Par struktūrpolitikas līdzekļu racionālu izlietojumu

Plānotās paplašināšanās ES teritoriju palielinās par 35% un iedzīvotāju skaitu – par 27%. Iekšzemes kopprodukts palielināsies tikai par 4%, IKP uz vienu iedzīvotāju sarūkot par 18%. Uz tādām aplēsēm norāda Eiropas Parlaments 24.aprīlī pieņemtajā ziņojumā par jaunu valstu uzņemšanas ietekmi uz kohēzijas politiku, iesakot, kā šo politiku pielāgot visracionālāk.

Uzstājoties debatēs, Valdis Dombrovskis norādīja, cik svarīgi, pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. “Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku. Būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums,” teica deputāts, norādot, ka “zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams”. Deputāts izteica bažas par priekšlikumu paaugstināt dalībvalstu finansējuma daļu, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Balsojumā ziņojuma punkts par līdzfinansējuma daļas paaugstināšanu tika svītrots.

Ar 473 balsīm par, 113 pret un 104 atturoties, pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā Parlaments vērtē, kā Eiropas Savienību ietekmēs kandidātvalstu Turcijas, Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas un potenciālo Rietumbalkānu kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, ieskaitot Kosovu) pievienošanās ES.

Parlaments uzsver, ka Eiropas Savienības spēja integrēt jaunas valstis nozīmē, ka “tai jāspēj īstenot sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķi”. No 150 miljardiem eiro, kas struktūrpolitikai vajadzīgi papildus, Turcijai vien pienāktos 63%, Horvātijai – 7%, un pārējās Rietumbalkānu valstis, kuras pašlaik saņem pirmspievienošanās palīdzību, saņemtu 9,2%.

Reģionālā politika ir viens no lielākajiem ES budžeta posteņiem, un to intensīvi apspriedīs 2008.–2009.gadā, kad paredzēts pārskatīt ES ilgtermiņa budžetu. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir institucionālā, finansiālā un politiskā reforma arī budžeta pārskatīšanas kontekstā. Lai pieņemtu pareizus lēmumus, uzsvērts, ka jāsalīdzina, kāda ir dažādu galveno finanšu instrumentu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) ietekme uz pašreizējās, 27 valstu, ES attīstību.

Parlaments aicina Komisiju saistībā ar paplašināšanos regulāri aprēķināt, kādi būs ES reģionālās politikas iespējamie izdevumi, norādot skaitļus atsevišķi par katru valsti. Jāaprēķina arī, “kā tas ietekmēs līdzšinējo reģionu atbilstību finansējuma saņemšanas kritērijiem”.

Bažas galvenokārt saistās ar to, ka jaunu valstu uzņemšana negatīvi ietekmēs dalībvalstu reģionu tiesības saņemt finansējumu. Ietekme tomēr ir atkarīga no katras atsevišķas kandidātvalsts. Parlaments uzsver, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanās, atsevišķi vērtējot, “nepalielinātu statistisko efektu attiecībā uz dalībvalstu reģionu tiesībām saņemt finansējumu un neizraisītu graujošu finansiālu ietekmi uz kohēzijas politiku”. Horvātija salīdzinoši radītu vismazāko finansiālo slogu.

Ziņojumā ieteikti vairāki veidi, kā reģionālās politikas līdzekļus likt lietā pēc iespējas efektīvāk: Parlaments rosina palielināt dalībvalstu individuālo atbildību un lielākā mērā izmantot aizdevuma finansējuma “sviras efektu”, jo īpaši reģionos, kuri daudzus gadus ir saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu. Tas aicina ņemt vērā, ka struktūrpolitikas panākumos liela nozīme ir katras dalībvalsts ekonomiskajai politikai.