Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanu

25.aprīlī Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda uzraudzības komitejas ietvaros īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks informēja, ka “Latvija sekmīgi apgūst fonda līdzekļus – valstī īstenojamiem 46 liela mēroga projektiem piesaistīts viss Kohēzijas fonda finansējums, jau noslēgušies darbi trīs vērienīgos vides un trīs satiksmes nozares projektos”. Kopumā pabeigta Kohēzijas fonda projektu īstenošana par 82 938 787 eiro, no tiem vides nozarē apgūti 36 145 188 eiro, savukārt satiksmes – 46 793 599 eiro. 

“Kohēzijas fonda ieguldījums vides nozarē ļauj mums dzert tīrāku ūdeni, lietot sakārtotas kanalizācijas un modernizētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, savukārt fonda līdzekļi, kas ieplūst satiksmes nozarē, uzlabo braukšanu un kravu pārvadājumus pa valsts galvenajiem autoceļiem, dzelzceļu, kā arī pilnveido Rīgas lidostas un Latvijas ostu infrastruktūru,” ikviena Latvijas iedzīvotāja ieguvumus no Kohēzijas fonda skaidro N.Broks.

Pagājušajā gadā vides nozarē pabeigtie projekti ir “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas rajonā”, “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā, II kārta” un viens no projekta “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” posmiem. Projektu ietvaros nodrošināta sadzīves atkritumu savākšana no visiem Liepājas un Ziemeļvidzemes reģiona pilsētu un 65% lauku teritoriju iedzīvotājiem, īstenota atkritumu šķirošana un pārstrāde, kā arī novērsta sadzīves atkritumu iespējamā negatīvā ietekme uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem. Pabeigtie darbi “Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības” projekta posmā nodrošinājuši Kauguru dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas darbības uzsākšanos, līdz ar ko Jūrmalas iedzīvotāji ieguvuši kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.

Satiksmes nozarē noslēgušies darbi projektos “Rēzeknes II pieņemšanas parka būvniecība”, “Skrejceļa pagarināšana un apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija starptautiskajā lidostā “Rīga””, kā arī būvdarbi ceļa E67/A7 posmā Ķekava–Iecava no 25. līdz 43.kilometram. Šie projekti ļauj ietaupīt laiku vilcienu kustības grafikā, pastiprināt drošību lokālo un transkontinentālo reisu lidojumos, palielināt lidostas “Rīga” konkurētspēju Baltijas reģionā gan pasažieru skaita, gan kravu pārvadājumu apjoma ziņā, kā arī droši braukt pār pilnībā rekonstruēto Ķekaviņas tiltu.

Divas būtiskākās problēmas, kas konstatētas Kohēzijas fonda projektu ieviešanas gaitā, ir konkurences trūkums būvniecības sektorā un cilvēkresursu trūkums fondu administrējošajās institūcijās.

Konkurences trūkums būvniecības sektorā radījis neadekvātu sadārdzinājumu arī Kohēzijas fonda projektos, tādēļ ES fondu vadošā iestāde – Finanšu ministrija – veic pētījumu par izmaksu pieaugumu un nozares ekonomisko rādītāju, kā arī citu ekonomisko faktoru ietekmi uz fonda projektu īstenošanu. Pēc pētījuma rezultātu ieguves tiks izstrādāts plāns, lai samazinātu risku iespējamo infrastruktūras projektu izmaksu turpmākam pieaugumam.

Nepietiekamie cilvēkresursi gan Finanšu ministrijā, gan citās Kohēzijas fonda vadībā iesaistītajās institūcijās apgrūtina projektu administrēšanu. Lai šo problēmu risinātu, Finanšu ministrija strādā pie cilvēkresursu attīstības plāna Kohēzijas fonda ieviešanā 2007.–2010.gadam, tā ietvaros paredzēts rīkot apmācības fondu administrējošajiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

Kohēzijas fonda mērķis ir izlīdzināt ES dalībvalstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Fonds līdzfinansē liela mēroga infrastruktūras attīstības projektus vides aizsardzības un transporta jomā. 2004.–2006.gada periodā Latvijai pieejami vairāk nekā 515 miljoni eiro; nākamajā – 2007.–2013.gada plānošanas periodā fonda piešķīrums Latvijai ir vairāk nekā 1,5 miljardi eiro.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments