Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 11.novembris — Lāčplēša diena . Es sveicu jūs šajos svētkos un aicinu ar klusuma brīdi godināt to latviešu karavīru piemiņu, kuri savas dzīvības atdeva cīņās pret Bermontu 1919.gadā, par mūsu valsts brīvību un neatkarību.

(Klusuma brīdis.)

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām tajā. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Latvijas Republikas Saeimas Prezidija paziņojumu par Saeimas lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā" . Viens var runāt par, viens — pret, pirms lemjam par Saeimas Prezidija ziņojuma par lēmuma projektu iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Runāt par vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir pienācis pēdējais laiks Latvijas Republikas Saeimai paust savu nostāju Krievijas darbībai un rīcībai Čečenijā. Ņemot vērā iepriekšējā sēdē izteiktos padomus un aizrādījumus, ka paziņojums ir vienpusīgs, mēs esam izstrādājuši jaunu, nevis lai izpatiktu kādam, bet tiešām tāpēc, ka mēs kā saprātīgi, domājoši politiķi atzīstam, ka terorisms, savas reliģiskās pārliecības varmācīga uzspiešana kaimiņzemēm ir viduslaiku metodes, tā nav politiskās cīņas metode, un Krievijai acīmredzot ir tiesības apkarot pret sevi vērstu terorismu. Taču atriebšanās par namu spridzināšanu Krievijas Federācijā, kuru vaininieki īsti nav noskaidroti, nevar tikt vērsta pret visu čečenu tautu, nevar identificēt atsevišķu bandītu vai teroristu darbību ar veselas tautas darbību. Mēs, šo paziņojumu rakstot, esam lietojuši maigu, diplomātisku valodu, izvairījušies no emocionāli sakāpinātiem apzīmējumiem, kategoriski nosodīt, pienaglot pie kauna staba un tamlīdzīgi, kā vienā otrā gadījumā varbūt vaininieki būtu pelnījuši, bet aicinām sēsties pie sarunu galda un atrisināt šīs domstarpības politiskā ceļā un panākt izlīgumu mūsu dienu civilizācijai raksturīgā garā.

Eiropas sabiedrība un daudzas sabiedriskās organizācijas ir iebildušas pret šāda veida konflikta risināšanas metodēm, pret to arvien vairāk sāk iebilst arī pazīstami Krievijas politiķi. Es zinu, ka intelektuāļu dažāda citēšana šodien nav modē, paši uzskatām, ka esam pietiekoši gudri, taču atļaujiet man citēt viena rakstnieka precīzo secinājumu, kurš interesējas par vēstures jautājumiem un arī atspoguļo mūsdienu problemātiku, kurš izteicies apmēram šādi: "Gatavība piekāpties stiprajam, savu interešu nobīdīšana malā, slimīga miermīlība ir novedusi mūsu vēsturē pie daudzām traģiskām kļūdām, no kurām neko neesam mācījušies. Zigmunds Skujiņš, "Sarunas ar jāņtārpiņiem"", nezinu kura lappuse, varbūt visi vārdi nav precīzi, bet doma ir precīza. Es jūs aicinu šajā gadījumā nobīdīt malā savu neizlēmību, savas biznesa vai sponsora intereses, kuras ir vienai otrai partijai vai vienam otram politiķim, un nekļūt par apsmieklu pasaules acīs un paust savu nostāju pret tautu, kura nemaz tik tālu neatrodas no mūsu mājas vārtiem un kura cieš. Tad, kad mums bija grūti, mēs bijām pateicīgi par katru morālu atspaidu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā šobrīd mums jālemj jautājums, kā ir virzāms šis lēmuma projekts. Ja runā par lēmuma projekta būtību, es uzskatu, ka Saeimai šāds lēmuma projekts ir jāpieņem. Starptautiskā sabiedrība ir pieņēmusi protesta rezolūcijas pret agresiju Čečenijā, Krievijas Domē tik un tā attiecībā pret Latviju pieņem visdažādākās sankcijas, un faktiski šis nav vienas frakcijas vai divu frakciju, vai dažu deputātu jautājums, tas ir visas Saeimas jautājums. Taču, ja mēs runājam pēc lietas būtības, kā šis dokuments ir virzāms tālāk, tad es būtu ļoti sarūgtināts, ja gadījumā šodien Saeima izdarītu tāpat, kā tas bija iepriekšējā reizē, ka iekļauj šo dokumentu darba kārtībā, un sakarā ar to, ka tajā varbūt ir viena neveiksmīga frāze vai varbūt kādam liekas, ka šī frāze, varbūt nav īpaši precīza, un ņemot vērā to, ka Saeima tādā gadījumā uzskatīs, ka tā ir dažu deputātu iniciatīva, ņems un noraidīs šo dokumentu. Un tādēļ mans ierosinājums ir nodot šo dokumentu Ārlietu komisijai un skatīt vēlāk Saeimā kā Ārlietu komisijas iniciatīvu, tad mēs varētu šo dokumentu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Paldies, bet šo ierosinājumu mēs varēsim sākt izskatīt tikai tad, ja šis ziņojums par šī lēmuma projekta izskatīšanu tiks iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par Saeimas paziņojuma projektu par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 16, atturas — 27. Prezidija ziņojums darba kārtībā ir iekļauts darba kārtības beigās.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Panteļējeva, Soldatjonokas, Zīles, Birznieces un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām iespēju nodot komisijām grozījumus Satversmē, kas paredz atteikties no deputātu imunitātes tik plašā apmērā, kāda tā pastāvējusi līdz šim. Spēkā esošā Satversmes 30.panta redakcija paredz, ka deputātu bez Saeimas piekrišanas nedrīkst nedz administratīvi sodīt, nedz arī uzsākt pret viņu kriminālu vajāšanu. "Latvijas ceļa" deputāti liek priekšā sašaurināt deputātu imunitātes apjomu, ierobežojot to ar aizliegumu uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Tam ir vairāki iemesli. Kā galvenos trīs var minēt šos.

Pirmkārt, Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, deputātu imunitāte tiek traktēta ļoti plaši. Lielākajā daļā Eiropas valstu konstitūcijās patiešām ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 28.pantu, kur ir runa par to, ka Saeimas locekli nevar saukt pie atbildības tiesas administratīvā vai disciplinārā veidā par balsošanu vai par, amatu pildot, izteiktām domām. Bet tālu ne visās Eiropas valstīs ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 30.pantu, kas aizliedz administratīvu vai kriminālu sodīšanu bez Saeimas atļaujas kā tādu. Piemēram, Nīderlandes konstitūcijā šādas aizlieguma normas nav vispār. Austrijā ir īpaši noteikts, ka gadījumā, ja deputāts uzskata, ka pret to vērstais juridiskais protests ir saistīts ar viņa politisko darbību, tad viņš var vērsties parlamentā ar lūgumu izskatīt viņa lietu un pārtraukt šīs darbības. Dažādās valstīs ir dažādi imunitātes apjomi, bet vairumā dominē aizsardzība pret politisku vajāšanu. Latvijā Satversmes 30.pants ne tieši, ne netieši administratīvas sodīšanas liegumu ar politisku vajāšanu nesaista, ļaujot deputātiem rīkoties, kā nu kuro reizi ienāk prātā. Tas ir otrs iemesls, kāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams administratīvo sodu uzlikšanas atļauju no Satversmes 30. panta svītrot. Parlamentārā prakse rāda, ka Latvijas Republikas Saeimas deputāti nepieturas pie vienotas prakses gadījumos, kad par kādu no kolēģiem tiek lūgta šāda atļauja. Acīmredzams ir tas, ka politiska vajāšana vai aizdomas uz to nav kritērijs, pēc kura vadās mūsu Saeimas deputāti. Grūti pateikt, kādi ir deputātu apsvērumi. Vienā gadījumā tie ir līdzīgi viedokļi par kādas konkrētas ceļazīmes lietderību, citā simpātijas vai antipātijas pret kolēģi, vēl citā — vienkārši augstprātība. Tā vai citādi konsekvences deputātu rīcībā nav un vienotu kritēriju uztaustīt nav iespējams pie labākās gribas.

Visbeidzot — treškārt. Tēze par to, ka Latvijas Republikā mūsdienās kāds deputāts varētu tikt politiski vajāts ar administratīvu sodu palīdzību, neizklausās sevišķi ticami un faktiski neiztur kritiku. Pieturēsimies labāk pie principa: viens likums — viena taisnība visiem. Un lai kāds būtu mūsu personiskais viedoklis par ceļa, municipālo vai kādu citu policiju, ja šī policija ir pietiekami laba, lai sodītu visus citus Latvijas Republikas pilsoņus, tad tā ir laba diezgan, lai sodītu arī mūs, Saeimas deputātus.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK. Runās pret.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es apzinos, ka šie grozījumi ir tapuši sakarā ar to, ka nupat presē diezgan skaļi Saeima tika kritizēta par to, ka Saeima neizdeva sodīt vienu no mūsu deputātiem. Taču šajā gadījumā es gribu jautāt vairākiem no šī te dokumenta parakstītājiem, kāds tad ir jūsu viedoklis? Ļoti cienītā "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte Helēna Soldatjonokas kundze, jūs balsojāt pret deputāta Apiņa sodīšanu, un tagad jūs ierosināt grozīt Satversmi. Tāpat Leiškalna kungs. Jūs ar savu balsojumu atturējāties un nepiekritāt deputāta Apiņa sodīšanai. Tāpat Vītoliņa kungs no "Latvijas ceļa" un tāpat Monika Zīle. Jūs ar savu balsojumu esat atturējušies, un jūs nepiekritāt deputāta Apiņa sodīšanai. Es saprotu, ka jums ir mainījies viedoklis. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Bet, ja gadījumā jums ir mainījies viedoklis, tad jūs pasakiet pilnīgi atklāti, ka jūs vairāk neatbalstāt savu iepriekšējo balsojumu un ka jūs gribētu to mainīt. Bet, ja mēs veram vaļā Satversmi, tad uz otro lasījumu būs visdažādākie priekšlikumi, un tādā veidā grozīt mūsu galveno valsts likumu tikai šī te viena precedenta dēļ, es uzskatu, nebūtu pamatoti.

Bez tam jāsaka, ka faktiski deputāti, ja gadījumā grib, tad viņi var nokārtot savas saistības pret Ceļu policiju. Tajā laikā, tad, kad iepriekšējā Saeimā skatīja manu gadījumu, tad faktiski tajā brīdī, kad Saeima balsoja, es jau biju nokārtojis un samaksājis policijai. Tāpat tad, kad Ceļu policija aptur deputātus, viņš var samaksāt, jo daudzi deputāti strādā citās vietās, un kā ierindas pilsonis deputāts var nokārtot savas saistības uz vietas. Ja gadījumā negrib, tādā gadījumā var pretoties, tādā gadījumā var šo jautājumu laist līdz Saeimai, un tādā gadījumā Saeima skatīs.

Tā ka, citiem vārdiem sakot, deputātu var sodīt, un nav priekš tam jagroza Satversme. Un tādēļ es uzskatu, ka šāda veida rīcību, ka daļa no "Latvijas ceļa" deputātiem ir nobalsojuši pret deputāta Apiņa sodīšanu, bet šobrīd ierosina grozīt Satversmi, es uzskatu par liekulību. Un tamdēļ es nevaru atbalstīt šādu te iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 15, atturas — 38. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Meža likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — lēmuma projekts "Par Valerija Maksimova apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB"/LNNK frakcija). Labrīt, godātie deputāti! Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Valēriju Maksimovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja šo ieteikumu, izvērtēja pievienotos dokumentus un atbalstīja Tieslietu ministrijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, "Apstiprināt Valēriju Maksimovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata." Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB"/LNNK frakcija). Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu— apstiprināt Diānu Dumbri par Balvu rajona tiesas tiesnesi . Juridiskā komisija uzklausīja Tiesu departamenta pārstāvju konkrētos kandidātus un atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Diānu Dumbri par Balvu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs

. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu — apstiprināt Zinaīdu Lagzdiņu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi . Iebildumu nebija. Lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Zinaīdu Lagzdiņu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs

. Juridiskā komisija izskatīja arī priekšlikumu — apstiprināt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un pieņēma lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu apstiprināt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret - nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnčs

. Un kā pēdējo kandidatūru Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu— apstiprināt Irīnu Freimani par Jelgavas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Irīnu Freimani par Jelgavas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par locekļu ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā" Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — "Ievēlēt Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā" Latvijas kuģniecības un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā šādus deputātus: Gundaru Bērziņu, Ati Slakteri, Modri Lujānu, Aleksandru Bartaševiču, Aiju Poču, Ivaru Godmani, Guntaru Krastu, Annu Seili, Jevgeniju Stalidzāni, Aināru Šleseru, Arni Kalniņu un Imantu Burvi". Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Šodien mums ir jāizskata trīs Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotie lēmuma projekti par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības. Diemžēl mums šis jautājums ir jāskata, un tātad pirmais ir Valsts ieņēmumu dienesta iesniegums par deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar iesniegtajiem materiāliem un administratīvo protokolu, kurā ir konstatētas nepilnības iesniegtajā deklarācijā. Līdz ar to atbilstoši Korupcijas novēršanas likuma prasībām ir konstatēta neatbilstība. Komisija savā sēdē bija uzaicinājusi arī Valsts ieņēmumu dienesta korupcijas novēršanas daļas atbildīgās amatpersonas. Iepazinās ar to, kā tiek pārbaudītas deputātu deklarācijas. Bija uzaicināts arī deputāts, kurš gan lūdz izskatīt jautājumu bez viņa, un arī ir pievienots materiāliem iesniegums, kurā jūs redzat Urbanoviča kunga viedokli — lūdzu pieņemt lēmumu par atļauju mani sodīt. Līdz ar to lūdzu jūs izteikt savu viedokli par iesniegto lēmuma projektu. Komisija šo lēmuma projektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lai turpmāk nebūtu vairāk nesaprašanās, lai mums nebūtu jāskaidro, kāpēc mēs esam balsojuši par vai pret, kāpēc mēs, "Latvijas ceļa" deputāti, pret vienu vai otru deputātu esam izturējušies tā vai citādi, "Latvijas ceļa" frakcija ir nolēmusi par visiem administratīvi sodāmajiem jautājumiem turpmāk balsot par deputātu izdošanu, izņemot varbūt gadījumus, ja ir politiska pieskaņa šim jautājumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēt vairāk neviens nevēlas. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

V.Muižniece

.(TP) Jā. Paldies deputātei Soldatjonokai! Arī Mandātu un iesniegumu komisija ļoti pateicas jums par to izpratni, kura beidzot ir radusies no Saeimas deputātu puses. Mēs būsim ļoti gandarīti, ja jūs tāpat kā komisija vienmēr vērtētu šo jautājumu tieši tā, kā tas ir paredzēts aizsargājot deputātu tikai un vienīgi no politiskas iespaidošanas, no tā, ka deputātam varētu traucēt pildīt viņa pienākumus, bet ne izvairīties no likumīga soda jebkurā gadījuma, kad deputāts nav pildījis likuma prasības. Vēlreiz pateicos! Lūdzu izteikt savu attieksmi par lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Līdzīgi kā iepriekšējo lēmuma projektu, jums tiek piedāvāts izskatīt arī lēmuma projektu par piekrišanu deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības. Šis gadījums ir līdzīgs, kur deputāte diemžēl ir sniegusi nepilnīgas ziņas ienākumu deklarācijā. Līdz ar to ir pārkāpta korupcijas novēršanas likuma norma. Deputāte tika uzklausīta, nepilnības tika konstatētas. Tātad lūdzu, komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzu izteikt savu attieksmi!

Sēdes vadītājs.

Runāt par šo lēmuma projektu vēlas deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un deputāti! Un šajā gadījumā man jāsaka arī — cienījamās vēlētājas un vēlētāji! Lāčplēša dienā, protams, es vēlētos runāt pavisam par citiem tematiem un citādā gaisotnē, nekā to nāksies darīt tūliņ.

Lai nerastos, cienījamie kolēģi, kādi pārpratumi, es uzreiz aicinu balsot par šo lēmuma projektu. Es esmu pārliecināta, ka, izvērtējot lietu pēc būtības, administratīvais sods man būs ļoti niecīgs. Protams, ja tiks sekots likuma garam, nevis likuma burtam. Vēl es gribu pateikties šeit zālē sēdošajiem kolēģiem, kas mani mierināja, lai neuztraucos, jo, politikā darbojoties, būšot jāpiedzīvo ne viens vien nepelnīts sitiens. Jāteic, ka īpaši uztraukties gan man nav bijis laika, jo ir ārkārtīgi daudz darba šajā periodā. Bet tagad par lietas būtību.

Pirmkārt, es gribētu uzdot jautājumu — vai valsts to nepilnību dēļ, kas ir manā deklarācijā, ir cietusi kādu kaitējumu? Un es uzreiz gribētu uzsvērt —nē, nekādu. Jo es esmu nosaukusi visus amatus, kuros esmu strādājusi. Jā, patiešām, dažādu grāmatvedības uzskaites nepilnību dēļ, dažādu nepilnīgu ziņu sniegšanas dēļ no grāmatvedībām manā deklarācijā nav uzrādīti precīzi visi ienākumi. Es gribētu pieminēt godājamiem kolēģiem, ka runa ir par bruto summām, nevis par to, ko cilvēks saņem uz rokas. Un tādēļ katram individuāli ir ārkārtīgi grūti aprēķināt, cik un kā tad precīzi te bija. Tātad, pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka šajā deklarācijā vispār nav runas par nodokļu nemaksāšanu. Valsts manis dēļ nav cietusi zaudējumu ne santīma apmērā. Es gribētu teikt, ka visi nodokļi ir samaksāti laikus un pilnā apjomā. Kādēļ es runāju no šīs tribīnes? Es uzskatu, ka jau tagad esmu saņēmusi morālus pārmetumus un pazemojumus, jo prese šo jautājumu traktē dažādi, radot absolūti maldīgu un melīgu priekšstatu, ka par šīm summām nav nomaksāti nodokļi. Un jāteic, tas arī ir tas iemesls, kādēļ es še jūs aizkavēju ar šo lietu. Es gribētu citēt tikai vienu izdevumu, proti, "Lauku Avīze" raksta (citēju): "Nu tagad nodokļi tikuši samaksāti arī no tās summas, kas kļūdas dēļ nav uzrādīti deklarācijā". Nodokļi tika samaksāti jau toreiz — 1998.gadā pilnā apjomā. Un cienījamie kolēģi, šeit runa ir arī par tām summām, kas saņemtas Saeimā. Vai cienījamie kolēģi varētu iedomāties, kā es vispār varētu nenomaksāt nodokļus vai kāds no šeit zālē sēdošajiem par savu darbu Saeimā? Es domāju, ka pat tas teorētiski nav iespējams.

Te tika runāts par politisko pasūtījumu. Man ir vairākas cerības. Pirmkārt, es ceru, ka šis likumprojekts absolūti nejauši skar tikai trīs opozīcijas deputātus. Pārbaudīta gan neesot pat puse no še sēdošo deputātu deklarācijām. Otra mana cerība, es uzskatu, ka absolūta nejaušība ir tā, ka lēmuma projekts tiek izskatīts divas dienas pirms referenduma. Un visi opozīcijas deputāti, kā zināms, aicina piedalīties referendumā. Diemžēl šī pieredze man ir ļoti rūgta, un es ceru, ka uz priekšdienām man nebūs jāpiedzīvo šādi pazemojumi. Bet es vēlreiz atgādinu godājamiem kolēģiem, es aicinu balsot par. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Es varētu neko vairs neteikt komisijas vārdā, ja deputātes Lāzo runā nebūtu izskanējuši izteikumi, kuri var mest ēnu kā uz jebkuru Saeimas deputātu, tā pirmkārt uz Mandātu un iesniegumu komisiju, kurā, atļaušos jums atgādināt, ir vienlīdz pārstāvēti visu Saeimas frakciju deputāti, no katras frakcijas pa vienam. Visi savus pienākumus ir pildījuši godprātīgi. Man nav ne mazākā pamata apšaubīt viņu godaprātu un veselo saprātu, izskatot jautājumus, ļoti nepatīkamos jautājumus par deputātu sodīšanu. Bet tas nav pamats, lai tos neizskatītu vai lai komisijas deputātus apvainotu par kādām politiskajām interesēm. Mandātu un iesniegumu komisija strādā normāli, savu darbu plāno ritmiski, un tad, kad saņem iesniegumus, tos arī nekavējoties izskata. Turklāt uzskatu par ļoti nekorektām publiski izteiktās aizdomas par politiskajiem pasūtījumiem, jo tieši šajā sēdē, kurā bija uzaicināta arī deputāte Lāzo, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas mums izskaidroja šo jautājumu, kā tiek pārbaudītas deklarācijas, un sniedza informāciju, kuru bija iespēja dzirdēt visām personām, uz kurām šie lēmumi attiecas, ka pārbaudītas tiks visas deputātu deklarācijas. Šobrīd ir pārbaudīta gandrīz jau puse, neskatoties un nešķirojot pēc principa, vai tā ir pozīcija, opozīcija, un kāda ir partijas piederība. Tādēļ es kategoriski noraidu jebkādas izteiktās aizdomas par to, ka deputāti komisijā vai Saeimā būtu rīkojušies šajā ziņā pēc kāda pasūtījuma vai negodīgi. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Par piekrišanu 7.Saeimas deputātes Violas Lāzo saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — "Par piekrišanu Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Tad, kad ir jāpieņem lēmums vēl vienā šādā gadījumā, jo arī deputāta Igora Solovjova deklarācijā ir konstatētas nepilnības, proti, ir vairākas lietas, kas atbilstoši likuma prasībām ir uzrādāmas, bet diemžēl tas tā nav. Arī deputāts Igors Solovjovs ir piedalījies Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē, kur atzina, ka dažkārt ir nepareizi izpratis atsevišķas likuma normas, un necēla nekādus iebildumus pret to, ka būtu sodāms par šo pārkāpumu. Aicinu jūs balsot, un pateicos jau iepriekš par jūsu izpratni!

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Absolūti neapšaubot Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas godaprātu, man tomēr negribētos tik vienkārši piekrist viņas kategoriskajam noraidījumam par aizdomām, kas noskanēja iepriekšējā runā, kaut vai tāpēc, ka tad, kad politiskas kampaņas laikā pozīcijas deputāti vēršas pret opozīcijas deputātiem, labāk lai spriež tauta un pozīcijas deputāti savā vairākumā lai izvēlas mazāk kutelīgu situāciju. Tas būs politiski gudrāk! (No zāles deputāts Bērziņš: "Referendumu.") Tieši tāpēc, ka Gundars Bērziņš pašlaik lūdza visiem atgādināt, ka 13. datumā būs referendums. Gundars Bērziņš visus aicina piedalīties referendumā.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vai jums pašiem neliekas smieklīgi, ka šur un tur ir rakstīts: "Viens likums — viena taisnība visiem!" Un tā vietā, lai katrs no mums, kas ir pārkāpis likumu, arī mierīgi atļautu sevi sodīt, tā vietā mēs te sākam garas un plašas pārrunas, vai ir tīša sodīšana vai netīša sodīšana. Burvja kungs ir aizbalsojies un aizdomājies jau līdz pavisam citiem jautājumiem. Burvja kungs, ja jūs gribat, lai jūs soda, nāciet un to pasakiet! Es labprāt par to nobalsošu.

Taču šinī gadījumā es tomēr aicinātu: tad, kad mēs, Saeimas deputāti, esam pieķerti — ko lai dara — ir jācieš par to un nav te ko strīdēties! Un nevajag te izcelt, kurš deputāts, kas pārkāpis likumu, ir vairāk vainīgs — pozīcijas deputāts vai opozīcijas deputāts. Visi ir jāsoda vienādi, un tas ir viss!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es neapšaubu Dobeļa kunga labo prātu un gribu, un es zinu, ka nākamreiz, kad kāds valdības frakcijas deputātiņš tieši tāpat būs apliecinājis ar savu balsojumu to, kas laikam neatbilst, es uzsveru, viņa balsojumam par Apiņa kungu... Bet ne jau par to ir runa. Redziet, Dobeļa kungs saka, ka viņš balsotu... es te palabošu — par sevi. Bet es teikšu atklāti, ka valdības frakciju rindās ir arī citādi domājoši deputāti nekā Dobeļa kungs. Tas ir jāatzīst arī Dobeļa kungam, lai kā viņš to pirkstu tagad kratītu. Es gribētu uzsvērt vienu: ja tik tiešām valdību veidojošās partijas būtu skatījušās, lai šādā situācijā būtu bijis, ka ne tikai trīs opozīcijas partiju deputāti, bet arī varbūt kāds no pozīcijas partijas deputātiem, tad es būtu teicis, ka, manuprāt, viss ir pārliecinošs un skaidrs. Es būtu ļoti nepatīkami pārsteigts, ja valdību veidojošās partijas, piemēram, būtu nodarbojušās ar paššaustīšanos un būtu pieņēmušas lēmumu šodien administratīvi sodīt trīs pozīcijas deputātus, no kuriem arī kāds noteikti ir pārkāpis kādu likuma pantu un nav ievērojis kaut kādu momentu, kad kāda grāmatvedība par kaut ko viņam pilnā apjomā nav iedevusi informāciju. Ja tas būtu tā, es būtu ļoti izbrīnījies, bet tagad, ka ir šī sakritība, kad nav tieši neviena pozīcijas deputāta, bet visi trīs ir no opozīcijas, tas mani līdz galam nepārliecina, un es domāju, ka šinī gadījumā zināma politiska pieskaņa tomēr ir, kaut gan visi deputāti, kā to uzsvēra Juris Dobelis, kuri ir grēkojuši, neatkarīgi no tā, vai viņi ir no pozīcijas vai opozīcijas, ir jāsoda. Un, ja viņiem ir iespējas sevi aizstāvēt, lai tad viņi sevi aizstāv un lai viss norit atbilstoši likuma burtam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arī deputātam Leonam Bojāram būs kas sakāms par apspriežamo lēmuma projektu. (Zālē smiekli.)

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Deklarācija — tā tiešām ir nopietna lieta, un, ja jau visiem likums ir viens un tas pats, tad Latvijā ir jāievieš deklarāciju darbība. Diemžēl mēs tagad te skatām, kas un kā ir nogrēkojušies deputāti, bet mēs aizmirstam tās personas un slavenības Latvijā, kas saņem simtiem tūkstošu gadā, un kā tad tur ir nokārtots deklarāciju jautājums. Mēs aizmirstam arī aploksnītes, ar kurām vienā mierā tiek izmaksātas algā. Un tad mēs brīnāmies, ka sociālajā budžetā vai valsts budžetā neienāk nauda. Tā arī neienāks. Un, ja jau visiem likums ir viens, tad mums, cienījamie kolēģi, deklarācijās ir jāiestrādā jautājums, kas skar visus neatkarīgi no tā, vai viņš ir deputāts, vai viņš ir parastais ierēdnis. Un visi šie līgumi — gan vadības, gan pārējie, un sadarbības un darbības visdažādākajos fondos, viss ir jāpārbauda un attiecīgi, lai tiek iekasēta visa tā naudiņa, ko viņi saņem, izpildot vairākus darbus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis — Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie sociāldemokrāti! Pateicoties jūsu iniciatīvai, absolūti bezjēdzīgajā pasākumā, kas notiks šosvētdien vai šosestdien, mēs iztērēsim vairāk nekā miljonu nodokļu maksātāju naudu.

Es jūs aicinu arī šobrīd ar savām absolūti tukšajām un demagoģiskajām uzstāšanām netērēt Saeimas budžetu, kurš tāpat ir diezgan ierobežots, jo tā arī ir nodokļu maksātāju nauda. Mūsu sēdes translācija izmaksā pietiekami dārgi. Apdomājaties, cienījamie kolēģi, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pateicos Dzintaram Ābiķim par to, ka viņš atbalsta referendumu kā tādu, un lai viņš nesatrauktos, ka tā nauda patiešām būs iztērēta par velti. Tie cilvēki, kas, pateicoties jūsu iestrādātajiem grozījumiem Pensiju likumā, paliks ar samazinātām pensijām, vismaz šo nedēļu saņems algas, strādājot Vēlēšanu komisijās. Tie paši pensionāri, tie paši ārsti, tā kā šī nauda nebūs izņemta no valsts finansu aprites, bet paliks valstij. Tā nauda nav izmesta.

Dobeļa kungam paldies, protams, es gan nepamanīju, ko viņš tur īsti kratīja, vai tas bija pirksts, ja, bet tomēr man ļoti gribas nākotnē arī saprast, kāpēc pozīcijas deputāti baidās no opozīcijas priekšlikuma par nulles deklarācijām, bet mīl tādas deklarācijas, kur vienmēr kādu vajadzības brīdī var pieķert.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Prezidij! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Ja valdības partijas nebūtu briesmīgi steigušās un pieņēmušas finansiāli un ekonomiski nepamatotus lēmumus arī Pensiju likuma grozījumos: šeit pašreiz Gundars Bērziņš saka man — nemuldi, bet es varbūt nocitēšu Ražuka kunga rakstu "Dienā" un tad viņš vairs neteiks, ka nemuldi, nemuldi, ja, kurā skaidri bija parādīts, ka tas ietaupījums 13,6 miljoni latu nebūs tik liels, kā valdība bija uzrakstījusi visos dokumentos, kas bija iesniegti šeit Saeimā, bet būs tikai 13,5, tā kā starpība, kā jūs redzat, ir milzīga. Ja tā var spēlēties un rotaļāties valdības partijas ar miljoniem, un Ražuka kungs to apliecināja rakstā "Dienā", es domāju, ka ir pamats šādus lēmumus apturēt. Paldies par uzmanību, ietaupu minūti laika!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atgādinu, ka apspriežam lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības." Nākošajam vārds deputātam Jānim Škaparam, Tautas partijas frakcija.

J.Škapars

(TP). Godātie kolēģi! Kādreiz atēnieši runāja garas runas, un spartakieši par viņiem teica tā — sākumu aizmirsu, bet beigas nesapratu tāpēc, ka sākumu aizmirsu. Man liekas, ka opozīcija aizmirsusi šīs sarunas sākumu, tāpēc es jums nosaukšu konkrētus rādītājus, par kuriem šodien iesākām sarunu. Proti, runa ir par Urbanoviča nenokārtotajām saistībām, un es nosaucu konkrēti Ieņēmuma dienesta minētos faktus. Pirmkārt, nav uzrādīts padomes locekļa amats Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra". Otrkārt, nav uzrādīti gūtie ienākumi 3318 latu apmērā. Treškārt, nav uzrādītas parāda saistības "Pareksa" bankā 10 tūkstošu latu apmērā. Ceturtkārt, nav uzrādīts padomes priekšsēdētāja amats akciju sabiedrībā "Draudzības un sadarbības fonds". Godātie deputāti, būtu laiks tomēr mums sākt runāt par to jautājumu, kuru mēs apspriežam, bet nevis izmantot politiskai akcijai jebkuru iespējamo gadījumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Paldies, godātie kolēģi deputāti, par karstajām debatēm, vienīgi man tiešām būtu liels prieks, ja jūs runātu par tēmu, neizmantojot šo diemžēl bēdīgo gadījumu par nepilnībām deklarācijās visdažādāko viedokļu paušanai. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs.

Par to, kā lieta virzāma tālāk, deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Škapara kungs, jūs ne tikai nekā nezināt par vēsturi, tie bija spartieši, un arī viņi nebija tie, kas teica tos vārdus par to, ko jūs te sastāstījāt, bet jūs arī neesat izlasījis tos materiālus, kas te ir izplatīti. Tur bija runa par citām summām, par citiem amatiem un par citām iestādēm. Es jau divus mēnešus atpakaļ uzrakstīju iesniegumu, ka, jā, es tik tiešām esmu kļūdījies, neuzrādot to kredītu, ko es esmu sen, pirms deklarācijas iesniegšanas, atgriezis, kā arī tos amatus, ko es esmu pildījis 6.Saeimas laikā, par ko es esmu deklarējis. To es visu esmu uzrakstījis, ja jums būtu vēlēšanās tikt līdz skaidrībai, tad jūs to būtu varbūt izlasījis un nenāktu šeit un nemelotu. Mums ir obligātais balsojums par deputātiem, kas ir no mūsu frakcijas, un mums ir visiem jābalso gan par mani mēs balsojam, tāpat mēs balsosim par Igoru Solovjovu. Un es aicinu arī pārējos būt tikpat principiāliem un nemuldēt šeit no tribīnes!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu 7.Saeimas deputāta Igora Solovjova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Sāksim darbu pie budžeta likumprojektu 2000.gadam pavadošo likumprojektu paketes, kam mēs noteicām otro lasījumu šodien. Kā pirmais, tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Jūsu darbam dokuments nr.1078b.

Uz otro lasījumu mēs jums piedāvājam izskatīt vienu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Tikai es uzreiz gribu ļoti atvainoties, šeit ir tīri tehniska kļūda priekšlikumā papildinātas ar vārdiņu "proporcionāli", un komisijas atbalstītajā redakcijā šis vārdiņš vienkārši nav pazudis, bet šeit ir domāts papildināt jums šo 5.panta otro daļu vēl ar vārdiņu "proporcionāli". Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu, jūsu darbam dokuments nr.1079b. Kā pirmais komisijā uz otro lasījumu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja gan nedaudz vēl precizējot, un šeit lūdzu ir piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Nākamais, 3. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

4. — deputāta Apiņa priekšlikums, kuru pilnībā komisija neatbalstīja, tomēr jums ir piedāvāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Poča.

6. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

7. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča.

8. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

9. — deputāta Plinera priekšlikums, kuru arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

10. — deputāta Plinera priekšlikums, kuru iestrādāja, un arī Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, komisija apvienoja visus šos priekšlikumus, izstrādājot savu redakciju, līdz ar to jūs lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

A.Poča.

13. — deputāta Plinera priekšlikums, kurš tika daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, līdz ar to lūdzu atbalstu 14. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča.

15. — Apiņa priekšlikums, netika atbalstīts, bet jums piedāvātā redakcijā, savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu alternatīvo redakciju, kuru lūdz atbalstīt, tas ir 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

19. — deputāta Plinera priekšlikums, komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

20. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

21. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

A.Poča.

22. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

23. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Līdz ar to ir izskatīti visi saņemtie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Minētajam likumprojektam priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Līdz ar to lūdzu apstiprināt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputate Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu, darbam dokuments nr. 1082b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz otro lasījumu tika saņemti sekojoši priekšlikumi. Kā pirmais deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Paldies! Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es gribētu vērst tikai deputātu uzmanību vienam faktam, ka šie grozījumi jāskatās kontekstā ar grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem", kā arī ar grozījumiem likumā "Par finansu un budžeta vadību", jo ar šiem grozījumiem tiek piešķirtas nekontrolētas pilnvaras Ministru kabinetam un arī finansu ministram lietot privatizācijas līdzekļus. Ja jūs atbalstāt šādu nekontrolētu privatizācijas līdzekļu izlietojumu, tad lūdzu, jūs varat balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. Es lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 41, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Kā nākamais arī ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums — arī neizdarīt grozījumus attiecīgajā pantā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča

. Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 22. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" " , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Darbam dokuments nr. 1083b. Komisijā uz otro lasījumu tika saņemts deputāta Bekasova priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča

. Kā otrais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bičevska priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Komisija piedāvātajā redakcijā neatbalstīja, bet jums ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.

A.Poča

. Līdz ar to priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprokjekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 24. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījums Latvijas Republikas Valsts robežas likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Dokuments nr. 1085b. Uz otro lasījumu minētajam likumprojektam priekšlikumi nebija iesniegti. Līdz ar to lūdzu apstiprināt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 3, atturas — 10. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi Radio un televīzijas likumā ", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Darba dokuments nr. 1086b. Kā pirmais bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Arī nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča

. Kā 3. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča

. 4. — deputāta Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča

. Kā 5. arī ir deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta.

A.Poča

. Savukārt 6. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Poča

. 7. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča

. 8. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča

. 9. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Arī neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča

. Un līdzīgi arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas 10. priekšlikums — arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

11. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likuma projektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas . Likums pieņemts.

Nākamais — likuma projekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Uz otro lasījumu minētajam likumprojektam priekšlikumi nebija iesniegti. Lūdzu apstiprināt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likuma projekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decemba Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt galīgajā, otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decemba Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību""pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Līdzīgi kā diviem iepriekšējiem likumprojektiem, arī šim uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Arī šim likumprojektam priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Dokuments 1092b. Kā pirmais ir deputāta Burvja priekšlikums, kurš daļēji atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

2. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pastāvošajā Izglītības likumā attiecībā uz normu, kas reglamentē priekšmetu skaitu minoritāšu skolās, kas notiek, kas tiek pasniegti latviešu valodā, kā arī uz to, kādiem jābūt tiem priekšmetiem, nostiprināta kārtība, ka to lemj Ministru kabinets. Bet cienījamie kolēģi! Kāda reāla situācija šodien ir minoritāšu skolās? Pirmkārt, trūkst konkrētu priekšmetu skolotāju, kas spēj mācīt latviešu valodu. Un otrkārt, valstij tas nerūp nemaz, kādā veidā šīs skolotājas dabūt. Manā skatījumā ļoti pareizi, ka valsts ievēro noteikumu: ja ar likumu valsts pilnvaro kādu institūciju veikt kādas funkcijas, mūsu gadījumā tā ir izglītība, tad valstij jānodrošina šo uzdevumu pildīšana arī, un proti, nodrošināt skolas ar skolotājiem. Tiem jābūt nevis latviešu valodas skolotājiem, bet konkrēta priekšmeta skolotājiem, kas var to pasniegt latviešu valodā. Viennozīmīgi tagadējā etapā valsts nespēj to nodrošināt. Tāpēc valstij nav tādu tiesību diktēt skolām, kāda valodā pasniegt speciālos priekšmetus. Atvainojiet, bet ģeogrāfijas stundā svarīgāk, lai skolnieks, skolēns mācītos ģeogrāfiju, nevis latviešu valodu. Un tieši tāpēc parādījās mūsu priekšlikums, kur teikts, ka Ministru kabinets ieteica, bet skolas nosaka, izejot no reālās situācijas iestādē, kādiem priekšmetiem un kādā valodā jābūt. Atkarībā no tā, kādi speciālisti pieejami skolai, viņi paši izvēlēsies, vai pasniegt latviešu valodā matemātiku vai ģeogrāfiju. Tāpēc es piedāvāju godātiem deputātiem atbalstīt mūsu priekšlikumu un reāli pieiet lietai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis.

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par lietas būtību, protams, Bartaševiča kungam nav taisnība, bet es negribu šeit uzsākt garas debates par šo jautājumu, jo valodas jautājums Izglītības likumā ir pietiekami izdebatēts gan iepriekšējā, gan šajā Saeimā, un Saeima ir par to nobalsojusi. Bet es tikai gribu atgādināt kolēģiem, ka grozījumi Izglītības likumā tika nodoti nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet tie tika nodoti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai tā iemesla dēļ, ka šeit šajā gadījumā tiek skarti tikai grozījumi tajos pantos, kur ir, kam ir tieša saistība ar nākamā gada budžetu. Un tāpēc, manuprāt, šis ierosinājums, kas ir absolūti no citas operas, ja tā varētu teikt, arī šī iemesla dēļ nevarētu tikt atbalstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka opera ir viena. Un viens ir saistīts ar otru. Pēc šīsdienas likuma Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības noteikt priekšmetus, mācību priekšmetus, kuri jāmāca cittautiešu skolās valsts valodā. Kopīgai tendencei, bez šaubām, jāpaliek, kā Izglītības un zinātnes ministrijai iesaka. Tas ir mūsu priekšlikums. Bet ministrija nevar zināt, kādi pedagogi, kāds ir bērnu valsts valodas līmenis gandrīz 190 cittautiešu skolās. Un tāpēc mēs kopumā atbalstot tendenci, uzskatām, ka ministrija rekomendē, un skola uz vietas vecāku padomes, skolas padomes kopā ar pedagoģisko kolektīvu nosaka, kādi priekšmeti patiešām reāli jāmāca latviešu valodā cittautiešu skolās. Un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartašviča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 47, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Kā nākošais — 3. ir deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartašēviča un Sokolovska priekšlikums, kuru komisija atbalstīja daļēji un tas ir iestrādāts 4. — Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Diez vai var piekrist tam, kas šeit ir ierakstīts, ka komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu. Pēc būtības tas ir noraidīts. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šī priekšlikuma būtībai. Spēkā esošā redakcija nosaka minimālo pedagogu apmaksas līmeni. Mūsu priekšlikumā tas arī ir noteikts. Tajā pašā laikā Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā par to minimālo robežu nav ne vārda. Ir vienkārši darba stāžs, ir papildināts, ir pielikts klāt pie tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta pedagogu darba samaksa. Tāpēc es tomēr aicinu izskatīt šo lietu pēc būtības. Un jautājums ir ļoti vienkāršs — vai mēs gribam ievērot to principu, kas ir paredzēts šobrīd spēkā esošajā Izglītības likumā, ka pedagogam jāsaņem alga, kura nav zemāka par noteikto kritēriju. Ja Ministru kabinets uzskata, ka, teiksim, divas minimālas mēneša algās, tas ir par daudz, mēs piedāvājam citu kritēriju. Bet mēs gribam tomēr, lai šāda situācija, ka skolotāji saņem algu, kura ir daudz zemāka par iztikas minimumu, tiktu izslēgta. Un jautājums ir — vai jūs, cienījamie kolēģi, atbalstāt šī cilvēka cienīga dzīves līmeņa nodrošināšanu skolotājiem vai ne. Tā ir lietas būtība, nevis daļēji atbalstīt un tā tālāk. Pēc būtības atbildīgā komisija, Ministru kabinets iestājas pret šo principu. Tātad es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es, bez šaubām, arī aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Jums ir zināms, ka skolotājs ir iedzīts stūrī, ka skolotājiem knapi pietiek, un daudziem nepietiek ko likt uz maizītēm. Skolotāji jau stāvēja piketā pie Saeimas un stāvēja piketā pie Ministru kabineta. Skolotāji pieteica brīdinājuma streiku uz 16.novembri. Jūs ziniet, mēs domājam, ka naudiņu var atrast, ka, ja tikai uzlabot akcīzes nodokļa administrēšanu uz 2,5%, tas jau dotu 3 miljonus. Ja izdotos pievienoto vērtības nodokļu administrēšanu uzlabot tikai par 5%, kā jums ir zināms, finansu ministrs Krastiņa kungs teica, ka mēs nesavācam 40% no nodokļiem. Tātad tikai uzlabošanu uz 5% pievienošanas vērtības nodokļu savākšanu, tas jau dotu vairāk par 17 miljoniem. Tātad mēs uzskatām pievienošanas vērtības nodokļu savākšanu, tas jau dotu vairāk par 17 miljoniem. Tātad mēs uzskatām, ka vajag, var atbalstīt, palīdzēt skolotājiem. Tomēr, tomēr patiešām bedre ceļā, pieņemsim, nav tik sāpīga kā bērnu dvēseles. Es arī aicinu atbalstīt mūsu formulējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 37, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Līdz ar to, es saprotu, ir izteikts atbalsts 4.—alternatīvajam Ministru kabineta priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.—Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 30, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Kā nākošais ir 5. — deputātu Plinera, Cileviča, Maksimova, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums. Komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam, ka arī šis mūsu priekšlikums nav no citas operas, bet tomēr ir jāizmanto izdevība un jālabo situācija, jo patiešām mēs vienu reizi jau skatījām šo priekšlikumu. Tas attiecas uz bērniem bāreņiem, kuriem liegta iespēja turpināt mācības tajā valodā, kuru viņš mācījās, līdz saņēma šo statusu — bārenis. Kāpēc tas nav pareizi? Ļoti labi, ja bārenis mācījās latviešu skolā un pēc tam viņš arī turpināja mācīties latviešu skolās, bet, ja viņš pazaudējis savus vecākus un mācījās, protams, tas ir ļoti smagi, ka mēs vēl gribam piespiest viņu mācīties priekšmetus citā valodā. Tā vēl ir papildu slodze šim bērnam, un ar to mēs tikai kropļojam viņu. Mūsu skatījumā tas nav pareizi un bērnam jāturpina mācīties tajā valodā, kurā viņš mācījies, un nevajag darīt viņa stāvokli vēl smagāku.

Pie tam es gribu piebilst, kad mēs skatījām to Izglītības komisijā šo priekšlikumu, komisijas locekļi viņu atbalstīja. To es arī gribu, lai jūs to arī darītu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB"/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Latviešu valodas zināšanas ir ļoti svarīgas, lai cilvēks varētu integrēties sabiedrībā. Ja gadījumā cilvēki nezinās latviešu valodu, viņiem pēc tam būs problēmas gan iegūt darbavietu, gan arī pēc tam vēlāk nodrošināt savu ģimeni un pilntiesīgi būt Latvijas pilsoņiem. Ja šie bērni bāreņi jau ir tā atdalīti un viņi ir zaudējuši savus vecākus, tad otrreiz viņiem darīt pāri — manā skatījumā tas ir ciniski. Tādēļ, lai šie bāreņi varētu pilntiesīgi integrēties latviešu sabiedrībā, es domāju, tas ir pilnīgi pieņemami — saglabāt likuma redakciju, kāda tā bijusi līdz šim, ka viņi turpina mācīties valsts valodā. Tādēļ es uzskatu, ka nebūtu pareizi atbalstīt šo 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB"/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Šad tad tomēr jums, plineri, bartaševiči un cileviči, derētu tomēr iegaumēt, ka jūs dzīvojat Latvijā. Vai nepietiek, ka jūs musināt simtiem tūkstošu cilvēku nemācīties latviešu valodu, tādā veidā atturot viņus normāli iekļauties Latvijas dzīvē. Bet es jūs aicinu: neķerieties vismaz klāt pie bērniem bāreņiem, laupot viņiem iespējas nākotnē dzīvot normālu, saturīgu dzīvi šeit, Latvijā! Apdomājieties vienreiz!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Es arī negriezīšos pie tabūniem, dobeļiem, vidiņiem un citiem. Es griežos pie godātiem deputātiem. Mēs apspriežam ļoti svarīgu jautājumu. Mēs apzināmies, mēs, bez šaubām, apzināmies, ka mēs dzīvojam Latvijā, mēs nekad, nekad nepaužam domu, ka nevajag mācīties latviešu valodu un nevajag zināt latviešu valodu. Piedošanu, mēs tieši uzskatām, ka, beidzot latviešu skolu, beidzot cittautiešu mūsu bērniem — Latvijas bērniem — jāzina valsts valoda. Un tikai par to. Ja jūs par kaut ko citu, man ir ļoti žēl.

Konkrēti par šo jautājumu. Ko mēs piedāvājam? Bērns bārenis vai bez vecāku apgādības palicis bērns turpina iegūt izglītību tajā valodā, kurā līdz šim mācījās. Tikai viens piemērs. Jūs taču esat tēvi un mātes. Jūs esat vectētiņi un vecmāmiņas, jūs esat valstsvīri un valstssievas. Mēģiniet saprast! Tātad šis piemērs. 5.klases skolnieks. Viņš mācās cittautiešu skolā, pieņemsim, krievu valodā. Lai Dievs nedotu, autokatastrofā aizgājuši viņa vecāki bojā, un bērnam ir šoks. Viņš raud, viņš palicis bez vecākiem, viņš nezina, kas ar viņu būs, un tā tālāk un tā joprojām. Pieņemsim, viņu iekārto bērnu namā vai internātskolā pēc nedēļas, pēc divām vai trim un tūlīt otrs šoks. Viņu piespiedu kārtā piespiež mācīties latviešu valodā — valsts valodā.Tātad viņam ir otrs šoks. Viņš pusi nesaprot, viņam ir grūti un tā tālāk un tā joprojām. Un tāds normāls bērns var sajukt prātā. Mēs, un es ceru, ka jūsu darbība un mūsu darbība ir virzīta uz to, lai bērniņš, beidzot arī cittautiešu skolu Latvijā, Latvijas cittautiešu skolu, zinātu latviešu valodu. Tam kalpos individuālā apmācība un priekšmeti latviešu valodā, kurus pasniegs, un tā tālāk un tā joprojām. Un, starp citu, šī norma bija kādreiz pieņemta komisijā, un šī norma izgāja šeit otro lasījumu. Atcerieties, Ābiķa kungs, ka vairums no mums balsoja par to. Bet diemžēl šī redakcija neizgāja trešo redakciju, jā, trešo redakciju šis priekšlikums neizgāja. Un tāpēc šeit nav nekādas politikas. Šeit ir tikai rūpes par nelaimīgo bērnu, lai tādu būtu, es ļoti vēlos, lai tādu būtu mazāk. Paldies jums, un es ļoti ceru, ka jūs padomāsiet. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami un pat pretīgi klausīties, ja nicinoši izrunā uzvārdus, kaut kāda ņirdzīga attieksme pret tautām, tautībām, tas civilizētā sabiedrībā un vispār elementāri goda vīram nav pieņemami.

Būtībā Pliners jau būtību pastāstīja, bet es tomēr mēģināšu atkārtot vēlreiz, lai iedziļinātos un lai aiz visa šī vārdu "mišura", kā sauc krieviski saprastu būtību. Tiešām, notiek autokatastrofa, bērns ir bārenis. Viņam no šī brīža vairāk nav nekā. Ko, viņam vēl atņemt valodu? Šādā veidā mēs piespiedīsim mīlēt viņu latviešu valodu? Vai šādā veidā var audzināt šīs valsts patriotus? Tas ir elementāri cilvēcīgi? Par ko tad vispār balsot? Paldies par uzmanību! (Aplausi)

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Deputāta Plinera uzstāšanās jums skaidri parādīja, ko nozīmē nenopietna pieeja valsts valodas apguvē. Mans uzvārds nav "Dobeļis", kā tika te teikts, mans uzvārds latviski ir "Dobelis". Tā kā, deputāt Pliner, jūs labi parādat, cik jūs esat vēl joprojām neizglītots, lai gan pietiekami ilgi esat dzīvojis Latvijā. Un, lūk, tieši tāpēc, tieši tāpēc mums ir ārkārtīgi nopietni jāpieiet, lūk, šai latviešu valodas mācīšanai, lai šeit nekāptu tribīnē cilvēki, kas kropļo mūsu valodu, kas nav spējīgi pareizi latviski izteikties. Tādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, viņiem nav tiesību tikt ievēlētiem, jo viņi apkauno gan mūsu valsti, gan mūsu valsts valodu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es jau sākumā teicu, ka nebūtu īsti pareizi šobrīd runāt par lietām, kas neskar nākamā gada valsts budžetu, bet tomēr ņemot vērā, ka šeit izraisījās pietiekami nopietna diskusija un daži kolēģi, cik es jūtu, nav spējuši saprast šo problēmu, kas, manuprāt, ir diezgan svarīga, un arī, jūsuprāt, es varbūt gribu paskaidrot, ka, cienījamie deputāti, Pliner, Maksimov, Cilevič, Bartaševič un Sokolovski, jūsu iesniegtais labojums īstenībā ir bērnu diskriminējošs, jo saistībā ar likumu kopumā gribu jums paskaidrot, ka mūsu valstī pāriet uz izglītību valsts valodā. Ka pamatskolā mums būs bilingvālā izglītība, un visi bērni iegūs arī izglītību valsts valodā, ka vidusskolā ar 2004.gadu mēs pārejam uz izglītību valsts valodā.

Un tagad stādaties priekšā situāciju, ka bārenis jeb, pareizāk sakot, bērns kļūst par bāreni 9.klasē, pēdējā pamatskolas klasē. Pēc jūsu ieteikuma, ja mēs pieņemam jūsu priekšlikumu, bērnam turpmāk ir jāizglītojas dzimtajā valodā. Šajā gadījumā tad bērnam ir liegta iespēja turpmāk mācīties valsts vidusskolā, sākot ar 2004.gadu, jo valsts finansētā vidusskolā mācības būs tikai latviešu valodā. Jūsu gadījumā, ja mēs nobalsojam par, tad šim bārenim ir jāiet mācīties uz privāto skolu, kurā tiešām likums pieļauj, ka mācības var būt arī dzimtajā valodā. Privātā skolā, visticamākais, būs mācību maksa, tātad jūs bāreni pakļaujat, jūs diskriminējat jau ar to vien, ka jūs liksiet viņam maksāt par savu izglītību, es nezinu, vai bārenis būs sevišķi labā materiālā situācijā. Jūsu priekšlikumam it kā ir cēla ievirze, bet, saistot to ar likumu kopumā ar citiem likuma pantiem, jūsu piedāvātais pants ir klaji bāreni diskriminējošs. Es ceru, ka arī pārējie kolēģi, kuri varbūt šīs lietas nav izpratuši līdz galam, tagad to sapratīs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamie deputāti! Es gribētu atgādināt šeit vienu vēsturisku kuriozu, kas varbūt būtu ļoti interesanti Plinera kungam un arī pārējiem viņa aizstāvjiem. 1942.gada 26.martā vācu okupētajā Ostlandē vācieši pēkšņi attapās, ka vācu ierēdņiem nevajadzētu mācīties latviešu valodu, un 26.martā vācieši izdeva direktīvu, ka vācu ierēdņiem turpmāk nebūs jāmācās latviešu valoda, līdz 26.martam viņiem bija jāmācās latviešu valoda ļoti vienkārša iemesla dēļ. Latvijas valstī līdz padomju okupācijai bija stāvoklis faktiski tāds, ka visi, pilnīgi visi Latvijas pilsoņi prata latviešu valodu, tas bija Latvijas valsts izglītības politikas rezultāts. Latvijā nevarēja beigt skolu neprotot latviešu valodu. Visi ebreji, visi poļi, visi vācieši runāja valsts valodā, latviešu valodā, tā nebija tikai latviešu valoda, tā bija valsts valoda. Un vācieši Ostlandē tikai 1942.gada 26.martā attapās, ka vajadzētu sākt pārvācošanu.

Tad, piedodiet man, ko Plinera kungs tagad grib, ko viņš piedāvā? Viņš piedāvā atgriezties kaut kur uz 1942.gada 26.marta līmeni, kad vācieši sāka ieviest Latvijā politiku, ka latviešu valoda vairs nav obligāta. Mums ir galvenais, ja Latvijas valsts uzņemas pilnu atbildību par šiem bāreņiem, tad Latvijas valstij ir jāgarantē, ka šie bāreņi iegūs tādu latviešu valodu, lai viņi varētu ieņemt visaugstākos amatus un iegūt vislabāko izglītību, lai viņi varētu strādāt gan starpnacionālajās kompānijās, gan Latvijas iestādēs un lai viņiem nebūtu jāmoka šī latviešu valoda šeit tāpat kā Plinera kungam un citiem deputātiem. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners — otro reizi.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmais. Es uzskatu, ka, runājot par manu zemo izglītību, Dobeļa kungs apvainoja mūsu Universitāti, ne 1913.gadā, bet 1997.gadā 11 profesori, no kuriem 10 ir latvieši, nobalsoja par piešķiršanu Plineram doktora grādu, tas ir pirmais.

Un otrais. Cienījamais Ābiķa kungs, diemžēl jūs arī apzinīgi vai neapzinīgi, bet tomēr teicāt nepareizi deputātiem vai jūs nepareizi sapratāt Izglītības likumu. Likumā ir rakstīts, ka ar 2004.gadu vidusskolas apmācība notiek valsts valodā, bet likums arī atļauj mācīt bērnus pēc minoritāšu programmām un tur varētu būt minoritāšu valodas: daļēji — latviešu, daļēji — minoritāšu un tā tālāk. Bet vēlreiz, mēs ļoti tālu aizgājām, es vēlreiz lūdzu pārdomāt par tiem nelaimīgiem bērniņiem un ļaut viņiem turpināt, pamatā turpināt tās mācības tajā valodā, lai Dievs nedod viņiem nonākt nelaimē, tajā valodā, kuru viņš mācījās līdz šim. Un mums, starp citu, ir bērnunami un internātskolas, pamatā kurās māca bērnus latviešu valodā, un ir arī skolas, kurās pamatā māca minoritāšu valodā, bet tur arī māca latviešu valodu, dažus priekšmetus latviski un tā tālāk un tā joprojām. Jā, cienījamie kolēģi, mani vecāki mācījās Latvijas Republikas skolā pirms 1940.gada, ebreju skolā, viņi zināja latviešu valodu, bet pamatā viņi mācījās ebreju valodā, bet viņiem bija labi skolotāji un tā tālāk un tā joprojām. Un divās valodās brīvi runāja mani vecāki — valsts valodā, latviešu valodā, un ebreju valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — Otro reizi. Viena minūte jūsu rīcībā.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiešām taisnība, pareizi, būtu jāpaprasa Latvijas Universitātes vadībai, kā viņiem ir trāpījies tāds absolvents kā Pliners, jo es gribētu atgādināt, ka šis absolvents ir strādājis Talsos, vislatviskākajā Latvijas novadā, un tur ir bijis Izglītības nodaļas priekšnieks. Gadiem ilgi atrazdamies latviskā vidē, viņš tomēr nav bijis spējīgs iemācīties kārtīgi latviski runāt. Tieši tas vēl vienu reizi parāda, cik nopietnai ir jābūt attieksmei pret latviešu valodas mācīšanu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC). Pirms es jūs lūgšu nobalsot, es tikai gribētu pateikt vienu komentāru attiecībā vispār uz likumprojekta izskatīšanas procedūru un kārtību. Ja mēs skatām likumprojektu, kas ir saistīts ar 2000.gada budžetu, man būtu tiešām lūgums deputātiem neiesniegt priekšlikumus un nelikt diskutēt par tiem komisijai, kuras galvenais uzdevums ir nodarboties ar finansu jautājumiem. Šobrīd šī diskusija, kad mēs skatījām likumprojektu, kas ir saistīts ar 2000.gada budžetu, šobrīd tas pārvēršas par speciālā likuma diskusiju, kur vajadzētu būt atbildīgai pavisam citai komisijai, bet šobrīd es lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 36, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Tātad mazs paziņojums. Pirmkārt, LSDSP frakcija apsveic jūs visus Lāčplēša dienā, un mēs gribējām jums atgādināt, ka 13. novembrī visus jūs vēlētāji gaida pie balsošanas urnām tieši tāpat, kā jūs viņus gaidījāt savā vēlēšanu dienā. Un tāpēc lūdzam atbalstīt jūsu vēlētājus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Eiropas Padomes delegāciju lūdzu uz īsām pārrunām Sarkanajā zālē. Nebūs ilgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Geige.

I.Geige

(LC). Es aicinu Pieprasījumu komisijas deputātus sapulcēties 303. kabinetā uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpā tūlīt pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Šodien sveicam mūsu kolēģi Normundu Rudēviču 38 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Atsākam darbu pie likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā". Lūdzu, Počas kundze, komisijas vārdā!

A.Poča

(LC) . Cienījamie kolēģi! Turpināsim mūsu darbu un izskatīsim nākošos priekšlikumus, kuri iesniegti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" uz otro lasījumu.

Kā nākošais ir 6. — deputāta Gaigala priekšlikums, kurš tika atbalstīts tikai daļēji Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Līdzīgs bija arī deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priešlikums, kurš arī daļēji ir atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā nr. 8, un komisija izskatīja un piekrita, ka būtu atbalstāms otrajam lasījumam tātad 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas viedoklim.

A.Poča.

Kā 9. priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Počas kundze, uzsākam debates. Ir pieteicies deputāts Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals

(LC). Cienījamie kolēģi! Tas ir labi, ka Ministru kabinets principā ir atbalstījis šo priekšlikumu. Un, ja mēs pieņemsim 8. priekšlikumu, tas arī būs nopietns solis finansēšanas sistēmas sakārtošanā izglītībā. Bet man ir lūgums tiešām ieklausīties dažās mazās niansēs un atšķirībās, un iespējams, ka mums ir iespēja pieņemt vēl precīzāku lēmumu.

Tātad 6. priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 8. priekšlikumu. Pārejot izglītībā uz programmu principu, pašreiz ir iespējams precīzi aprēķināt normatīvus vienam audzēknim, kas mācās attiecīgajā programmā. Un tātad ir iespējams radīt vienotu izglītības finansēšanas sistēmu, nešķirojot vairāk, vai tās ir valsts skolas vai pašvaldību skolas, vai cita dibinātāja skolas, tajā skaitā arī privātskolas. Budžetam tas nav nekāds slogs, jo mēs zinām, ka pašlaik privātajās skolās mācās tikai nedaudz vairāk par 3000 bērniem un finansējums budžetā, tas arī ir tikai 60 000, kopumā tas ir 0,1% gan skaita ziņā, gan finansu ziņā. Un atšķirības šajos priekšlikumos ir tikai divas. Ministru kabineta priekšlikumā ir — papildināt tekstu ar vārdiem — "obligāto izglītību". Un otrs ir uzsvērt — tikai valsts valodā.

Pirmais punkts. Kas attiecas par obligāto izglītību, man ir lūgums nesašaurināt bez vajadzības, šinī gadījumā attiecinot tikai uz pamatizglītību, jo arī vidējā izglītība ir tāpat valsts apmaksāta izglītība jebkuram, kas vēlas to iegūt. Un šinī gadījumā kāpēc gan neieekonomēt valsts budžeta līdzekļus, jo Ministru kabinets jau nosaka tikai minimālo normatīvu? Un viss pārējais finansējums ir papildu. Tātad, ja šis skaits nedaudz palielināsies, kas mācīsies privātajās mācību iestādēs, valsts budžets tika vinnēs no tā.

Otrkārt. Tur, kur uzsvērts, — valsts valodā tikai. Es domāju, ka tas skan diskriminējoši attiecībā pret mazākuma tautību programmām, kuras atbilst visām valsts valodas apguves prasībām, kā to nosaka jaunais Izglītības likuma 41. pants. Un tur nav nepieciešams šo te dalīt, ja programma ir akreditēta atbilstoši Izglītības likuma prasībām. Līdz ar to nav nekādu bažu, ka tiks finansētas kādas citas programmas.

Visus precizējošos jautājumus atrisinās Ministru kabineta noteikumi, kā tas paredzēts Izglītības likumā, un tie ir: minimālais normatīvs uz vienu skolēnu, privātskolu finansēšanas kārtības noteikumi un akreditācijas kārtības noteikumi. Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt tieši šo priekšlikumu, jo tas ir nedaudz plašāks un atrisina uzreiz to problēmu, kam arī piekrita komisijā, ka būs jāatrisina tuvākajā laikā, un arī komisijā tās domas dalījās, un es ceru uz pozitīvu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Gaigala kungs! Nākošais vēlas izteikties deputāts Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Gaigala kungs jau teica daudz no tā, ko es gribēju pateikt, un es atzīstu, ka deputāta Gaigala priekšlikums ir formulēts pat precīzāk nekā mūsu 7. priekšlikums. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ka šis formulējums ne tikai skan diskriminējoši, tas ir patiešām pēc būtības diskriminējošs. Un tādējādi to var apstrīdēt arī tajā skaitā caur Eiropas Cilvēktiesību tiesu, jo faktiski runa ir par akreditētām programmām. Kā šīs programmas gan valsts valodā, gan minoritāšu valodās tiek akreditētas, to nosaka citi izglītības likuma panti. Tātad šajā gadījumā šis teksts faktiski saka par to, ka finansējums var tikt vai nu piešķirts, vai atteikts, vienīgi pamatojoties uz izglītības valodām. Un šeit runa ir par privātām institūcijām, par uzņēmējsabiedrībām, tātad privāto tiesību subjektiem. Un valoda, kā zināms, ir minēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā 14. pantā kā viens no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem. Tātad, ja pēc būtības patiešām daudz kas tiek atrisināts, pat ja Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums tiek pieņemts, tomēr pastāv iespēja, ka šis formulējums tiek apstrīdēts caur Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Es domāju, ka mēs visi neesam ieinteresēti, lai Latvijas vārds skanētu šādā kontekstā, jo acīmredzot nu, spriežot pēc precedentiem, Cilvēktiesību tiesas lēmums varētu būt arī, teiksim, negatīvs mums šajā gadījumā. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Gaigala kunga priekšlikumu, kurš novērš tādas briesmas un pēc būtības neko nemaina, un arī budžetu nekādā veidā neietekmē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Cileviča kungs! Nākošais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Arī es gribu atbalstīt Gaigala kunga priekšlikumu un aicinātu to darīt arī jūs, jo Gaigala kunga priekšlikums ir tomēr daudz precīzākā redakcijā nekā Ministru kabineta priekšlikums. Jo Ministru kabineta priekšlikums aprobežojas tikai ar obligāto izglītību. Bet šodien valstī ir vesela rinda profesionālās izglītības iestāžu, kas ir privātas, un blakus tām ir valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta. Tādējādi Gaigala kunga priekšlikums ir vispārināts uz visām izglītības iestādēm, ne tikai aprobežots kā Ministru kabineta priekšlikums uz obligāto izglītību.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Salkazanova kungs! Nākamais vēlas runāt Juris Dobelis. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tomēr liekas, ka ir izrādīta pietiekama pretimnākšana šīm privātās izglītības iestādēm. Ja tiek atbalstītas obligātās izglītības programmas, ar to taču pilnīgi pietiek. Tās nav valsts iestādes. Un, ja mēs atbalstītu, lūk, šīs akreditētās izglītības programmas, tad mēs nevaram paredzēt, kas šajās programmās būs iekšā. Un ļoti bēdīgi ir dzirdēt šeit no cilvēka, kurš kārtīgi neprot runāt latviešu valodā, kārtējos draudus par starptautiskām tiesām. Jā, tas ļoti precīzi parāda šādu cilvēku attieksmi pret Latvijas valsti, jo draudēt savai valstij ar starptautisku tiesu var tikai tāds cilvēks, kas šo valsti neciena.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Dobeļa kungs. Nākošais Juris Vidiņš. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es varbūt to mēģinātu apskatīt no cita viedokļa, no izglītības budžeta viedokļa, ko Počas kundze arī teica, ka koncentrēsimies vairāk uz to. Plinera kungs vai kas te bija no sociķiem, uzstājās, viņš teica sekojoši: ka tā būtu, ka to vajadzētu it kā darīt, un vajadzētu palīdzēt privātām izglītības iestādēm, palīdzēt ar valsts finansējumu. Redziet, ir Eiropas minoritāšu jeb reģionālo valodu harta. Un tanī ir teikts, ka tieši izglītības jomā, tur vēl paskaidrojums, es aizmirsu, tās bija Kopenhāgenas vai Hāgas kaut kādas rekomendācijas, un tur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka valsts var veicināt un līdzekļus piesaistīt, bet tas nenozīmē, ka mums šie līdzekļi jādod no valsts budžeta privātām skolām. Un tādēļ es domāju, ka vislabākais formulējums būtu tas, kas bija iepriekšējais, pirms šo grozījumu izskatīšanas. Tā ir 59.panta otrā sadaļa, kā bija iepriekšējā likumā. Un tādēļ es lūgtu noraidīt kā Gaigala, tā Plinera, tā Ministru kabineta priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Vidiņa kungs. Nākošais deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, ko es teicu šī jautājuma apspriešanas sākumā un ko arī teica cienījamā Počas kundze pēc tam. Proti, ka ir ļoti slikti, ka deputāti iesniedz priekšlikumus, kuri nav saistīti ar nākamā gada budžetu, bet kuri arī izšķir konceptuālas lietas citos jautājumos. Jā, daļēji var piekrist, ka šis deputāta Gaigala priekšlikums, protams, ir saistīts ar budžetu. Bet tomēr jautājums par to, kā finansēt privātās mācību iestādes, ir tomēr arī konceptuālas dabas jautājums. Un, manuprāt, ir diezgan neprātīgi, ka mēs šādus konceptuālas dabas jautājumus izšķiram vienā lasījumā, nepiedaloties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nepieaicinot speciālistus. Manuprāt, tas nav nopietni.

Ja runā par šo jautājumu būtību, par šī priekšlikuma būtību, es, piemēram, piekrītu Gaigala kungam tanī lietā, ka aprobežoties tikai ar obligātās izglītības programmām nebūtu īsti pareizi. Mēs abi, un ne tikai mēs, piedalījāmies konferencē pagājušo sestdien, kur darba devēji, tieši darba devēji uzsvēra, kāpēc gan valsts nevarētu finansēt akreditētās privātās mācību programmas augstākajās, privātajās mācību iestādēs, kuras var būt pēc savas kvalitātes ir labākas nekā attiecīgās mācību programmas, ko organizē šobrīd kāda valsts augstskola. Tas būtu taisnīgāk. Bet tomēr, ņemot vērā to, ka jautājums par izglītību valsts valodā, par izglītību latviski, ir ļoti nopietns, jo tomēr izglītība valsts valodā sekmē sabiedrības integrāciju, kas šobrīd ir viens no aktuālākajiem mūsu sabiedrības jautājumiem, tad es tomēr nevaru deputāta Gaigala priekšlikumu atbalstīt, jo es arī piekrītu Ministru kabinetam, ka valsts valoda ir būtiska lieta šajā apspriežamajā jautājumā. Un es, piemēram, labprāt gribētu redzēt, lai arī tie, kas organizē privāto izglītību, privāto augstāko izglītību, censtos šo izglītību organizēt valsts valodā, tādējādi sekmējot sabiedrības integrāciju.

Un pats pēdējais. Tomēr ņemot vērā, ka šis priekšlikums skar nākamā gada budžetu, skar nākamā gada finansu iespējas, tad tomēr neskatoties uz to, ka Ministru kabineta priekšlikums mani konceptuālā ziņā arī īsti neapmierina, bet tieši, runājot par finansēm, es uzskatu, ka tas ir pieņemamāks, jo tomēr sašaurina no valsts nepieciešamo finansējumu, un līdz ar to, neskatoties uz to, ka tas ir varbūt nepilnīgs, es aicinu atbalstīt šobrīd Ministru kabineta priekšlikumu, bet par to domu, kas ir ietverta Gaigala priekšlikumā, es aicinu deputātu Gaigalu iesniegt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vai, pareizāk sakot, sākotnēji Saeimai priekšlikumu par to, lai mēs arī mēģinātu risināt augstākās izglītības jomā privāto izglītības mācību iestāžu finansējumu. Es aicinu tomēr atbalstīt tieši no fiskālā viedokļa, no finansu viedokļa, Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Ābiķa kungs! Nākamais — deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es neesmu izglītības speciālists un ļoti reti kad uzstājos tad, kad tiek apspriesti izglītības jautājumi. Bet tā kā šajā priekšlikumā un pantā, kuru mēs šobrīd diskutējam, ir ielikta, manuprāt, ļoti svarīga norma, proti, ka šis valsts un pašvaldību finansējums privātām skolām tiek sniegts tikai, ja viens no nosacījumiem ir tas, ka programmas tiek veidotas valsts valodā, Gaigala kunga priekšlikums, kurš ietver sevī, kā Ābiķa kungs to pareizi norādīja, arī pozitīvus momentus, diemžēl šo ļoti būtisko tātad nosacījumu izslēdz. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lagzdiņa kungs! Nākošais deputāts — Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir iekļauts tātad 2000.gada budžeta paketē. To Počas kundze jau atgādināja. Tātad runa te ir par naudu. Un tā vien šķiet, ka kopš šodienas esam kļuvuši stipri vien bagātāki. Ja tā tas ir, tad es noteikti atbalstu Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, jo tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātājs un tālāk valsts un pašvaldības piedalās, piedalās tātad, dod naudu privātajām iestādēm, ja izglītības programmas ir akreditētas un notiek valsts valodā. Redziet, iepriekšējā redakcijā ir skaidri un gaiši rakstīts vārds "var". Tas nozīmē — var finansēt un var arī nefinansēt. Izejot no tā, un te atkal ir skaidri un gaiši rakstīts: "Ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētas izglītības programmas valsts valodā."

Gaigala kunga priekšlikums ir ļoti vispārīgs. Diemžēl. Pēc tā iznāk, ka katru, kas ir akreditēta valsts iestāde, var vai, pareizāk sakot, vajag finansēt. Nemaz nerunājot par deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča un citu priekšlikumu, kur viņi skaidri un gaiši ienes jau — minoritāšu valodā. Jūs saprotiet, ko tas nozīmē. Šiem cilvēkiem, šiem deputātiem minoritāšu valodas nozīmē krievu valodu galvenokārt, protams.

Tāpēc, ja, Počas kundze, budžetā ir nauda, es atbalstīšu Ministru kabineta šo alternatīvo priekšlikumu, ja jūs pateiktu, ka ir pietiekami naudas, lai piedalītos privāto izglītības iestāžu finansēšanā. Ja tādas naudas nav, tad jāpaliek iepriekšējā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais deputāts Salkazanovs Pēteris — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribēju atgriezties pie tā, kas attiecas uz valsts valodu. Izglītības likumā ir 9.pants, kurš saucas "Izglītības ieguves valoda", kas reglamentē valodas iegūšanu vai izglītības iegūšanu pamatā valsts valodā, izņēmumu gadījumu šeit ir atrunāti. Šajā pantā, kur ir iesniegts pašlaik grozījums, varbūt šo jautājumu nevajadzētu tik daudz aktualizēt, jo reāli šis pants runā par pavisam citu lietu — par privātām izglītības iestādēm, par to finansēšanas kārtību. Reāli, ja mēs gribam runāt par izglītības kvalitāti un nenostāties ar seju pret šīm izglītības iestādēm, kas ir pārkārtojušās un izveidojušas kvalitatīvu izglītību, kāda ir vajadzīga šodienas sabiedrībai, pagriezt viņiem muguras šodien diez vai būtu pareizi.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Salkazanova kungs! Deputāts Jānis Gaigals — otro reizi.

J.Gaigals

(LC). Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir jānāk vēlreiz, lai divas lietas uzsvērtu. Likuma nezināšana nenoņem atbildību par to, ka jādarbojas atbilstoši likumam, kā mēs visi zinām. Uzmanīgi pārlasot vēlreiz Izglītības likumu, arī Tabūna kungs secinās, ka Latvijā mācības notiek valsts valodā, tajā skaitā arī mazākumtautību programmas, izglītības programmas, kur valsts valoda ir noteiktā apjomā. Līdz ar to Latvijā ir gan tādas, gan tādas programmas. Tas ir pirmkārt, un tur nav nekādas, teiksim, atteikšanās no valsts valodas prioritātes vai tamlīdzīgi.

Otrkārt, kas attiecas par budžeta līdzekļiem, tad es esmu pārliecināts, ka šis priekšlikums arī Ministru kabineta priekšlikums var tikai ekonomēt līdzekļus. Ministru kabinets nosaka minimālo programmu, savukārt programmas maksā dārgāk. Mēs nodokļus maksājam visi. Kāpēc mans bērns, kurš iet valsts skolā, saņem vairāk līdzekļu nekā ja es sūtu bērnu privātajā skolā? Tātad šis minimums būtu normāli, ka pienākas jebkuram Latvijā dzīvojošam bērnam, kurš iet skolā, un ja šī skola realizē valsts akreditētu izglītības programmas valsts valodā, tajā skaitā arī mazākumtautību izglītības programmu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāts Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Mēs visi redzam, cik daudz neskaidrību ir šajā apspriežamajā jautājumā. Tas radies tikai tāpēc, ka iesniegtais priekšlikums nav tikai sauss priekšlikums nākamā gada budžeta kontekstā, bet tas ir konceptuālas dabas priekšlikums. Es atkārtoju: konceptuālas dabas priekšlikums, kā valstī finansēt privātās mācību iestādes. Un tas, ka mēs tik nopietnu priekšlikumu neizvērtējam atbildīgajā komisijā, izskatām vienā lasījumā, un citiem deputātiem vairs praktiski nav iespēju iesniegt savus priekšlikumus apspriežamajā jautājumā, norāda tikai uz to, ka šis deputāta Gaigala priekšlikums ir jānoraida.

Mani personīgi apmierinātu šobrīd, ja mēs pieņemtu vai nu Ministru kabineta piedāvāto variantu, kas skar šajā apspriežamajā jautājumā daudz mazāku sektoru, turklāt tas saglabātu to pieeju, ka mūsu valstī prioritāte izglītībā tomēr ir valsts valodai, vai nu arī mēs atstājam veco variantu, kas, manuprāt, bija pietiekami izsvērts un pieļāva valsts piedalīšanos ar finansēm privāto mācību iestāžu finansēšanā.

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu izturēties nopietni pret šādām lietām un vienā lasījumā neieviest Izglītības likumā radikālus labojumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Ābiķa kungs, jūsu laiks ir izmantots.

Dz.Ābiķis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais, lūdzu, deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man negribētos piekrist, ka tas jautājums ir izskatīts vienā lasījumā, kaut vai tāpēc, ka 6.Saeimas laikā šis jautājums tika diskutēts pietiekami bieži, un beidzot vienreiz ir pienācis brīdis, ka tas ir patiešām iekļauts kā grozījums atvērtā likumā.

Principā šeit varētu atbalstīt Počas kundzes ieteikto, kaut vai tāpēc vien, ka papildu līdzekļus šī norma absolūti neprasa no budžeta. Runa ir tikai par vienu, kas, starp citu, ir deklarēts. Ābiķa kungs! Jūsu partija pastāvēja par to, ka līdzekļi sekos skolniekam, nevis skolnieks tiem līdzekļiem. Tā ir visa tā starpība, un vairāk jau nekas nemainās būtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais deputāts Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Pēc mēneša mums būs jāapspriež pēdējā lasījumā vēlreiz Valodas likums. Mēs visi ļoti labi zinām, cik aktuāls mūsu valstī ir valsts valodas — latviešu valodas jautājums. Acīmredzot tomēr zināmās normās mums būs jāpiekāpjas, izskatot ceturto reizi Valodas likumu.

Bet, sakiet, kolēģi, kurš mūs spiež grozīt šo normu Izglītības likumā un svītrot prasību, ka valsts finansē šo privāto skolu programmas tikai pie nosacījuma, ja tās ir valsts valodā? Kurš spiež? Mēs piekāpjamies vienā sektorā Valsts valodas likuma ziņā, tagad mēs piekāpsimies šeit, kur neviens mūs nespiež. Esiet saprātīgi!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lagzdiņa kungs! Debatēs pieteikušies deputātu vairāk nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — lūdzu, Počas kundze!

A.Poča.

(LC). Cienījamie deputāti! Pirms jūs balsojot izšķirsities par viena vai otra, vai trešā priekšlikuma atbalstīšanu, vai vispār neatbalstīsit nevienu, saglabājot esošo likuma redakciju, es tikai jums gribētu izteikt divus papildu argumentus vai komentārus faktiski.

Izskatot deputāta Gaigala priekšlikumu un izskatot deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu, mēs maksimāli mēģinājām pieturēties pie vecās, 59. panta redakcijas. Tas jums dokumentā ir 3.lappuses stūrītī, kur ir formula: "Ja šīs izglītības iestādes īsteno valsts akreditētās izglītības programmas valsts valodā." Tādējādi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, skatot priekšlikumu, nemēģināja konceputāli mainīt esošā likuma principu vai ideju, vai ideoloģiju.

Mēs vienīgi piekritām izglītības ministres Silvas Goldes priekšlikumam, ka valsts ir gatava līdzdarboties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, un tālāk jums ir pārejas noteikumi ministres Silvas Goldes priekšlikumam, ka valsts ir gatava līdzdarboties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, un tālāk jums ir pārejas noteikumi, kas ir pārejas noteikumi vai priekšlikums nr.13, kur ir noteikts, ka šī norma stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri. Tātad pat ne nākošā gada jaunais mācību gads sāksies ar obligātu valsts līdzdalību privāto mācību iestāžu finansēšanā, tikai vēl pēc viena mācību gada tas notiks. Un īstenībā šeit ir tikai viena lieta — ir paplašināts finansēšanas apjoms jeb spektrs, aizvietots vārds, ka valsts var līdzdarboties ar normu, ka valsts piedalās, tātad līdzdarbojas šajā finansēšanā. Un tātad acīmredzot Izglītības ministrija bija spējuši atrast kaut kādus resursus vai vismaz plāno resursus, lai atbalstītu privātās mācību iestādes pie tam minimālajā apjomā. Un šis bija galvenais arguments, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita atbalstīt šo Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Mēs vadījāmies tikai un vienīgi no finansiāliem apsvērumiem, bet tagad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Počas kundze! Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — balsot par 8.— Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu? Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — deputāta Jāņa Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 42, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsojam par 8. — Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 15, atturas — 25. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

A.Poča

. Nākamais ir 9. — deputātes Počas priekšlikums par pārejas noteikumu 4.punkta redakciju. Un līdzīgs bija arī deputātu Plinera un Cileviča priekšlikums, kas noteica citu likuma normas spēkā stāšanās periodu. Daļēji tika atbalstīts Počas priekšlikums, un līdz ar to es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu — 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Izteikties vēlas deputāts Leons Bojārs. Atklājam debates.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Likuma 53.pants otrā daļa, vecajā redakcijā bija jāstājās spēkā ar 2000. gada 1.janvāri. Tagad Izglītības ministrija, cik saprotams, kopā ar Ministru kabinetu izstrādā, ka tikai līdz 2000.gada 1.martam viņi varēs sastādīt kaut kādu grafiku un būs algu palielināšana. Bet saprotams, ka arī 2000.gadā nekāda alga nebūs palielināta, to mēs labi zinām. Un rada izbrīnu steiga, kādā varēja risināt pensiju jautājumus. Tur bija izstrādāts momentā mēnesis, un viss bija gatavs, skolotājiem to nevar izdarīt. Akciju sabiedrība "Latvijas meži" atrada vienu miljonu, un momentā viss bija izstrādāts. Un divi likumi, kuri pilnīgi, kā saka, jēlā veidā, bet tie ir iesniegti Saeimā. Jēkabpils cukurfabrika — momentā mēs to slēdzām, likvidējām darba vietas, lauksaimniekus iedzinām bankrotā, jo viņiem nav naudas, un pusotra miljona atradām, lai varētu cukurbietes ieart zemē. Kā nonāk pie skolotāju algām, tā nekas, tā mēs neatrodam laiku, mēs neatrodam naudu un, protams, ka arī steigas nekādas nav. Un, ja mēs paskatāmies, kāds stāvoklis ir skolā, tad tas ir ļoti bēdīgs, un it sevišķi lauku skolās. Skolas ir nonākušas līdz tam, ka nav pat kārtīga krīta. Skolotājs pēc stundas aiziet tā, it kā viņš būtu strādājis un balsinājis sienas. Kā tad tiks atrasta nauda, teiksim, tādai programmai, kā pārstrādāt Pensiju likumu, kur viena speciālista alga dienā sastādīs divas reizes vairāk nekā mūsu deputātu alga. Tur diemžēl nauda jau ir iedalīta. Nav saprotama Ministru kabineta rīcība, un vai pacelsies arī visu mūsu deputātu pirksti nobalsot par šādas izmaiņas iestrādāšanu jaunajā likumā. Nu, jūs taču saprotiet, ka skolotājiem alga ir maza, un it sevišķi laukos, un viņu šo nabadzīgo algu mēs vēl turpināsim atstāt tādā pašā līmenī, kāda tā ir arī 2000.gadā, bet ir taču arī inflācija, kur tad ir jūsu pozīcijas deputātu, cienījamie kungi, solījumi mūsu skolotājiem? Vajag taču to atcerēties!

Un tagad par izglītības sistēmu. Ziniet, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kad tika izskatīts jautājums, Izglītības un zinātns ministrijas darbinieku, kā saka, izteikumi, tad iznāca tāds secinājums — viena darbība notiek Izglītības ministrijā un viņu resoros Rīgā, un tālāk — sadarbībā ar pašvaldībām. Tātad ministrija iet savu ceļu, tērē naudu, pašvaldības mokās ar tām skolām. Un izrādījās, ka ir vēl viens paradokss: viena līmeņa skolas saņem dažādu finansējumu gadā. Vieniem nezin kāpēc ir vairāk, otriem — nezin kāpēc mazāk. Un tātad kāda tā nauda skolnieku pavada uz tām mācību iestādēm, kurā viņi mācās? Kārtības, cienījamie kolēģi, tur nav. Izglītības ministrija strādā ļoti slikti, jo tā neaizstāv skolotāju intereses un neaizstāv arī skolnieku intereses.

Un vēl. Satiekoties ar skolotājiem, es saņēmu pārmetumus. Izrādās, nu tā kā bāreņiem bērnus pielīdzina internātskolās, bet, ja tur ir un tālāk būs tie bērni, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, tad izrādās, ka tie nepielīdzinās bāreņiem, bet viņi taču ir drausmīgākā stāvoklī. Bārenis ir samierinājies ar to, ka viņam to vecāku nebija un nav. Šiem ir tādi vecāki, kuri par viņu nerūpējas, un tagad arī mēs vai patiesībā Izglītības ministrija pagriež viņiem muguru. Tātad šo labojumu nevar pieņemt, tas nav pieņemams ne Latvijas skolotājiem, ne skolniekiem, ne arī vecākiem. Un vēl neaizmirstiet arī tādu lietu, ka tā ir naudas izspiešana no vecākiem, kuri maksā nodevas skolām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais ir deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums ir, manuprāt, principiālas dabas, un Saeimai tomēr būtu rūpīgi jāapsver katrs likums, kuru ir pieņēmusi kaut vai iepriekšējā Saeima un mūsu iespējas to īstenot, jo šī attieksme, ka likumus pieņem un pēc tam labo, nu, manuprāt nebūtu Saeimas deputātu cienīga. Tie varētu būt atsevišķi izņēmumi. Manuprāt, pašreiz tas veidojas par sistēmu. Es gribētu atgādināt arī šobrīd, kad šis priekšlikums, kas tiek mums piedāvāts, šo jautājumu aizsūta tālā nākotnē uz 2002.gadu, kad atkal būs Saeimas vēlēšanas, un tajā brīdī neapšaubāmi viss tiks risināts. Tiks risināts, bet skolotājiem ir jādzīvo arī līdz 8.Saeimas vēlēšanām. Es saprotu, ka pēc 8.Saeimas ievēlēšanas viena daļa no deputātiem, protams, savus balsojumus steidzīgi pārskatīs, sauks atgriezties pie veselā saprāta un vēl nezin kā, un tajā brīdī atkal būs problēmas. Un mēs te dalīsim tajos deputātos, kas ir atbildīgi balsojuši, tajos, kuri ir populistiski balsojuši, un dažādi. Es domāju, ka ir visas iespējas vienreiz atzīt izglītību par reālu prioritāti un tai atrast naudu. Un tas nenozīmē, ka būtu jāatņem nauda aizsardzībai. Šīs iespējas ir.

Es atgādināšu, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika sniegtā informācija, kura ir ļoti, ļoti nopietna par to, ka Valsts kasē netiek iekasēts apmēram 40% no visiem tiem nodokļiem, kam vajadzētu nonākt Valsts kasē, ir pietiekami nopietna, lai mēs zinātu, ka šīs iespējas ir. Nu varbūt spersim pretim Valsts ieņēmumu dienestam lielāku soli, palielināsim viņiem arī finansējumu, viņiem šis finansējums ir palielināts, protams, tātad 1999. gadā par 3,2 miljoniem modernizācijai, šogad arī palielināts par 0,6 miljoniem. Es tikai domāju, ka nepietiekami, jo valdība, ja šogad palielina par 0,6 miljoniem Valsts ieņēmumu dienestam, tad paredz — 8,5% tiks iekasēti no šiem 40%. Es domāju, ja šis palielinājums būtu nopietnāks, mēs varētu cerēt uz lielāku daļu. Un uz to arī pastāv Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, ka ir jārisina šie jautājumi gan par Valsts ieņēmumu dienesta finansējumu, gan arī par skolotāju algu paaugstinājumu kompleksi vienā kopsakarībā. Un tad šī nauda, mūsuprāt, būs. Tādi ir arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vairāki kompromisa priekšlikumi budžeta projektā, kas skar skolotāju atalgojumu.

Un tāpēc mēs nevaram atbalstīt šos priekšlikumus, kas to jautājumu, kas ir jārisina, mūsuprāt, no 1. janvāra, pārsūta divus gadus tālākā nākotnē. Es domāju, ka mums ir jābūt atbildīgiem un mums nevajadzētu provocēt skolotājus uz streiku un tālāku sociālās spriedzes paaugstināšanu. Es domāju, ka šodienas balsojums izšķirs to, kas notiks 16. novembrī un pēc tam.

Godājamie Saeimas deputāti! Vai mēs tiešām gribam streiku? Ja gribam, tad atbalstām Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Ja negribam — tad balsojam par šo iepriekšējo redakciju. Es domāju, ka skolotāju streiks ir pamatots, problēmas ir jārisina. Un es atgādināšu, ka mēs jau tā esam atkāpušies, Saeima kopumā, ne Sociāldemokrātu frakcija, no tādām lietām, ko esam solījuši skolotājiem un pedagogiem — no obligātās pirmsskolas izglītības finansējuma no valsts, no bērnudārzu pedagogu finansējuma no valsts, mērķdotācijām. Es domāju, ka tā atkāpšanās robeža ir jau pārsniegta. Ka mēs nevaram teikt — mēs jums, skolotāji, nāksim pretī pa kādiem 23—24 procentiem no tā, ko valsts bija apņēmusies pret jums pildīt no nākamā gada 1. janvāra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — deputāts Pēteris Salkazanovs .

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka katra valdība mēģina runāt par izglītības prioritāti, arī šī nav izņēmums. Tikai jāsaka, ka ir diezgan apšaubāmi tie vārdi, kas tiek runāti par šo prioritāti, un tie darbi, kas reāli parāda pavisam citu prioritāti, kas valdībai šodien interesē. Tas ir, lielo uzņēmēju interešu aizsardzība ar īpašuma nodokļa grozījumiem, tas ir, sociālā nodokļa samazinājums par 1%, un bieži vien šeit ir argumentācija tāda, ka nodokļu slogs Latvijā ir pārāk liels, salīdzinot ar citām valstīm. Attiecībā par nodokļu slogu nesen Lībanes kundze raidījumā "Krustpunkti" minēja skaitli, ka nodokļu slogs Latvijā ir 43% no iekšzemes kopprodukta. Tad man gribētos dažus faktus minēt, cik tad ir citās valstīs. Zviedrijā — 67%, Dānijā — 61%, Somijā — 59%, Nīderlandē — 55%. Tā kā argumentācija, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, šeit neiztur kritiku.

Skatāmies sociālo budžetu. Sociālajā budžetā trūkst naudas. Pamatbudžets sociālajam budžetam dod aizdevumu, nevis aizdevumu, bet novirza no pamatbudžeta apmēram 49 miljoni latu sociālā nodokļa deficīta segšanai. Vai bija tādā gadījumā nepieciešams mainīt sociālo nodokli, samazinot šo nodokļa likmi par 1%, un neiekasēt sociālajā budžetā 13 miljoni latu? Kāda ir argumentācija šādai darbībai? Vai šos 13 miljonus latu nav iespējams novirzīt pedagogu algu darba samaksas paaugstināšanai, tādējādi izpildīt Izglītības likuma 53. panta otro daļu? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — deputāts Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēdz teikt, ka pedagogam ir jāmācās visu mūžu, taču varbūt šo "visu mūžu" neuzsverot, bet, tieši vienkāršojot šo problēmu, var saskaitīt, ka pedagogam, lai kļūtu par skolotāju, cilvēkiem ir jāmācās minimums 16 gadi, bet, ja runa ir par ģimnāzijas, vidusskolas skolotāju, kur ir vajadzīgs maģistra grāds, tātad 18 gadi. Un pēc šīm 18 gadu studijām cilvēks reāli saņem uz pusi mazāku algu nekā vidēji tautsaimniecībā. Vai šāda situāciju valstī ir izdevīga? Un vai valstī ir izdevīgi šādu situāciju maksimāli paildzināt? Augstākais grāds, ko var pedagoģijā iegūt, ir profesors. Un pagājušajā gadā Kultūras ministrijas augstskolās profesoru algām pietika budžeta līdzekļu tikai pusgadam. Otrajam pusgadam pietrūka 78 000 latu. Valstij naudas, manuprāt, nav ne daudz, ne maz. Valstī naudas ir tieši tik, cik ir. Un problēma ir tā, kā šī nauda vienkārši tiek sadalīta. Un, ja var ticēt publikācijām un ja mūsu augstā kuģu šefa alga ir bijusi trīs reizes lielāka nekā šiem profesoriem vajadzīgā trūkstošā daļa, tad acīmredzot šādu situāciju nevarētu laikam nosaukt par normālu.

Lieki neuzsverot šeit izglītības nozīmi, es domāju, ka arī valsts aizsardzība nav sasniedzama bez izglītības, jo jau kopš Spartas laikiem nav labāka aizstāvja savai zemei par tās pilsoni patriotu. Un šis pilsonis ir jāaudzina. Un es nekad neticu, ka nabadzībā iedzīts un pazemots skolotājs var būt šī patriota audzinātājs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Zvejsalnieka kungs! Nākošais — deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es gribēju pievērst jūsu uzmanību tikai tam apstāklim, ka tie, kuri nobalsos par šādu grozījumu Izglītības likumā, ļoti atklāti pateiks saviem vēlētājiem: šodien esošā valdošā koalīcija līdz šim ir melojusi par savām prioritātēm un viņu izveidotā valdība nav spējīga administrēt nodokļus un apkarot ēnu ekonomiku. Vai nu nav spējīga, vai nu arī negrib. Un tādā gadījumā šādu grozījumu vietā daudz godīgāk būtu no valdošās koalīcijas ierosināt balsojumu par neuzticības izteikšanu šādai valdībai, jo šis labojums likumā ir nepieciešams tikai priekš tam, lai slēptu šīs valdības impotenci. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Nākošā gada budžetā valdošā koalīcija paredz vislielāko algu palielinājumu pedogogiem, kāds ir bijis kopš neatkarības atjaunošanas. Tā ir reāla situācija, kas ir sasniegta. Un to nebija iespēja izdarīt nevienam.

Runājot ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, ar kuru Tautas partijai ir līgums, kurā ir precīzi paredzēts un arī pirms vēlēšanām mēs teicām — algu būtisks palielinājums ir iespējams triju, piecu gadu laikā, mēs stingri pieturamies pie šīs vienošanās un pat apsteidzam. Un bija jautājums — kāpēc arodbiedrība tik stingri cīnās un tieši aktivizējas laikā, kad Ministru prezidents ir Šķēle? Un atbilde bija ļoti vienkārša — Šķēle to varbūt var izdarīt. Sociāldemokrātiem nebija vērts, viņi tāpat neko neizdarīs. Jo nekas iepriekš arī netika veikts, un likums tika nepārtraukti atjaunots. Šķēle, Tautas partija un valdošā koalīcija to izdarīs.

Pirmā lieta, kas bija opozīcijā, kāda bija prasība, lai šī lieta notiktu? Ļaujiet valdībai strādāt! Šobrīd notiek nepārtraukti cilvēku kūdīšana, naudas bezjēdzīga tērēšana. Piemērs ir referendums, kuru sociāldemokrāti atzīst, referendums pensiju jautājumu neatrisina. Pensiju likums ir jāgroza, aizmirstot pateikt, kā to darīt. Man šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka piedāvājumu nav. Miljons naudas tiek iztērēts. Minēja te lielās algas sociāldemokrāts Zorgevica kungs. Kāda viņam ir alga? Vai sociāldemokrātu pārstāvji, kas tagad izskanējis, viens pats, visspēcīgākais, pārspēj ministrus telefonsarunā. Tas nav sociāldemokrāts? Ir sociāldemokrāts. Tātad, kungi mīļie, jūsu darbi un vārdi ir divas diametrāli pretējas lietas, kas man nav pieņemamas — runāt vienu, darīt otru, šķelt, plēsties, kūdīt cilvēkus un neļaut valdībai strādāt. Ļaujiet valdībai strādāt, to izdarīt.

Vēl viena lieta. Mēs izglītībā runājam par pedagogiem. Izglītība nav tikai pedagogi. Šodien es neesmu dzirdējis nevienu vārdu par skolniekiem. Kāda ir situācija? Aizbrauciet uz skolām, parunājiet ar vecāko klašu skolniekiem, cik stundas viņi pavada skolā. Bāli no vaiga, 11, 12 stundas jauni cilvēki pavada skolās, jo, lai samaksātu algas, izglītības sistēma ir sadrumstalota. Ļoti daudz priekšmetu — vajadzīgi, nevajadzīgi. Uz bērnu veselības rēķina tiek risināti šie jautājumi. Arī to mēs nevaram neredzēt. Un tāpēc priekšlikumā ir divas daļas. Viena, ka nauda tiks meklēta, bet jau līdz pavasarim ir viešama skaidrība — tas ir maināms sistēmā. Un nevar prasīt no izglītības ministres trīs mēnešu laikā izdarīt to, kas varbūt nav pilnīgi pareizi gājis pareizā virzienā. Streiks nerisinās nevienu jautājumu. Valdība un valdošā koalīcija ir atradusi maksimālo līdzekļu daudzumu, kuru var iedalīt izglītībai, un opozīcijai viens lūgums — runāt to pašu, ko dara, un ļaujiet valdībai strādāt. Valdība izdarīs to, ko ir solījusi — skolotāju algas triju gadu laikā tiks paaugstinātas būtiski. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies Bērziņa kungam! Nākošais — Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Es gribēju pateikt paldies Gundaram Bērziņam par to, ka viņš Latvijai atgādināja, ka līdz šim pa šiem 10 brīvības gadiem vēl ne reizi nav bijis neviens sociāldemokrātiski domājošs Ministru prezidents. Šķēle nevar. To šoreiz pirms manis pateica Gundars Bērziņš. Un nevar viņš jau trešo reizi pēc kārtas. Valdība izdarīs to, ko sola. Iesniedzot savus likumprojekta grozījumus, likuma grozījumus kā likumprojektus, viņa sola "apgraizīt" algas un samazināt ienākumus iedzīvotājiem. Šķēle to izdarīs. To pateica Gundars Bērziņš.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Nākamais — deputāts Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikt pavisam atklāti. Kad mēs izvērtējam politisko partiju populismu, tad mums tomēr ir jāatceras tas, ka pašreiz Gundars Bērziņš runā par pakāpeniskumu un aizmirst to, ka Tautas partijas programmā ir rakstīts, ka par vienu slodzi skolotāji saņems trīs minimālās algas. (No zāles deputāts Bērziņš: "Piecu gadu laikā.") Neapšaubāmi, šie vārdi piecu gadu laikā — tur nebija rakstīti: Bet par to mēs varēsim pēc tam vēl diskutēt.

Tagad nākamais, kas notiek. Mums prasa, ko tad izdarījuši sociāldemokrāti? Mums bija zemkopības ministrs Salkazanovs. Viņš atrada pirmsskolas obligātai izglītībai pusotra miljona. Tautas partija to "nogremdēja" uz vietas, tikko nonāca valdībā. Vai tas jums patīk vai nē, bet tā ir patiesība. Es saprotu, ka jūs domājat — pienāks laiks, ka varbūt budžetā būs vairāk naudas, jūs pie tā atgriezīsities, atdosiet atpakaļ, un vēsturē tas tiks ierakstīts no jums. Nu lai tā būtu. Mēs jums netraucējam, ja jūs būsit vēl tajā brīdī, kā sacīt jāsaka, pie valdīšanas.

Nākamais, kas ir. Tas pats attiecas uz bērnudārzu pedagogu paaugstinājumu un algām, lai būtu no mērķdotācijām no valsts. Tas pats attiecas uz skolotāju algām. Es gribētu pateikt Gundaram Bērziņam vēl vienu lietu. Grozījumu grozījumi Pensiju likumā ir kļuvuši bezjēdzīgi tāpēc, ka Pasaules banka ir skaidri jums pateikusi vienu, ka būs nepieciešami grozījumi, un tāpēc jums vajadzēja te pusotru stundu pārtraukumu iepriekšējā reizē pirms beidzamā lasījumā par Pensiju likumu. Un atceraties, ka "Tēvzemei un Brīvībai" tāpat domā, ka politiski represētajiem vajag pensiju nopietnā līmenī nevis daļējas pensijas, ka Tautas partija diez vai piekritīs lietai par priekšlaicīgām pensionēšanās iespējām sievietēm pēc kāda laika, bet "Latvijas ceļš" uz to uzstāj. Tā ka jūsu vidū nav vienprātības.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Baldzēna kungs. Jūs esat atvēlēto laiku izmantojis. Nākamais lūdzu deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Man liekas, tāpat kā es, jūs daudzi saņemat pēdējās dienās uzaicinājumus 15.novembrī ierasties daudzu rajonu un skolu skolotāju kopsapulcēs. Patiešām, es varu šinī gadījumā arī saprast cienījamā Bērziņa kunga uzstājību un pat arī sava veida drosmi — ka viņš iziet, ka no 1.janvāra skolotāju algas netiks palielinātas. Protams, 16.novembrī būs skolotāju Vislatvijas streiks. Un katra partija balsos tā, kā ir viņai dota frakcijas pavēle. Bet es atklāti pasaku, es domāju to, ka mums būtu bijis jācenšas izpildīt no 1.janvāra tomēr naudas palielinājumu skolotājiem. Jo tās algas ir mazas, un man ir sajūta, ja mēs nedomāsim, tad 16. novembrī būs pirmais streiks, un, es domāju, mēs gada beigas pavadīsim vispārējos streikos. Un tā ir valdības galvassāpe un nopietna problēma. Un, protams, mēs varam tagad deklaratīvi ielikt 2002.gadu, var ielikt 2010.gadu vai iestāšanos Eiropas Savienībā. Tie ir deklaratīvi laika rādītāji. Cilvēkiem naudu vajag šodien, jo viņiem ir jānomaksā dzīvokļa maksa, kaut vai noturēties ar izglītības līniju, lai dotu Eiropas standartiem atbilstošu izglītību. Un tas būtu jādomā daudz ātrāk. Ar skaitļiem jau var manipulēt. Es aicinātu šoreiz tomēr tik un tā atbalstīt cienījamo kolēģu priekšlikumu, Jakova Plinera, jo šī skolotāju problēma mums nekur nezudīs. Jo vai nu mēs pie tā likuma atgriezīsimies agri vai vēlu, tā nauda būs jāmeklē, jo šī situācija ir palikusi ļoti asa, un vismaz reģionos skolotājiem nav iespēju pat normāli izdzīvot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāts Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada viens izbrīnu viena nopietna lieta. Ja Centrālā vēlēšanu komisija pasaka, ka referendumam ir vajadzīgi 800 tūkstošu latu, Bērziņa kungs saka, ka ir vajadzīgs miljons. Kas tad melo? Nē, nu tas, ja 200 tūkstošu kaut kādā veidā nevar saskaitīt, tie nav 20 lati.

Tagad par Zorgevica algu. Ja jau runājam par Zorgevica algu, tad jāpiemin ir arī citas algas. To jūs, Bērziņa kungs, ļoti labi zināt. Un ļoti labi zināt, kā pirka dzelzceļus pa 5 tūkstoši, un visi. Jā, "Avelat" grupa kā paņēma dzelzceļus, arī vajag atcerēties. Nevajag tā braukt uz vienu pusi.

Par kūdīšanu. Cienījamā pozīcija, kas tad nodarbojas ar kūdīšanu? Jūs kūdāt! Jūs! Ar savu darbību. Nu tad arī pašiem vajag atbildēt.

Un tagad par to lielo stundu skaitu skolniekiem. Tik tiešām, tas ir liels — desmit, vienpadsmit, divpadsmit. Bet tur taču ministri nebija sociāldemokrāti. Nevajag pārmest mums.

Jūs ziniet ļoti labi, ka izglītības ministri visu laiku bija valdošo partiju pārstāvji.

Par bērnu veselību. Paldies Dievam, ka tagad atcerējāties par bērnu veselību, bet tik tiešām viņi atnāk izsalkuši skolā, un viņiem nav pat naudas, par ko nopirkt tēju vai kādu bulciņu.

Un Pensiju likumu Labklājības ministrija nezin kāpēc paspēja izstrādāt mēneša laikā. Skolotājiem aprēķināt algas un pārstrādāt likumu piedāvā trīs gadus. Tad kur tad būs tā taisnība, un kur būs tā saprašana, kā tad mēs strādājam? Vienu likumu var izveidot pa mēnesi, bet otru nevar trīs gadu laikā.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bojāra kungs! Jūsu debatēm atvēlēto laiku es nevaru pagarināt.

L.Bojārs

. Paldies! Tāpēc ir jāatstāj vecajā redakcijā, tā kā bija līdz šai dienai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Počas kundze!

A.Poča

. (LC). Cienījamie deputāti! Pirms jūs izšķiraties balsojot par atbalstu kādam no piedāvātajiem priekšlikumiem, es varbūt ļoti, ļoti īsi noraksturošu, kāpēc parādījās pārejas punktos šis papildinājums, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāsagatavo gan šis pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiks, gan arī jānosaka precīzi termiņi tā īstenošanai, kā arī jāapstiprina plāns izglītības sistēmas reformas pasākumiem.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pirms šā likumprojekta izskatīšanas galīgajā, otrajā lasījumā bija uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un ļoti detalizēti izjautāja, izanalizēja piedāvātos izglītības reformas dokumentus un arī idejas. Un mēs saskārāmies ar vienu samērā paradoksālu situāciju. No vienas puses, ļoti strikti tiek prasītas konkrētas summas pedagogu algu palielinājumam, bet, no otras puses, mēs teicām: "Bet kā jūs to panāksiet? Ko jūs darīsiet, lai šīs pedagogu algas tik tiešām palielinātos, bet pretim lai būtu arī uzlabojumi izglītības kvalitātē, izglītības sistēmā, lai reāli šī reforma notiktu?" Un jāatzīst, ka mēs nesaņēmām skaidru atbildi par to, kādā veidā tas tiks darīts. Un, lai tiešām nebūtu atkal situācija, ka algas vienkārši tiks palielinātas uz pašreizējo skolotāju skaitu, uz pašreizējo skolu skaitu tiks papildināts šis finansējums. Tas tāpat nebūs pietiekošs, un pēc laika mēs atgriezīsimies atkal izejas punktā ar lūgumu: "Dodiet mums naudu, mūsu algas atkal atpaliek no vidējām. Slodzes būs tādas pašas lielas: pusotras, divas slodzes, ko skolotāji strādās. Bērni būs tāpat pārslogoti un īstenībā reforma nebūs notikusi."

Šis papildinājums ir ļoti būtisks no tā viedokļa, tad lūdzu, ir grafiks algu paaugstināšanai, bet pretī konkrēti soļi, kas tiek darīts, lai sistēma uzlabotos. Es, protams, lūdzu jūs izteikt savu attieksmi balsojot, bet es lūdzu atbalstīt 11. — alternatīvo Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Počas kundze!

A.Poča.

Es lūdzu par manu nebalsot, protams! Es lūdzu balsot par 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ieslēdzam balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 9.— deputātes Aijas Počas priekšlikumu.

A.Poča.

Es noņēmu savu.

Sēdes vadītājs.

Jūs noņemiet. Paldies! Nākošais ir 10. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikums. Balsojam par 10. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Debatēs... Es atvainojos, jā, tiešām. Lūdzu atklājam debates. Jevgenija Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Konsultējoties ar Juridiskā biroja vadītāju, pēc balsojuma par 9.priekšlikumu par 10.var debatēt atsevišķi.

Tātad lūdzu atklājam debates. Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu noņemt balsošanas režīmu!

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izglītības likuma 53.panta pirmā un otrā daļa: noteikumu izpilde ir jāparedz no 2000. gada 1.janvāra, jo šī likuma pirmā un otrā daļa neprasa neko briesmīgu.

Pirmkārt, tur ir paredzēts, ka pedagogu darba samaksu nosaka atbilstoši pedagogu profesionālajai kvalifikācijai un darba slodzei un ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju pienākas divas minimālās algas. Tātad tās nav milzīgas prasības. Pats par sevi saprotams, ka astoņi gadi ir bijis pietiekoši ilgs laiks, lai izglītības darbinieku apmaksas jautājumu varētu sakārtot. Visus šos gadus šīs nozares cilvēki ir dzīvojuši neiedomājami zemā dzīves līmenī. Šīs nozares darbinieku pacietība un pieticība ir apbrīnas vērta.

Tāpat apbrīnot var visu iepriekšējo un esošo valdību nespēju risināt šo jautājumu. Ir dzirdamas tikai gaudas par valsts nabadzību, par to, ka nav ko dalīt. Tāda pieeja ir novedusi pie neticības valstij un arī valdībai, ka tā vispār kaut ko spēj. Spriedze sabiedrībā palielinās, un nav pieņemams šodienas valdības motivējums, ka nauda ir tik, cik ir, un vairāk nav ko dalīt. Faktiski tā ir valdības kapitulācija. Tikai pagaidām to vēl neviens nav pieņēmis. Ja valdība nezina, kur ņemt naudu nekavējoši un tūlīt, tad to var pajautāt tautai.

Pirmkārt, tātad runāsim par šo progresīvo nodokli iedzīvotājiem un uzņēmumiem, likvidēsim parazitējošos pilnvarnieku un padomju locekļu posteņus ar lielām algām, kuri veic dažādu grupējumu ieinteresēto objektu privatizāciju, sadalīšanu, kas tautsaimniecību novedīs vēl lielākās sprukās. Un šiem pilnvarniekiem, padomes locekļiem ir atļauts noteikt algas no vienas līdz 24 minimālajām algām. Tajā pašā laikā mēs nevaram atrast skolotājiem divas minimālās algas. Nekavējoši ir jāsāk risināt jautājums par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un jāveic citi pasākumi jaunu darbavietu radīšanai.

Ja valdība ir pārliecināta par savām spējām tautsaimniecības straujākā attīstībā, tad izglītības darbinieku algu paaugstināšanai var izdarīt arī aizņēmumu. Likumu nevar mainīt kā pavēli, diemžēl tā tiek mainīta atbilstoši valdības vēlmēm. Tas ir apmēram tā, kā šad tad rīkojas bērnudārza smilšu kastē. Aicinu balsot par 10. labojumu, kurš paredz saglabāt 53.panta 1. un 2.punktu. Un pie visiem trūkumiem, kas izglītībā ir, nav vainīgi skolotāji, un viņi ir nopelnījuši šīs divas minimālās algas, un nekavējoši, jo tas ir vēl pārāk maz, jo izglītība ir viena no galvenajām mūsu prioritātēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Stalidzānes kundze! Nākošais deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Acīmredzot pagājušoreiz, kad runāja Gundars Bērziņš, daļa no skolotājiem noģība aiz laimes, jo viņi esot saņēmuši tik lielu algas palielinājumu kā nekad savā mūžā. Principā ļoti skaista tēze: "Saņemsiet trīs algas pa pieciem gadiem." Pēc pieciem gadiem, ja visus šos piecus gadus neviens netraucēs pie varas būt tam premjerministram, kurš jau trešo reizi netiek galā ar saviem pienākumiem. Tāda, protams, ir Tautas partijas attieksme.

Bet tādā gadījumā ir jādomā par to, ka pēc pieciem gadiem, var gadīties, arī nebūs, no kā šīs algas likt. Ja nav spējīgs šis Kabinets organizēt nodokļu administrēšanu bez parādiem, nu nevar vai negrib, godīgi sakot, tas ir viens un tas pats šoreiz, tad tāpēc arī nepietiek šīs naudas. Un tieši tas, ka šīs partijas līderis trešo reizi ir premjerministrs, ir valsti piespiedis atkal griezties pie Satversmē paredzētām normām — kā tautas nobalsošanu, tiešā demokrātija, pret kuru pašlaik vērsīsies Tautas partija. Protams, šo naudu viņu uzskatā ir izniekojuši tautas pārstāvji, nobalsojot 13.datumā, jo šodien šo naudu saņem kā savu darba algu tie pensionāri, kuru dēļ šis referendums tiek rīkots, daļēji arī skolotāji, kuri strādās šinīs vēlēšanu komisijās. Bet tikpat veiksmīgi varēja šo naudu izniekot ierēdņi, kurus atbalsta Tautas partija. Tā kā tas, protams, ir dažāds skatījums uz dzīvi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais — deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka, mauprāt, nav tik bezcerīga šī situācija, ja mēs ņemam vērā, ka mums neapšaubāmi, kā pati valdība uzskata, ir stipra valdība, ka tai ir pietiekams spēks Saeimā, un tāpēc, manuprāt, ir iespējams veikt tās lietas, kuras jau mēs pavisam nesen nupat minējām. Tātad 40 % no šiem valstī neienākošajiem nodokļiem, pie tās daļas ir jāķeras klāt, un šie ir oficiāli dati, ko Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks pats apliecina ar savu sniegto informāciju "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" 1. novembrī. Mūsu viedoklis ir sekojošs, ka, ja nopietni strādā, tad ir iespējams iegūt šo finansējumu un ne tikai 8,5%, bet vairāk. Tātad valdība pašreiz cer no šiem 40% ar veiksmīgu darbu iegūt 8,5%. Mēs uzskatām, ka ir iespējams gūt vairāk. Un tāpēc ir Sociāldemokrātu frakcija iesniegusi savus priekšlikumus. Bet lai to izdarītu, valdībai ir, protams, jāiet pretī arī Valsts ieņēmumu dienestam. Nevar bez finansējuma prasīt milzīgu atdevi. Vajadzīgs ir papildu finansējums un vajadzīga ir modernizācija, bet šie soļi nav sperti šajā 2000. gada projektā. Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis papildus tikai 0,6 miljonus. Es domāju, ka tik tiešām šādā situācijā būtu bijis jāapsver, varbūt ir vajadzīgs īpašs ministrs — valsts ieņēmumu minists, kas būtu varējis to veikt nopietnāk un atrisināt šo problēmu, ja jau mums nederēja šis valsts ieņēmumu ministrs. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka šīs trīs minimālās algas par vienu skolotāja slodzi, tas ir nopietns mērķis, kas Tautas partijai tomēr būtu jāuztver kā tāds, kas ir jāīsteno. Jo, pateicoties tieši šim jautājumam, lielā mērā bija tik plašs vēlētāju atbalsts Tautas partijai, jo tik dāsni un tik daudzsološi nebija nevienas politiskās partijas pārstāvji. Un es domāju, ka šeit Tautas partija neparedzēja kaut kādu minimālās algas pazeminājumu vai samazinājumu, bet tik tiešām domāja arī par to, ka minimālā alga augs un tā nebūs tikai 50 lati kā pašreiz.

Un, ja mēs runājam par visām šīm lietām, mums tik tiešām ir reiz kaut kur jāapstājās. Toreiz, kad mums bija runa par šo pirmsskolas obligāto izglītību piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, skaidri un gaiši vadības pārstāvji definēja: visu, kas ir mūsu spēkos, dosim skolotāju algam. Es domāju, ka tas ir jādara šobrīd. Es domāju, ka arī šai pirmsskolas obligātajai izglītībai ir jānāk pretī. Nevar būt šāda situācija, ka bērnudārza pedagogus pretstata skolotājiem. Tas nav labākais ceļš.

Mans viedoklis, ka šodien ir tik tiešām jāsaprot, ka ar viena likuma grozījumu nevar atrisināt skolotāju problēmas. Ir nepieciešami vairāku likumu grozījumi. Un tāpēc tieši budžeta pieņemšanas laikā izšķirsies šis jautājums. Un tā ir tā pati nostāja, manuprāt, kļūdainā, kas ir valdībai, tāpat kā jautājumā par Pensiju likuma grozījumiem, ka tikai viena likuma ietvaros vēlas salabot visu situāciju, kas skar pensionārus un pirmspensijas vecuma ļaudis.

Bet es gribētu atgādināt, ja valdības partijas pavisam nesen, ceturtdien, publiski presei atzina, ka pēc grozījumu grozījumu pieņemšanas būs nepieciešami vēl citi grozījumi, visas trīs frakcijas, tad tādā gadījumā ir skaidrs, ka šo grozījumu grozījumu pieņemšana ir bijusi bezjēdzīga.

Un vēl kas mūs neapmierina, opozīcijas pārstāvjus, ka šajā jautājumā tik tiešām, saņēmuši kritiku no Pasaules Bankas, valdības partiju pārstāvji nav arī palikuši vienoti par to, ko viņi vispār vēl domā grozīt šajos grozījumu grozījumu grozījumus, kad viņi taisās pieņemt grozījumu grozījumus. Un tas, manuprāt, jau liekas pietiekami bezjēdzīgi, tāpēc daudz pareizāka būtu situācija — atgriezties pie situācijas pirms konflikta, sākotnējā situācijā un atcelt šo Pensiju likumu kā tādu, un tas ir jādara referendumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Baldzēna kungs! Nākamais — deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Padomju laikos kāds man izstāstīja tādu anekdoti, ka veikalos nekas nav, bet principā viss ir. Un veikali bija tukši, tomēr ledusskapji bija pilni. Un, atbraucot, piemēram, uz Rīgu, kāds cilvēks no Voroņežas vai Tbilisi varēja uzdot taksistam jautājumu, kur ir veikals "Princips".

Līdzīgi es varu pateikt par mūsu budžetu. Naudas budžetā nav skolotāju algām, bet principā ir. Es uzskatu, ka, lai patiešām palielinātu ar 1. janvāri skolotājiem ilgi gaidīto algu, viņi jau sen to nopelnījuši — ar reformu, bez reformas un tā tālāk. Ir vajadzīgs: pirmais, izpildīt likumu, otrais, politiskā griba. Valdošo koalīciju politiskā griba. Nu un varbūt, treškārt, atkal valdošās koalīcijas solījumu izpldīšanu. Mums ir konkrēti priekšlikumi, kur var paņemt naudu un kā skolotājiem algu palielināt. Un tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais Prezidij, es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu, ko mēs šodien aprunājam, un minēt dažus skaitļus. Šobrīd otrajā kvartālā izglītībā strādājošo vidējā mēneša bruto alga bija 116 lati. Tautsaimniecībā, sabiedriskajā sektorā tā bija 156 lati. Un valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā 184 lati. Pie tam izglītībā pie 1,3 likmēm. Tātad izglītībā sastādīja darba algas 74% no vidējās samaksas tautsaimniecībā un 63% no samaksas valsts pārvaldē. Jautājums ir, kā jūs ziniet, ko Izglītības ministrija ir devusi savos aprēķinos par plus 29 miljoniem latu? Cik mēs noprotam, tad 8 miljoni latu šīm vajadzībām it kā tiek sagādāts un 7. decembrī acīmredzot budžeta izmaiņās tas tiks iebalsots. Paliek mīnusos no vēlamā 21 miljons latu. Mūsuprāt šie 21 miljons latu varētu dot kopā ap 44 latu plus darba algai izglītībā strādājošajiem. Tas veidotu ap 160 latu mēnesī, tā būtu vidējā izpeļņa un tas jau būtu pie 90 % no valsts pārvaldes darbinieku algām. Es domāju, ka te ir izejas normatīvs, normāls mērķis, pēc kura būtu jācenšās. Tā ir aprēķina viena puse.

Paliek otra puse — kur šo 21 miljonu ņemt? Tātad ir vairāk vai mazāk vispārīgs noraidījums, ka šādas iespējas nākamajā gadā, varbūt arī pēcnākamajā gadā nav. Es gribētu likt priekšā, šeit arī finansu ministrs piedalās, tomēr dažus apsvērumus, kurus varētu apdomāt, un 7. decembrī par tiem varētu diskutēt plašāk.

Tātad viens no avotiem šim 21 miljonam iztrūkstošo latu varētu būt, kas jau te izskanēja, ja mēs vēl rosīgāk censtos iekasēt nodokļus. Ja par 10% mūsu, kā saka, rosību palielinātu, tas būtu 40 miljoni, ja par 20% šo rosību nodokļu iekasēšanā palielinātu, tas būtu arī vēl 40 miljoni, tā ir pirmā iespēja. Otra iespēja, mūsuprāt, ir tā, ko es gribētu ierosināt, ka budžeta projektā fiskālais deficīts ir 80 miljoni latu, un tas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Mans ierosinājums ir, ka šajos apstākļos, kad bija šī kritiskā tautsaimniecības lejupslīde, un ne jau tikai Latvijas uzņēmumu vainas pēc, ka vajadzētu iet nākamgad un arī varbūt 2001.gadā uz fiskālo deficītu līdz 3%. Tā ir atļauja, ko dod Eiropas Savienība, tā ir atļauja, ko dod Māstrihtas līgums. Arī vidēji 1997.gadā šis fiskālais deficīts Eiropas Savienības valstīs bija 2,4%, mēs prasām nākamgad 2%. Un es domāju, ka arī memorandā par ekonomisko politiku ar Starptautisko valūtas fondu, kurš tagad tiek izstrādāts un kuru acīmredzot šogad vēl iesniegs Vašingtonā parakstīšanai, būtu vēlams normu ierakstīt ne 2% no fiskālā deficīta, bet līdz 3%, tas nozīmē 40 miljonus plusos, 40 miljonus plusos, kas segtu arī to 21 miljonu skolotāju algām. Par trešo iespēju es gribētu vienkārši piebilst, ka mēs visi deklarējām divas prioritātes — aizsardzība, izglītība, diemžēl izglītības prioritāte paliek pamatā aiz aizsardzības. Tātad arī šeit var būt apspriešana par līdzekļu zināmu pārdali.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Kalniņa kungs, jūs atvēlēto laiku esat izmantojis.

A.Kalniņš.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka ceturtā iespēja ir progresīvais ienākuma nodoklis, kaut netieši, bet tas nāk pašvaldības budžetā, un nokārtot skolotāju, pirmsskolas vecuma bērnu pedagogu algas. Tas būtu pamats. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kalniņa kungs, vēlreiz paldies, jūs kavējiet savu laiku, savu kolēģu laiku. Nākamais deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka jautājums par pedagogu algām un valsts budžeta deficītu ir ļoti smags, bet tikai, ja mazliet paskatās vēsturē, kādā veidā budžeta deficīts tiek segts, tad ļoti raksturīgi ir Šķēles valdībai skolotāju pikets pie Saeimas. Jo tas nav pirmais gadījums, kad skolotāji piketē, jo šis budžeta deficīts kā visas iepriekšējās reizes arī šajā reizē tiek segts no pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem un veselības aizsardzības pakalpojumiem. Tikai viena atšķirība, ja iepriekšējās reizes šis budžeta deficīts tika segts, samazinot šo pakalpojumu apjomu finansējumu, tad šinī reizē atšķirībā no iepriekšējām ir iets vēl nežēlīgāks solis —, palielina budžeta deficītu ar grozījumiem nodokļu likumdošanā, un palielina valdība šo budžeta deficītu divos nodokļos. Pirmais nodoklis ir īpašuma nodoklis, kur grozījumu rezultātā lielajiem uzņēmējiem tiek samazināts šis nodokļa apjoms, tas, pirmkārt, skar "Avelat" grupu, šis nodokļu apjoms tiek samazināts divas reizes, tādējādi budžeta deficīts pieaug par 7,4 miljoniem latu.

Otrs nodoklis ir sociālais nodoklis, kura samazināšanas rezultātā valsts budžeta deficīts pieaug vēl par 13 miljoniem latu, un tādā gadījumā ir ļoti grūti runāt par to, ka valdībai nav naudas ar ko nosegt izglītības darbinieku, pedagogu darba samaksu, veselības pakalpojumiem, bezmaksas medikamentiem nepieciešamā nauda budžetā vienkārši nav. Šis budžeta deficīts ir palielināts ar valdības piedāvātajiem likuma grozījumiem nodokļu likumdošanā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā pozīcija, protams, ka opozīcijas priekšlikumi jums nav patīkami, un, kā vienmēr jūs negribiet tos pieņemt, bet tie ir reāli. Gribot vai negribot dzīve liks tos pieņemt, vai jūs to gribēsiet vai negribēsiet. Tagad jūs izveidojat to balsošanas mašīnu, bet diemžēl jūsu balsošanas mašīna ne vienmēr strādā Latvijas labā. Par to vajag padomāt. Visi mēs esam Saeimas deputāti, arī jūs, un tāpēc ir jādomā, lai Latvija būtu plaukstoša valsts, sakopta, pārtikusi un lai tās iedzīvotāji būtu izglītoti. Tagad mēs runājam kuro reizi par izmaiņām Izglītības likumā. Jūs atcerieties, kā bija par minimālo un maksimālo skolēnu skaitu klasē, cik mēs norunājām tad — seši skolnieki klasē, astoņi, tagad mēs ievedīsim divpadsmit, par to jūs noklusējat, bet kā tad tos divpadsmit bērnus jūs atradīsiet laukos, kur ir katastrofāls demogrāfiskais stāvoklis?

Tagad par to naudu. Nu naudu vajag taču taupīt, diemžēl tās skaistās mašīnas mēs turpinām iepirkt, mēs iepērkam autobusus, kurus izlieto privātpersonas savām vajadzībām, un tad iekš viena miera mēs norakstām 130 tūkstošu latu, lai nosegtu parādu "Pareks" bankā, kurš radās nejēdzīgas darbības dēļ, un to nobalsoja diemžēl jūs mīļā pozīcija. Un kur tad paliek nauda? Vajag taču paskatīties, kā darbojas tie fondi, jūs paskatāties, šodien jums pretī ir saraksts ar fondiem, un cik tur tiek izlietota naudiņa, un kādiem ceļiem un kā tā aiziet. Tāpēc 53.panta otrai daļai ir jāpaliek, un tai jāsāk darboties no 2000.gada 1.janvāra, gribat to jūs vai negribat, bet to vajadzēs darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Počas kundze, lūdzu!

A.Poča.

Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10. — deputātu Plinera, Maksimova, Cileviča, Bartaševiča un Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 39, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu izteikt atbalstu 11. — Ministru kabineta alternatīvajam priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Es jūtu līdzi Aijai Počai, viņai jāatbild par budžeta likumu un visiem pavadošiem likumiem, bet man ļoti gribētos, lai nākošreiz pozīcijas deputāti precīzi formulētu savu domu, nevis atcelt to, ko paredz likums, bet atzīt savas valdības nespēju pildīt likumus un nevēlēšanos pildīt likumus. Aija, nāc atpakaļ! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam, jo pieteikušies vairāk nav. Počas kundze, lūdzu komisijas vārdā.

A.Poča.

Es jau aicināju balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par 11. Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 27, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu, pēc dienas kārtības mums pienākas pārtraukums.

A.Poča.

Cienījamo sēdes vadītāj! Vai mēs nevarētu izskatīt divus priekšlikumus un vismaz izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi neiebilst? (Starpsauciens: "Jā!") Jābalso, kolēģi, tad balsojam, vai mēs turpinām izskatīt priekšlikumus? Labi. Vēl ir trīs minūtes. Turpinām, cienījamie kolēģi! Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča.

12. — deputāta Gaigala priekšlikums par mums iepriekšnobalsotā 59.panta otrās daļas spēkā stāšanās laiku. Lūdzu jūs atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, kas pēc būtības ir arī Gaigala kunga alternatīvas izvēles priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsojam! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 28, atturas — 7. Likumprojekts pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt reģistrēšanas režīmu! Reģistrējamies ar kartēm. Lūdzu Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu nolasīt rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Leonards Stašs, Helēna Demakova, Valdis Ģīlis, Silvija Dreimane, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Leona Bojāra iesniegumu likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā", galīgajā balsojumā es balsoju pret.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas pieci deputāti uzdod jautājumu Latvijas Republikas kultūras ministrei Karīnai Pētersones kundzei: "Tā kā Latvijas Nacionālajai operai ir īpaša nozīme Latvijas valsts dzīvē, tās vadība ir iesniegusi lūgumu par finansējuma palielināšanu 2000.gadā. Tāpēc lūdzam sniegt Saeimas deputātiem iespējami pilnīgu informāciju par Nacionālās operas finansēm. Lūdzam sniegt pilnīgu pārskatu par finansējumu no 1993. līdz 1999.gadam, ieskaitot arī ziedojumus un citās dotācijās saņemto summu. Lūdzam sniegt pilnīgu finansu līdzekļu izlietojuma atskaiti par katru minēto gadu atsevišķi." Jautājumu nododam kultūras ministrei.

Desmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši steidzamu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam: "Šā gada 10.novembrī Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle, uzstājoties Latvijas radio, aicināja Latvijas Republikas pilsoņus nepiedalīties referendumā par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu, tātad aicināja ignorēt Satversmē paredzētās pilsoņu tiesības noraidīt vai atbalstīt sociāli nozīmīgus likumu grozījumus. Vai tā ir Ministru prezidenta cienīga nostāja — aicināt Latvijas tautu ignorēt Satversmē noteiktās likumdošanas tiesības?" Ņemot vērā, ka šis jautājums iesniegts kā steidzams, vārds jautājuma motivācijai Imantam Burvim. Tā kā Imants Burvis nav klāt, jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Pieci Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņa kungam: "Šā gada 8.novembrī Ceļu policija veica akciju, lai pārbaudes laikā konstatētu, vai autobraucēju vidū nav personas, kas būtu lietojušas alkoholu vai narkotiskas vielas. Minētā akcija notika laikā, kad lielākā daļa cilvēku devās uz darbu. Piemēram, pie Kalnciema ielas tilta šī akcija notika pulksten 8.30, tādējādi tika aizturēti arī tie cilvēki, kuriem darba dienas sākas pulksten 8.30 vai 9.00. Saprotu, katram jādara savs darbs. Arī Ceļu policijai. Tomēr vai tas bija tieši tas brīdis, kad vajadzēja veikt pārbaudi, jo, kā jau minēju, daudzi cilvēki kavēja darbu, iespējams, kādam šāds kavējums bija ar tālejošām sekām. Vai Iekšlietu ministrijai ir tiesības veikt akcijas, kuras rada tiešus zaudējumus nodokļu maksātājiem, liekot tiem kavēt darbu, vai Iekšlietu ministrija ir gatava segt radušos zaudējumus, ja kāds no nodokļu maksātājiem vērsīsies tiesā un pieprasīs zaudējuma atlīdzību, ja šādas akcijas dēļ būs zaudējis darbu?" Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Turpinām izskatīt likumprojektus. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darba dokuments 1093b. Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma piecus priekšlikumus, kas ierosināja pārejas noteikumos noteikt citus termiņus atsevišķu likuma normu spēkā stāšanās brīdim. Komisija izskatīja un, uzskatot, ka pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir atbalstāma, noraidīja visus piecus priekšlikumus. Lūdzu jūs arī neatbalstīt šos jums piedāvātos piecus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 1. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā es neesmu konsultējies ar komisiju pēc tabulas saņemšanas, es neesmu kāpis augšā, lai uzstātos, balsodams personīgi, respektēšu komisijas viedokli. Tajā pašā laikā komisija uzskata, ka šī rīcība no valdības puses varbūt nebija pārdomāta, jo probācijas dienesta iedarbināšanas atlikšana, neveltot tai kaut nelielu summu, manuprāt, nav valstiski pareiza, un vēl jo vairāk, mēs zaudējām piesaistāmos līdzekļus. Komisija savu viedokli nemaina, bet, kā es jau teicu, es neesmu konsultējies, lai uzstātu uz balsošanu.

Bet, klausoties šīsdienas debates, man ir vēl viens sakāmais, kas nedaudz mazāk attiecas uz lietu. Godātie kolēģi! Reizēm ir ļoti grūti klausīties, kā mēs uzstājamies. Mēs noslīgstam līdz līmenim, kas nav šīs augstās tribīnes cienīgs, reizēm pat aizskarot uzvārdus. Šajā sakarā es gribētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai raksturīgā stilā kaut reizi pateikt arī paldies kolēģiem par darbu. Un šajā situācijā es gribu teikt paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura pirmo reizi 10 mana darba gados šeit realizē praksi, kādu vajadzētu realizēt visiem. Un, proti, pie tā saspringtā darba režīma, kādā viņi strādā, viņi atrod par iespējamu par katru priekšlikumu informēt komisiju un organizēt tā, lai komisija var nākt un izteikt savus argumentus.

Es gribu teikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai paldies, izteikt cerību, ka tā tas būs arī pie budžeta otrā lasījuma apspriešanas, un aicinu arī visas komisijas, ieskaitot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, realizēt šādu praksi. Paldies un visu labu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Motivācija, kāpēc atbildīgā komisija noraidīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, ir skaidra. Vienkārši nav naudas, lai taupītu budžeta naudu. Bet padomāsim arī par to, cik lieli būs zaudējumi tādēļ, ka šīs cietumsodu izcietušās personas paliks uz ielas. Paliks bez palīdzības. Ja viņi atkal izdarīs noziegumus. Man nav nekādu ilūziju, ka, tikai izveidojot probācijas dienestu, mēs varam nodrošināt, ka visas šīs personas kļūst labi pilsoņi un, kā saka, nepārkāps likumu vairāk. Bet man nav nekādu šaubu, ka, ja vismaz daži no šiem cilvēkiem neatgriezīsies cietumā, tas arī nesīs lielu labumu visai sabiedrībai, tajā skaitā arī palīdzēs taupīt naudu. Tā kā šeit, taupot varbūt santīmus, mēs varam zaudēt latus. Tāpēc es tomēr aicinu jūs padomāt ļoti labi. Šeit nav nekādu konkrētu summu, vismaz nelielas summas, kuras tiks piešķirtas šim nolūkam, varbūt nesīs daudz lielāku peļņu jau tuvākajā laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šo jautājumu izskatīja arī Juridiskā komisija un izvērtēja, uzklausot gan Tieslietu ministrijas viedokli, gan arī attiecīgo dienestu viedokli. Nepārprotami ir skaidrs, ka atliekot uz tik ilgu laiku probācijas dienesta izveidošanu, atliekot uz tik ilgu laiku, principā mēs atstājam novārtā sodu reformas politiku. Jo mūsu valstī sodu sistēma pamatā atražo noziedzniekus un sodu izciešanas iestādes, brīvības atņemšanas iestādes ir vietas, kur noziedznieku izglītību apgūst cilvēki, kuri varbūt reizēm pat nejauši ir izdarījuši noziegumu, vai kā citādi. Principā šīs iestādes ir noziedznieku akadēmijas, kur viņi apgūst šo noziedznieku profesiju, ja tā var teikt. Mēs nedrīkstam ignorēt probācijas dienesta ieviešanu, jo, ja mēs uz tik tālu laiku to atliekam, tādā gadījumā mēs atsakāmies arī no donoru valsts palīdzības. Tās ir Ziemeļvalstis, kuras mums ir gatavas palīdzēt. Pirmkārt, jau Norvēģija. Manuprāt, šis jautājums, ko piedāvā Juridiskā komisija, tas jau neskar nākamā gada budžetu un tas nav pretrunā ar valdības koncepciju par nākamo gadu. Bet atlikt to uz 2002, uz 2003.gadu — šos divus jautājumus, tas, manuprāt, būtu pilnīgi nevietā.

Cienījamie kolēģi, es jūs tomēr aicinu šajā gadījumā, pirmkārt, jau Juridiskās komisijas locekļus, nu, mēģiniet pārliecināt savas frakcijas, ka te tomēr lēmums ir jāpieņem atbilstoši mūsu konceptuālajai nostājai un visu iepriekšējo valdību nostājai. Tas neskar šā gada budžetu. Tas skar tālāko gadu budžetus. Mēs nedrīkstam tēlot, ka mēs neredzam šo problēmu. Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Es izprotu, pilnībā es izprotu Juridiskās komisijas viedokli, un nav iebilstams ne pret vienu no debatētājiem, kas atzīmēja probācijas dienesta milzīgo nozīmi mūsu sabiedrības dzīvē. Taču mēs šobrīd varbūt vadījāmies pēc principa — labāk varbūt noteikt tālāku šo termiņu, no kura šīs normas varētu stāties spēkā, nekā atkārtot atkal kļūdas, ka mēs nosakām 2001.gada 1.aprīli un saskaramies atkal ar situāciju, ka mēs neesam ekonomiski spējīgi šo savu normu realizēt vai iedzīvināt. Ja tik tiešām šis valsts finansiālais stāvoklis un arī budžeta situācija būs stipri labāka, nekā tā ir šobrīd un nekā arī rāda mūsu prognozes, es neizslēdzu iespēju, ka gan valdība, gan arī atbildīgā komisija — Juridiskā komisija — varētu nākt ar ierosinājumu par šīs normas pārskatīšanu un noteikšanu, ka tā stājās spēkā agrāk. Bet šobrīd mēs vadāmies, es gribētu teikt, no realitātes izjūtas. Tāpēc es lūdzu šobrīd arī atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk 3.priekšlikums.

A.Poča

. 2. priekšlikums un pēc tam...

Sēdes vadītājs.

2. priekšlikums ir identisks.

A.Poča

. Jā, 3. priekšlikums. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgas komisijas viedokli? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 13, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk — 5. priekšlikums.

A.Poča

. 4. priekšlikums atšķiras.

Sēdes vadītājs.

Ir atšķirība. Lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.— Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 13, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Līdz ar to arī 5. priekšlikums, kas nosaka 2000.gada 31.martu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 27, atturas — 33. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča

. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīt. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 26, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 15, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Darba dokuments nr. 1095b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi — Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi, kas pēc būtības bija identiski. Komisija abus šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu.

A.Poča

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret —1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Darbam izmantojams dokuments nr. 1097b, kurā ir apkopoti visi priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi uz otro lasījumu. Šeit bija samērā daudz priekšlikumu, kurus bija iesniedzis deputāts Burvis un kurus komisija diskutējot arī varbūt būtu atbalstījusi, bet, beidzot vienojoties ar Satiksmes ministriju un lai izvairītos varbūt no problēmām, kas radās, diskutējot šobrīd arī Izglītības likumu, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, nebūdama atbildīgā komisija, saņēma pārāk daudz priekšlikumu, kas ir vairāk specifiski un būtu jādiskutē tieši Tautsaimniecības komisijā. Un tā kā Satiksmes ministrija arī gatavo jaunu likuma redakciju, šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja lielu daļu šos priekšlikumus, un, kā mani informēja satiksmes ministrs Gorbunova kungs, jau 15. novembrī Ministru kabinetā tiks iesniegta jauna likuma "Par ostām" redakcija.

Līdz ar to es lūgtu, ejot pa priekšlikumiem, maksimāli atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 1. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! Tātad es runāšu kopumā par visiem tehniskajiem priekšlikumiem. Satiksmes ministrija tikai savus četrus vai piecus gadus pašlaik strādā pie Ostu likuma jaunās redakcijas. Protams, varētu par šiem jautājumiem spriest vēl divus, trīs, četrus gadus. Galu galā tas, ka ostās krīt kravu apgrozība, tas taču nav būtiski, svarīgi ir ļoti nopietni strādāt un ilgi diskutēt. Kaut gan te ir rakstīts — es esmu kā iesniedzējs, visus šos priekšlikumus sagatavoja profesionāļi, kuri strādā šajā nozarē. Un tāpēc es visus manis iesniegtos priekšlikumus ieteiktu arī atbalstīt, ņemot vērā to, ka pārāk lielu pretrunu nebūs, ja nu gadījumā netīšām Satiksmes ministrija pēc četru gadu darba tomēr beidzot izdos jaunu variāciju un kaut ko vēl iesniegs. Tad to varēs tikai papildināt.

Atsevišķi es gribu atzīmēt, bet to es debatēšu tātad jautājumā par ostu valdēm, tātad 6., 7., 8. un 9. un 20. pants un jautājumā par ostas padomi. Bet par katru atsevišķo, tehnisko jautājumu, es vēlreiz saku, tie patiešām ir specifiski labojumi, bet tos iesniedz tie, kas strādā šajā nozarē. Un man negribētos likt viņiem gaidīt vēl pāris gadu, kamēr būs šis jautājums atrisināts šīs valdības darbošanās laikā. Ņemot vērā, ka visus jautājumus, kurus ir jārisina steidzīgi, viņi atliek uz to brīdi, kad viņi noteikti vairs pie varas nebūs — kaut kur uz 2003. gadu.

Sēdes vadītājs.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Šinī gadījumā mums ir runa par to, ka budžeta paketē tiek mēģināts atrisināt virkni jautājumu. Un es gribētu apgalvot, ka Burvja kunga viedoklis, ka viss jau ir saskaņots ar šīs nozares strādājošiem cilvēkiem, gluži neatbilst patiesībai. Šajā pašā Likumā par ostām ir iestrādāta demokrātiska norma, saskaņā ar kuru valsts politiku izskata un priekšlikumus par to visos ostu jautājumos dod Ostu padome. Tad, lūk, šajos te priekšlikumos, ko ierosina faktiski bez izskatīšanas komisijās, jo arī Tautsaimniecības komisija, cik man zināms, skatīja tikai tos priekšlikumus, kuri tieši saistīti ar budžetu, nevis tos, kas saistīti ar dažāda veida uzlabojumiem pārvaldes sistēmā, tad šie priekšlikumi nav izskatīti pilnībā, un ir vairāki konceptuāli jautājumi, kuri tomēr, ņemot vērā Burvja kunga priekšlikumus, tomēr būtu izskatāmi. Un kaut arī konkrēti, piemēram, šajā pirmajā priekšlikumā tas priekšlikums varbūt nav slikts, bet, ja mēs skatīsimies visus tos pēc kārtas, tad var faktiski komisijās neizskatītas lietas pieņemt šeit ar pirmo balsojumu, un tādēļ es ierosinātu atturēties no šo jautājumu pieņemšanas, jo patiešām Ministru kabinetā jau tuvākajās dienās tiek iesniegts Ostu padomē saskaņots jautājums. Visus Burvja kunga priekšlikumus par administratīvajām pārmaiņām arī, protams, būs iespējams izdiskutēt, bet pašlaik mans lūgums ir atbalstīt tiešām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā ir jautājumi, kas ir saistīti tieši ar budžetu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — ir kas piebilstams?

A.Poča

Nē, cienījamie deputāti, ja Burvja kungs uztur balsojumu, tad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pirmo — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 6, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

Otrais ir deputāta Burvja priekšlikums. Komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu… Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par otro — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

Trešais ir deputāta Burvja priekšlikums, kuru mēs uzskatījām, kaut arī tehnisks, bet tas varētu būt ļoti būtisks, un mēs to atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu, balsošanas režīmu. Balsojam par… Atvainojiet! Atklājam debates — Gundars Bojārs.

G.Bojārs

(LSDSP). Paldies par radīto iespēju runāt no tribīnes. Es gribēju vienkārši pateikt, ka šis ir ļoti tehnisks, teiksim, precizējums, jo ne visi uzņēmumi, kas darbojas un strādā ostā un kam ir jāpilda tātad šis likums, atrodas ostā. Tātad vienkārši lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par trešo — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

4. — Burvja kunga priekšlikums. Komisija šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 2, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

5. priekšlikums — deputāta Burvja priekšlikums. Komisija šobrīd neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 6, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

6. — deputāta Burvja priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Bet tas šobrīd tik tiešām nav vairs tehnisks grozījums, bet tas ir vairāk saistīts ar priekšlikumu, kuram ir konceptuāls raksturs, respektīvi, ar citu Burvja kunga priekšlikumu par ostas valdes funkciju pārskatīšanu. Komisija arī šobrīd to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Pirmkārt, es jau patiešām ne velti lūdzu, lai jūs katrreiz nobalsotu, lai nākošreiz jums būtu iespēja salīdzināt divus savus balsojumus. Tad, kad tā vai tā jūs pie tā pienāksiet.

Otrs. Es uzreiz runāšu par 5., 6. … nē, 6., 7., 8., 9. un 20. priekšlikumu. Tātad principā tas patiešām ir konceptuāls jautājums, vai ostu valdes ostās ir vajadzīgas vai ne. Atļaušos atgadināt to, ka ostu pārvalde nav uzņēmējstruktūra, ka tā ir tikai un vienīgi administratīva struktūra. Un tā ir vienīgā administratīvā struktūra, kurai Latvijā ir tāds veidojums kā valde. Valdes darbs nav tik slikti ietekmējis arī budžetu. Katrs valdes loceklis atkarībā no apstākļiem saņem no 700 līdz 2500 latu ik mēnesi ar ļoti lielu, ražīgu darbu. Un, runājot ar ostu pārvaldniekiem, viens otrs raksturo savus valdes locekļus tādiem vārdiem: viņi patiešām ir gudri zēni, ka viņi saprot, ka nedrīkst muldēt par to, ko viņi nesaprot; un, ja viņi tur muti valdes sēdēs, tad viņiem ir, par ko maksāt.

Es atgādināšu to, ka savā laikā ostu valdes speciāli tika izveidotas kā bremzējošs mehānisms ostās tanī brīdī, kad tikai knapi bija atjaunota neatkarība, un bija pamatotas bailes par to, ka pašvaldību vadītāji un ostu pārvalžu vadītāji savas neizpratnes, neprofesionalitātes un tā tālāk pēc var izsaimniekot ostu zemes, sagraujot vārīgo struktūru tanī brīdī, kad pieredzes darbam nebija. Šobrīd desmit gadi ir pagājuši, manā skatījumā mēs esam nonākuši pie tās situācijas, kad ostu valdes labumu nenes nekādu, un, vai mēs to gribam vai negribam, drīz no tām būs jāatsakās, jo šodien šīs ostu valdes ir sinekūras pagastu un pilsētu domju deputātiem no valdošām frakcijām. Tātad darba tur nav, bet algas ir tīri pieklājīgas. Man šodien ļoti gribētos redzēt pozīcijas deputātus, kuri atbalsta budžeta papildinājumus, godīgu attieksmi pret darbu, kā viņi pašlaik nobalsos par šīs valdes nepieciešamību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Šis ir tiešām viens no piemēriem, ka tiek izvirzīts konceptuāli nozīmīgs jautājums, varētu par šo lietu, protams, arī runāt, bet es uzskatu, ka pieņemt lēmumu, nezinot un neapspriežot šo jautājumu ar reāliem mūsu pārstāvjiem, neizsakot valdības, ministru viedokli Ostu padomē un neformulējot šos jautājumus un arī neapspriežot komisijās, tomēr šādus jautājumus pacelt šeit un uzreiz, uz pirmo paņēmienu nobalsot būtu visā visumā bīstami. Bet šis jautājums, protams, būtu diskutējams pēc tam, kad ir arī zināmi citi viedokļi.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Es lūdzu izšķirties par šo priekšlikumu, protams, balsojot, bet es arī gribētu piekrist, ka nebūtu šādi konceptuāli jautājumi iekļaujami likumprojektā, kuru izskata divos lasījumos, uz otro lasījumu pie tam, ja tas ir steidzams. Un šobrīd tas tiešām vairāk skar ne tik daudz budžeta jautājumus, kas ir mūsu šo grozījumu it kā pamatmērķis vai uzdevums, tas ir nevis budžeta grozījums, bet vispār budžeta jautājums, cik tas ir saistīts tiešām ar šo pārvaldes un administratīvo struktūru, kura būtu diskutējama atbildīgajā Tautsaimniecības komisijā. Tātad lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Pēc būtības līdzīgi par šiem pašiem jautājumiem runā arī 7. un 8. — deputāta Burvja priekšlikums par Ostu valdi ir — aizvietot ar jaunu institūciju, kas saucas Ostu konsultatīvā padome. Arī šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Burvis uztur balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 3, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 3, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

9. — deputāta Burvja priekšlikums nosaka to, kas veido konsultatīvo padomi. Tā kā mēs neesam atbalstījuši 8.priekšlikumu, tad pēc būtības šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča.

10. — deputāta Burvja priekšlikums. Šobrīd komisija to neatbalstīja, tas saistīts ar iepriekšējo.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

11.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu arī šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Protams, es varu piekrist Satiksmes ministrijas pārstāvim, ka tas ir atkal konceptuāls jautājums, bet tas izriet arī no dzīves. Šodien situācija visās Latvijas ostās ir apmēram tāda — pārvaldnieks dara, valdes pieņem lēmumus. Kā teica savā laikā visu Latvijas šodienas politiķu lielais skolotājs Uļjanovs — Ļeņins, kolektīva atbildība ved pie personīgas bezatbildības. Tāpēc rezultātā ļoti bieži, ja pārvaldnieks māk manipulēt ar valdi, nenesot atbildību, viņš dabū tādus valdes lēmumus, par kuru kolektīvi nevienu vairs nevar saukt pie atbildības, bet tas nes zaudējumus ostai. Un tāpēc es pastāvu arī uz balsojumu šajā jautājumā, un man gribētos, lai jūs atbalstāt to, ka nu tomēr kādreiz jābūt arī personīgai atbildībai.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča.

Nē, lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 3, atturas — 49. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča.

12. — Burvja priekšlikums, ko komisija neatbalstīja. Manuprāt, nav vairs arī pat balsojams, jo, ja mēs saglabājam Ostu valdes pašreizējos statūtus, tad nebūtu nekāda pamata atcelt ierobežojumus, kas viņiem ir atbilstoši Korupcijas likumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Burvis piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

13. — Burvja priekšlikums arī ir konceptuāls jautājums, kas nosaka pavisam citus Ostu padomes veidošanas principus. Jau minēto argumentu... iepriekš minēto argumentu dēļ arī šobrīd komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Drusku no vēstures, tātad savā laikā Latvijas Ostu padome tika sākumā veidota kā brīvprātīga sabiedriska organizācija, kura apvieno dažādus ostu speciālistus, strādājošus dažādās ostās ar kopēju domu izveidot vienu kopēju ostu sistēmu Latvijā. Diemžēl Māra Gaiļa valdība, ļoti steidzoties risināt šo jautājumu, izveidoja vēl vienu samazinātā veidā Ministru kabinetu, kurš risināja jautājumus attiecībā par ostām. Kā galvenais šīs Ostu padomes darbības noteikums bija — Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbības koordinēšana Latvijas ostu padomē un tā tālāk. Diemžēl prakse pierādīja, ka tādā smagnējā veidā šī padome nav spējīga risināt politiskus mērķus, vienīgais, ar ko tā pa lielākai daļai nodarbojusies, dalījusi ostu attīstības fondu. Ņemot vērā, ka ir trīs lielas un septiņas mazas ostas, šie 800 līdz 870 tūkstoši nav pārāk liela nauda, ko viņi tur dalīja, pie tam viena darba diena mēnesī uz to aizgāja.

Šis priekšlikums, pirmkārt, konceptuāli nomaina uzdevumu, jo jaunā sastāvā šāda padome kļūst par konsultatīvu, nemainot tās statusu. Tajā pašā laikā tā būs spiesta nodarboties ar ostu politikas attīstību, un otrs — samazina par vienu trešo daļu šo ostas padomes sastāvu, kas atvieglos darbu, jo šeit galvenais ir institūciju pārstāvniecība, nevis balsstiesības. Balsstiesības parasti ir ļoti svarīgas tad, kad iet kautiņš par tiem nelaimīgiem 800 tūkstošiem latu. Tad, kad jārisina reģionālās attīstības jautājumi, es domāju, ka nekausies tik briesmīgi, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt konstatējošo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

14. — deputāta Burvja priekšlikums, kuru mēs uzskatījām par būtisku jau šobrīd, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča.

15. ir satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikums, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un arī 16. ir ministra kunga priekšlikums, komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

17. — deputāta Burvja priekšlikums, pēc būtības mēs uzskatījām to kā atbalstāmu, tomēr Ministru kabinets izveidoja alternatīvu priekšlikumu, un es lūdzu atbalstīt tātad 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča.

19.priekšlikums šobrīd neguva atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad esošajā redakcijā šī ostu kapteiņu tiesība aizliedz kuģim iziet no ostas. Ļoti bieži ir tāds apšaubāms stāvoklis, jo diemžēl gan ostu kapteiņiem vēl nav šīs tiesiskās prakses tik lielā apjomā, kāda nepieciešama. Un tāpēc vienīgais, kas ir izmainīts, atsauce uz Latvijas jūras kodeksu un starptautiskajiem līgumiem. Tātad tas tikai pastiprina ostas kapteiņa iespējas regulēt šo jautājumu, novēršot ostas atbildību, jūras administrācija finansiālo atbildību kļūdu gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

20 — Burvja kunga priekšlikums — šobrīd nav balsojams. Mēs neesam atbalstījuši iepriekšējos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

21. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

22. — satiksmes ministra Gorbunova kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir ļoti būtiski saistīts ar budžeta jautājumiem un ar budžeta plānošanas jautājumiem. Ir neiespējami noteikt šīs normas stāšanos spēkā gada vidū, šobrīd pieņemot budžetu. Tātad komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis satiksmes ministra Anatolija Gorbunova iesniegumu: "Ar to paziņoju, ka noņemu 22.priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi "Likumā par ostām"" sakarā ar to, ka ir apstiprināti manis iesniegtie 15. un 16.priekšlikums.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi "Likumā par ostām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 8, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Poča.

Paldies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā visiem deputātiem!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" . Likuma otrreizējā caurlūkošana. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrreizējai caurskatīšanai Valsts prezidentes atpakaļ atdoto likumu, komisija izvērtēja pavisam 27 priekšlikumus. Diemžēl vairāki no tiem pēc būtības nav izskatāmi, jo priekšlikumu izskatīšanas robežas nosaka Kārtības ruļļa 115.panta otrā daļa.

Tādējādi 1. — deputāta Raimonda Paula, Silvijas Dreimanes un Ingrīdas Ūdres priekšlikums — nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš.

Tālāk, godātie kolēģi, 16.lapaspuse. Priekšlikumi par likuma 43.pantu un likumprojekta 35.pantu. Pavisam ir iesniegti 7 priekšlikumi. No tiem tātad 6 ir noraidīti, un atbildīgā komisija atbalstīja frakcijas "Latvijas ceļš" 8.priekšlikumu, kas nosaka, ka politiskās organizācijas un partijas ir organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu, un tālāk, godātie kolēģi, kā tekstā. Jūs redzat, esat iepazinušies.

Tātad 2.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 35.pantu. Šo priekšlikumu pieņemot, spēkā būtu šobrīd jau septiņus gadus spēkā esošā likuma norma, kas pasaka, ka ir 200 tātad dibinātājiem jābūt, veidojot politiskās partijas.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcija.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Lagzdiņa kungs! Jūs paskaidrojāt, ka spēkā, vienalga, paliktu norma, kas ir pretrunā ar Konstitūciju. Ja mēs atbalstītu šo normu visnotaļ pēc būtības, izslēgtu politisko organizāciju (pašu partiju) definīciju, tad viss būtu kārtībā. Jebkura organizācija pēc savas būtības ir politiska pēc rakstura. Un partijas no citām politiskajām organizācijām atšķiras tikai un vienīgi ar to, ka tās iesaistās tiešā cīņā par varu, nevis varas ietekmēšanu vienā vai otrā momentā. Un neapšaubāmi, ka Latvijas Republikas Satversmes 102.pants mums uzliek par pienākumu ļaut dibināt kā sabiedriskās organizācijas, diemžēl Jaunās partijas deputātu priekšlikums nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, kas, manuprāt, savukārt ir pretrunā ar Satversmi, kas nosaka izskatīšanas kārtību tādu pašu kā trešajam lasījumam. Bet nu mēs esam sašaurinājuši, un tas šobrīd ir likums.

Tad es domāju, ka būtu atbalstāms acīmredzot, es nesaukšu savu, bet Jaunās partijas deputātu Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikums, kas aicina ļaut politiskās partijas dibināt ne mazāk kā trijiem. Ir arī Makarova kunga priekšlikums, kas ierosina partijas ļaut dibināt ne mazāk kā vienam, respektīvi, organizācijas. Bet viens nav organizācija. Tas ir labākajā gadījumā īpatnis. Divus mēs varam uzskatīt par pāri, un, ja mēs atbalstīsim Cilvēktiesību aizsardzības biroja vai kā sauc šo institūciju, priekšlikumu, tad tas būtu tādā gadījumā uzskatāms — teiksim, Vladimirs un Normunds būtu ģimene. Teiksim, ja tur pievienojas vēl Aivars vai Jānis, tad tā jau ir organizācija, kurai ir tiesības reģistrēties un pieteikt sevi kā politiskajai partijai, lai paustu noteiktus uzskatus un mēģinātu iesaistīties cīņā par varu. Un tas nav nekas slikts, ka ideja pieder trim cilvēkiem, ka šie trīs cilvēki nepauž to kā indivīdi. Jo, kā jūs ziniet, indivīdi piketē, organizējas, jau ne mazāk kā trīs pilsoņi, un nebūtu jau nekas no tā slikts.

Bet, protams, Latvijas Republikas valsts budžetam ir ļoti grūti šīs mazās idejas atbalstīt finansiāli. Un atbalstīt finansiāli nozīmē ļaut tām pieteikties vēlēšanu procesā, uzsākt cīņu par varu vai nu pašvaldību līmenī, vai parlamenta līmenī, un līdz ar to viņi saņem visu to, kas pienākas saskaņā ar likumu. Ir vesela virkne bezmaksas atvieglojumu, kas pienākas partijām, kas iesaistās cīņa par varu. Tas ir bezmaksas raidlaiks televīzijā, tas ir vesela virkne visdažādāko brošūru, biogrāfiju, portretu un tamlīdzīgu drukāšana. Tas ir šo partijas organizatoru darboņu un kandidātu dzīves gājuma apraksts oficiālā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tamlīdzīgi. Un tik tiešām, tikko izveidojas 46, 50 vai 70 partijas, šāda veida biogrāfiju publicēšana kļūst nodokļu maksātājiem apgrūtinoša. Es tam piekrītu, Škapara kungs, jūs esat lielo partiju piekritējs. Es arī piekrītu. Bet, nepārkāpjot Satversmi, visas šīs lietas mēs varam atrisināt. Mēs tās ļoti vienkārši varam atrisināt, ļaujot ideju pieteikt, organizēties ne mazāk kā 3 pilsoņiem, kā tas arī noteikts Latvijas Republikas Satversmē, tātad katri trīs. Jo katri divi var nodibināt ģimeni. Katri trīs jau var dibināt organizāciju. Ābiķa kungs, jums ir jāliedz šī iespēja. Jā, jā, tas viss būtu pareizi, gan ko saka Ābiķis, kas nesen vēl atzina, ka Latvijas galvaspilsēta ir Maskava, un arī tas, ko saka Lagzdiņš, kurš ir autors par šiem 200 cilvēkiem. Bet Lagzdiņam kā juristam par godu jāsaka, ka jūs ierosinājāt šo normu laikā, kad nebija spēkā Satversmes otrā daļa. Tātad jūs kā jurists nenonācāt pretrunā ar konstitūciju, un viss kārtībā. Arī parlaments nenonāca nekādās pretrunās. Bet šīs pretrunas ir radušās pēc tam, kad mēs, ar lielu pompu gavilējot, dziedot, savstarpēji apkampjoties, pieņēmām Satversmes otro daļu, kas jau nosaka pilnīgi citu kārtību šīm organizācijām.

Un tieši tāpēc es gribētu, lai jūs atbalstiet. Ja nevar atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, mēs atgriezīsimies pie vecā varianta, tas ir, "Latvijas ceļa" atbalstītā varianta, ka 200 cilvēki var dibināt. Un tad rodas patiess jautājums — kāpēc 200, nevis 500 vai 1000? Vai Konstitūciju var pārkāpt drusciņ, vai Konstitūciju vienkārši var pārkāpt vai nepārkāpt? Vai kādu cilvēku var nogalināt lēnām, un tā nav nogalināšana, vai viņš ir jānogalina uzreiz? Ar bendes cirvja cirtienu.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns.

Jā, paldies, tāpēc es aicinu atbalstīt trīs cilvēkus, kam ir tiesības dibināt politiskās partijas un strādāt pie Vēlēšanu likuma, kurā, es atvainojos, ka es pārsniedzu laiku, lai neprasītu otrreiz, kurā mēs reglamentētu, kuras no šīm politiskajām partijām un pie kādiem nosacījumiem drīkst piedalīties vēlēšanu procesos divos dažādos līmeņos. Mums ir divu dažādu līmeņu vēlēšanas, un ar to viss būtu atrisināts, kā saka Vītola kungs: "Vilks paēdis un Šķēle dzīvs."

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Prezidija locekļi! Man ir jāsaka, ka, ja par Satversmes izstrādātājiem, kas izstrādāja un pieņēma pirmo daļu, mēs varam apgalvot, ka tās tiešām bija prātīgākās Latvijas galvas un ielika tādas normas, kuras ir grūti nolikt pretrunā ar likumiem, tad, pieņemot Satversmes otro daļu, Latvijas Republikas deputāti iestrādāja vairākas normas, kuras tālāk ir tiešām sarežģītas, lai izvērstu likumdošanu. Satversmes 102.pants skaidri pasaka: "Ikvienam ir tiesības ..." Tādēļ es personīgi uzskatu, ka jādod tiesības vienam cilvēkam dibināt partiju vai partijas, jo viņš var no rīta domāt vienā kursā, vakarā otrā kursā, un nevajadzētu ierobežot. Tādēļ es noteikti uzstāju uz balsojumu par savu priekšlikumu, jo nākotne ir tiešām demokrātiska, un nevajadzētu ierobežot ar 3 vai 200. Vai nu mēs tiešām, es piekrītu Leiškalna kungam, kreftīgi pārkāpjam likumu un pasakām: 1000, vai nu ļaujam ikvienam, un nespēlēsimies ar svēto demokrātijas vārdu. Pretējā gadījumā savāksies 20 deputāti un sūdzēs Satversmes tiesā, nepatiks, arī Hāgas tiesā iesniegsim, tādēļ aicinu nopietni balsot par ekonomikas ministra, Saeimas deputāta priekšlikumu: "Ikvienam ir tiesības dibināt partiju". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Vispār Makarova kungam vajadzēja iedot divus priekšlikumus, vienu kā ministram un otru kā deputātam. Tas būtu bijis vēl jaukāk, un abus divus vienādi. Tātad principā visā nopietnībā nav nekādas starpības, kurā momentā sākas demokrātijas pārkāpums. No kura brīža tad sākas demokrātija? No viena cilvēka? No 1000? No 10 000 un tā tālāk?

Es atceros, ka šajā sakarībā viens 5. Saeimas deputāts kādreiz izteicās: "Diktatūra ir demokrātijas sastāvdaļa." Tas bija tajā momentā, kad viņš vienā brīdī viens pats vadīja, nedodot nevienam vārdu nevienā sapulcē, kur viņš ļoti, redziet, pat atzīstas, ka diktatūra ir demokrātijas sastāvdaļa. Ne pati labākā vispār... (No zāles deputāts Dobelis: "Jā, tam es ticu!") Jā, tieši tā. Bet manā skatījumā demokrātija ir ne tikai brīva izvēle, bet arī atbildība par savu izvēli. Un, starp citu, pozīcijas deputāti to pa lielākai daļai aizmirst. Katrā gadījumā, kad pozīcijas deputāti savā vairākumā pieņem lēmumus, mums opozīcija ir vainīga par šo lēmumu rezultātiem. Tādā gadījumā demokrātija ir šī vairākuma, nevis skaitliska attiecība pret mazākumu — 1 vai 1000, bet šī vairākuma spēja saprast to viedokli, ko pauž opozīcija. Pieņemt, konstruktīvi izmantot vai noraidīt tikai tāpēc, ka tā ir opozīcija.

Principā mums diemžēl šī demokrātija ir pārvērtusies tanī maketā, ko savā laikā, jūs, cienījamie politiķi, visi atceraties no savām iepriekšējām partijām, kur man nebija tas gods sastāvēt.

Demokrātiskais centrālisms. Nu tā saucamais boļševisms. Nu tāpēc visā nopietnībā būtu nopietni jārunā, cik daudz mēs pārkāpsim Satversmi: čutj, čutj, bišķiņ vai vēl bišķiņ. Dobeļa kungs, nu jūs taču sapratāt.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Mums par tradīciju ir kļuvis, ka mēs konceptuāli izsakāmies uzreiz, apspriežot vēl tikai 2. priekšlikumu, mēs konceptuāli jau savu viedokli minam jau par visiem turpmākajiem. Tā sāka Leiškalns, un mēs laikam tā turpināsim, sekojot viņa piemēram.

Protams, ka par Satversmes burtu un Satversmes garu var diskutēt. Leiškalns uzskata, ka Satversme ir rakstīta īpatņiem, ja reiz kāds uztver Satversmi tikai caur burtu, taču, ja mēs mēģināsim uztvert Satversmi caur tās garu, es domāju, katram no 100 deputātiem būs savs viedoklis par to, cik partijas biedru minimālais skaits būs demokrātisks.

Tikpat labi es varu, Leiškalna kungs, jums oponēt, ka Krimināllikuma izpratnē grupa — tas jau ir divi. Tā ka, lai kā jūs gribat to trešo sev vilkt klāt, nevarēsim viņu pievilkt. Bet jebkurā gadījumā frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK balsos par priekšlikumu, ka minimālajam biedru skaitam ir jābūt 500, tā ir mūsu izpratne par situāciju šodien valstī, tā ir mūsu izpratne par situāciju Rīgas domē, kurā no 19 kandidējošiem sarakstiem iekļuva 17, no kuriem savukārt 10 bija tādi, kuriem bija pa vienam vai pa diviem biedriem. Šodien jūs pasakiet, kurās frakcijās ir šie cilvēki? Vai viņiem vispār ir frakcijas? Puse no Rīgas domes veido trīs frakcijas. Tie ir sociāldemokrāti, kuri stabili palikuši savā skaitā, viens ir aizgājis, tas ir "Latvijas ceļš", kuram ir divi jaunpienācēji, un tie ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kuriem ir trīs jaunpienācēji. Pārējais viss, nosauksim to par kustošo un pārpērkamo masu, kura jebkurā balsojumā tiek ietekmēta vai kaut kādā veidā pārpirkta.

Ja mēs demokrātiju uztveram šādi, ka mēs pakļaujam šādai negrupu disciplīnai to visu, tad jā. Ja mēs demokrātiju uztveram, kā ierosināja Leiškalna kungs ar konkrētiem priekšlikumiem Vēlēšanu likumā regulēt šo skaitu, labi, bet es neredzu šādus priekšlikumus. Tie ir tikai teikti un minēti, bet nav šādu priekšlikumu, un es nešaubos par to, ja vēlēšanu likumos kāds tos mēģinās iekļaut, tad arī pacelsies balsis par Satversmes tiesu, par Eiropas tiesu, par Eiropas cilvēktiesību tiesu un tā tālāk, un tā tālāk. Man vienkārši šķiet, ka šī problēma tiek tā pastumta nost, ka tas nav šā likuma jautājums. Tas ir šā likuma jautājums. Vismaz mēs tā uztveram. Bet, ja arī mēs nesavāksim balsu vairākumu, jo es saprotu, ka Tautas partija ir vienojusies ar "Latvijas ceļu" tomēr par tiem 200, ja mēs arī nesavāksim balsu vairākumu, mēs tik un tā mēģināsim darīt visu, lai šī konsekvence būtu vismaz vēlēšanu likumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šodien ir pietiekami nopietna diena, lai mēs pārliecinātos par vienu patiesību, ko opozīcija, manuprāt, ir skandējusi bieži, un valdības partijas, protams, to vismaz tā klusībā vienmēr ir atzinušas, ka visas problēmas nevar atrisināt viena likuma ietvaros. Šeit tik tiešām ir daudzas un ļoti smagas problēmas.

Pirmais, kas ir Satversme, un mūsu pašu izpratne par to, kas ir politiskas partijas, ir vismaz jaušams, ka tur ir divi dažādi termini. Ja mēs gribam ievērot arī Satversmes burtu, tad mums ir vajadzīgs vēl daudz pietiekamu izmaiņu. Un šinī gadījumā es gribētu uzsvērt pavisam vienkārši: neviens Saeimas deputāts nenoliegs, tāpat arī neviens politologs nenoliegs vai politikas sociologs, ka politiska partija ir partija, tātad ir organizācija, kura iet uz pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām. Visas citas organizācijas, kas to nedara, īstenībā ir sabiedriskas organizācijas. Neatkarīgi no tā, ka atsevišķā brīdī tās risina tajā skaitā arīdzan politiskus mērķus. Piemēram, Vides aizsardzības klubs vai kāda cita organizācija. Tas ir viens aspekts. Tātad šie divi jēdzieni ir sajaukti vienā maisā, un mēs sitamies, lai attiecīgajā brīdī kaut ko skaidrotu.

Otrs, kas, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka viena likuma ietvaros mēs to nevaram atrisināt, tāpēc es vēl pateikšu, kāda ir mana izpratne. Ja mēs šos divus jēdzienus atdalām un saprotam, ka tas tomēr nav viens un tas pats, tad tādā gadījumā es varu pietiekami nopietni pateikt, ka mani nesatrauc, vai partiju dibina trīs cilvēki vai 200, vai 500, vai 1000. Tad tā ir pavisam cita situācija.

Es gribētu pateikties arī Makarova kungam, kas teica, ka tik tiešām viens cilvēks pēc tās loģikas varētu dibināt arī trīs partijas. Piemēram, vienu liberālu, vienu sociāldemokrātisku, vienu konservatīvu. Kāpēc gan ne? It īpaši, ja viņam būtu personības dubultošanās, tad vismaz divas noteikti. Tas būtu viens aspekts, kas ir jāuzsver.

Bet īstenībā vajadzētu būt arī šeit neapšaubāmi ietvertam jautājumam par to, ka pilsētās pašvaldību vēlēšanās varētu būt zemāks partijas biedru skaits. Saeimas vēlēšanās vajadzētu neapšaubāmi būt augstākam. Kāpēc mēs atbalstījām šo tūkstoti un beigās, nedaudz piekāpjoties Valsts prezidentei, paņēmām šo 500? Tāpēc, ka Latvijā kopā ar pagastiem un pilsētām ir praktiski apmēram 500 šīs teritoriālās vienības, 500 un vairāk šīs teritoriālās vienības. Un lai būtu partija, kas startē uz Saeimu, nu vajadzētu, lai vismaz viens šīs partijas pārstāvis vai 2, vai 3 būtu katrā šajā Latvijas teritoriālajā vienībā. Tas ir pilnīgi loģiski. Tad viņi var pretendēt uz nopietnu partiju, uz tautas partijas nosaukumu. Šeit es nedomāju, teiksim, tieši kā konservatīvo tautas partiju, bet kā tautas partiju, kur ir plaša atzinība tautā. Tas ir viens. Tas var arī sakrist šinī gadījumā, bet ne par to iet runa.

Nākamais, ka Saeimā tad nu zemāk par 500 nevarētu. Bet diemžēl mēs nerisinām šos jautājumus vairāku likumu ietvaros, tātad likumu paketes ietvaros, mums ir šī prakse visu risināt viena likuma ietvaros, tādā situācijā veidojas tas, ka mēs šo problēmu kā veselumu nevaram skatīt. Es šeit gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām šī būtība nav skaitlī 200, 500 vai 1000. Nu šeit, manuprāt, nav cilvēktiesību pārkāpuma. Šeit ir vienīgi tā situācija, ka mēs nonākam pretrunā ar Satversmes burtu, un agri vai vēlu mums tur vajadzēs kaut kādā veidā šos divus politiskās partijas jēdzienus, kas ir dažādos dokumentos dažādi traktēti, tomēr vienādot un pieņemt kaut kādu izeju. Varbūt to, ko es šeit minēju.

Nākamais, kas ir. Es gribētu uzsvērt to, ka mūsu viedoklis ir, ka šis 500 ir nepieciešams tāpēc, ka ir vajadzīgas stipras ārpusparlamenta partijas, kas radītu konkurenci mums kā parlamentā pārstāvētām partijām. Līdz ar to mazinātu dažādu ekonomisko grupu ietekmi, līdz ar to praktiski novērstu arī lielākas korupcijas iespējas un veselu virkni citu negatīvu parādību.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Jā, par priekšlikumu nr. 3, ko iesniedzis deputāts Makarovs, ja drīkst.

Sēdes vadītājs.

Nē, atvainojiet, Leiškalna kungs, jūs runājiet otro reizi par 2. priekšlikumu. Mēs vēl to neesam izskatījuši.

K.Leiškalns.

Ā, tad es pieteikšos, atvainojiet.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcija.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lai cik būtu interesanti, taču interpretācijas, kas šodien skan no šīs tribīnes, paliek arvien interesantākas un arvien sarežģītākas, un man kā juristam sāk likties, ka es arī kaut ko nesaprotu. Taču savā būtībā viss ir vienkārši un viss ir saprotami. Demokrātija ir mūsu Satversmes pamats, demokrātijai ir jābūt arī sabiedrisko organizāciju un politisko partiju dibināšanas un darbības pamatā.

Jautājums ir par to, kāda ir mūsu izpratne par demokrātiju un vai mēs šeit esam kādas universitātes mācību spēku sanāksmē, kur mēs debatējam par kaut kādu abstraktu politisku partiju dibināšanas prasībām, vai arī mēs atrodamies reālā Latvijas Republikā ar savu reālu politisko partiju skaitu, ko ir nodibinājuši reāli Latvijas iedzīvotāji, kuri reāli piedalās Latvijas politiskajā dzīvē, reāli piedalās vēlēšanās, kuras iedzīvotāji, pilsoņi un vēlētāji reāli vēlē un daļa arī izvirzīto šo partiju sarakstu ievēl Saeimā, kur attiecīgi notiek tālākā darbība.

Tātad par diviem, pat vairākiem priekšlikumiem, es jau esmu iepriekš daudz izteicies — gan par tūkstoti, gan par 500, taču arī šodien iesniegtie priekšlikumi, gan Makarova kunga iesniegtais priekšlikums, ka katrs var dibināt partiju, gan Leiškalna kunga priekšlikums, ka trīs personām jādibina partija, savā būtībā tomēr juridiski ir kļūdaini.

Jo partija, tāpat kā sabiedriska organizācija, ir personu apvienība, tātad, lai apvienotos, ir jābūt vismaz diviem, tātad abi kungi diemžēl precīzi bombardē pirmsierakumu un pēcierakumu, nez kādēļ tad neviens nevar trāpīt un runāt, kas var dibināt. Tāpat kā mēs tagad esam ieviesuši demokrātisko normu attiecībā uz jebkuru sabiedrisku organizāciju, izņemot partiju. Tātad līdz ar to, ja mēs runājam par tādu absolūtu demokrātiju, tad jārunā par divām personām.

Otrām kārtām. Es domāju, ka 102. Satversmes pantā vārds "ikvienam" tiek traktēts absolūti nepareizi. Te iet runa, ka ikviens var dibināt, ikviens var iesaistīties, ikviens var iestāties partijā, bet tas nenozīmē, ka ikviens vai viens var nodibināt partiju. Es domāju, ka tas ir absolūti nepareizi. Un otrām kārtām, uzmanīgi lasīsim Satversmes 116. pantu. 102. pantā noteiktās tiesības var ierobežot. Tātad pirmais, ar likumu, tas ir šis likums. Otrām kārtām, likumā paredzētie gadījumi tātad ir nosaukti 116. pantā — lai aizstāvētu, aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tātad šis ir gadījums, ka tikai mūsu valstī ir noteikts ierobežojums, ka kandidātus vēlēšanām var izvirzīt politiskās partijas, tātad esošā likumdošanā bija paredzēts ierobežojums — 200 biedri, un par šo jautājumu šobrīd ir debates. Ja reiz mēs atzīstam un saprotam, ka reālā, nevis teorētiskā Latvijā tūkstotis ir par daudz, un mums ir reālas konkrētas partijas, no kurām lielākā daļa pēc šāda labojuma nevarēs vairs darboties politikā, tātad man atliek tikai vienīgais — aicināt jūs balsot par "Latvijas ceļa" frakcijas priekšlikumu, noraidot pārējos, atstājot spēkā esošo situāciju. Jo mums arī zināmā mērā jāievēro kaut kāda tiesiska pēctecība. Ja reiz Latvijas likumdevēji ir nolēmuši, ka ir 200 — šis ierobežojums, ja mēs nevaram pateikt, ka šis ierobežojums ir pretrunā Satversmes 102. un 116. pantam, un to neviens šeit nevar iebilst, tātad ir jāpaliek pie "Latvijas ceļa" priekšlikuma, jāatbalsta 200 — šis ierobežojums, un nevaram mēs diskutēt nedz par vienu, nedz par trīs tādēļ, ka tie ir juridiski neprecīzi, un nevaram arī runāt par 500 vai tūkstoti, jo tas ir reālā Latvijas situācijā, par reālām Latvijas partijām un neatbilst Satversmei. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es jau pagājušoreiz, runājot par šo likumprojektu, atgādināju, ka ļoti savādi, te bija asarainas runas par griešanos cilvēktiesību orgānos, Eiropas tur visādās vietās un iestādēs un tā tālāk. Bet bija jau šis pārkāpums. Bija šie 200. Neviens par to neuztraucās. Neviens nesaskatīja nekādas pretrunas ar Satversmi, viss bija kārtībā. Tad kāpēc par 200 neviens līdz šim nav uztraucies? Kāpēc parādījās uztraukums tad, kad parādās cits skaitlis? Tur nevajag nekādu pārgudrību, lai saprastu, ka jebkurš skaitlis ir pieņemams. Jebkurš. Jo runa ir par to, ka ikviens var dibināt. Nu lai viņš dibina. Kaut pieci, kaut 5000 dibina. Šeit bija kvēlas runas par kaut kādu vienīgo partiju pagājušo reizi, šodien nezin kāpēc tas kvēlums ir pazudis.

Tiešām ir divas dažādas lietas, ka ir tiesības dibināt organizāciju, bet kāda būs šī organizācija, to nosaka likums, vai tiešām tas nav skaidrs? Un te kaut kādi smieklīgi draudi, kaut kādas smieklīgas sūdzības, ka tur nesaskan ar kaut kādām cilvēktiesībām. Acīmredzot runātāji vienkārši nevēlas iedziļināties pašā lietas būtībā, jebkurš skaitlis ir nevajadzīgs, skaitli izvēlas, vērtējot stāvokli valstī, un nekā citādi, tikai tā izvēlas to skaitli. Līdz šim bija 200, ko šis 200 deva? Tas deva to, ka šodien ir vairāk nekā 40 partijas Latvijā. Vai tas ir Latvijai vajadzīgs? Lūk, tas ir jautājums. Ja visus apmierina, ka 200 ir labi, un es jums atgādināšu, ka pie šā 200 var vēl 40 partijas mierīgi nodibināt, tā nav liela problēma, un, ja mēs te sāksim pļāpāt par kaut kādu konkurenci, ierobežošanu, trīs lielās konkurences, divdesmit mazās konkurences — tā ir absolūti neloģiska runāšana. Konkurencei ir jābūt kvalitatīvai, uz konkurenci var pretendēt tas, kas ir spējīgs kaut ko izdarīt, ne jau katri pieci cilvēki būs tie konkurējošie elementi.

Līdz ar to šodienas balsojums parāda: ja mēs saglabājam 200, tad visiem ir labi, tas nozīmē, ka mums patīk, ka partijas dibinās vēl un vēl, un vēl. Es tam jēgu neredzu. Nekad nevar stāvokli valstī uzlabot stāvēšana uz vietas, nekādā gadījumā. Un, ja mēs redzam, ka šis pārlieku lielais partiju skaits kļūst smieklīgs, tad ir jādomā, ko darīt. Mūsu priekšlikums bija 1000, daudziem nepatika. Labi, tagad mēs pārejam uz citu skaitli, par kuru mēs varam šodien runāt, bet, ja ir kaut kāda spītīga nevēlēšanās, iesīkstējusi domāšana un aizrunāšanās ar galīgi nepārdomātiem vārdiem par kaut kādu cilvēktiesību ierobežošanu un Satversmes nepildīšanu, tad, lūdzu, esiet tik laipni, kas te nāk, un saprotiet vismaz, ko jūs runājat. Saprotiet, ka skaitlis nenosaka Satversmes pārkāpšanu vai nepārkāpšanu. Satversmē skaitļi nav minēti, Satversmē ir minētas tiesības kaut ko darīt, un tiesības tiešām ir ikvienam kaut ko darīt. Tā kā es palieku pie tā, ja mēs vēlamies, lai Latvija nepārvēršas par smieklīgu valsti, kāda gandrīz viņa kļuva 1934.gadā, tad tomēr domājiet par izmaiņām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu rezumēt sekojošo, ka tik tiešām mēs nevaram teikt, kad 200 ir juridiski pareizi, tātad nav juridiski kļūdaini, bet 500 ir juridiski kļūdaini, tā kā te kolēģi minēja. Bet es jau uzsvēru to, ka šie divi jēdzieni par politisko partiju sanāk pretrunā, vai tiešām politiska partija ir organizācija, kura nekad mūžā nestartēs ne pašvaldību, ne attiecīgi Saeimas vēlēšanās? Un, ja tas tomēr tā ir, ja šādu konceptu mēs pieļaujam, tad, protams, mums veidojas pavisam ačgārna demokrātijas izpratne, vismaz es to tā uzskatu.

Nākamais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka, manuprāt, tik tiešām nepieciešamas stipras ārpus parlamenta partijas, un tas mums ir jāveicina gan ar šo likumu, gan ar citiem vēlēšanu likumiem. Jo stipras ārpus parlamenta partijas ir vienīgais mums reālas konkurences drauds, lai šeit demokrātija nebūtu iesūnojusi.

Nākamais, kas man, godīgi runājot, nepatīk. Man nepatīk tas, ka tādā gadījumā, ja viss šis likums paliek tā, kā līdz šim ar skaitli 200, bez nekādām runām, un tajā pašā laikā ir 5% barjera, ir politiskās partijas, kuras saņem lielu donoru pienesumu, pilnīgi neatbilstīgi savam vēlētāju lokam. Piemēram, labēja partija var saņemt kreisi noskaņotas balsis, kreisi noskaņota partija — labēji noskaņotas balsis vai centriski, un tas ir nepieļaujami, man liekas, pamatā, tāpēc noapaļojuma summai vajadzētu būt 1% ietvaros. Paskatīsimies, kā tas bija 5.Saeimā. "Latvijas ceļš" spēcīgi pārstāvēta — 32%, 36 deputātu mandāti. Paņemsim kaut vai tagad — 18%, 21 deputāta mandāts. Manuprāt, šim noapaļojumam vajadzētu būt 1% ietvaros, jo deputātu dalīt jau nu mēs nevaram uz pusslodzēm.

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Diemžēl nevar piekrist apgalvojumam, ka šis jautājums nekādā veidā nav saistīts ar cilvēktiesībām. Ir saistīts. Ir tādas cilvēktiesības kā asociācijas brīvība, un, neapšaubāmi, šajā principā ietilpst arī tiesības uz partiju, uz politisko partiju dibināšanu. Muciņa kungs patiešām nocitēja ļoti korekti, kā un kāpēc var ierobežot šādas tiesības. Diemžēl no šīm runām es nedzirdēju nekādu pamatojumu, vai tas ir valsts drošības interesēs, kāpēc vajadzīgi vispār šie ierobežojumi. Un man nav pieņemams, ka mēs šeit sākam spriest, cik daudz partiju ir vajadzīgs Latvijai. Ne jau mums par to jālemj, par to ir jālemj vēlētājiem. Ierobežojot pasīvas vēlēšanu tiesības, tātad tiesības ierobežot savus kandidātus, mēs neapšaubāmi ierobežosim arī aktīvas vēlēšanu tiesības, tātad ierobežosim vēlētāju iespējas izvēlēties kādu no partijām. Un tāpēc es te neredzu nekādu problēmu, ja ir daudz partiju. Ja vēlētāji atbalsta vairākas partijas, acīmredzot tas atspoguļo vēlētāju intereses, un tur nekā traģiska nav. Un es vienkārši gribu atgādināt, ka katram sarakstam, startējot kārtējās vēlēšanās, nu ir nepieciešama tāda lieta kā drošības nauda, un, ja saraksts paliek ārpus parlamenta, tad šī drošības nauda netiek atdota. Mēs daudz runājam par budžetu, varbūt atcerēsimies, ka tā ir kaut gan neliela, bet tomēr nauda, kura paliks valsts budžetā, un, jo vairāk partiju piedalīsies vēlēšanās, jo labāk būs budžetam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates par 2.priekšlikumu beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Kolēģi deputāti! Komisija iesniegtos 27 priekšlikumus izvērtēja un izteica savu attieksmi dažu minūšu laikā, jo komisijā deputāti vadījās no politiskas pārliecības un necentās pārliecināt sevi par lietām, kas katram mums ir, tā teikt, katram, mēs esam guvuši pārliecību atbilstoši informācijai, kāda ir mūsu rīcībā, atbilstoši mūsu partiju programmai un citām nostādnēm. Vienīgi es gribētu informēt, godātie kolēģi, ka pirmais referents Kārlis Leiškalns šeit bieži salīdzināja politisko partiju ar ģimeni, es gribētu jūs informēt kā jurists, ka ģimenes un laulības tiesiskās attiecības izveidošanas kārtību reglamentē Civillikums, un, ja kādam ir nepieciešams iesniegt kādus priekšlikumus, ierobežojumus vai prasības ģimenes izveidošanai, tad to var iesniegt tad, kad izskatīs Civillikumu. Es aicinātu balsot par 2. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 35.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 17, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 3.priekšlikums. Deputāts Vladimirs Makarovs ierosina izteikt tādu 43.panta redakciju, kas paredz, ka viens Latvijas Republikas pilsonis var dibināt politisko partiju. Komisijas locekļi neatbalstīja šo normu ne tikai tādēļ, ka vadījās no savas politiskās pārliecības, bet tādēļ, ka, šādu normu pieņemot, faktiski mēs nonāktu pretrunā ar likuma 1.pantu, kurš nosaka, tātad šo ģenerālo normu, ka ikvienu sabiedrisku organizāciju, un politiskā organizācija ir sabiedriska organizācija, var izveidot, apvienojoties vairākām personām, tātad tas nonāk pretrunā ar šo pamata, jumta normu, un arī tādēļ atbildīgā komisija vienbalsīgi neatbalstīja šo Vladimira Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 3. — Vladimira Makarova priekšlikumu. Vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, Lagzdiņa kungs, un ļoti žēl, ka jūs komisijās trīs minūtēs izskatiet šos jautājumus. Un tad nav brīnums, ka jūsu partijas biedrs iekšlietu ministrs, lai noķertu vienu dzērienu, rada sastrēgumus, un ķer 1200 nevainīgus cilvēkus, un vēl ar to lepojas. Tad nav brīnums, ka mēs aizstāvam mistiskas valsts tiesības, lielas, milzīgas organizācijas tiesībām, iepretī, Ābiķa kungs, indivīda brīvībām. Tad nav brīnums, ka mēs šeit balsojam un iestājamies par to, lai amatpersona, jebkura amatpersona, lai tas būtu mežrūpniecības saimniecības direktora vietnieks, var grābstīties jūsu personīgajās mantās un pārbaudīt jūsu, atvainojiet, šo bagāžnieku, velns zina, ko. Jūs aizejat uz mežu sēņot, un jums noņem bisi, Ābiķa kungs. Tas atkal bija jociņš. Tas ir pārāk nožēlojami, ka mēs esam tik daudz un tik viegli gatavi atdot indivīda brīvību, atdot deleģēta indivīda brīvību kaut kādām mistiskām, lielām organizācijām, nemitīgi piebiedējot ar kaut kādu 1936.gada 15.maiju. Vai arī ceļot šo 36.gada 15.maiju debesīs, varbūt paskatīsimies, varbūt referendums diemžēl par šo tēmu nevarētu būt. Ja paprasītu sabiedrībai referendumā, cik no tās ir gatava atbalstīt tādu institūciju kā parlaments un 6 miljonus, ko tas norunā, noēd, izdzer alū, un es nezinu, kādā veidā un kur izlieto, es domāju, ka šī sabiedrība nemaz tik milzīga atbalstoša pret šo, kā teikt, runātavu nebūtu. Viņi teiktu, ka visas problēmas var atrisināt viena, autoritāra un gudra persona, vai vismaz liela daļa no sabiedrības būtu ar mieru to darīt. Mēs negribam diskutēt par pašu svarīgāko, kas ir jādiskutē parlamentā, par to, vai vienam pašam ir tiesības iepretī daudziem, vai vienam pašam ir tiesības paturēt savu viedokli, uzstāties ar savu viedokli un tādēļ nenonākt koncentrācijas nometnē. Jūs esat gatavi ierobežot trijiem, es būtu gatavs atbalstīt, Makarova kungs, vienīgi asociācijas tiesības nevar piemist vienam. Nevar piemist, jebšu tā ir vai nu doktora Zālīša definēta diagnoze, ko es atļaušos nenosaukt šeit no parlamenta tribīnes. Jūs ziniet, ko viens pats ar sevi dara. Tieši tāpat kā jautātājs. Tieši tāpat es to zinu.

Un tagad otra tāda diagnoze par personības dubultošanos, kas jau parlamentā ir sastopama biežāk. Reizēm mēs gribam būt kā diktatori, sava viedokļa uzspiedēji visiem, un tajā pat laikā mēs gribam būt lieli demokrāti, kad jārunā par kaut kādam mistiskām sabiedrības vērtībām. Tad mēs sakām — demokrātija, demokrātija. Pajautā, kas tā demokrātija ir? Tas, ka es drīkstu runāt un tu drīksti klausīties. Tas viena otra izpratnē ir demokrātija. Tagad, kad es drīkstu apvienoties pats ar sevi, tu nedrīksti apvienoties ne ar vienu, kamēr es tev neesmu atļāvis. Un, ja tu to mēģināsi, es tev izkratīšu tavas mantas, pārbaudīšu tavu elpu, vai tu neesi dzēris. Un tas nekas, ka būs sastrēgumi, un tas nekas, ka visa satiksme apstāsies. Mēs esam vara, mēs darīsim. Un, nedod Dievs, ka kaut kāds trešais teiks, es arī gribu būt pie varas, man arī patīk tas pīrāgs, un es esmu gatavs ēst pat dārgu zupu. Un tad jūs saceļaties. Tad ir spuras gaisā. Nē, mēs neļausim. Vajag 200 cilvēku, 1000, 500. Kur ir pamats šiem skaitļiem? Jurists Muciņš varbūt aizrādīja, ka trīs nav, precīzāk, divi būtu labāk.

Par to ģimeni, Lagzdiņ, es teicu ar humoru. Mani neinteresē tā ģimene. Mani patiesībā neuztrauc 1000 vai cik. Bet mani uztrauc tas, cik viegli mēs šeit aizstāvam amatu un varu iepretim cilvēkam un brīvībai. Katru dienu vienkārši un viegli mēs uzspļaujam cilvēka brīvībai. Un ja 1988.gadā būtu uzspļāvuši mūsu brīvībai? Kādā 1988.? 1986.gadā komunisti būtu izveduši trīs ložmetējus tur, pie Brīvības pieminekļa, nosaukuši 30 cilvēkus, un mēs varētu pateikt, tas bija kārtības labad. Kāpēc tad Ķīna? Kārtības labad viņa dara veselu virkni lietu. Tjaņmiņas laukumā apšauj studentus, un Ķīnā ir kārtība. Ekonomiskais pieaugums ir, inflācija nulle. Jātaisa mākslīga inflācija.

Es domāju, ka parlaments ir tieši tā vieta, kas iestājas nevis par amata interesēm, bet par sabiedrības interesēm. Par katra atsevišķa cilvēka interesēm. Un kamēr mēs to nesapratīsim, vai tur ir 1000, no visiem viedokļiem, ja mēs runājam par grupu, ko teica Rasnača kungs, tad grupā, tas ir Krimināllikuma izpratnē, redziet, Rasnača kungs. Jo, teiksim, Latvijas tiesībās vārdam "rezidents" ir trīs dažādas nozīmes. Pirmā ir ārzemju spiegs, kas vienmēr smaida, otrā izpratne ir medicīnas students, kas grib iegūtu diplomu un rezidē saskaņā ar medicīnu, un trešais ir nodokļu maksātājs, kas neapšaubāmi negrib šos nodokļus maksāt. Ir trīs dažādi rezidenti. Tāpat arī grupām. Te nav runa par grupām. Te ir runa par cilvēktiesību organizēties un izteikt savu viedokli. Ja jūs gribat to aprobežot...

Sēdes vadītājs.

Diemžēl runāšanas laiks ir beidzies.

K.Leiškalns.

Vēl ir nākošais punkts. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Jā, es pilnīgi piekrītu Leiškalna kunga runai. Tikai ir viena lieta, Leiškalna kungs, kur jūs esat. Ā, jā. Es pilnīgi piekrītu jūsu sašutumam par Ceļu policijas rīcību, taču tas nekādā gadījumā neattiecas uz Makarova priekšlikumu. Tas ir viens. (No zāles deputāts Leiškalns: "Iemeslu jau nevar atrast vienmēr!")

Otrs. Satversmes 101.pantā ir minēts: ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Tad sanāk, Leiškalna kunga izpratnē demokrātija ir tāda, ka ikvienam ir tiesības nākt no ielas te un sēsties šajos krēslos. Tāda ir jūsu demokrātijas izpratne diemžēl. Un tāpēc katrā valstī ir nacionālā likumdošana, kura regulē šo demokrātiju. Demokrātija nav bijusi un nebūs tiesiskā valstī kā visatļautība. Paldies! (No zāles deputāts Leiškalns: "Ikvienam ir tiesības piedalīties.")

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Kolēģi deputāti! Tik tiešām šajā likumā nav runa par satiksmes drošības problēmām, nav runa ne par dzeršanu, par ko šeit daudz runāja Kārlis Leiškalns. Šeit ir runa par konkrētām lietām. Par to, kādā veidā tiek dibinātas, izveidotas, kā darbojas un savu darbību izbeidz politiskās partijas. Bez tam es, godātie kolēģi, gribētu jūs informēt, ka šajā likumā ir noteikti ļoti daudzi un dažādi ierobežojumi un prasības gadījumos, ja Latvijas Republikas pilsoņi grib izveidot politiskās partijas Tātad jāizstrādā statūti, programma, jāiesniedz noteiktā termiņā. Var to darīt tikai personas, kurām ir 18 gadi, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi, un bez gala daudz dažādi ierobežojumi un prasības. Un par šiem tātad pantiem nav iesniegti konkrēti priekšlikumi. Šodien mēs runājam tikai un vienīgi par šo barjeru, šo skaitlisko barjeru. Tātad es aicinātu izteikt savu viedokli par Vladimira Makarova priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — deputāta Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 32, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Tātad Kārlis Leiškalns ierosina noteikt, ka politiskas organizācijas, partijas ir tādas, kuras nodibina ne mazāk kā 3 Latvijas Republikas pilsoņi, atšķirībā no nākošā — deputātu Raimonda Paula, Silvijas Dreimanes un Ingrīdas Ūdres priekšlikuma. Šis priekšlikums ietver vēl arī otro daļu, un proti, normu, kas nosaka, ka nosacījumus par politisko partiju darbību vēlēšanās reglamentē Saeimas vēlēšanu likums un pašvaldību vēlēšanu likums. Tieši šīs otrās daļas dēļ deputāta Leiškalna priekšlikums atšķiras no kolēģu priekšlikuma, proti, no 5.priekšlikuma. Komisija noraidījusi Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Silvija Dreimane, Jaunās partijas frakcija.

S.Dreimane

(JP). Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka šodien ir daudz pozitīvāka un optimistiskāka gaisotne, spriežot par šiem skaitļiem. Un tomēr šodien plenārsēdē izskatāmais jautājums ir sacēlis plašu un pamatotu diskusiju Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Es vēlreiz gribu uzsvērt — demokrātiskajā sabiedrībā. Mani ļoti pārsteidza mūsu kolēģa šodien teiktais, ka iespējams, ka varbūt kaut kas ir pretrunā ar Satversmes burtu. Un es griežos pie Satversmes un lasu 1.pantu, ka Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un nedod, Dievs, ka mēs kādreiz nākotnē piemērosim šim 1.pantam analoģiju vai tulkosim katrs pēc savas izpratnes burtu un garu. Šodien Muciņa kungs jau teica par 102.pantu, un es nevēlētos atkārtot, kas ir teikts. Bet jā, tur ir teikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Ikvienam tajās partijās, kurās viņš vēlas. Bet nevis tajās partijās, ja tiks pieņemts šis skaitliskais cenzs.

Es ne mirkli nešaubos, ka nākotnē varētu būt likums, kurās partijās vispār var iestāties Latvijas pilsoņi. Šis ir patiešām cilvēktiesību ierobežojums.

Šodien tika minēts arī 116.pants un tie ierobežojumi, kuri attiecas uz 102.pantu, tādēļ es gribu pajautāt, vai minimālu partijas biedru skaita ierobežojumu var uzskatīt par tādu, kas nepieciešams valsts vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs? Domāju, ka ne. Vai politiskās partijas minimālā skaita ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu cita cilvēka tiesības, demokrātisko valstu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību? Arī viennozīmīgi nē! Es gribu uzsvērt, ka tādās valstīs Eiropā kā Itālijā, Spānijā un Grieķijā, kurām ir bijusi ilga autoritāra pieredze, ir īpaši uzsvērtas pilsoņu tiesības brīvi veidot politiskās partijas.

Tādēļ es gribētu mazliet paskaidrot, kādēļ Jaunā partija ir ierosinājusi terminu "ne mazāk kā 3 pilsoņi", kas arī saskan ar Leiškalna kunga priekšlikumu. Tātad mēs uzskatām, ka jaunai Latvijas demokrātijai ir ļoti kaitīgi jebkādi neattaisnoti ierobežojumi politisko partiju veidošanā. Tādēļ Jaunās partijas deputāti ierosina izskatāmā likuma 43.pantā noteikt, ka tiesības izveidot politisko organizāciju ir ne mazāk, es vēlreiz uzsveru, ne mazāk kā trim Latvijas pilsoņiem, respektīvi, minimālajam cilvēku skaitam, kas saskaņā ar veselā saprāta principu un latviešu valodas loģiku uzskatāms par mazāko cilvēku grupu.

Tomēr neatkarīgi no šodienas Saeimas balsojuma par minimālā biedru skaita kvotu partiju dibināšanas noteikšanai, paliek principiāli svarīgs jautājums par Latvijas demokrātijas attīstību, turklāt jebkuriem grozījumiem šajā ziņā ir precedenta nozīme. Un neaizmirsīsim to! Es šodien aicinātu Saeimas deputātus, neatkarīgi no partijas piederības opozīcijai vai pozīcijai, atcerēties, ka 1500 un jebkurš skaitliskais ierobežojums neatbilst 18.novembra Latvijas garam, mūsu demokrātiskās Satversmes izpratnei, Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts prestižam starptautiskajā sabiedrībā. Lūdzu izšķirt šo jautājumu balsojot!

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Ņemot vērā to, ka šodien notiek Saeimā svinīgā ceremonija, kurā Valsts prezidentei tiek pasniegts augstais apbalvojums, Saeimas Prezidijs ierosina pārtraukumu no 15.00–16.00. Vai ir iebildumi? Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Izskatām 4. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Turpinām debates. Kā nākošais debatēs pieteicies Vladimirs Makarovs. Nav zālē. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Ja šī problēma nebūtu svarīgāka par valsts budžetu 2000.gadam, ja šī problēma nebūtu svarīgāka par Šķēles, Krištopana vai kādu citu valdību, ja šī problēma nebūtu svarīgāka par diviem, kas strīdas, un iemaisa vismaz vēl piecus iekšā, arī man piesienot, mēģinot nospert kādu gabalu no dzelzceļa sliedēm, tad es mierīgi sēdētu un klusētu un piekristu visam, ko vairākums saka. Vairākums nolēma 1000, lai iet, vairākums nolems 10 000, lai iet! Es vienkāršu jūs aicinu uz reālu saprātu. Nepārkāpsim 102.pantu. Nepārkāpsim, kā Muciņš saka, par vienu cilvēku. Muciņa kungs, 116.pantā nav tiešām neviena pamatota ierobežojuma tam, arī demokrātijas aizsardzība. Jūs gribat demokrātiju aizsargāt, to aprobežojot, bet tas vienmēr noved pie pilnīgi pretēja rezultātā. Tas vienmēr ir novedis.

Es gribu aicināt par šo priekšlikumu, kurā ir ielikta precīza atsauce uz diviem likumiem, kas ir Saeimas vēlēšanu likums un Pašvaldību vēlēšanu likums, un sabiedrības intereses, vismaz lieko izdevumu neizdošanā vai sabiedrības finansiālās intereses aizstāvēt ar šo likumu starpniecību, nosakot, cik lielām ir jābūt politiskajām partijām, kas piedalās, vai cik lielu iedzīvotāju atbalstu ir jāsaņem šīm politiskajām partijām vismaz, ja kāds grib atbalstīt te notārus, tad notariāli apliecinot paraksta veidā. Visu to mēs varam atrisināt. Nesāksim aprobežot brīvību, jo no jūsu loģikas, Muciņa kungs, izriet, ka savā laikā ne jau visi 2,5 miljoni Latvijas iedzīvotāju teica, ka mēs gribam brīvību, neatkarību un negribam dzīvot zem krievu jūga. Šo ideju nesa sākumā daži cilvēki.

Vispirms Gunāra Astras tiesas procesā daudzi ordeņoti vīri viņu notiesāja, patiesībā nolēma nāvei. Pēc tam nāca organizācijas, ko Gumiļovs apzīmē: cilvēks, ko apzīmē ar vārdu "pasionārija", kas pārkāpj baiļu slieksni un nes idejas, ko vairākums vai nu baidās atbalstīt, vai noraida. Vienmēr tā tas notiek. Jūs aizliedzat parādīties idejai. Demokrātiskā sabiedrībā tas ir bīstami. Ideju sākt mērīt ar cilvēciskiem kaut kādiem skaitļiem. Tik un tik cilvēkiem ir tiesības uz ideju. Bet mazāk cilvēkiem nav tiesību uz ideju. Tik un tik cilvēkiem ir tiesības apvienoties politiskā organizācijā. Kas tad ir politiskā organizācija? Politiskā organizācija ir valsts pati, un Mednieku un makšķernieku biedrība ir organizācija, patiesībā sabiedriska, un līdz ar to politiska organizācija. Es nesaprotu, kāpēc mums ir jācīnās par neko, ja visas problēmas var atrisināt. Es arī neatbalstu sabiedrības līdzekļu šķērdēšanu trīs cilvēku mēģinājumam iekļūt varas pārstāvniecībā, un to mēs legāli varam nobremzēt. Atbalstām 4. vai 5. priekšlikumu, jo likumā jau šādas norādes uz citu likumu nemaz nav vajadzīgas. Atbalstām 4. vai 5.priekšlikumu, un uz priekšu! Un risinām šīs problēmas.

Es tiešām nesaprotu, iekš kā mēs esam iespītējušies. Kāpēc mēs tik viegli gribam atdot to, kas pieder indivīdam vienam pret vairākumu? Nu, paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien kārtējo reizi notiek spēlēšanās ar vārdu "demokrātija". Es saprotu tomēr, ka cilvēki lāgā nezina, kas ir demokrātija, ko šie vārdi nozīmē. Tā ir vara. Tā ir tautas vara. Tieši to vajadzētu saprast. Un kāda ir šī vara, to ir jānosaka attiecīgajam likumam un nekam citam. Demokrātijas attīstības līmeni arī nosaka attiecīgie likumi valstī.

Tiesības, tiesības dibināt, tiesības izteikties. Bet vai tiesības izteikties par visu ko un visādā veidā? Atkal ir jautājums. Arī tiesības izteikties galu galā beigās būs jāierobežo, ja tas, kas izsakās, pasaka kaut ko neatbilstošu kādam no likumiem. Viens kolēģis, tā saucamais, te nupat kautrīgi dalījās savā personīgajā pieredzē, stāstot par dažām medicīniskajām īpatnībām tad, kad cilvēks atrodas vienatnē. To zinot kāds kungs ar uzvārdu Zālītis. Labi, cilvēks šeit acīmredzot ir izkliedzis savu sāpi, un mēs viņam devām tiesības izteikties. Viņš ar šo izteikšanos nepārkāpa likumu, un viss ir kārtībā.

Tiesības izteikties šodien izmantoja arī deputāti Tabūns un Dobelis, uzskatīdami, ka Latvijas Republikas Saeimas deputātam ir labi jāprot latviešu valoda. Un neko citu. Pēc tam tapa īpatnējs paziņojums no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas, kurš kārtējo reizi pierādīja, ka šie cilvēki, kas ir parakstījuši šo paziņojumu, tiešām neprot latviešu valodu, jo šajā paziņojumā ir vārds, kurš nav zināms nevienā latviešu valodas dialektā. "Neieceteības". Nu es nezinu, šāds vārds ...

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, es aicinu jūs runāt par apspriežamo tēmu!

J.Dobelis.

Paldies! Paldies! Es runāju par tiesībām izteikties. Lūk, tālāk! Tālāk nupat viens kolēģis, tiesa, kas runāja pavisam nesen, pieļāva rupju kļūdu, teikdams, ka 2,5 miljoni Latvijas Republikas iedzīvotāju, lūk, nebija izteikušies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Es šim kolēģim gribu aizrādīt, ka no šiem 2,5 miljoniem tiesības izteikties par Latvijas Republikas statusu ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Šis cilvēks ir aizmirsis to. Lūk, tātad es atkārtošu vēl vienreiz: tiesības izteikties nosaka likums, un likumā ir jāievēro Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Tiesības dibināt partijas arī nosaka likums, kā šīs partijas dibināt. Un atkal šim likumam ir jāievēro Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Un atkārtoju, tas, uz ko šodien ejam, kā jūtu, ir politisks kaut kāds rēķins, politiska vienošanās. Es izsaku nožēlu tai partijai, kas tik krasi mainījusi savu viedokli, runājot par partiju dibinātāju skaitu. Izsaku rūgtu nožēlu, ka jūs šoreiz neesat domājuši par valsti, neesat domājuši par Latvijas attīstību, bet esat domājuši par savstarpējiem aprēķiniem, vēloties iegūt kaut ko uz šādas vienošanās pamata. Par to man jums ir savs nosodījums. Es uzskatu, ka stāvoklis, ka Latvijā ir tik daudz partiju pie tik niecīga dibinātāju skaita, ir nenormāls. Agri vai vēlu mēs pie tā atgriezīsimies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tad, kad es netieku saprasts, es, atšķirībā no citiem kolēģiem, vainoju tikai pats sevi, jo acīmredzot es neesmu mācējis pietiekoši skaidri izteikties vai arī mani argumenti nav bijuši pietiekoši skaidri izteikti un viennozīmīgi saprotami.

Jautājums nav par to, vai demokrātija ir viens cilvēks, divi cilvēki vai trīs cilvēki. Jautājums ir par to, vai šajā politiskajā situācijā, šajā konkrētajā valstī 200 dibinātāji, 200 partijas biedri ir pietiekoši, vai arī šis likumā pietiekoši skaidri šobrīd spēkā jau ilgus gadus esošais noteikums traucē demokrātijai Latvijā. Es uzskatu, ka 200 partijas biedri, 200 dibinātāji netraucē demokrātijai Latvijā šobrīd un nevar traucēt demokrātijai Latvijā tālākā nākotnē. Un šobrīd mums šeit nav zinātnisks disputs par to, vai viens vai divi, vai trīs ir demokrātiskāk par citiem skaitļiem. Jo mēs neesam šeit juristu kaut kādā sanāksmē un nediskutējam par to, kur ir demokrātijas pakāpe — pie viena, pie divi vai trīs. Un tādēļ arī nevajag sajaukt vispārējas cilvēktiesības, kas attiecas uz ikvienu, ar to, ka jebkurā apvienībā, politiskā vai nepolitiskā, jābūt vismaz diviem, un es šeit varu piesaukt salīdzinājumu ar kādas diezgan lielas Eiropas Savienības locekļu valsts prasību, kur sabiedrisku organizāciju var nodibināt ne mazāk kā septiņi, ne mazāk kā septiņas personas. Un neviens neuzskata šo aprobežojumu par nedemokrātisku un neatbilstošu Eiropas cilvēktiesību konvencijām un citiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām.

Tātad runa ir par to, vai šobrīd ir kāds politisks, praktisks vai juridisks apstāklis, kas pieprasa mums atkāpties no spēkā esošā likuma, kurš ir spēkā ilgāku laiku Latvijā, prasību atkāpties no šīm 200 personām. Es tādus apstākļus nedz juridiskus, nedz politiskus neredzu. Un tādēļ šī teorētiskā diskusija par to, kas ir demokrātiskāk un nedemokrātiskāk, ir jāpārnes uz kādām juristu sabiedriskajām organizācijām vai uz universitātes profesoru auditorijām, kur to var diskutēt. Jo, ja mēs šeit pieņemtu pilnīgi jaunu likumu, tad mēs varbūt šeit varētu diskutēt par to, vai rakstīt divi vai kaut ko citu. Šobrīd nav nepieciešamības grozīt, un es aicinu pieturēties pie tā priekšlikuma, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš", pārējos priekšlikumus noraidot. Un mans arguments nav šeit tik daudz par to, kas ir demokrātija un kas nav, mans priekšlikums ir tas, ka nav ko grozīt katru dienu mūsu likumus, ja to sevišķa nepieciešamība neprasa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Varētu balsot arī par "Latvijas ceļa" priekšlikumu. Varētu balsot arī par Leiškalna priekšlikumu, varētu balsot arī par Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikumu. Bet redziet, kolēģi, jūsu priekšlikumos nav viena vārdiņa, apskatieties uzmanīgāk, jūsu priekšlikumos nav vārdiņš "brīvprātīgi". Un diemžēl šis princips Latvijā tiek pārkāpts. Kādā veidā? Ļoti vienkārši. Uzņēmuma vadītājs piespiež sev pakļauto darbinieku iestāties politiskajā partijā, un šādā veidā šis brīvprātības princips tiek pārkāpts. Pilsētas mērs, cilvēks, kurš ir saistībās ar šo te konkrēto iestādi, vai tas būtu uzņēmējsabiedrības vadītājs, jauns sponsors šai partijai, arī ne uz visai brīvprātīgiem pamatiem piespiež iestāties šajā partijā. Jūsu priekšlikumos, vienalga, kādus skaitļus jūs minētu, nav šī vārda "brīvprātīgi". Tā kā nav šī galvenā demokrātijas nosacījuma diemžēl. Tāpēc būs jābalso vien par "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu, ja jūs aizstāvat demokrātiju.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj, Latvijas Republikas… priekšnieki… te jau man saka priekšā, bet es gribēju teikt Latvijas Republikas priekšstāvji, atbilstoši Satversmei.

Un tālāk es jums gribu pateikt, kolēģi, sekojošo, Latvijas Republikas pilsoņiem it īpaši. Tātad konceptuāli šo problēmu mēs varam atrisināt tad, ja mēs nerisinām to viena likuma ietvaros. Un nepieciešams tātad ir vienoties vairākos likumos, tātad likumu paketē, pateikt, cik cilvēku var dibināt partiju un tālāk — cik var piedalīties — pašvaldību vēlēšanās tas varētu būt zemāks skaits, piemēram, 200 vai 300, un attiecīgi Saeimā vismaz 500. Es jau minēju, kādu iemeslu dēļ vismaz 500. Tāpēc, ka ir vairāk nekā 400 pagasti un pilsētas, kas kopsummā ir pāri par 500, un vajadzētu, lai vismaz viens partijas biedrs būtu kaut kur teritoriālā organizācijā redzēts. Tas būtu viens.

Nākamais, ko es gribētu noteikti uzsvērt, ir tas, ka, manuprāt, ir jāapzinās, kāpēc atsevišķi mani kolēģi sirsnīgi apkaro šo variantu — 500 vai 1000. Un mēs jau, sociāldemokrāti, pašreiz esam izdarījuši secinājumus, ka ir jāiet uz kompromisu — 500. Tātad maniem kolēģiem no "Latvijas ceļa", manuprāt, ir līgums ar reģionālām partijām, un tās ir pietiekami nopietnas attiecības gan ar Aizbalta kunga "Mēs savam novadam", manuprāt, arī ar citām partijām, ar Aivaru Lembergu un Alekseju Vidavski. Es domāju, ka te ir jāsaprot tas, ka tik tiešām varētu skatīt citādāk jautājumu par to, kā jārisina šī problēma, un pašvaldību vēlēšanās, ne Saeimas vēlēšanās, patiešām varētu būt zemāks šis biedru skaits nekā Saeimas vēlēšanās.

Bet es gribētu uzsvērt, manuprāt, vēl svarīgāku lietu maniem kolēģiem, kas saka, ka, ja mēs pieņemsim 200 vai 500, vai tūkstoti, tad demokrātija ir briesmās. Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā mums būtu ļoti atbildīgi jāpieiet saviem vārdiem un jāizdara secinājumi. Varbūt ka šie secinājumi varētu ļoti ieintriģēt arī nopietnu avīžu galvenos redaktorus, piemēram, Voldemāru Krustiņu no "Lauku Avīzes", jo šeit ir jāsaprot, ka 7. Saeimas vēlēšanu dienā spēkā bija 200 cilvēku politiskajām partijām. Ja šeit kolēģi saka, ka tas nav atbilstoši Satversmei, tad es lūgtu viņus ievērot konsekvenci un griezties Satversmes tiesā jau tagad, jau tagad un tūlīt, un pateikt, ka šī Saeima ir ievēlēta nelikumīgi. Un arī atbilstoši, ka visi Ministru kabineta lēmumi, ko ir pieņēmusi valdība, ir nelikumīgi. Un tādā gadījumā atliek vienīgi ārkārtas Saeimas vēlēšanas, lai atrisinātu šīs nelikumības. Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka, ja mēs gribam tik ļoti strīdēties un viens otru biedēt ar Satversmes tiesu, tad tādā gadījumā mums pašiem ir jāizvērtē savas pilnvaras un nevis jārunā par to, ka, ja 500, tad tas ir nedemokrātiski un neatbilstoši Satversmei. Tā kā, es domāju, demokrātija nav nekādās briesmās, bet, ja kāds aizvien uzskata, ka 200, 500 vai 1000 ir ierobežojums, tad viņam tik tiešām ir jāgriežas Satversmes tiesā un jāapšauba šī Saeimas pilnvaras, un jāiet pretī tai vēlētāju daļai, kura uzskata, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir vienīgā problēma, kas var atrisināt to politisko jucekli, kā pašreiz tiek valstī pieņemti lēmumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Saeimas vēlēšanas ir likumīgas, Baldzēna kungs, jo citādi jūs nemaz te nevarētu runāt. Tās varbūt neatbilda tai laikā, un 7.Saeimas uzdevums tik tiešām bija padarīt likumu atbilstīgu Satversmei. Tas ir tiešām viens no mūsu uzdevumiem, ja jūs, Rasnača kungs, kā spožs jurists runājiet par brīvprātīgu apvienšanu, tad man uzreiz jāteic, ka piespiedu apvienošana politiskās vai jebkādās citās organizācijās ir krimināli sodāms pārkāpums, un šādas krimināli sodāmas darbības vai bezdarbības nav jāieraksta likumā. Nevienam nav tiesību apvienot kādu piespiedu kārtā, un, ja kāds šīs cilvēktiesības apvienoties ir pārkāpis, viņš ir sodāma persona. Tas ir pats par sevi skaidrs. Šobrīd, Baldzēna kungs, es ne tik daudz runāju par demokrātiju, es vairāk runāju par tiesībām, par indivīda tiesībām un brīvībām, es nekad negribu runāt par demokrātiju, jo Ādolfs Hitlers Vācijā tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, asas cīņās starp sociķiem, komunistiem un nacionālsociālistiem, divas līdzīgas ideoloģijas asās cīņas rezultātā uzvarēja, ņemot vērā Vācijas krīzi vai Veimāras konstitūciju, veselu virkni faktoru, modi, vai demokrātiju kā modes pagrimumu, teiksim, 20.gadsimta sākumā. Baldzēna kungs, uzvarēja demokrātiskā ceļā, pie varas nāca vairākums, tautas atbalstīts vairākums, bet tāpēc tas nebija mazāk noziedzīgs. Tad šis demokrātisko varu ieguvušais vairākums sāka aprobežot ne jau demokrātiju, konclāģeri tika izveidoti demokrātiski, viņi sāka aprobežot indivīdu brīvību, individuālās tiesības, viņi sāka aprobežot indivīdu tiesības izteikt savu viedokli, tieši tāpat darīja arī boļševiki, kas nāca, protams, revolucionārā ceļā pie varas. Sākumā viņi atļāva sev satelītpartijas, kreisos eserus un tamlīdzīgi, un beigu beigās ar latviešu palīdzību, Baldzēna kungs, kā vienmēr, aizdzina arī tos.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Senajiem grieķiem bija mitoloģisks varonis vārdā Narciss, viņš tik ilgi skatījās savā atspulgā, kamēr sevī iemīlējās, pie zināmas pakāpes narcisisms jau ir slimība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs — otro reizi.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Leiškalna kungs! Es paskaidrošu, kas ir brīvprātības ierobežojumi. Piemēram, ja kāds konkrēts cilvēks vēlas kļūt par vēstnieku kādā valstī, iespējams, ka viņam pirms tam saka: zini, mīļais draugs, vispirms iestājies mūsu partijā, kura vada, kura ir atbildīga par Ārlietu ministrijas resoru, un tikai tad tu kļūsi par šo vēstnieku. Tas ir tikai viens piemērs, bet šādi piemēri ir arī par citiem amatiem.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man kaut kā pagāja garām tā reize, kad mans vārda brālis Imants Kalniņš lasīja vienu ļoti skaistu lūgšanu no vecajiem laikiem, vai viņš nevarētu to atkārtot?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Bija runa par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, proti, 4.priekšlikumu, komisija šo priekšlikumu izvērtēja, vadoties no Satversmes, tātad 102.panta, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Izvērtējot no šīs konstitucionālās normas viedokļa, Kārļa Leiškalna priekšlikums ir tikpat antikonstitucionāls vai konstitucionāls kā visi pārējie priekšlikumi, turklāt šis priekšlikums ir sagatavots juridiski nekorekti, jo otrajā daļā ir teikts, ka nosacījumu par politisko partiju darbību vēlēšanās reglamentē likums, kurš šobrīd nav spēkā, Latvijas valstī nav pašvaldību vēlēšanu likuma, šis pašvaldību likums, kas reglamentē pašvaldību deputātu ievēlēšanu, saucas pavisam savādāk, tādēļ arī, vadoties no šī apstākļa, komisija noraidīja Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 20, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

5.priekšlikums ir gandrīz analoģisks iepriekš debatētajam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iesniedzēji pieprasa balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Paula, Dreimanes, Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 16, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

6.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Dzintars Rasnačs un Māris Grīnblats, komisija arī šo priekšlikumu noraidīja, šeit ir noteikta skaitliskā barjera partiju dibināšanai — 500 Latvijas pilsoņu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vēl vienu reizi cerot vismaz uz dažu deputātu spēju ieklausīties argumentos, nāku šos argumentus jums uzrādīt. Vai mums ir vajadzīgs, lai valstī turpinās pietiekami redzamais haoss, kas skar tieši šo politisko darbību? Vai mums tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs? Tie, kam tas ir vajadzīgs, protams, balsos pret šo priekšlikumu. Dažādu savu personīgo motīvu vadīti, dažādu savu grupējumu vadīti, jo divus simtus salasīt un pēc tam savākt no attiecīgā "sponsora" kaut kādu iemaksāšanas naudu nav liela problēma, tas viss būs ļoti labi redzams pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Vai tiešām mūs nepārliecina šī rūgtā pieredze, jau trešo Saeimu pēc kārtas novērojot, ka uzlido jauni eņģeļi, vai arī kā tiešām šeit runā par seno Grieķiju, tad ir jāatcerās Ikars ar vaska spārniņiem, kas pārāk tuvu pie saules pielidoja klāt, vasks izkusa, un Ikaram bija lemts iet bojā. Vai arī mēs tiešām gribam kaut ko šajā valstī mainīt uz labo pusi un nevis uz slikto pusi. Jā, šodien Latvijas valsti ir pārņēmusi milzīga alkatība, dzenoties pēc naudas, varas kāre un milzīga liekulība, kas izpaužas dažādās attiecībās, milzīga liekulība, cilvēki šeit nāk, runā vienu, domā otru un dara pavisam ko citu. Es jau pirmīt teicu, kā var partija, kas kvēli aizstāvēja 1000, pēc kaut kādām īpatnējām pārdomām no 1000 pāriet uz diviem simtiem. Ārkārtīgi demokrātisks lēciens, ja varētu tā teikt, tikai lēciens uz atpakaļ.

Es saprotu, ka tas notika pēc nopietnām iekšējām pārrunām. Godīgi sakot, pēc pārāk asiem strīdiem. Bet uz ko tad jūs ejat? Par ko jūs gribat vienoties? Ko jūs gribat iegūt no tā? Lūk, un tā, man liekas, ir tā lielākā nelaime šodien, mūsu cilvēkos, mūsu politiķos, mūsu organizācijās, ka nav šīs pārliecības. Nav šīs pat politiskās pārliecības. Cilvēki nevis aiz pārliecības šeit nāk un aizstāv savus ieteikumus, viņi šeit nāk tikai materiālu, savtīgu interešu vadīti. Šīs savtīgās intereses ļoti labi parādās šoreiz, tad, kad ir atnācis atpakaļ no prezidentes kancelejas šis likumprojekts. Ja tas nebūtu atnācis, kas tad būtu noticis? Likums būtu izsludināts. Un tie, kas mainīja savu pārliecību, ko tad jūs teiktu? Tad jūs uzskatītu, ka tas 1000 ir laba lieta. Atnākot šim projektam atpakaļ, vienojoties, kaulējoties un izkaulējot kaut ko, jūs esat nodevuši savu politisko pārliecību. Kāds balsojums būs, ir skaidrs. Bet, lūk, tikko politikā parādās nodevēji, politika ir lemta neveiksmei. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Šie priekšlikumu iesniedzēji, es nezinu, varbūt arī Māris Grīnblats teiks savu vārdu. Bet es gribētu īpaši vērsties pie mūsu kolēģiem, kas sēž tepat blakus Saeimā, labajā pusē, tuvāk gan centram, pie Tautas partijas deputātiem, sevišķi pie frakcijas vadītāja Gundara Bērziņa kunga. Viņš gan šobrīd runā ar Greiškalnu, bet es varu pagaidīt. Cienījamais Gundar Bērziņa kungs un cienījamā Tautas partijas frakcija! "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ļoti jūs lūdz un aicina būt tomēr konsekventiem un saglabāt savu sākotnējo konsekvenci un nepakļauties "Latvijas ceļa" nežēlīgajam spiedienam. Jo šajā situācijā viņi tiešām ir lielāki un jaudīgāki par jums, ja jūs tiešām piekāpsities un nebalsosiet par 500. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamā Saeima! Klausoties, kā tiek piesaukts demokrātijas vārds un locīts dažādos locījumos un vērojot dažu priekšlikumu būtību, tas viss mani vedina atcerēties kāda angļu politiķa izteicienu par vienu no mūsu netālajām kaimiņu valstīm, kura uzsākusi ceļu uz neatkarību. Viņš to tēlaini ir salīdzinājis ar kuģi. Šis kuģis ir atstājis sociālisma krastu un devies pretī neatkarībai. Bet ceļš ir tāls, jūra vētraina, nakts ir tumša, un apkalpe pilnā. Man liekas, ka mēs arī esam apreibuši zināmā mērā no demokrātijas eiforijas un no pārprasti izprastas demokrātijas. Ja mēs lasām dažos priekšlikumos šādus vārdus, ka partiju var dibināt ne mazāk kā trīs Latvijas pilsoņi, lai, cita starpā, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībā un iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē, tad komiski kļūst, un šis apgalvojums nāk pretī feļetonistiem, kuri to var izmantot bez liekas piepūles. Ierosinājums palielināt partijas dibinātāju skaitu ir ar vienu mērķi — lai sakārtotu politisko spektru un nemulsinātu mūsu sabiedrību ar daudzām sīkpartijām, raibu raibām neizpildāmām programmām, īpaši vēlēšanu priekšvakarā. Biedrības, dažādas organizācijas, savienības, vai kā tās sauc, var dibināt neierobežoti. Bet politiska partija ir organizācija, kas pretendē uz līdzdalību politiskajā varā. Un tātad līdz ar to tai ir jāizpilda arī attiecīgi nosacījumi. Es saskaitīju, ka ir apmēram septiņas pašlaik pastāvošās politiskās partijas, kurām nav nekādu grūtību savu biedru skaitu uzrādīt vai noorganizēt vistuvākajā laikā līdz 1000. Tā kā tā nav vēršanās pret daudzām pastāvošām un nopietnām politiskām partijām. Bet redziet, ja pat nopietnas politiskas partijas nenopietni rīkojas, īsā laika sprīdī noreducējot savas prasības no 1000 biedriem uz 200, tad tas arī liecina par kaut kādu mūsu politisko kultūru.

Pirms atnākšanas darbā Saeimā es vadījos, centos savu darbību pakļaut dažiem loģikas likumiem, bet šeit es skatos, ka loģika bieži vien nestrādā. Ir pārmetums par to, ka, lūk, partiju dibinātāju biedru skaita palielinājums esot cilvēktiesību pārkāpums. Bet te jau visi atkārto, es piekrītu deputātam Leiškalnam, kurš teica, ka 200 ir tikpat slikts skaitlis kā 500 vai 1000. Bet tātad iepriekšējie likumdevēji deva tādu. Un tagad uztur šo pašu skaitli. Jūs zināt, ka Igaunijā, Lietuvā ir lielāks šis partiju dibinātāju skaitlis — 1000 un 500, bet neviens no mūsu politiķiem nav apgalvojis, ka šie mūsu sadarbības partneri un labie kaimiņi ir rupji cilvēktiesību pārkāpēji un demokrātijas nīdēji. Tāpat varam teikt par dažiem citiem apgalvojumiem, kad mēs runājam par progresīvā nodokļa ieviešanu. Mums saka, ka tas ir netaisnīgi. Mēs aizelsušies skrejam uz Eiropu, kur visās valstīs ir šis progresīvais nodoklis, un tātad skrejam pretī netaisnībai.

Es gribu jūs aicināt rīkoties loģiski un konsekventi visās vietās un reizēs un arī šajā jautājumā, runājot par partiju biedru skaitu un dibinātājskaitu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es nedaudz no vēstures. Es šodien no tribīnes dzirdu vārdu "sīkpartijas". Varbūt deputātiem ir zināms, bet, ja nav, tad pastāstīšu, kā šis termins ir ienācis jaunāko laiku politiskajā vēsturē. 5.Saeimā neviena partija neatļāvās lietot vārdu "sīkpartija". Pirmie, kas to lietoja pēc 6.Saeimas vēlēšanām, bija Demokrātiskā partija "Saimnieks", kas šo terminu ieviesa Latvijas politikā. Kur ir šī partija šodien? Tāpēc šādi varbūt nievājoši — arī sīkpartijas, kas toreiz tika saprastas kā maz pārstāvētas vai kaut kādas, Latvijas vēsturē to sāka lietot 6.Saeimā, un tie, kas lietoja, šobrīd nav pārstāvēti Saeimā.

Otrs. Šodien, klausoties runas, ir skaidrs, ka, ņemot vērā latviešu mentalitāti, vajadzētu pielietot citu principu — divi latvieši, trīs partijas. Jo elementārā lietā trīs priedes nespējam saskaitīt. Esam norunājuši četras stundas. Notērējuši desmitiem tūkstošu latu, cīnoties par 500 vai 1000, it kā tas mainītu kaut kādu būtību. Jautājums ir par izpratni.

Es gribētu vērsties arī pie sava godātā kolēģa Kārļa Leiškalna, kas šobrīd iestājas par cilvēku brīvībām un citām lietām, kas ir svētas. Vai tikai lietas regulē likums? Paskatīsimies pašu partiju iekšējo uzbūvi un statūtus. Vai partija, kuras uzbūve nav demokrātiska, var aizstāvēt demokrātiskas vērtības? PSKP bija divu biedru rekomendācijas vajadzīgas, lai varētu iestāties. Leiškalna kungs, kā ir jūsu partijā? Tā ir demokrātiska norma? Jūs konferencē runāsiet? Panāksiet, ka tas tiks izmainīts? Es aicinu visas partijas — likumdošanā risināsim, bet arī lai vārdi saskan ar darbiem. Arī šīs lietas risināsim savās partijās. Kāpēc mēs uzstājamies par lielāku biedru skaitu? Mans viedoklis, ka tas pat veicinātu demokrātiju. Kāpēc atsevišķās partijās nav to biedru? Vai tāpēc, ka nevēlējās? Latvijā cilvēki vēlas nodarboties ar politiku un ir, atklāti sakot, ļoti politizēti. Tikai tāpēc, ka partijas ir izveidotas kā slēgtas organizācijas, kas nepieļauj jaunu cilvēku ienākšanu.

Un, runājot par 1000 vai 500 normām, es, piemēram, uzskatīju, ka tas atsevišķās partijās pat ieviestu demokrātiju un to paplašinātu. Bet šobrīd ir galvenais, lai partijas spētu veikt šīs funkcijas, un ne tikai runājot, bet arī veidojot savu partiju uzbūvi. Tautas partija ir izveidota kā plaša bāzēta partija ar lielu biedru skaitu, kura ir pārstāvēta visos rajonos. Tā mēs redzam, kādām ir jābūt partijām, un ar savu darbību to darām. Bet šinī valstī ir ļoti daudz kompleksu. Mēs plēšamies par daudzām lietām. Partijas biedru skaitu, citām lietām, referendumiem, kūdām cilvēkus. Valstī ir vajadzīgs miers, saskaņa, izlīgums un spēja vienoties par kaut ko, nevis pret kaut ko.

Tāpēc Tautas partija, cenšoties rast politisko kompromisu jautājumā par politiskās organizācijas jēdzienu un vienlaicīgi saglabājot stingru pārliecību, ka nepieciešami pasākumi, kas mudinātu sabiedrību konsolidēties ap skaidrām un noteiktām politiskām idejām, veidojot ilgspējīgas un prognozējamas politiskas organizācijas, šobrīd atbalsta,— saglabāt normu 200 cilvēku. Un regulēšanu veikt citās vietās Vēlēšanu likumā, pašvaldībās, jo mēs nevaram neredzēt, kādas ir problēmas. Kas notiek šobrīd Rīgā, vai tā ir demokrātija, vai tā ir cilvēku interešu aizstāvēšana? Rīgā, mans viedoklis, ir ieviešama 5% barjera, lai nebūtu desmit partiju, kas pārstāvētas ar vienu cilvēku. Klejotāju cilts, kas bija iepriekšējā 6.Saeimā. Tāpēc es aicinu rast jebkurā jautājumā iespēju vienoties, balstoties uz plašākas bāzes. Neskaldīt, neplēst matus un nekavēt velti laiku. Aicinu atbalstīt 200 partijas dibinātāju saglabāšanu, jo ne jau skaits atrisinās, ja cilvēkiem nav demokrātijas asinīs, ja nav spējas, nebūs skaita, kas atrisinās, un partijas, kas iestājas par demokrātiju, diezgan stingri aicina nekavējoties atcelt absolūti antidemokrātiskās normas, kas ir partijas statūtos.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man šodien šī apspriešana liekas kā tāds neliels farss, principā priekšlikums, tāds priekšlikums, ka katrs cilvēks var dibināt vienu partiju, man liekas, šo Saeimas sēdi pārvērš par tādu nelielu farsu.

Un tagad ir otra galējība. Ja mēs runājam par kaut kādu ilglaicīgu vai konsekventu politiku, tad man rada izbrīnu. Es līdz šai dienai nezināju, ka Tautas partija ir tādā veidā savus uzskatus mainījusi, ka no 1000 biedriem pārgājusi uz 200. Bet par to neiet runa.

Cienījamais Bērziņa kungs! Es nezinu, man šķiet, ka mēs grābstāmies nudien kaut kur pa gaisu un ka mēs nenolaižamies uz grēcīgās zemes. Vai tad jūs neuzklausījāt Latvijas vēlētāju viedokļus, kas kandidēja tur 18, 19 vai vairāk listēs? Principā cilvēki neorientējas, un tas ļauj iespēju dažādiem avantūristiem dibināt īslaicīgas partijas, lai sasniegtu savus mērķus. Lai tiktu Saeimā, lai pēc tam varētu savu politiku izvērst.

Es domāju, ka spēcīga partija, tā vienmēr nav vienāda ar tās biedru skaitu. Nu par to liecina varbūt ar Latvijas Zemnieku savienība. Man vienā no iepriekšējām sēdēm ļoti patika Inkēna uzstāšanās jeb kāds no "Latvijas ceļa" to teica, ka galvenais ne jau ar biedru skaitu mēs sasniegsim savus mērķus, bet tieši ar savām idejām, kas to teica, es atvainojos! Es pilnīgi tam piekrītu. Katrā ziņā savā sirdī es uzskatu, ka divi vai trīs cilvēki var veidot partijas, var brīvi paust savus uzskatus, bet es domāju, ka valstij nevajadzētu nest materiālus upurus, lai šādas nelielas cilvēku grupas pilntiesīgi varētu nostāties līdzās lielām partijām un tādā veidā no valsts saņemtu kādu finansējumu vai raidlaiku, vai televīzijā vai radio paustu savas, dažkārt, atvainojiet mani, murgainās idejas. Par to jūs varējāt pārliecināties, ja atceraties, kādā veidā aģitēja 6.Saeimā, man liekas, tā daudzbērnu ģimeņu partija ar Martinsona kungu priekšgalā.

Ziniet, bet par ko es domāju pašreiz? Labi, ja mēs pieņemsim šo mūsu priekšlikumu par 500 biedriem kā minimālo skaitu, tad mūsu prezidente, kas augusi Rietumu demokrātijas apstākļos, vai viņa neatdos mums atpakaļ šo likumu caurlūkošanai, un viņa būs tiesīga to darīt. Tādēļ es domāju, ja mūsu priekšlikumu par 500 cilvēkiem Saeima nepieņems, tad es tomēr lūgtu Tautas partiju atgriezties pie sava iepriekšējā priekšlikuma par 1000 biedriem un noraidīt visus šos trīs priekšlikumus, lai paliek vecā redakcija — 1000 biedru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Kā nupat izteica viedokli mans kolēģis Gundars Bērziņš, ka ir tādi, kas kūda uz referendumu. Es šeit tomēr gribētu pateikt, kas tie kādi ir. Tā ir politiska partija un arī citas politiskas partijas, kurās pilsoņi, atbilstoši savām tiesībām, Satversmē paredzētajām, ir apvienojušies, kuri ir piedalījušies Saeimas vēlēšanās, ieguvuši tautas mandātu un atbilstoši šai Satversmei tad, kad Saeimas vairākums ir pieņēmis ekonomiski nepamatotus, finansiāli nepamatotus lēmumus, iebilduši pret šo valdības politiku, kuru vēlāk arī pati valdība laboja vairākos jautājumos, un arī principā tās bija politiskas partijas, viņu frakcijas, atbilstoši viņu valdes lēmumiem. Tā kā es gribu uzsvērt, ka mums ir jābūt arī cieņai pret šīm tiesībām, kas izpaužas šeit, Saeimā, pilsoņu vēlētās politiskās partijās un viņu institūcijās. Un nevajadzētu runāt, ka kāds uz kaut ko kūda. Uz jautājumu, uz kuru nevarētu cerēt uz tautas un vēlētāju atbalstu, neviens nekad neaicinātu.

Es gribētu atgādināt, ka atbilstoši Satversmei 14 % no vēlētājiem atbalstīja šī referenduma sarīkošanu, un tāpēc pie šiem kūdītājiem uz šo referendumu iznāk, ka mēs pieskaitām arī šos 14% vēlētāju. Es domāju, ka katram pilsonim, par ko mēs šeit runājam, Satversmē ir dotas tiesības iet uz šo referendumu, balsot par vai pret, vai arī, ja viņš piekrīt valdības vadītājam Andrim Šķēlem, kas uzskata, ka ir jāpiedalās boikotā, ka nedrīkstot, lūk, piedalīties referendumā.

Bet man ir tikai viens jautājums: kāpēc ir politiskie spēki, kas aicina uz boikotu? Vai tiešām cilvēki baidās no tautas oficiāli paustas attieksmes? No tautas nobalsojuma. Es domāju, ka šinī gadījumā ir ļoti nopietni jāizvērtē tas, kā mēs paši kā politiskās partijās apvienoti pilsoņi rīkojamies, un it īpaši pēc tam, kad mums tauta ir devusi savu uzticības mandātu. Mans viedoklis, ka tas ir jācenšas attaisnot.

Un pats galvenais. Šīs tiesības uz referendumu ir ietvertas Satversmē, atbilstoši Satversmes visām procedūrām. Iziet un teikt, ka kāds atbilstoši Satversmei kūda uz referendumu, es domāju, ka tas nebūt nav pareizi. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Pilnīgi pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Kolēģi! Ko lai dara, neizturēju arī es. Šodien taču ir Lāčplēša diena. Es gribēju doties, tāpat kā daudzi citi, nolikt ziedus pie varoņu atdusas vietām, bet diemžēl šie runu plūdi aizkavēja, un šobrīd es neesmu Jūrmalā, kur biju solījis ierasties, kur pašlaik pasākums jau sākas, un tāpat daudzi citi biedri droši vien nav arī citās vietās, kur gribēja būt. Bet nu ko. Saeima ir Saeima. Un es domāju, ka par šodienas runas plūdiem diez vai kāds saņems Lāčplēša ordeni. Tas, pirmkārt, nav atjaunots, otrkārt, diez vai kāds būs nopelnījis.

Kvēlais apgaismotāj… kur viņš ir… Leiškalna kungs! Vai, citiem vārdiem, skaitļu gudrais tulks. Pirmkārt, es nesaprotu jūsu partijas "Latvijas ceļa" īstu nostādni. Ko jūs īsti vēlaties? Viens kvēli un neatlaidīgi aizstāv divus simtus, otrs aizstāv trīs. Ko tas īsti nozīmē? Varbūt jūs nāksiet un paskaidrosiet — vai tā ir kārtējā šķelšanās jūsu partijā vai kaut kas cits.

Otrkārt. Ja jūs, Leiškalna kungs, esat uztraucies par demokrātiju, ka tā esot briesmās, ja vairāk par trim dibinās partijas, un pieturaties pie burta, lai gan runājat it kā par garu, Satversmes un demokrātijas garu, bet tieši garu aizmirstat. Gars ir būtība. Burts ir burts. Diemžēl. Jo patiešām pieredze rāda, Muciņa kungs, jūs teicāt, ka 200 nav traucēklis. Nu labi, nav traucēklis, ja jūs uzskatāt. Bet es uzskatu, ka ir traucēklis vēlēšanās. Tāpēc, ka pie 200 biedru skaita partijā ir vairāk par 40 partijām. Mazajai Latvijai tas ir par daudz. Un pareizi Labanovska kungs teica, ka mēs nonākam līdz farsam, līdz humoram, līdz joku dzīšanai, jo mēs jau redzējām gan Muļķu partiju, gan vēl dažādas citas. Mēs redzējām partijas, kuras bija dibinātas arī pirms 6. Saeimas, kur viens, sagrabinājis kaut kur naudu, karināja savus portretus uz automašīnām un braukāja pa pilsētu un aģitēja, ka viņš ir tas īstais. Kur tad viņš ir, tas īstais? Mēs, starp citu, šo mašīnu ar portretu redzējām arī tepat pie Saeimas.

Kolēģi, es jūs patiešām aicinu pārtraukt šo runu plūdus un ķerties pie balsošanas galu galā, jo jums ir luste izrunāties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kad runa ir par tautas tiesībām uz sava viedokļa izpaušanu, uz referendumu, tad Tautas partijas līderis, šodienas Ministru prezidents Andris Šķēle acīmredzot bailēs no rezultāta runā pret šo demokrātijas izpausmi. Cīnās, ka tikai tauta neatnāk uz šo referendumu. Kaut arī viņa pilnais pienākums saskaņā ar Satversmi ir pildīt visas Satversmes normas un Saeimas lēmumus, nevis aģitēt pret Satversmes normu izpildi. Atklāti runājot, Latvijas vēsturē ir periods, kad viens no prezidentiem arī tā rīkojās, un 1934. gada rezultātā mēs saņēmām 40. gadu — Latvijas neatkarības zaudēšanu. Kāpēc šodien būtu jāpalielina partijas biedru skaits? Rasnača kungs ļoti precīzi parādīja to mehānismu, kā piespiedu veidā nelielas partijas var dibināt pašvaldības. Dobeļa kungs savādākā veidā ilustrēja to ar citiem piemēriem, un viņi zina, par ko runā, jo viņu partija, kas šodien, starp citu, ir valdošajā koalīcijā, zina šos mehānismus, sākot no 1989. gada. Tas pierāda tagad arī to, ka pat valdošajai partijai ir nepieciešamība radīt mehānismu partiju izaugsmei. Un principā, jo vairāk partiju biedru būs nozīmēts ar likumu, jo mazāk būs iespēju autoritārai personai piespiest kaut vai uzņēmumā, kaut vai savādākā veidā pašvaldībās savā partijā sastāties cilvēkiem, kuri to negrib. Tātad principā, jo vairāk šoreiz, jo labāk. Un, ja mani kolēģi būtu gatavi, es pat aicinātu ne tikai tūkstoti, bet arī divarpustūkstošu būtu ar mieru pašlaik.

1989. gadā sākās periods, ko Latvijā sauc par trešo atmodu. Šī trešā atmoda mums nāca ar plašu daudzu, sīku, mazu, godīgi sakot, ļoti labu partiju plašo klāstu. Trešais Šķēles varas piegājiens tika taisīts tieši ar varas partijas izveidošanu bez programmas, ar manifestu, kur ir daudz labu vēlējumu un pat mīlestības apliecinājumu pret tautu un valsti. Bet praktiski tas viss bija vajadzīgs tikai tam, lai nodrošinātu Šķēles kunga trešo piegājienu pie varas. Kaut kas līdzīgs Antiņam, bučošanās pēc trešā jājiena stikla kalnā. Kāds ir rezultāts? Pensiju likums pie mums ir iznācis kā atvadu skūpsts nelaiķim, jo šis jau ir ceļš uz Latvijas valsts valstiskuma iznīcināšanu. Principā, vai, cienījamie kolēģi, jūs esat pamanījuši, ka finansu termins PVN, ko līdz šim Počas kundze uzskata — kā pievienotās vērtības nodoklis, ir kļuvis jau par terminu — pensionāru vairāk nebūs. Un tas ir rezultāts šai sīkpartiju sistēmai. Jā, Slaktera kungs, es klausos, ko jūs teicāt? Jā, jā, par lietu. Tas ir par lietu. Jā. Un tieši tāpēc, ja mēs tādā veidā veidojam šīs partijas, šādi pensijas likumi tautai krīt uz kakla. Un tieši tāpēc parādās arvien vairāk nepieciešamības pēc referendumiem. Arvien vairāk parādās šie jautājumi. Šobrīd, piemēram, briest jautājums referendumam par likuma izmaiņu tautas apzagšanas kārtībā — privatizācijā. Un tāpēc, ja jau ir jāiegrožo indivīdu izvēles iespējas, tad ir vienalga, vai tas ir 200, vai tas ir vairāk, un tad ir vērts iegrožot ne tikai indivīdus partijas izveides iespējās, bet arī politikāņus apgrūtināt šo negodīgo darbu turpināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP) . Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā nebūtu šeit ko piebilst, jo visas pozīcijas un apstāļi ir analizēti ļoti plaši un sīki. Ar smagu sirdi es aicinātu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 6. — deputāta Rasnača un Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 41, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

8. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums — atšķiras. Es atvainojos, deputāta Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikums analoģisks nupat nobalsotajam.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds uztur balsojumu par 7. priekšlikumu? Atklājam debates par 7. priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā šodien tomēr mēs, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, rīkojam tādu pašu piemiņas vakaru, kā to mēs darījām 1988. gadā, un tas notiks pulksten 18.00 Daugavmalā, tad, protams, ka jābeidz ir 17.00. Taču diemžēl laika ir pārāk maz. Es vienkārši gribēju tikai atgādināt to, ka patlaban mēs apspriežam ārkārtīgi nopietnu, nevajag mani smīdināt, ārkārtīgi nopietnu likumprojektu. Un šinī sakarībā par katru priekšlikumu ir jāizsakās atsevišķi. Jo tas neko nenozīmē, ka 6. un 7. ir analoģiski.

Tātad es atkārtoju tos pašus argumentus. Ceru, ka tagad atkal kolēģi no tām partijām, kas tik krasi ir mainījušas savu viedokli no tā brīža, kad mēs trešajā lasījumā, atkārtoju, trešajā lasījumā, pieņēmām šo likumprojektu un kad pēc tam mūsu augsti godājamā Valsts prezidente, rūpīgi iedziļinoties šajā likumprojektā, mums ieteica to no jauna izskatīt, tad nevajadzēja taču, godātie kolēģi, nevajadzēja tik strauji mainīt savu viedokli.

Jo mums, atrodoties valdības koalīcijā, rodas lielas bailes. Ja jau jūs tik ļoti skaidrā likumprojektā tik strauji maināt savu viedokli, kāda mums ir garantija, ka jūs to nedarāt rīt atkal kādā citā likumprojektā? Garantijas diemžēl nav nekādas.

Es gribētu atgādināt, ka šodien ir 11. novembris. Nākamceturtdien ir 18. novembris. Plenārsēde nenotiks. Kā jūs labi zināt, tie ir mūsu valsts svētki. Būs brīvdiena. Tātad pēc tam mēs sanāksim tikai 25. novembrī. Nav nekādi svētki, paldies Dievam, tajā dienā. Lūk, es ļoti ceru, godātie kolēģi, daži vismaz partneri no valdošās koalīcijas, ka divas nedēļas varbūt būs tāds laiks, ka jūs nāksiet pie prāta, palasīsiet nedaudz mūsu gudrāko valstsvīru biogrāfijas, izlasīsiet kārtīgi, kas tā tāda — Satversme, izpratīsiet Satversmes garu un burtu. Es ļoti ceru. Es ļoti gribēju, lai mēs šo likumu pieņemtu šodien. Protams, gribēju, lai pieņemtu tādu, ka partijas atļauj dibināt tikai, sākot no 1000. Nu nekas nesanāca. Šīs pārrunas mums ir jāturpina. Turpināsim tās pēc divām nedēļām. Bērziņa kungs, es ļoti ceru uz jūsu veselo saprātu. Es runāju par Gundaru Bērziņu. Tātad mans pēdējais priekšlikums — nesteidzieties šodien ar lēmuma pieņemšanu, apdomājiet uzmanīgi! Lūk, un nevajag man šite tādus, Burvja kungs, te uzrakstīts: "Andri, nagus nost no manas pensijas!" Tagad es gribu zināt, par kuru Andri šeit viņš runā. Lūdzu, Andru ir Latvijā ļoti daudz, un tāpēc es lūdzu uzvārdu arī saukt. Tā ka nevajag. Un nevajag mani te pielabināt ar ābolu. Es tāpat aiz pārliecības balsošu par tiem 1000 biedriem. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Priekšlikuma par sēdes laika pagarināšanu nav. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim nākamā kārtējā sēdē, kas acīmredzot notiks 25.novebrī.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie kolēģi deputāti, kas ir ievēlēti Parlamentārās izmeklēšanas komisijā akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vārds Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Es jūs aicinu izmantot jums konstitucionāli dotās tiesības un visiem doties 13.novembrī uz referendumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Es arī jūs, cienījamie kolēģi, aicinu izmantot savas konstitucionālās tiesības un pašiem izlemt — doties vai nedoties uz referendumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atgādinu jums, kolēģi, ka nākamceturtdien — 18.novembrī pulksten 12.00 notiks Saeimas svinīgā sēde. Vārds Aleksandram Bartaševičam, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Igors Solovjovs, Leonards Stašs, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Monika Zīle, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

Sēdes vadītājs.

Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Pētera Salkazanova un Jāņa Lejas jautājumu par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai . Iesniedzēji nav apmierināti ar atbildi. Nav nekādu ziņu par to, kur atrodas iekšlietu ministrs. Līdz ar to šī atbilde uz šo jautājumu atliekama uz nākošo sēdi.

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbilde uz deputātu Arņa Kalniņa, Jāņa Lejas, Violas Lāzo un Imanta Burvja jautājumu par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju . Vai deputāti ir apmierināti ar ministra rakstisku atbildi? Nav ministra sēdē. Līdz ar to arī atbilde uz šo jautājumu atliekama pēc nākamās kārtējās Saeimas sēdes.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu grupas jautājumu par sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību . Kā es saprotu, ņemot vērā to, ka attaisnota iemesla dēļ finansu ministrs nevar ierasties šodienas sēdē, arī šo atbildi uzklausīsim pēc nākošās sēdes.

Līdzīgi acīmredzot arī Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu grupas jautājumu par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa . Tā kā Ministru prezidenta un ministra klāt nav, arī atbilde uz šo jautājumu tiek atlikta pēc nākošās sēdes. Paldies!