamie ienākumi. Tas būtu daudz drošāks veids mūsu starptautisko kredītu nodrošināšanai. Protams, kopumā liels procents no valsts tekošajiem līdzekļiem tiek izdots pensijām, ja tas vēl jādara uz aizdevuma pamata, tad tas valsts ekonomikai nav labvēlīgi. Tas valsts ekonomiskajam stāvoklim nav labs rādītājs.

— Vai, jūsuprāt, skolotāju streiks līdzšinējā valdības attieksmē pret izglītību kaut ko mainīs?

— Runāju ar izglītības un zinātnes ministri Silvu Goldi, viņa man teica, ka Ministru kabinetā notiek aktīvi mēģinājumi sameklēt citos valsts budžeta posteņos līdzekļus, kurus varētu pārskaitīt izglītības kontā un tādējādi rast iespēju paaugstināt skolotāju algas. Tātad zināmas aktivitātes valdībā un Ministru kabinetā notiek, lai kaut ko vēl uzlabotu. Taču jau tagad ir diezgan skaidrs, ka šie uzlabojumi nevarēs sasniegt to līmeni, ko pati ministre bija lūgusi — tos 29 miljonus, kas pēc viņas aprēķiniem būtu bijuši vajadzīgi, lai pilnībā apmierinātu visas prasības un vajadzības. Kas pēc tam notiks, to tagad ir grūti prognozēt.

— Vai jūs atbalstītu skolotāju streiku arī tad, ja tas ilgtu nedēļu vai pat ilgāk?

— Demokrātijā tiem, kas strādā, ir tiesības streikot. Tā ir viņu brīva izvēle. Ja skolotāji uzskata, ka viņu darba apstākļi ir neapmierinoši, ja viņi uzskata, ka viņu darba devēji, šinī gadījumā — valsts un pašvaldības — nav spējuši radīt normālus un strādājošos apmierinošus darba apstākļus, tad pēc visiem demokrātijas principiem viņiem ir tiesības streikot tik ilgi, cik viņi to uzskata par vajadzīgu. Un es neredzu nekādu iespēju šīs viņu tiesības apšaubīt.

— Jautājums par Eiropas Savienību. Vai Somijas prezidentūras laikā Latvija var cerēt, ka mūsu ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā būs vieglāks?

— Uz to ir ļoti grūti atbildēt, jo Eiropas Savienības lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, ļoti plašā lokā. Tomēr prezidentūrai ir ļoti svarīga loma. Šajā gadījumā mēs varam droši apgalvot to, ka Somijas prezidentūra noteikti Latvijai ir bijusi labvēlīga. Cik nu prezidentūra spēj šādus procesus ietekmēt, tik Somijas prezidentūra ir darījusi, lai nogludinātu mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Un es domāju, ka tas ir arī Somijas prezidenta Marti Ahtisāri personīgais nopelns.

— Valsts prezidente, sakiet, lūdzu, ar kādu krāsu jums asociējas šis gads Latvijas politikā un ekonomikā?

— Tāda doma man nav ienākusi prātā. Man žēl, bet tādā veidā manas domas nedarbojas.

— Lai neietekmētu citus, jūs pirms referenduma neatklājāt, kā jūs balsosit. Vai tagad jūs to varat pateikt?

— Tagad arī es to neteikšu. Tāpēc, ka tas ir mans personiskais noslēpums kā pilsonei.

— Jūs esat atdevusi atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Valsts valodas likumu. Pēc deputātu domām, visdziļākās pretrunas rada jūsu iebildums pret likuma normu par publiskajiem uzrakstiem tikai valsts valodā. Vai šo savu prasību aizstāvēsit, arī tiekoties ar Saeimas komisiju?

— Nav tā, ka es to būtu izraudzījusies kā īpaši man tuvu vai interesantu risinājumu. To pieprasa mūsu starptautiskās saistības un likuma punkti, kas paredz, ka valsts drīkst iejaukties privātās sfēras darbībā un lēmumos tikai ar īpašām atrunām. Šis ir tas grūtākais jautājums visā Valsts valodas likumā: kā formulēt likumus un reglamentus un arī no tiem izrietošos normatīvos aktus, kas nosaka, kāda izskatīsies publiskā telpa Latvijā. Un kāda loma tur varētu būt eventuālām svešvalodām? Es lūdzu komisiju pie šī jautājuma atgriezties un izvērtēt, mēs to vēl paredzam pārrunāt arī tieši mūsu tikšanās laikā. No vienas puses, mēs maksimāli vēlamies aizstāvēt latviešu valodas tiesības. Un es personīgi arī nevēlētos, lai atgrieztos tie laiki, kad Latvijā daudzās vietās bija uzraksti tikai krievu valodā, bet tagad, piemēram, būtu uzraksti norvēģu vai angļu valodā. Mēs vēlētos, lai Latvijā publiskās vietās būtu uzraksti latviešu valodā. Domāju, ka par to vismaz man nekādu šaubu nav. Jautājums ir kā šo latviešu vēlmi savienot ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Kā tas varētu tikt formulēts, lai likums savā prasībā, savā pantā spētu atbilst tiem starptautiskajiem kritērijiem, kādus no mums pieprasa mūsu vēlme iestāties Eiropas Savienībā, bet tajā pašā laikā, lai normatīvo aktu detaļas Valsts valodas likuma lietošanai, par kuriem ir atbildīgs Ministru kabinets, mums atļautu arī maksimāli aizsargāt latviešu valodu. Tas ir ļoti grūti sasniedzams līdzsvars, bet es ceru, ka Saeimai izdosies atrast tādu formulējumu, kas atbildīs gan Eiropas Savienības prasībām, gan latviešu valodas aizstāvības vajadzībām.

— Vai jums šogad ir paredzamas vēl kādas ārzemju vizītes?

— 1. decembrī dodos darba vizītē uz Zviedriju, kur paredzēta tikšanās ar Zviedrijas karali, ar ministru prezidentu, viesošanās Zviedru institūtā, arī kādā zviedru skolā un vēl dažās vietās — vizītes programma ir diezgan intensīva. Vēl decembrī ir paredzēta vizīte Polijā, šīs vizītes detaļas tiek saskaņotas, tai vēl nav zināms datums. Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis dažādās tikšanās reizēs ir uzsvēris savu vēlmi un atkārtojis ielūgumu man apmeklēt Poliju pirms gada beigām tādā pašā darba vizītē, ar kādām tad es līdz gada beigām būtu bijusi mūsu galvenajās kaimiņvalstīs un sabiedrotajās. Tātad — no Somijas līdz Polijai un kaimiņzemē pāri jūrai — Zviedrijā. Tas visas mums ir ļoti draudzīgas kaimiņvalstis, tās visas atbalsta Latvijas centienus iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Ar Zviedrijas un Polijas vizītēm mēs tad būtu stiprinājuši savas saites ar tuvākajiem kaimiņiem un sabiedrotajiem.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Pēc ieraksta "LV" diktofonā