Par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu Rīgas Latviešu biedrības namā 2007.gada 27.aprīlī

Vakar, 27.aprīlī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pasniedzot III šķiras Atzinības krustu Latvijas goda konsulei Gruzijā Regīnai Jakobidzei (pirmajā attēlā pa kreisi) un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekānei, profesorei, Dr.habil.philol. Janīnai Kursītei-Pakulei} Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 27.aprīlī, Rīgas Latviešu biedrības namā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par nopelniem Latvijas valsts labā svinīgi pasniedza valsts augstākos apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krusta ordeni.

Valsts prezidentes uzruna pirms Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Aigars Kalvītis], augsti godātais Ordeņu kapitula kanclera kungs [Mārtiņš Virsis], Ordeņu kapitula locekļi, ekselences, dāmas un kungi!

Šodien ir piektdiena, un tā ir prieka diena tiem, kurus valsts šodien apbalvo ar saviem ordeņiem, un tā ir arī prieka diena viņa darba kolēģiem un laikabiedriem. Šajā darbā, kurā pēc sava amata ir iesaistīti gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan – agrāk Ordeņa domes, tagad Ordeņu kapitula locekļi, viena no simpātiskajām apbalvojuma niansēm ir tā, ka tik daudzos gadījumos apbalvojums vienam cilvēkam tiek uztverts arī kā viņa profesijas pagodinājums kopumā.

Triju Zvaigžņu ordenis ir pirmais, ko Latvijas valsts dibināja uzreiz pēc neatkarības nodibināšanas, vēlāk tam pievienojās divi citi, un gluži tas pats atkārtojās tagad mūsu otrajā neatkarības posmā. Trīs zvaigznes ir tās pašas, ko redzam Brīvības pieminekļa smailē. Tās ir tās trīs Latvijas daļas, kuras, Latviju dibinot, tika apvienotas vienā veselumā, jo dažus gadsimtus agrāk tās bija ilgāku vai īsāku laiku atšķirtas, esot zem dažādiem kungiem un karaļiem. Trīs zvaigznes simbolizē Latviju kā vienotu veselumu, trīs zvaigznes simbolizē arī Latvijas brīvību un to, ka Latvija uzlēca kā jauna zvaigzne valstu zvaigznājā tad, kad tā tika dibināta, un šobrīd jau ir viena no tām zvaigznēm, kas ir pievienojusies zili zvaigžņotajam karogam, tām zemēm, kas pārstāv Eiropas Savienības locekles.

Šovakar Latvija kā valsts un latvieši kā tauta ar Ordeņu kapitula starpniecību un Valsts prezidenta rokām izrāda savu pateicību ļaudīm ar izciliem nopelniem. Ar nopelniem, kas ir gūti visdažādākajās darbības jomās un profesijās. Daudzi no šī vakara ordeņu saņēmējiem ir spoži un izcili darbojušies ne tikai vienā laukā, bet arī citos, un viena no viņu īpašībām ir apbrīnojama daudzpusība.

Šovakar kā Valsts prezidente es vēlētos apsveikt visus apbalvotos un viņu ģimenes, jo tas ir gods visai viņu dzimtai, bet vislielākais prieks ir par to, cik daudz Latvijā ir ļaužu, kas šādu apbalvojumu ir pelnījuši, un tas ir ārkārtīgs gods man valsts vārdā šo atzinību pasniegt.

Valsts prezidentes uzruna pirms Viestura ordeņu pasniegšanas:

Ekselences, dāmas un kungi!

Latvijas Republika bija jāizcīna ar Latvijas zēnu un vīru asinīm, ar viņu drosmi kaujā, ar viņu gatavību ziedoties Tēvijai. Toreiz, kad Latvijas liktenis bija pilnīgi nezināms, kad visa Eiropa bija Pirmā pasaules kara, dažādu revolūciju, politisko un ideoloģisko kaislību varā, bija vajadzīga milzīga drosme un Tēvijas mīlestība, un gatavība tai upurēties, lai valsts taptu. Jaundibinātā Latvijas valsts toreiz nodibināja Lāčplēša ordeni, lai patiektos tiem, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Latvijas dzimšana bija unikāls notikums, un līdz ar pēdējā Lāčplēša ordeņa kavaliera aiziešanu mūžībā šis ordenis tagad pieder vēsturei.

Taču cīņa par Latvijas drošību nekad nedrīkst būt galā. Valsts var būt droša par savu suverenitāti un nākotni tikai, ja tā ir spējīga vajadzības brīdī arī aizstāvēties. Mūsu dienās šī Tēvzemes mīlestība izpaužas visdažādākajos veidos. Mums ir Bruņoto spēku locekļi, kas atrodas bīstamos kaujas apstākļos, bet mums ir arī daudz Bruņoto spēku locekļu, kuru ieguldījums ir, lai mūsu Bruņotos spēkus pilnveidotu un gādātu par to, lai Latvijai nekad nepietrūkst profesionāli sagatavotu karavīru. Bez viņiem arīdzan mēs nevarētu rēķināties ar savu drošību. Mums ir vajadzīgi augsta ranga profesionāļi, kas spēj Latviju reprezentēt NATO, mums ir nepieciešami virsnieki, kas audzina nākamo virsnieku un karavīru paaudzi. Bet arī civilistiem var būt ļoti nopietna loma mūsu drošības garantēšanā. To jau redzējām ar mūsu pievienošanos NATO, kas prasīja tik ļoti daudz pūļu un darba, lai mēs gūtu šo nepieciešamo starptautisko atbalstu, kas atļāva Latvijai kļūt par alianses locekli. Arī šīm civilpersonām Latvijas valsts ir lielu atzinību parādā par to, ko viņi ir darījuši.

Valsts prezidentes uzruna pirms Atzinības krustu pasniegšanas:

Ekselences, dāmas un kungi!

Atzinības krusts no viena viedokļa ir nesenākā no Latvijas atzinības zīmēm, taču vēstures ziņā tā ir pati senākā. Agrāk savā valdīšanas periodā to iedibināja pavisam jauns Kurzemes hercogs, kas bija pavadījis laiku trimdā un atgriezies Kurzemē, atgūstot savu mantojumu un vēloties pulcināt ap sevi ļaudis, kam uzticēties valsts celšanā un pilnveidošanā. Viņam liktenis nebija lēmis to īstenot, un tādēļ ir gandarījums redzēt, ka gan pirmajā neatkarības posmā, gan tagad, Latvijai ir iespēja valsts vārdā pateikt paldies ļaudīm, ko ordeņa devīze apzīmē kā Godaprāta ļaudis. Tie ir ļaudis, kas ir ar savu darbību radījuši kaut ko, kas valstij ir būtisks, kas palīdz nostiprināt visas tās valstiskuma struktūras, bez kurām valsts nepastāvētu. Tie ir arī ļaudis, kas Latvijas vārdu pavisam interesantos veidos ir nesuši pasaulē. Mēs visi pazīstam savus izcilos korus, kas gadu no gada starptautiskos koncertos plūc slavas laurus, mēs lepojamies ar spožām operas zvaigznēm, kas dzied uz prestižākajām operu skatuvēm, mēs priecājamies par savu sportistu sasniegumiem un zinātnieku veikumu, bet ir arī tādi mūži un veikumi, kurus daudzi citi varbūt nepamana, bet kurus līdzcilvēki daudzās pasaules malās saista ar Latviju. Mūsu vidū ir ārsts, kas visu savu mūžu ir kalpojis par ārstu tajā ASV vidienes pilsētiņā, kurā liktens vēji bija viņu aiznesuši, bet kalpoja ar tādu atdevi, ka visa pilsēta zināja, ka viņš ir latvietis, un redzēja, ka te ir cilvēks ar tādu īpatnēju darba tikumu, kāds piemīt reti kuram citam, un aiz pateicības par to Latvijas valsts svētkos un viņa jubilejā pie pilsētas valdes uzvelk Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu.

Man kā Valsts prezidentei savā astoņu gadu kalpošanā ir bijusi arī izdevība redzēt, kā Latvija oficiāli sevi pārstāv citās valstīs. Mana amata specifika ir tāda, ka jebkura mana vizīte ārvalstīs saistās ar nopietniem sagatavošanās darbiem, ar nopietnu kontaktu uzņemšanu, un pēc vizītes – ar smagu un intensīvu darbu kontaktu turpināšanā. Šeit ārkārtīgi nopietnu lomu spēlē Latvijas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki ārvalstīs. Man pašai ir nācies redzēt, ar kādu milzīgu atdevi un pašaizliedzības sajūtu, neskaitot stundas un pūliņus, mūsu diplomāti ir bijuši daļa no komandas, kas Latvijai palīdzēja sasniegt tik nopietnus sasniegumus šo pēdējo gadu laikā, ir palīdzējuši gādāt par to, lai mēs būtu šajā drošības aliansē, kas mūs pasargātu no tiem pārdzīvojumiem, kas mūsu tautai bija pagājušā gadu simtenī, viņi ir gādājuši par to, lai mēs kļūtu par Eiropas Savienības sastāvdaļu un nepaliktu kā bārene maliņā. Viņi gādā par to, ka Latvijas valsts vārds tiek iezīmēts uz pasaules kartes un ļaudis par viņu atceras.

Bet Atzinības krustu saņem šodien visdažādāko profesiju pārstāvji. Man tiešām liels prieks un gandarījums sveikt visus tos, kas saņems Atzinības krustu, – viņi pievienosies šo labo ļaužu, raženo un diženo ļaužu pulkam. Es jūs vēlreiz apsveicu un novēlu dzīvē daudz veiksmes un laimes!

Ārlietu ministrs, sveicot Latvijas diplomātus

Ārlietu ministrs Artis Pabriks īpaši sveic personas, kas 27.aprīlī saņēma valsts augstākos apbalvojumus par latvietības stiprināšanu ārvalstīs un ieguldījumu valstu divpusējo attiecību stiprināšanā.

“Šie cilvēki ir pierādījuši, ka ir īsti Latvijas diplomāti, kuriem rūp mūsu valsts un tautas nākotne. Viņi savu darbu veikuši ar vislielāko nopietnību un atbildības sajūtu,” norāda ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

I šķiras Viestura ordeni Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz Nacionālo bruņoto spēku komandierim brigādes ģenerālim Jurim Maklakovam; II šķiras Atzinības krustu – Latvijas Vēstures institūta direktoram Dr.habil hist. Andrim Caunem
Ordeņu kapitula locekle dzejniece Māra Zālīte un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēja operdziedātāja Elīna Garanča; Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs un galvenais ārsts Māris Andersons
II šķiras Atzinības krustu Valsts prezidente pasniedz Latvijas vēstniecei Nīderlandes Karalistē Baibai Bražei un Latvijas vēstniecei Zviedrijas Karalistē Elitai Kuzmai
IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Valsts prezidente pasniedz bijušajam Japānas pilnvarotajam lietvedim Latvijā Susumu Tanakam un Krievijas Federācijas Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciema sabiedriskajai un kultūras darbiniecei Olgai Vakengutai

Vaira Vīķe Freiberga ar vīru Imantu Freibergu, I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju, un ģimeni (attēlā pa kreisi); IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs restorāna “Vincents” direktors un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”