Par kuģniecības drošību vides un pasažieru aizsardzībai

Eiropas Parlaments 25.aprīlī pirmajā lasījumā izskatīja piecus likumprojektus, kas veido daļu no tā dēvētās trešās kuģniecības drošības paketes. Likumdošanas priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt jūras negadījumu riskus, novērst piesārņojumu un labāk aizsargāt kuģu pasažieru tiesības, Parlaments atbalstīja, tomēr būtiski grozot.

Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kuras mērķis ir pārskatīt pašreizējo direktīvu, lai uzlabotu un padarītu skaidrākus kuģu kontroles noteikumus dalībvalstu ostās. Ar grozījumiem Parlaments precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka kuģus, kas jāpārbauda, un rādītājus, pēc kuriem novērtē kuģa riska profilu. Parlaments prasa izveidot datu bāzi, kurā būtu uzrādīti kuģu riska profili un visi kuģi, kam jāveic pārbaude.

Kontrole būs jāveic visiem kuģiem, uz ko attiecas direktīva, proti, kuru tonnāža augstāka par 500 t. Līdz šim tā tikai veikta apmēram 25% šādu kuģu. Direktīva neattiecas uz militārajiem un zvejas kuģiem.

Grozījumi paredz, ka kuģiem ar augstu riska pakāpi, pasažieru, naftas un ķīmisku vielu transporta kuģiem, kas vecāki par 12 gadiem, jānosaka pastiprināta pārbaudes kārtība. Noteiktos gadījumos kuģiem, kas bijuši aizturēti ostās ilgāk par trim gadiem, pietauvošanos ES ostās drīkstētu aizliegt.

Parlamenta deputāts Roberts Zīle debatēs vērsa uzmanību uz to, ka direktīvā pilnībā nav ņemtas vērā situācijas, kad kuģim tiek veikta inspekcija, tam esot enkurvietā, kas var būt arī atklātā jūrā. Tas ievērojami sarežģī pienācīgas kuģa pārbaudes veikšanu, turklāt šādi veiktas inspekcijas būs ne vien nekvalitatīvas, bet arī apdraudēs inspektoru dzīvības. Ierobežot inspekciju daudzumu enkurvietās īpaši svarīgi būtu Baltijas jūras apstākļos.

Deputāts arī ieteica mainīt metodiku kuģu iekļaušanai “pelēkajos” un “melnajos” sarakstos: “Piemēram, Latvijas kuģu aizturēšanas procents nav lielāks kā daudzām citām valstīm, kas atrodas “baltajā” sarakstā, tomēr Latvijas kuģi atrodas “pelēkajā” sarakstā un atbilstoši Parīzes memoranda metodikai tiem ir daudz sliktākas iespējas nekā lielo flotu valstu pārstāvjiem. Savukārt tas neveicina kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga.” Deputāts norādīja, ka sarakstu sastādīšanas principi būtu maināmi saskaņā ar Komisijas izstrādātu metodiku.

Viens no galvenajiem mērķiem, grozot 2002.gada direktīvu par kuģu satiksmes informācijas un uzraudzības sistēmu, ir izveidot skaidrus noteikumus par patvēruma vietām avarējušu kuģu uzņemšanai. Pārskatītajā direktīvā pamatnoteikumi par kuģu patvēruma vietām būs saskaņoti, jo dalībvalstis tos interpretēja atšķirīgi. Visas dalībvalstis būs saistītas “SafeSeaNet” tīklā, kas domāts informācijas apmaiņai par bīstamiem kuģiem vai kravām ES ūdeņos.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot to iestāžu darbu, kuras ar dalībvalstu pilnvarojumu veic attiecīgās karoga valsts kuģu pārbaudi un sertificēšanu. Parlaments atbalsta nodomu izveidot neatkarīgu komiteju, kas izvērtētu klasificēšanas sabiedrību darbību.

Parlaments atbalstīja plānus noteikt skaidras Kopienas vadlīnijas jūras transporta negadījumu tehniskajai izmeklēšanai. Viens no likumprojekta mērķiem ir iegūt labākas zināšanas par jūras avāriju cēloņiem un apstākļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus. Parlaments pieņēma grozījumu, lai veicinātu izmeklēšanas struktūru neatkarību un skaidrāk nošķirtu tehnisko izmeklēšanu no kriminālizmeklēšanas.

Direktīva attiecas uz pārvadātāju atbildību, kad nelaimes gadījumos uz jūras cieš pasažieri un viņu īpašums, piemēram, bagāža, transportlīdzekļi. Saskaņā ar direktīvu ES tiesībās būs jāiekļauj 2002.gada Atēnu Konvencijas protokols, kas ievieš obligātu pasažieru apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un paaugstina kompensācijas minimumus.

Ar nelielu balsu vairākumu Parlaments atbalstīja grozījumu, kas paredz no direktīvas darbības jomas izslēgt iekšzemes ūdensceļu transportu.

Plenārsesijā pieņemtos grozījumus Parlaments nosūtīs Padomei. Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi kopējo nostāju, likumprojekti atgriezīsies Parlamentā uz izskatīšanu otrajā lasījumā.

Par “Trešās kuģniecības drošības paketes” likumprojektiem Parlaments lemj saskaņā ar koplēmuma procedūru, t.i., ar tādam pašām likumdevēja pilnvarām kā ES Padome. Divus no ziņojumiem – par prasībām karoga valstīm un par īpašnieku civiltiesisko atbildību – Parlaments pieņēma marta sesijā Briselē.