Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa sēdē

MK: Par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā 

Ministru kabinets 24.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 587 pilsonības pretendenti, to skaitā 21 viņu nepilngadīgais bērns.

No 566 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 9% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

25% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 566 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 21 pilsonības pretendents, kurš naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 122 612 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 1652 personas.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu 

Ministru kabinets 24.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Ceļu muzeja vadītājam Hamilkāram Sviķim par nozīmīgu ieguldījumu Ceļu muzeja izveidošanā un ceļu nozares vēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu H.Sviķim pasniedz satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles renovācijai

24.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles renovācijai”.

MK rīkojuma projekts paredz piešķirt 10 000 latu finansējumu Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta padomei O.Kalpaka pamatskolas Varoņu zāles renovācijai – tehniskā projekta izstrādāšanai un zāles elektroenerģijas un krāšņu atjaunošanai.

Varoņu zāles atjaunošana būs ieguldījums Latvijas militārās vēstures liecību saglabāšanā, tā kalpos par vēsturiski izglītojošu objektu, atspoguļojot Latvijas Atbrīvošanās cīņas un to dalībniekus.

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā

24.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK instrukcijas projekts “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā”.

Apstiprinātais MK instrukcijas projekts nosaka juridiskus pamatnosacījumus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesaistīšanai sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā miera laikā sauszemes teritorijā.

Līdz šim NBS un Valsts policijas sadarbību minētajā jomā noteica tikai iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas nebija saistoši citai institūcijai. Tāpēc bija jāizstrādā dokuments, kas definē koordinācijas principus.

Sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanas gadījumu skaits palielinās, un parasti palīdzību šajos gadījumos sniedz NBS sapieri. Pieredze rāda, ka sprādzienbīstamā vietā īpaši svarīga ir NBS personāla rīcības koordinācija ar citu valsts iestāžu, pirmām kārtam – Valsts policijas, pārstāvjiem. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu NBS veic saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā

Ministru kabineta sēdē 24.aprīlī tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais ziņojums par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību un, ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, atbalstīts arī turpmāk Latvijā saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot sabiedrības un uzņēmēju pausto viedokli un argumentus, rosināja Ministru kabinetam pieņemt lēmumu atbalstīt arī turpmāk Latvijā pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ, vienlaikus norādot, ka ES dalībvalstu rīcībai jābūt identiskai.

Ekonomikas ministrija līdz 2007.gada 30.aprīlim iesniegs Eiropas Komisijai Informatīvajā ziņojumā ietverto situācijas izvērtējumu Latvijā saistībā ar pāreju uz vasaras laiku.

Informatīvajā ziņojumā tika ietverts situācijas raksturojums Latvijā, kā arī pieejamā informācija par situāciju citās ES valstīs, apkopots iedzīvotāju un uzņēmēju viedoklis par pārejas uz vasaras laiku ietekmi un sniegti priekšlikumi turpmākajai rīcībai.

Lai sagatavotu viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija konsultējās ar citu nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī veica iedzīvotāju aptauju internetā.

Pēc nozares ekspertu sniegtajām ziņām, pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ kopumā nav vērojama būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – enerģētikas un transporta nozarē ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska; savukārt tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām.

Sabiedrības viedoklis par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ nav viennozīmīgs. Kaut saskaņā ar veiktajām aptaujām internetā aptuveni 60% iedzīvotāju uzskata, ka nav nepieciešams turpmāk pāriet uz vasaras laiku, vēstulēs un telefona sarunās iedzīvotāji vairāk minējuši pozitīvos ieguvumus un sniegtās iespējas.

Iedzīvotāji kā galvenos pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ negatīvos aspektus min ierastā bioritma izjaukšanu gan sev, gan mājlopiem. Tāpat pēc laika pārgriešanas daži cilvēki arī izjūt diskomfortu, tomēr vairumā gadījumu tas ir īslaicīgs.

Vienlaikus iedzīvotāji min vairākus aspektus, kas pozitīvi ietekmē viņu dzīvi un ievērojami paplašina darba laika efektīvāku izmantošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Pārejot uz vasaras laiku un atpakaļ, vasarās vakari ir ilgāk gaiši, kas ļauj ilgāk izmantot aktīvā tūrisma piedāvājumus, kā arī dod iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni brīvā dabā. Šo apstākli kā ļoti pozitīvu min arī ārsti, kuri uzsver, ka aktīvā atpūta svaigā gaisā veicina gan fiziskās, gan emocionālās pašsajūtas uzlabošanos cilvēkiem.

Daudzi cilvēki kā būtisku argumentu norādījuši iespēju pēc darba dienas beigām vēl nodarboties ar lauksaimniecības darbiem, t.i., saimniekot mazdārziņos.

Savukārt lauksaimnieki uzsvēruši iespēju efektīvāk izmantot agrās rīta un vēlās vakara stundas zemkopības darbu veikšanai, kas ir īpaši nozīmīgas karstās vasaras dienās.

Informatīvo ziņojumu ministrija saskaņojusi ar Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministriju, kā arī Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par izmaiņām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likumā

Lai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) sfēru sakārtotu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām, valdība 24.aprīlī apstiprināja grozījumus OCTA likumā. Izmaiņas ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām nodrošinās pilnīgāku zaudējumu kompensāciju.

Grozījumi likumā skars saskaņoto paziņojumu lietošanu, apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību, garantijas fonda līdzekļu administrēšanu un citas normas. Līdz ar grozījumiem OCTA likumā tiks ietvertas vairāku ES direktīvu prasības, kā arī veiktas redakcionālas izmaiņas.

Atbilstoši plānotajām izmaiņām apdrošinājuma ņēmējs saskaņotā paziņojuma veidlapas varēs saņemt, ne tikai noslēdzot apdrošināšanas līgumu, bet arī uzrādot ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošai personai, kas cietusi ceļu satiksmes negadījumā Eiropas Ekonomikas zonas valstī, būs tiesības iesniegt prasību Latvijas Republikas tiesā pret negadījumā vainīgās personas apdrošinātāju vai pret tā pilnvaroto pārstāvi.

Paplašināta ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja atbildība pret satiksmes negadījumā cietušajām personām, cietušo lokā bez gājējiem iekļaujot arī velosipēdistus un citas personas, kas neizmanto transportlīdzekli.

Tāpat, pieļaujot iespēju nākotnē atteikties no apdrošināšanas līguma rakstiskās formas, likumā tiek precizēta apdrošināšanas līguma definīcija.

Papildus izmaiņām OCTA likumā būs jāveic grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumos Nr.195 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”.

Grozījumu projekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar biedrību “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” un tās biedriem.

Paredzams, ka grozījumi likumā stāsies spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

 

FM: Par iekšējā audita struktūrvienības darba regulēšanu

24.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto MK instrukciju, kas reglamentēs iekšējā audita struktūrvienības darba organizāciju, plānu izstrādi, iekšējā audita veikšanas procesu un tā dokumentēšanu.

Instrukcija paredzēs, kā veicama iekšējā audita darba dokumentu sagatavošana un iekšējā audita lietas kārtošana, konsultāciju dokumentēšana un iekšējā audita pārskata sagatavošana, kā arī kādas ir iekšējā audita struktūrvienības darba kvalitātes nodrošināšanas prasības. Līdz ar Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tika atzīti arī Finanšu ministrijas izdotie ārējie normatīvie akti, tai skaitā Finanšu ministrijas 2003.gada 29.decembrī izdotā “Iekšējā audita rokasgrāmata”. Tādējādi šīs jomas regulējumam bija nepieciešams izdot atbilstošu MK instrukciju. Tajā iestrādātas rokasgrāmatas normas iekšējā audita struktūrvienību darbības jomā.

 

FM: Par normatīvās bāzes izstrādi stratēģiskā un vidēja termiņa budžeta plānošanā

Finanšu ministrija (FM) līdz 2007.gada 1.septembrim turpinās darbu pie Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekta par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm stratēģiskās un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanai. Tā 24.aprīlī lēma valdība, veicot atbilstošos grozījumus rīkojumā “Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”.

Lai sagatavotu MK rīkojuma projektu, FM tika izveidota starpministriju darba grupa, kas, izvērtējot pašreizējo situāciju, vienojās izstrādāt jaunas pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, nevis grozīt šobrīd spēkā esošās rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma ir ļoti komplicēta, un šobrīd izstrādāto jauno rezultātu un rezultatīvo rādītāju pamatnostādņu projektā piedāvātie risinājumi ir jāizvērtē plašākā kontekstā, piemēram, apzinot stratēģiskās plānošanas, vidēja termiņa budžeta plānošanas un institūciju darbības efektivitāti.

Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705 “Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu” Valsts kancelejai sadarbībā ar visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem līdz 2007.gada 1.septembrim ir jāaktualizē metodiskie ieteikumi iestāžu darbības stratēģiju izstrādei. Darbojoties saskaņoti pie abiem dokumentu projektiem vienlaikus, tiktu radīta iespēja veidot saskaņotu stratēģiskās plānošanas un rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu. Rezultatīvo rādītāju pamatnostādņu izstrādes termiņa pārcelšana neradīs kavējumus vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanā.

Valdība 2006.gada 14.septembrī apstiprināja FM piedāvātās koncepcijas “Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”, paredzot trīs gadu budžeta plānošanas ietvara noteikšanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu griezumā, kā arī plānošanu vienam gadam programmu, apakšprogrammu un ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par informatīvo ziņojumu par narkotiku apkarošanu

Ministru kabinets 24.aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam īstenošanu 2006.gadā.

Informatīvais ziņojums atklāj, ka 2006.gadā tieši puses – 24 – plānoto pasākumu ieviešana noritējusi saskaņā ar programmā paredzēto, bet atlikušie 24 pasākumi 2006.gadā nav tikuši ieviesti programmā paredzētajā apjomā vai nav uzsākta to ieviešana vispār. Visiem neieviestajiem pasākumiem ir nepieciešami papildu līdzekļi, kas 2006.gadā nav piešķirti.

Ziņojumā īpaši uzsvērtas problēmas pasākumu ieviešanā, kas saistītas ar Tieslietu ministrijas kompetencē esošajiem pasākumiem atkarīgo ieslodzīto ārstniecības iespēju nodrošināšanā, profilakses programmu ieviešanā un nelegālo narkotiku izplatības apkarošanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā ieslodzījumu vietās. Tāpat uzsvērtas problēmas atkarīgo bērnu ārstniecības iespēju palielināšanā, kā arī minēti četri Iekšlietu ministrijas pārziņā esošie pasākumi saistībā ar Narkotiku apkarošanas biroja personāla skaita palielināšanu, tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu un tiesu medicīnas ekspertīžu centra tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, kuru risināšanu 2007.gadā nolemts realizēt IeM jau piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

Ziņojumā pozitīvi novērtēta Labklājības ministrijas aktivitāte likumdošanas jomā, kuras rezultātā ar 2007.gada 1.janvāri ir paplašināts valsts apmaksātas sociālās rehabilitācijas saņēmēju loks, nosakot, ka bezmaksas rehabilitāciju ir tiesīgi saņemt ne tikai bērni (kā iepriekš), bet arī pieaugušie.

Tāpat kā pozitīvs secinājums ziņojumā konstatēts, ka 2006.gadā dažas atbildīgās ministrijas un iestādes ir centušās nodrošināt atsevišķu programmas uzdevumu izpildi tām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros – bez papildu līdzekļu piešķiršanas. Taču vienlaikus konstatēts, ka neviens no šiem centieniem 2006.gadā nav spējis nodrošināt pilnīgu attiecīgā uzdevuma vai tā atsevišķā posma ieviešanu tādā apjomā, kā paredzēts valsts programmā.

Analizējot narkotiku izplatības un narkomānijas tendences pārskata periodā, secināts, ka, pēc Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sekretariāta rīcībā esošajiem operatīvajiem datiem, 2006.gadā reģistrētā saslimstība ar narkotisko un psihotropo vielu atkarību pieaugusi apmēram par 20% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Par 7% pieaudzis pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar opioīdu atkarību – 2005.gadā šādu pacientu skaits bija 51% no visiem pirmreizēji reģistrētiem atkarīgajiem, bet 2006.gadā – 57% no visiem pirmreizēji reģistrētiem atkarīgajiem. Pieaudzis arī pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar vairāku vielu intoksikācijām vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu.

Narkotiku nelegālās aprites jomā 2006.gadā jaunas būtiskas tendences nav novērotas. Līdzīgi kā pēdējos gados valstī saglabājas stabils sintētisko narkotiku – amfetamīna tipa stimulantu – pārsvars, kā arī pieaudzis heroīna īpatsvars nelegālo narkotiku tirgū. Nav ievērojamu izmaiņu arī narkotiku cenās nelegālajā tirgū.

2006.gadā konstatēti trīs gadījumi, kad no narkotiku nelegālās aprites izņemta sevišķi bīstamā narkotiskā viela 3-metilfentanils jeb tā sauktais baltais ķīnietis.

Ar katru gadu palielinās konspirācijas un piesardzības līmenis narkotiku realizācijas jomā, ir vērojama narkotiku dīleru mobilitātes palielināšanās, proti, samazinās tirdzniecība no dzīvokļiem un palielinās tirdzniecība sabiedriskās vietās, no transporta, sarunājot tikšanās katru reizi atšķirīgās vietās un tikai pazīstamām vai uzticamām personām. Tāpat arī tiek izmantoti slēpņi publiski pieejamās vietās (piemēram, mežos un neapdzīvotās celtnēs) narkotiku lielāka daudzuma uzglabāšanai.

Ir manāmas arī pakāpeniskas izmaiņas narkotiku nelegālajā apritē iesaistīto personu lokā – ar narkotisko vielu tirdzniecību vairāk sāk nodarboties sievietes un personas, kas agrāk sodītas par cita veida noziedzīgiem nodarījumiem.

IeM Informācijas centra dati liecina, ka 2006.gadā Latvijā reģistrēts 1021 ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti saistīts noziedzīgs nodarījums.

 

IeM: Par Valsts materiālo rezervju likuma projektu

Ministru kabinets 24.aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums”, kas nosaka valsts materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību, finansēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un komersantu kompetenci darbībās ar valsts materiālo rezervju resursiem.

Likumprojekts nosaka, ka valsts materiālās rezerves ir valsts īpašumā esošo materiālo un finansiālo resursu kopums, kas tiek izveidots un izmantots tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojektā ir noteikta atbildīgo institūciju kompetence valsts materiālo rezervju veidošanā, sniedzot Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo rezervju resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, kā arī materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, iespējamiem materiālo rezervju resursu atbildīgajiem glabātājiem, lai nodrošinātu valsts materiālo rezervju gatavību un atbildīgo institūciju reaģēšanu katastrofās.

Likumprojektā ir ietverta sadaļa par valsts materiālo rezervju izmantošanu, nosakot gadījumus, kad ir pieļaujama valsts materiālo rezervju resursu iesaiste katastrofās, atbildīgo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai un katastrofu radīto seku likvidēšanai vai ierobežošanai. Valsts materiālo rezervju resursu izmantošana būs pieļaujama arī civilās aizsardzības sistēmas mācībās un treniņos, lai jau iepriekš organizētu glābšanas dienestu apmācību ar valsts materiālo rezervju resursiem, tādējādi nodrošinot dienesta profesionalitāti glābšanas un seku likvidēšanas operācijās.

Likumprojekts paredz valsts materiālo rezervju resursu izmantošanu humānās palīdzības sniegšanai ārvalstīs, tādējādi veicinot starptautisko sadarbību un iespēju saņemt ārvalstu palīdzību, kad ar Latvijas rīcībā esošajiem materiālo rezervju resursiem nav iespējams novērst vai ierobežot katastrofu radītās sekas un garantēt valsts iedzīvotāju drošību u.c.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Cīravas pagasta pašvaldības īpašumā

24.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Cīravas pagasta pašvaldības īpašumā”, kurš sagatavots, ņemot vērā Cīravas pagasta padomes 2006.gada 8.marta sēdes protokollēmuma izrakstu “Par ūdenssaimniecības pārņemšanu no Cīravas arodvidusskolas”.

Nododamais valsts nekustamais īpašums sastāv no attīrīšanas iekārtām un zemes vienības 5490 m² platībā; pārsūknēšanas stacijas un zemes vienības 2460 m² platībā; ūdenstorņa ar artēzisko aku un dziļurbuma sūkni, ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Attīrīšanas iekārtas un zemes vienība 5490 m² platībā ir ierakstītas Cīravas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda IZM personā. Pārsūknēšanas stacija un zemes vienība 2460 m² platībā ir ierakstīti Cīravas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz valsts vārda IZM personā. Nododamie ūdensvada un kanalizācijas tīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam nav ierakstāmi zemesgrāmatā. Liepājas rajona pašvaldību apvienotās Būvvaldes 2007.gada 17.janvāra izziņa Nr.21-28/009 informē, kā uz zemes robežu plāna “Attīrīšanas iekārtas” norādītā būve ir klasificējama kā inženierbūve un saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu nav ierakstāma zemesgrāmatā.

Cīravas arodvidusskolas rīcībā esošās attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas tīkli un ūdensvada tīkli nodrošina skolas funkcionēšanu un papildus tiek izmantoti Cīravas pagasta pašvaldības vajadzībām. Cīravas pagasta pašvaldība, pārņemot attīrīšanas iekārtas un ūdensapgādes izbūves, atbrīvos skolu no neraksturīgo funkciju pildīšanas un nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija).

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

IZM: Par Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktori

24.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par D.Dalbiņu” IZM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu “Par D.Dalbiņu”, kas paredz Daces Dalbiņas kandidatūras apstiprināšanu iecelšanai Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktores amatā.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 10.panta trešo daļu. Daces Dalbiņas atbilstība Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora amatam tika izvērtēta, pamatojoties uz IZM 2006.gada 4.oktobra nolikumu Nr.11 “Atklāta konkursa nolikums pretendentu atlasei uz Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora amatu”. Papildu valsts budžeta līdzekļi rīkojuma projekta izpildei nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikumu

24.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK noteikumu projektus “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” un “Grozījums MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums””.

Noteikumu projekts “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” ir izstrādāts, lai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem precizētu valsts aģentūras “Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” funkcijas, aģentūras finanšu līdzekļus un mantu, kā arī aģentūras pārraudzības kārtību. Sagatavotais noteikumu projekts paredz mainīt aģentūras nosaukumu uz “Valsts izglītības attīstības aģentūra” sakarā ar tās funkciju paplašināšanos Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā uz citām izglītības jomām, ne tikai profesionālo izglītību. Līdz ar to aģentūras esošais nosaukums vairs nesniedz pareizu un pilnīgu priekšstatu par tās darbības jomu.

Aģentūra ir noteikta par atbildīgo institūciju karjeras attīstības atbalsta sistēmas ieviešanas starp izglītības un darba sektoriem koordinēšanā ar 2006.gada 29.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.214 atbalstītajā koncepcijā “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana”. Citas izmaiņas aģentūras nolikumā saistītas ar terminoloģiju, kādu paredz dokumenti, kas reglamentē divas citas aģentūras darbības pamata jomas: dalību Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā un Eiropas Kopienas Rīcības programmas mūžizglītības jomā 2007.–2013.gadam ieviešanā. Noteikumu projektā ir atspoguļotas arī izmaiņas Publisko aģentūru likumā, kas nosaka, ka valsts aģentūru darbu pārrauga nozares ministrs.

Noteikumu projekts “Grozījums MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”” ir izstrādāts, lai vienlaikus ar IZM sagatavotā MK noteikumu projekta “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” apstiprināšanu MK Profesionālās izglītības attīstības aģentūras nosaukuma maiņa tiktu atspoguļota arī MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumu Imigrācijas likumā, attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem

Lai nepieciešamības gadījumā Latvija varētu izmantot pārejas perioda noteikumus attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu piekļuvi mūsu valsts darba tirgum, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi likumprojektu par grozījumu Imigrācijas likumā.

Grozījums paredz Imigrācijas likuma 70.pantu papildināt ar atsauci uz Līgumu par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Līgumā par abu valstu pievienošanos ES ir ietverti pārejas perioda noteikumi brīvai darbaspēka kustībai, kas paredz dalībvalstu tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pieeju “veco” ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, darba tirgum. Minētais grozījums 24.aprīlī atbalstīts Ministru kabineta sēdē. Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai.

Bulgārijā un Rumānijā dzīvo apmēram 30 miljoni iedzīvotāju, no tiem darbspējīgā vecumā ir apmēram 20 miljoni. Analizējot līdzšinējās Bulgārijas un Rumānijas iedzīvotāju migrācijas tendences, speciālisti secina, ka šo valstu pilsoņi biežāk dodas strādāt uz Centrāleiropu, tādējādi nav sagaidāms augsts darbaspēka mobilitātes līmenis no iepriekšminētajām valstīm. Turklāt rumāņiem un bulgāriem mūsu zeme varētu nebūt pārāk pievilcīga gan samērā zemā atalgojuma, gan valodas un kultūras atšķirību dēļ.

Bulgārijā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka strādāt kādā no ES dalībvalstīm vēlas aptuveni 34 tūkstoši iedzīvotāji. Lielākoties tie ir jaunieši vecumā līdz 30 gadu vecumam. Galvenās valstis, uz kurām vēlas doties Bulgārijas iedzīvotāji, ir Spānija, Vācija, Itālija, Lielbritānija, ASV, Grieķija un Kanāda.

Pēc statistikas datiem, Latvijā laikā no 2004.gada 1.maija līdz 2006.gada 1.maijam Rumānijas pilsoņiem izsniegtas 19, bet Bulgārijas pilsoņiem astoņas darba atļaujas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šogad pirmajā ceturksnī darbam Latvijā reģistrējušies trīs Bulgārijas un divi Rumānijas pilsoņi.

 

LM: Par Gudenieku bērnudārza nodošanu Labklājības ministrijas valdījumā “Reģu” pansionāta iemītnieku jaunajām mājām

Ministru kabinets (MK) 24.aprīlī nolēma valsts īpašumā pārņemt Gudenieku pagasta bērnudārzu, kuru plānots pielāgot sociālās aprūpes centra vajadzībām. To paredz 24.aprīlī apstiprinātais MK rīkojums.

Bērnudārza telpas nodos Labklājības ministrijas (LM) valdījumā. LM uzdots nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā un turpināt darbu, lai tur pēc iespējas ātrāk varētu izmitināt bijušos sociālās aprūpes centra “Reģi” iemītniekus, kuri pēc ugunsgrēka izvietoti vairākos citos aprūpes centros.

LM plāno bērnudārza pielāgošanu pabeigt līdz 2007.gada beigām. Tad bijušie “Reģu” iemītnieki varētu pārcelties uz jaunām telpām, bet centra darbinieki – atgriezties darbā.

Gudenieku pagasta bērnudārzs atrodas Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Saulrietos”. Tā telpas nav izmantotas kopš 1995.gada, bet ir saglabātas labā stāvoklī.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par finansējumu ieslodzījuma vietu apsardzes sistēmu uzlabošanai

Ministru kabinets 24.aprīlī nolēma atļaut VAS “Privatizācijas aģentūra” no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 2007.gadā piešķirt Tieslietu ministrijas padotības iestādei – Ieslodzījuma vietu pārvaldei – 750 000 latus ieslodzījuma vietu perimetra apsardzes inženiertehnisko līdzekļu pilnveidošanai.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, ieslodzījuma vietas perimetrs jeb speciāls iežogojums un ar to saistītie inženiertehniskie līdzekļi ir sistēma, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta ieslodzīto palikšana ieslodzījuma vietas iekšpusē, tādējādi nodrošinot ieslodzīto izolāciju no ārpasaules, nepieļaujot normatīvajos aktos aizliegtus kontaktus, kā arī nodrošinot sabiedrības drošību. Perimetra inženiertehnisko apsardzes līdzekļu nolietojums ieslodzījuma vietās šobrīd ir kritisks, un tas neļauj ieslodzījuma vietām pilnvērtīgi izpildīt noteiktās funkcijas – nepieļaut ieslodzīto kontaktus ar ārpasauli vai bēgšanu. Palielinoties perimetra inženiertehnisko līdzekļu nolietojumam, aizvien pieaug ieslodzīto bēgšanas risks, kā arī ieslodzījuma vietās pāri perimetram pārsviesto aizliegto vielu – alkohola, narkotiku, naudas, mobilo telefonu, SIM karšu – izplatība, kas būtiski pasliktina iekšējo drošību ieslodzījuma vietā.

Turklāt perimetra inženiertehnisko apsardzes līdzekļu nolietojums izraisa aizvien lielāku cilvēkresursu piesaistes nepieciešamību ieslodzījuma vietu apsardzes nodrošināšanai, jo, lai nodrošinātu šo apsardzi, nolietotas vai salūzušas tehnikas vietā jāizmanto cilvēkresursi. Piemēram, ja ir videonovērošanas kamera, tad pietiek ar vienu darbinieku, kas monitorā kontrolē attiecīgo perimetra sektoru, bet, ja minētā kamera nedarbojas, tad nepieciešams šajā sektorā izvietot vairākus bruņotus apsargus.

Tādējādi, lai racionāli izmantotu ieslodzījuma vietu cilvēkresursus un nodrošinātu sabiedrības drošību, ir steidzami nepieciešama perimetra inženiertehnisko apsardzes līdzekļu atjaunošana un pilnveidošana, kas nav īstenojama bez papildu līdzekļu piešķiršanas. Tomēr šādu līdzekļu piešķiršanai jābūt pakāpeniskai. Līdzekļi visvairāk nepieciešami Centrālcietuma perimetra pilnveidošanai, un tie izlietojami jaunu inženiertehnisko līdzekļu pilnveidošanai nepieciešamo iekārtu iegādei un uzstādīšanai 2007.gadā. Ieslodzījuma vietu perimetra apsardzes inženiertehnisko līdzekļu pilnveidošanas problēmu risināšanai Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu atbilstoši Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā noteiktajam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par finansējumu zemes uzmērīšanas darbu veikšanai

Ministru kabinets 24.aprīlī nolēma atļaut VAS “Privatizācijas aģentūra” no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 2007.gadā piešķirt Tieslietu ministrijas padotības iestādei Valsts zemes dienestam 500 000 latus zemes uzmērīšanas darbu finansēšanai zemes reformas ietvaros.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, šie līdzekļi paredzēti zemes kadastrālajai uzmērīšanai bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un viņu mantiniekiem – pārdzīvojušajam laulātajam, bērniem un mazbērniem, kā arī politiski represētajiem un I grupas invalīdiem.

Saskaņā ar likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” Ministru kabinets nosaka par valsts budžeta līdzekļiem finansējamos zemes reformas darbus. Atbilstoši abu likumu deleģējumam Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumi Nr.16 “Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību” noteica, ka par valsts budžeta līdzekļiem uzmēra zemi bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kā arī politiski represētajiem un I grupas invalīdiem.

Šā gada 1.janvārī valstī bija aptuveni 11 700 zemes vienības, t.i., 8500 zemes īpašumu (viens īpašums sastāv no vairākām zemes vienībām), kuriem zemes robežu noteikšana, zemes robežu plāna izgatavošana un zemes īpašuma reģistrācija kadastra reģistrā jāveic par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākā daļa īpašnieku budžeta mērniecību gaida kopš deviņdesmito gadu vidus, tas ir, deviņus līdz desmit gadus.

Ņemot vērā 2006.gada vidējās izmaksas, uzmērot vienu zemes vienību, no valsts budžeta vēl nepieciešami aptuveni 2 700 000 latu (bez PVN). Lai pabeigtu zemes reformu likumos noteiktajos termiņos, zemes uzmērīšanai bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kā arī politiski represētajiem un I grupas invalīdiem nepieciešamais finansējums ir 750 000 latu. 2007.gada budžetā budžeta mērniecības finansēšanai ir ieplānots tikai 165 700 latu. Līdz ar to papildus ir nepieciešams 500 000 latu finansējums.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par līgumcenu pieaugumu iepirkumiem ES Kohēzijas fonda projektu ietvaros

24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par līgumcenu pieaugumiem iepirkumiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu ietvaros un līgumcenu pieauguma ietekmi uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu īstenošanu”.

Vides ministrijas informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai piešķirtu papildu valsts budžeta finansējumu diviem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projektiem (“Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, II kārta” un “Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, II kārta”), kuri 2004.gadā ir apstiprināti Eiropas Komisijā. Līdz ar to projektos ietvertās prognozes un pieņēmumi par būvniecības izmaksām neatbilst pašreizējai situācijai.

Saskaņā ar Vides ministrijas veiktajiem iepirkumiem šo projektu pabeigšanai posmā no 2007. līdz 2009.gadam papildus nepieciešami valsts budžeta aptuveni 4,5% no kopējām Kohēzijas fonda projektu izmaksām vides sektorā. Ņemot vērā, ka šie projekti attiecas uz 2000.–2006.gada plānošanas periodu, papildu ES finansējums tiem nav pieejams.

Vides ministrijas eksperti uzsver, ja netiks piešķirts papildu finansējums, tiks zaudēts ES piešķirtais finansējums (netiks sasniegti projektu mērķi), kā arī tiks apdraudēta Latvijai saistošo direktīvu noteikto prasību savlaicīga izpilde.

 

VidM: Par dabas parka “Dvietes paliene” individuālo aizsardzības un izmantošana kārtību

24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Dvietes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parkā noteikta dabas parka un dabas lieguma zona. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu un atjaunotu mitrāju, palieņu pļavu un palieņu mežu biotopus un aizsargātu īpaši aizsargājamo putnu sugu – griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), baltā stārķa (Ciconia ciconia), ormanīša (Porzana porzana), melnā zīriņa (Chlidonias niger), mazā ērgļa (Aquila pomarina) – dzīvotnes un migrējošo ūdensputnu barošanās vietas.

Tā kā dabas parkā tiek noteikta dabas lieguma zona, saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” dabas lieguma zonas zemes īpašniekiem būs tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem: atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem vai zemes maiņu.

 

VidM: Par preventīvo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtību

24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrija sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un to izmaksu aprēķināšanu”.

Noteikumu projekts nosaka tiešo kaitējumu draudu gadījumus un kārtību, kādā Valsts vides dienests organizē preventīvo pasākumu veikšanu. Tāpat tiek noteikti sanācijas mērķi un metodes, kārtība, kādā nosakāmi un veicami sanācijas pasākumi, un kārtība, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts nodevu par ciltsdarbā iesaistīto personu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu

Valdība 24.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par sertificējamo personu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas valsts nodevu”. Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par ciltsdarbā iesaistīto sertificējamo personu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu.

Dokumentā noteikts, ka valsts nodevas apmērs par ciltsdarbā iesaistīto sertificējamo personu, tas ir, personu, kas veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un embriju pārstādīšanu, vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju, kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu ir 18,88 lati.

Ciltsdarba likumā noteikto sertificējamo personu kvalifikācijas sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Šobrīd kopumā ir sertificētas 1393 personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu un embriju pārstādīšanu, vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa