Ministru kabineta noteikumi Nr.269

Rīgā 2007.gada 17.aprīlī (prot. Nr.24 41.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu Nr.1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk – Regula Nr.1782/2003).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. papildu valsts tiešie maksājumi:

2.2.1. par laukaugu platībām;

2.2.2. par lopbarības platībām;

2.2.3. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.2.4. par zīdītājgovīm;

2.2.5. par aitu mātēm;

2.2.6. par zālāja un linu sēklām;

2.2.7. par kartupeļu cieti;

2.3. atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:

2.3.1. par platībām;

2.3.2. par pienu;

2.3.3. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.3.4. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem;

2.4. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.5. atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

3. Maksājumus var saņemt lauksaimnieks, kurš atbilst Regulas Nr.1782/2003 2.panta “a” punktā noteiktajām prasībām.

4. Lauku atbalsta dienests atbilstoši Regulas Nr.1782/2003 40.panta 4.punktā noteiktajām prasībām pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādu ārkārtas apstākļu dēļ:

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimniecībā izmantojamo lauksaimnieka zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 4.4. vai 4.5.apakšpunktā minētie ārkārtas apstākļi, atbalsta saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts platību maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Lauku atbalsta dienests piešķir maksājumu par atbalstam atbilstošo vienību skaitu, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 87. un 88.punktā, kā arī gadījumus, kas minēti Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulā Nr.796/2004 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr.1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk – Regula Nr.796/2004).

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to pilnīgu izmaksu līdz nākamā gada 30.jūnijam.

8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.pielikumā minēto veidlapu pieejamību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karšu izsniegšanu vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

9. Atbalsta saņemšanai lauksaimnieks iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu atbilstoši šo noteikumu prasībām un citus maksājumu saņemšanai nepieciešamos dokumentus. Piesakoties uz vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām, par lopbarības platībām, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī uz atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lauksaimnieks iesniedz vienu vienotu platību maksājumuiesniegumu (1.pielikums) saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 11.pantu.

10. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasījis papildu informāciju par šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks rakstisku atbildi sniedz divu nedēļu laikā no Lauku atbalsta dienesta vēstules saņemšanas dienas.

2. Vienotais platības maksājums un papildu valsts tiešie maksājumi par laukaugu platībām un par lopbarības platībām

2.1. Vienotais platības maksājums

11. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem (14.pielikums), ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

11.1. tajā nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

11.2. tā nav pārpurvojusies un nav sākusi apmežoties;

11.3. tā atbilst šo noteikumu 24. un 25.punktā noteiktajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem.

12. Vienoto platības maksājumu var saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuru minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidus zemes gabals, kurā viens lauksaimnieks audzē vienu kultūru) platība ir vismaz 0,3 ha.

13. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 143.b pantu.

2.2. Papildu valsts tiešie maksājumi par laukaugu platībām un par lopbarības platībām

14. Papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām var saņemt par Regulas Nr.1782/2003 76.pantā un 9.pielikumā minētajām laukaugu kultūru platībām un saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem (14.pielikums), ja laukaugu platībās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek iesēti līdz kārtējā gada 15.jūnijam un uzturēti vismaz līdz to nogatavošanās fāzes sākumam.

15. Papildu valsts tiešo maksājumu par lopbarības platībām ar nosacījumu, ka tās izmanto lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai (zāli nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.augustam), var saņemt par šādām platībām (saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumā minētajiem kultūru kodiem):

15.1. par aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem – par platībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;

15.2. par platībām, kurās audzē graudaugus, pākšaugus un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

16. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene un sarkanā auzene.

17. Papildu valsts tiešos maksājumus par laukaugu platībām un par lopbarības platībām var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

17.1. tās atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

17.2. to minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka platība ir vismaz 0,3 ha.

18. Papildu valsts tiešie maksājumi par laukaugu platībām un par lopbarības platībām tiek administrēti atbilstoši Regulas Nr.796/2004 nosacījumiem, izņemot šīs regulas 51.panta 2.punkta 2.daļu.

19. Lauku atbalsta dienests, piešķirot papildu valsts tiešos maksājumus, līdz nākamā gada 1.martam aprēķina un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar Komisijas 2004.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr.1973/2004, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr.1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV “a” sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (turpmāk – Regula Nr.1973/2004), 139.pantu.

2.3. Iesniegumu iesniegšanas nosacījumi

20. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešajiem maksājumiem par laukaugu platībām vai par lopbarības platībām, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

20.1. iesniegumu (1.pielikums);

20.2. Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

21. Ja šo noteikumu 20.punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ. Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendāra dienām, iesniegumu nepieņem.

22. Ja uz vienoto platības maksājumu pretendē biškopis, kuram ir reģistrēts bišu ganāmpulks, tad papildus šo noteikumu 20.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju. Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgas pļavas vai ganības, kuras biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 20.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz zemes apsaimniekotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju.

23. Ja šo noteikumu 20.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi un papildinājumi, lauksaimnieks saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 15.pantu precizēto iesniegumu iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienu laikā pēc kārtējā gada 15.maija saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punktu.

2.4. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

24. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

24.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un sējumu kopšanas agrotehniku – ievēro sējas termiņus, nepieciešamo mēslošanu, kā arī nezāļu ierobežošanas un citus augu aizsardzības pasākumus;

24.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek uzturēta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu;

24.3. augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

24.4. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus:

24.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 1.augustam;

24.4.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 10.septembrim, ja zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido baltais āboliņš vai pļavas dzelzene un platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai.

25. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks ievēro šādus īpašus laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

25.1. platībās, kuras pieteiktas atbalstam pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, meliorācijas sistēmas vai tās daļas uzturēšanu saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu vai noraksta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

25.2. platībās, kuras pieteiktas atbalstam pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Erozijas ierobežošana”, augsni apstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”;

25.3. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sētos ilggadīgos zālājus:

25.3.1. nogana, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” aktivitātē “Ekstensīva ganīšana”;

25.3.2. vismaz vienu reizi nopļauj un zāli novāc (laikposmā no 10.jūlija līdz 10.septembrim), ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” aktivitātē “Zālāju vēlā pļaušana” un apakšpasākumā “Buferjoslu ierīkošana”;

25.3.3. vismaz vienu reizi nopļauj un zāli novāc līdz kārtējā gada 1.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”.

26. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr.796/2004.

27. Ja lauksaimnieks neievēro Regulas Nr.796/2004 14.panta nosacījumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes deklarēšanu un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir lielāka par 3 %, vienotā platības maksājuma kopsummu samazina. Ja lauksaimnieks iesniegumā nav norādījis visu apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

27.1. lielāka par 3 %, bet nepārsniedz 30 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 1 %;

27.2.  30 % līdz 50 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 2 %;

27.3. lielāka par 50 % no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 3 %.

3. Papildu valsts tiešie maksājumi par liellopiem un par aitu mātēm

3.1. Vispārīgais nosacījums

28. Papildu valsts tiešos maksājumus par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par zīdītājgovīm un par aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kurš reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 138.pantu.

3.2. Papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem

29. Papildu valsts tiešo maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem, saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 130.panta 1.daļas “a” punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

29.1. liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Kopienas teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē ārpus Eiropas Savienības teritorijas tieši no saimniecības vai izmanto komercsabiedrības pakalpojumus, pamatojoties uz valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk – Lauksaimniecības datu centrs) datiem;

29.2. minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem saskaņā ar Regulas Nr.1973/2004 123.panta 1.punktu;

29.3. lauksaimnieks līdz nākamā gada 15.februārim, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošanas iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums). Iesniegumā norādīti kārtējā gadā nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numuri saskaņā ar Regulas Nr.1973/2004 121.panta 1.punktu.

3.3. Papildu valsts tiešais maksājums par zīdītājgovīm

30. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

30.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 122.panta “d” punktu;

30.2. par govi, kuras šķirne nav minēta Komisijas 2004.gada 14.oktobra Regulas Nr.1777/2004 (EK), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – Regula Nr.1777/2004), 1.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

30.3. par telīti no astoņu mēnešu vecuma saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 122.panta “e” punktu.

31. Papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm saņem, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

31.1. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 31.decembrim deklarē šo noteikumu 30.punktā minētās govis un telītes Lauksaimniecības datu centrā kā zīdītājgovis vai kā potenciālās zīdītājgovis (deklarējot telītes);

31.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 30.punktā minētajām govīm un telītēm, lauksaimnieks kārtējā gadā no 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.pielikums);

31.3. šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 31.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nepārsniedz 40 % no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

31.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 31.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.daļas “b” punkta atkāpi.

32. Ja Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde pēc šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas konstatē neatbilstību šo noteikumu 31.3.apakšpunkta nosacījumiem, tā mēneša laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas nosūta lauksaimniekam vēstuli par neatbilstībām iesniegumā.

33. Ja šo noteikumu 31.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 30.punkta nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un to iesniedz (personīgi vai pa pastu) attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums tika iesniegts saskaņā ar Regulas Nr.796/2004 58.panta 2.punktu.

34. Lai noteiktu šo noteikumu 30.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamās govis un zīdītājgovis) īpašnieks, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.punkta pēdējo rindkopu izmanto šādu informāciju:

34.1. piena govju skaits un zīdītājgovju skaits ganāmpulkā (norāda to identitātes numurus) pēc stāvokļa uz kārtējā gada 31.decembri, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 30.punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

34.2. realizētā piena kvotas iepriekšējā kvotas gadā;

34.3. vidējais izslaukums pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto vidējo izslaukumu valstī (4796 kg) saskaņā ar Regulas Nr.1777/2004 2.pielikumu.

35. Ja lauksaimnieks pretendē uz papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ņemot vērā šo noteikumu 34.punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

35.1. realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – vidējais izslaukums valstī (4796 kg));

35.2.  zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

3.4. Maksājums par aitu mātēm

36. Papildu valsts tiešo maksājumu par aitu mātēm saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 113.panta 1.punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

36.1. pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.jūliju ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 113.panta 3.punktu, kuras saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai vecākas par gadu saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 112.panta “a” punktu;

36.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.pielikums) par aitu māšu skaitu uz 1.jūliju;

36.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz simt dienu, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija saskaņā ar Regulas Nr.1973/2004 70.panta 3.punktu.

37. Ja šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un to iesniedz (personīgi vai pa pastu) attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums tika iesniegts.

4. Papildu valsts tiešais maksājums par zālāja un linu sēklām

38. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par Regulas Nr.1782/2003 11.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām kultūraugu sugu sēklām (izņemot Oryza sativa L. (kods 1006 10 10)), ja:

38.1. sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā un realizē;

38.2. lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

38.2.1. informāciju par iegūto ražu – katru gadu līdz 1.oktobrim (5.pielikums);

38.2.2. informāciju par iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktisko realizācijas cenu – katru gadu līdz 1.augustam (6.pielikums);

38.2.3. attiecīgu iesniegumu (7.pielikums) un šo noteikumu 38.2.4. un 38.2.5.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas – līdz 1.augustam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada;

38.2.4. sēklu sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu);

38.2.5. fiziskas personas – preču pavadzīmju kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

5. Papildu valsts tiešais maksājums par kartupeļu cieti

39. Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

39.1. noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

39.2. piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;

39.3. līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē attiecīgu iesniegumu (8.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

6. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi

6.1. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par platībām

40. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām saņem, ja lauksaimnieks:

40.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

40.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

41. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 42.punktā minēto hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

42. Lai saņemtu atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām, pieņem, ka maksājumam atbilstošās platības ir hektāru skaits, kas 2006.gadā:

42.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām;

42.2. noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

43. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likmi valsts mērogā līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

 N_ha
M_ha = —————, kur
Q_ha

M_ha – attiecīgā gada papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likme valstī (EUR/ha);

N_ha – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām kopējais maksimālais pieejamais atbalsta apjoms valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 1782/2003  143.c panta 7.punktu);

Q_ha – kopējais maksājumam atbilstošais hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu.

44. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 42.punktā minēto hektāru skaits, lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstu saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

45. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

46. Ja šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

47. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr.796/2004.

6.2. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par pienu

48. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu saņem, ja lauksaimnieks:

48.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums);

48.2. līdz 2007.gada 15.jūlijam un turpmāk līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (9.pielikums).

49. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt:

49.1. lauksaimnieks par šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām;

49.2. jaunais piena ražotājs (lauksaimnieks, kuram pieder saimniecība un kuram nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kurš ir uzsācis piena ražošanu un realizāciju kvotas no restrukturizācijas rezerves ietvaros 2006./2007.kvotas gadā) par šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām, kas iegūtas 2006./2007.kvotas gadā kvotu darījumu rezultātā, un par šo noteikumu 50.2.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām.

50. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu attaisnotais kvotas apjoms (tonnas) saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem 2006./2007.kvotas gadā ir:

50.1. kvotas ietvaros realizētais piens, izņemot šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajos gadījumos;

50.2. piešķirtās piena tonnas no restrukturizācijas rezerves atbilstoši Komisijas 2006.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr.927/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr.1788/2003 1.panta 4.punktā minētās īpašās restrukturizācijas rezerves piešķiršanu 1.pantam.

51. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu likmi valsts mērogā līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

      N_piens
M_piens = ——————, kur
     Q_piens

M_piens – attiecīgā gada papildu valsts tiešā maksājuma par pienu likme valstī (EUR/tonna);

N_piens – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu maksimālais atbalsta apjoms valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003  143.c panta 7.punktu);

Q_piens – kopējais attaisnoto tonnu skaits Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu.

52. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (9.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

53. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr.796/2004.

6.3. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem

54. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem saņem, ja lauksaimnieks:

54.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

54.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

55. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 56.punktā minēto dzīvnieku skaitu.

56. Atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par nokautiem vai eksportētiem liellopiem atbilstošie dzīvnieki ir:

56.1. liellopu skaits, par kuru 2006.gadā saņemts papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

56.2. liellopi, kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ienākuši ganāmpulkā (dzimuši, pārvesti no cita ganāmpulka vai iepirkti) laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.martam un no ienākšanas brīža ganāmpulkā turēti vismaz divus mēnešus;

56.3. šo noteikumu 30.punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošie liellopi, kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem nokauti vai eksportēti laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.martam.

57. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likmi valsts mērogā līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

     N_liellopi
M_liellopi = ——————, kur
     Q_liellopi

M_liellopi – attiecīgā gada papildu valsts tiešā maksājuma likme (EUR/dzīvnieks) par nokautiem liellopiem;

N_liellopi – atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem maksimālais atbalsta apjoms attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 143.c panta 7.punktu);

Q_liellopi – kopējais maksājumam atbilstošo dzīvnieku skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu.

58. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

59. Ja šo noteikumu 54.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

60. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr.796/2004.

6.4. Atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem

61. Šo noteikumu izpratnē jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maijam līdz 2007.gada 1.martam Komercreģistrā reģistrēta persona, kura saskaņā ar Komercreģistra datiem veic lauksaimniecisko darbību.

62. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem (turpmāk – atdalītais maksājums) var saņemt, ja jaunais lauksaimnieks:

62.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

62.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

63. Atdalīto maksājumu kārtējā gadā un turpmāk jaunais lauksaimnieks var saņemt par to hektāru skaitu, kas ir apstiprināts kā atbilstošs vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem pirmajā pieteikšanās gadā.

64. Lauku atbalsta dienests kārtējā gada 16.oktobrī aprēķina atdalītā maksājuma likmi attiecīgajā gadā, summējot šo noteikumu 43., 51. un 57.punktā noteiktās likmes un dalot iegūto summu ar skaitli četri. Kopējo atbalsta apmēru atdalītajam maksājumam finansē no kārtējā gadā valstī kopējās pieejamās papildu valsts tiešo maksājumu atbalstu neizmantotās summas. Ja kārtējā gadā valstī kopējais pieejamais papildu valsts tiešo maksājumu atbalsta apjoms tiek pilnībā izmantots, Lauku atbalsta dienests veido valsts rezervi jaunajiem lauksaimniekiem, proporcionāli samazinot visus atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu maksimālos atbalsta apjomus kārtējā gadā, bet ne vairāk par vienu procentu, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003  143.c panta 7.punktu.

65. Ja šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

66. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr.796/2004.

7. Atsevišķais maksājums par cukuru

67. Atsevišķo maksājumu par cukuru (turpmāk – atsevišķais maksājums) var saņemt, ja lauksaimnieks:

67.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums);

67.2. šo noteikumu 68.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēdzis ar cukura ražotāju cukurbiešu piegādes līgumu;

67.3. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu atsevišķā maksājuma saņemšanai par cukuru (10.pielikums).

68. Pārskata periods atsevišķā maksājuma saņemšanai ir 2006./2007.tirdzniecības gads.

69. Atsevišķo maksājumu lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 67.2.apakšpunktā minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu (tonnās) cukura kvotas ietvaros.

70. Attiecīgā gada atsevišķā maksājuma likmi uz kārtējā gada 16.oktobri aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

  N_clb
M_clb = —————, kur
Q_clb

M_clb – attiecīgā gada atsevišķā maksājuma likme (EUR/tonna);

N_clb – atbalsta apjoms attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 7.pielikuma K punkta 1.tabulu);

Q_clb – kopējais cukurbiešu daudzums (tonnās) cukura kvotas ietvaros Latvijā, par kuru šo noteikumu 68.punktā minētajā pārskata periodāir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums.

71. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atsevišķo maksājumu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atsevišķā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam atsevišķā maksājuma saņemšanai (10.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atsevišķā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

8. Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību

72. Eiropas Savienības atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību ir atbalsta maksājums par platībām, kurās aug kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību (turpmāk – enerģētiskie kultūraugi), kurus izmanto enerģijas produktu ražošanai saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003  88.pantu.

73. Atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem 2007.gadā nevar saņemt par pļavām, ganībām un ilggadīgiem zālājiem, kuri paredzēti siena kā enerģijas produkta izejmateriāla ražošanai, kā arī par platībām, kurās aug koki un krūmi enerģijas iegūšanai.

74. Atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem var saņemt, ja lauksaimnieks:

74.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

74.2. līdz kārtējā gada 15.maijam noslēdz līgumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanu ar enerģētisko kultūraugu savācēju (turpmāk – savācējs) vai pirmo pārstrādātāju, kurš ir atzīts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību;

74.3. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

74.3.1. iesniegumu platību maksājumu saņemšanai (1.pielikums);

74.3.2. apliecinājumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (11.pielikums);

74.3.3. šo noteikumu 74.2.apakšpunktā minētā līguma kopiju.

75. Lauksaimnieks nodrošina, ka šo noteikumu 74.2.apakšpunktā minētais līgums ietver:

75.1. faktus atbilstoši Regulas Nr.1973/2004  26.panta 2.punkta prasībām;

75.2. savācēja vai pirmā pārstrādātāja apņemšanos izmantot enerģētiskos kultūraugus saskaņā ar Regulas Nr.1973/2004  8.nodaļas nosacījumiem.

76. Lauksaimnieks līdz nākamā gada 1.martam:

76.1. piegādā visus ievāktos enerģētiskos kultūraugus savācējam vai pirmajam pārstrādātājam;

76.2. paraksta piegādes deklarāciju ar savācēju vai pirmo pārstrādātāju.

77. Lauksaimnieks līdz nākamā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē enerģētisko kultūraugu piegāžu deklarāciju (12.pielikums).

78. Ja šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minēto ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar piegādāt savācējam vai pirmajam pārstrādātājam daļu vai visu piegādes līgumā noteikto enerģētisko kultūraugu daudzumu, viņš par to informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām.

9. Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumi

79. Lauksaimnieks nodrošina, lai atbilstoši Regulas Nr.796/2004  4.panta nosacījumiem platības maksājumu 2005.gada iesniegumā deklarētās pastāvīgās pļavas un ganības tiktu saglabātas saskaņā ar šo noteikumu 82., 83. un 84.punktā minētajām prasībām.

80. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši Regulai Nr.796/2004 aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību procentos valsts līmenī, izmantojot šādu formulu:

81. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par šo noteikumu 80.punktā minētās attiecības izmaiņām (salīdzinot ar 2005.gadu).

82. Ja šo noteikumu 80.punktā minētās attiecības samazinājums (salīdzinot ar 2005.gadu) ir lielāks par 5 %, lauksaimniekam, kurš no 2005.gadā vai pirmajā pastāvīgo pļavu un ganību deklarēšanas gadā deklarētajām pastāvīgajām pļavām un ganībām ir pārveidojis vairāk par 5 % par zemi citām vajadzībām, saskaņā ar Regulas Nr.796/2004  4.panta 2.punkta nosacījumiem ir pienākums līdz nākamajam gadam šīs platības pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām vai ganībām izmantojamu zemi, lai nodrošinātu vismaz 95 % līmeņa saglabāšanu no pastāvīgajām pļavām un ganībām, kas deklarētas 2005.gadā vai pirmajā pastāvīgo pļavu un ganību deklarēšanas gadā.

83. Lauksaimnieks, kurš neievēro šo noteikumu 82.punkta nosacījumus, drīkst pretendēt tikai uz vienotā platības maksājuma saņemšanu.

84. Šo noteikumu 82.punkta nosacījumus nepiemēro lauksaimniekam, kurš veic saimniecības pilnīgu pārstrukturizāciju, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

85. Lai saņemtu šo noteikumu 84.punktā minēto lēmumu, lauksaimnieks iesniedz (personīgi vai pa pastu) Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

85.1. iesniegumu (13.pielikums);

85.2. Lauksaimniecības datu centra izziņu par lopu ganāmpulka likvidāciju vai būtisku samazināšanu vai pavadzīmi-rēķinu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas pārdošanu. 

10. Lauksaimnieka tiesības un pienākumi

86. Ja, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, radušās izmaiņas iesniegumā norādītajos datos, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par izmaiņām iesniegumā (nepaplašinot iesnieguma datus). Minēto informāciju var sniegt līdz dienai, kamēr Lauku atbalsta dienests ir rakstiski informējis lauksaimnieku par atbalsta piešķiršanu vai kamēr Lauku atbalsta dienests nav informējis lauksaimnieku par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi. Šādā gadījumā par izmaiņām maksājuma iesniegumā atbalsts netiek samazināts.

87. Ja lauksaimnieks nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai informāciju par izmaiņām lauksaimnieka datos šo noteikumu 10.punktā noteiktajā termiņā, atbalstu samazina vai iesniegumu noraida, ņemot vērā iesniegumā pieļautās kļūdas. Kopējo atbalsta apjomu samazina par konkrētā maksājuma attiecīgo vienību. Atbalstu samazina par konkrētā maksājuma konkrēto vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

88. Ja lauksaimnieks, pretendējot uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem, sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, lauksaimnieks nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

11. Pārbaude uz vietas saimniecībā

89. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai papildu valsts tiešo maksājumu par lopbarības platībām, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā Regulas Nr.796/2004 27.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

90. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm vai par aitu mātēm, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apjoms, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Lauksaimnieks, kurš pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem vai par zālāju un linu sēklām, vai par kartupeļu cieti, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā, ja tiek konstatētas neatbilstības viņa iesniegtajā dokumentācijā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

91. Ja lauksaimnieks neļauj Lauku atbalsta dienesta amatpersonai veikt pārbaudi uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienesta amatpersona šo faktu atzīmē kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar Regulas Nr.796/2004  23.panta 2.punktu.

92. Par katru veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā tiek sastādīts kontroles ziņojums saskaņā ar Regulas Nr.796/2004  28.panta 1.punktu.

93. Lauksaimnieks tiek iepazīstināts ar kontroles ziņojumu un paraksta to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

94. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests desmit darbdienu laikā pēc pārbaudes saimniecībā rakstiski informē lauksaimnieku par kontroles rezultātiem saskaņā ar Regulas Nr.796/2004  28.panta 2.punkta pirmo daļu.

95. Lauksaimnieks piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

96. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo lauksaimnieku no atbildības.

12. Noslēguma jautājumi

97. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumus Nr.221 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 54., 68., 87.nr.).

98. Iesniegumus, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izskata Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.221 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 28.aprīli.

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269

 

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

14.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.aprīļa noteikumiem Nr.269