Apsveikumvārdi Latvijas vēstures skolotāju sanāksmē “Vēsture un laiks”

Latvijas Universitātē 2007.gada 26.aprīlī:

Augsti godātais rektora kungs [Ivars Lācis], ļoti cienījamā ministres kundze [Baiba Rivža], Vēsturnieku komisijas vadītāja kungs [Andris Caune], cienījamie vēstures skolotāji un skolu vadītāji, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks, ka šodien, pateicoties Vēsturnieku komisijas vairāk nekā astoņu gadu darbam un zinātniskajam ieguldījumam, visas Latvijas skolas saņems 20 sējumus, kas atklāj daudz jaunu un iepriekš nenoskaidrotu lappušu par mūsu valsts 20.gadsimta traģisko vēsturi. Sūtu jums visiem savus vissirsnīgākos sveicienus un nožēloju, ka šajā svarīgajā brīdī nevaru būt ar jums kopā.

Vēlos izmantot šo iespēju, lai vēlreiz uzsvērtu, cik nozīmīga ir skolotāja loma katra bērna izaugsmē, un vēlos šodien īpaši uzsvērt vēstures skolotāju ieguldījumu. Tas, ka esat šajā pasākumā, vēlreiz apstiprina, ka jūs katrs esat dedzīgs sava darba entuziasts, jums interesē jaunākie sasniegumi vēstures izpētes laukā un jūs vēlaties tos darīt zināmus arī saviem skolēniem.

Vēsture ir ļoti svarīgs priekšmets jebkuras valsts izglītības sistēmā, jo tā dod ne vien konkrētas zināšanas par notikušo tuvākā un tālākā pagātnē, bet arī ietekmē skolēna pasaules uzskata un vērtību sistēmas veidošanos. Labas zināšanas un prasmes vēsturē ir tikpat svarīgas kā matemātikā, fizikā, ķīmijā un citos priekšmetos. Vēsture sekmē katrā skolēnā patriotisma jūtu un nacionālās identitātes veidošanos, turklāt vēstures mācīšanai skolā ir ne vien praktiska nozīme, bet tā arī palīdz labāk izprast savas valsts vietu un lomu pasaules procesos.

Vēlos atkal un atkal akcentēt, ka vēstures objektīva mācīšana ir viens no drošākiem veidiem, kā paturēt dzīvu tautas atmiņu un kā izvairīties no pagātnes atkārtošanās. 21.gadsimts nedrīkst atkārtot nepieļaujamās 20.gadsimta kļūdas, kas izpaudās totalitāru režīmu noziegumos un genocīdā pret cilvēci, arī latviešu tautu. Apgūstot vēsturi, mēs saprotam, ka pagātnē notikušajā mēs vairāk neko nevaram pārmainīt, bet mēs tomēr varam izdarīt secinājumus un bagātināt savu dzīves pieredzi, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.

Vēstures apguvē ļoti būtisku lomu spēlē skolotājs. Vēsturnieks Hanss Helners saka, ka vēsture un vēsturnieks ir kā vidutājs starp pagātni un nākotni. Tāpēc ļoti svarīgi ir, kā tiek skaidroti vēstures jautājumi. Skolotāja, vēstures pētnieka un zinātnieka pienākums ir dot maksimāli patiesu, reālistisku pagātnes notikumu izklāstu.

Šodien jūsu rokās nonāks Vēsturnieku komisijas daudzu gadu darba rezultāts divdesmit sējumos. Vēlos vēlreiz izteikt savu dziļāko pateicību visiem pētniekiem, jo Vēsturnieku komisijas paveiktais ir vairāk nekā iespaidīgs. Laikā no 2000. līdz 2007.gadam ir publicēti ne tikai šie 20 komisijas rakstu sējumi par ļoti aktuāliem Latvijas jaunāko laiku vēstures jautājumiem. Ir veikts ļoti nopietns darbs Latvijas, Krievijas, Vācijas, Lielbritānijas un citu valstu arhīvos. Ir noorganizētas daudzas starptautiskas vēsturnieku konferences un semināri, dziļumā un plašumā ir gājusi sadarbība ar vēstures skolotājiem, muzejiem, arhīviem. Par Vēsturnieku komisijas darbību allaž ir bijušas pozitīvas atsauksmes. Bez pārspīlējuma varam apgalvot, ka bez Vēsturnieku komisijas šodien nav iedomājama Latvijas 20.gadsimta vēstures pētniecība. Komisija devusi savu pienesumu ne tikai vēstures pētniecībā, bet arī pretrunīgu vēstures jautājumu skaidrošanā pašu mājās un ārvalstīs.

Runājot par turpmākajiem darbiem vēstures izpētes un sabiedriskās skaidrošanas laukā, ir jāatzīmē, ka nenogurstoši jāturpina starptautiskā sadarbība. Jālūkojas, lai citās valodās iznāktu objektīvi izdevumi par Latvijas un Austrumeiropas vēsturi un lai starptautiskajā zinātniskajā diskusijā mazinātos dažādi stereotipi.

Līdzās vēstures pētniecībai un starptautiskajai sadarbībai ne mazāk svarīgs uzdevums ir padarīt jaunākās atziņas un atklājumus pieejamus plašai sabiedrībai, dot iespējas tās izmantot skolotājiem un skolēniem. Es ar prieku atbalstīju Vēstures skolotāju biedrības lūgumu uzdāvināt katrai Latvijas mācību iestādei, kurā iegūst vidējo izglītību, pilnu Vēsturnieku komisijas rakstu izdevumu. Ceru, ka šīs grāmatas atradīs plašu pielietojumu, strādājot pie aktuāliem Latvijas jaunāko laiku vēstures jautājumiem.

Mīļie skolotāji! Vēlu, lai jūsu atbildīgajā darbā jums nekad nepietrūktu spēka, dzīvesprieka un nerimstošas intereses par jaunākajiem pētījumiem vēsturē! Lai jums veiksmīgs turpmākais darbs!

Valsts prezidentes apsveikumvārdus nolasa Valsts prezidentes padomnieks, Vēsturnieku komisijas loceklis Dr.hist. Antonijs Zunda