Piektdien, 12. novembrī, UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesija vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Šī rezolūcija, kuras projektu Latvija iesniedza kopā ar Zviedriju un Horvātiju, paredz jaunas Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā multifunkcionāla informācijas centra celtniecību, kas veicinās kultūras daudzveidību un dialogu Baltijas reģionā, un aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību atbalstīt šo iniciatīvu. UNESCO ģenerāldirektors aicināja Ģenerālo konferenci balsot par iesniegto rezolūcijas projektu. Un šī rezolūcija tika pieņemta.

Vakar, 15. novembrī, Latvijas Kultūras ministrijā šajā jautājumā notika preses konference. Ar žurnālistiem tikās Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada–Ābola, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, projekta autors arhitekts Gunārs Birkerts un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda prezidents Arvils Ašerādens.

Ievadot tikšanos, Andris Vilks atgādināja svarīgākos posmus ceļā uz UNESCO atbalstu. Sarunas sākās pirms diviem gadiem iepriekšējā UNESCO Ģenerālās konferences sesijā. Labi pazīstot šīs starptautiskās organizācijas darba specifiku, Latvijas vēstniece Aina Nagobada–Ābola enerģiski gatavoja ceļu uz kontaktu paplašināšanu. Sekoja UNESCO ģenerāldirektora Federiko Majora vizīte Latvijā un viņa apliecinātais atbalsts bibliotēkas celtniecības projektam. Izšķiroša nozīme bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei Parīzē 1998. gadā. Viņa runai par bibliotēkas celtniecības nepieciešamību bija ļoti liela rezonanse. Ārkārtīgi svarīgi bija tas, ka ekspertu sēdēs, kas deva profesionālu vērtējumu Gunāra Birkerta izstrādātajam projektam, varēja piedalīties arī pats arhitekts un kultūras ministre Karina Pētersone, līdz ar to apliecinot Latvijas valdības interesi par šo projektu. Jau Guntara Krasta vadītā valdība pieņēma lēmumu nosūtīt Saeimai likumprojektu par bibliotēkas celtniecību. Notikušas sarunas ar visām Saeimas frakcijām, un var cerēt, ka jau tuvākajā laikā jautājums tiks izlemts. Visā šajā divu gadu posmā par bibliotēkas celtniecību aktīvi iestājies atbalsta fonda goda priekšsēdētājs Guntis Ulmanis un nerimtīgi strādājusi Aina Nagobada–Ābolas kundze, liekot lietā savu diplomātes talantu un zinot, kas katrā situācijā darāms.

Aina Nagobada–Ābolas kundze īpaši izcēla Rīgas un Parīzes sirsnīgo sadarbību: "Visi strādāja ar aizrautību. Ik brīdi zinājām, ka varam cits uz citu paļauties. UNESCO tik viegli savu atbalstu nesniedz, jo projektu ir ļoti daudz. Vispirms tiek rūpīgi noskaidrots, vai pašu valsts attiecīgo projektu atbalsta, vai tas atbilst valsts ekonomiskajām iespējām un kultūras vajadzībām, vai tas ir profesionāli augstvērtīgs. Tikai pēc tam projektu virza tālāk uz balsošanu. Tas bija nenovērtējami svarīgs moments, ka uz projekta apspriešanu ekspertu sēdēs varēja ierasties pats autors Gunārs Birkerts. Parīzē man bija trīsdesmit līdz četrdesmit vizītes pie dažādu valstu un organizāciju pārstāvjiem. Tas bija pamatīgs darbs! Man visu laiku bijusi un ir pārliecība, ka Nacionālā bibliotēka ir Latvijai un arī starptautiskajai sabiedrībai absolūti nepieciešama.

Tāpēc esmu varējusi pārliecināt par šo nepieciešamību citu valstu pārstāvjus, kaut gan sākumā bija vērojama diezgan liela neticība.

Vispirms jāmin Zviedrijas un arī Horvātijas atbalsts. Šīs valstis piekrita kļūt par mūsu projekta līdziesniedzējām. Ļoti noteikti savu atbalstu apliecināja arī Francija, Itālija, Krievija, Irāna, Bulgārija, Ukraina, Ēģipte, Polija, Baltkrievija, Maroka, Tunisija, Peru, Kanāda, Grieķija, Meksika, Norvēģija, Holande, Čehija, Rumānija, Anglija un Dānija. Tikpat nozīmīgs ir arī Latvijā paveiktais darbs. Rezultātus devusi Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda vadītāja Arvila Ašerādena un direktores Margaritas Apines darbība, Šķēles kunga vadītās valdības atbalsts un Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vēstule Majora kungam. Tas tiešām bijis liels kopīgs darbs. Un rezultātā nav nevienas valsts visā pasaulē, kas būtu balsojusi pret mūsu projektu. Bet visas valstis, kas nav nostājušās pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, līdz ar to ir iesaistījušās tās atbalstīšanā. Tas ir tiešām liels panākums.

Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda prezidents Arvils Ašerādens nodeva sveicienus no fonda goda priekšsēdētāja Gunta Ulmaņa, kam šajā laikā bija vairākas tikšanās skolās ārpus Rīgas. Ašerādena kungs īpaši atzīmēja, ka par pašas ēkas projektu nav saņemts neviens aizrādījums. Šis projekts saņēmis visaugstāko novērtējumu visos līmeņos, kādos tas ticis izskatīts: "Mēs varbūt paši nespējam tā īsti novērtēt, cik izcils ir arhitekta Gunāra Birkerta paveiktais darbs." Apliecinot gandarījumu par UNESCO Ģenerālajā konferencē pieņemto rezolūciju, viņš vēlreiz atgādināja, ka Latvija nav saņēmusi naudu bibliotēkas celtniecībai, bet ir saņēmusi visaugstāko novērtējumu gan par bibliotēkas ēkas projektu, gan tās celtniecības ideju kā tādu: "Droši vien vieglāk būtu, ja tas tā nebūtu. Bet atbalsts ir saņemts, un tagad ir vēl nopietnāk jāstrādā. Es gribētu teikt, ka ir noticis Latvijā līdz šim nepieredzēts lobēšanas darbs. Sarunās ar visām Saeimas frakcijām Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds ir saņēmis apliecinājumus, ka visi atzīst šīs celtniecības nepieciešamību. Šodien atbalsts tika izteikts arī valdības sēdē. Pirmo reizi valdībā ļoti noteikti runāja par to, ka nepietiek tikai ar atbalstu. Ir jāatrod skaidri naudas avoti, lai bibliotēku varētu uzcelt. Un es ceru, ka jau līdz šī gada beigām tiks iezīmēti ieņēmumu avoti bibliotēkas celtniecībai." Pēc pašreizējām aplēsēm, bibliotēkas celtniecībai būs nepieciešami 67 miljoni latu. Decembrī paredzēta speciāla tikšanās UNESCO, kur būs runa par to, kā griezties pie starptautiskās sabiedrības, lai konkrēti varētu sākt vākt līdzekļus. Līdz tam laikam būs arī noskaidrojies, kādu summu varēs atvēlēt Latvijas valdība. Pašlaik ir runa par 50 procentiem: tātad puse līdzekļu nāktu no Latvijas budžeta un otra puse — no starptautiskajiem un pašmāju ziedojumiem. Kā atzina tikšanās dalībnieki, ziedojumu vākšana tautā būtu pat nepieciešama — ne vien lai iegūtu līdzekļus, bet lai radītu arī līdzdalības sajūtu. Taču, kamēr Saeima un valdība vēl nav pieņēmušas attiecīgos likumus un lēmumus, par ziedojumu vākšanu vēl nevar būt runas. Izņēmums ir Veltas Tomas mantinieku ziedojums Veltas Tomas lasītavas projektam, ko rakstnieces piemiņas dienās atbalstījuši arī citi ziedotāji. Ārzemēs pirmā sponsore varētu būt Zviedrija, kas pirmā piekrita kļūt par Latvijas projekta līdziesniedzēju. Tāpat notikušas sarunas ar citu Skandināvijas reģiona valstu vēstniekiem. Pēc Ašerādena kunga vārdiem, līdzekļus varētu ziedot lielākā daļa Eiropas valstu. Patlaban tiekot strādāts pie Amerikas iesaistīšanas plāniem.

Arhitekta Gunāra Birkerta runa bija īsa, bet pārliecinoša: "To, kas man sakāms, es jau esmu pateicis. Arhitekts rada formu. Tauta to ir pieņēmusi un devusi jau arī vārdu."

Jā, tauta ir uztvērusi arhitektoniskajā formā iedzīvināto domu un mūsu nākotnes bibliotēku nosaukusi par Gaismas pili. Birkerta kungs atgādināja, ka šajos desmit gados kopš pirmā projekta parādīšanās ir notikusi liela metamorfoze. Sākumā bijusi doma veidot klasisko bibliotēku ar tradicionālajām lasītavām un telpām grāmatu glabāšanai, bet līdz ar informācijas tehnoloģijas straujo attīstību bibliotēkai pamazām radies jauns veidols. Projektā, kas tika iesniegts UNESCO ekspertiem, ir jauna veida lasītāju vietas ar elektronisko apkalpošanu, pieeju internetam u.tml.

Tika izteikta doma, ka reāli bibliotēkas celtniecība varētu sākties pēc diviem gadiem un kopējais finansējums būtu jāplāno desmit līdz piecpadsmit gadiem.

Vai ir ticība, ka bibliotēka tiks uzcelta? Gunārs Birkerts uz šo jautājumu atbildēja, ne brīdi nešaubīdamies: "Ticība nezūd! Vienalga, kas arī notiktu — augšā, lejā —, bet bibliotēka būs."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore