Pirms Saeimas priekšsēdētāja vizītes Norvēģijā

Jons–Ogi Eislebjū ( Jon–Āge Ųyslebų), Norvēģijas Stortinga Starptautiskā sekretariāta vadītāja vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā Norvēģija sagatavojusies Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizītei?

— Šī ir atbildes vizīte uz Norvēģijas Stortinga spīkeres vizīti Latvijā. Galvenais sarunu temats atbilstoši Latvijas parlamenta priekšsēdētāja vēlmei, būs drošības dimensija un jautājumi, kas saistīti ar NATO. Arī mūsu puse bija ļoti apmierināta ar šādu tematiku. Tika sastādīta programma, kas dos iespēju koncentrēties vispirms tieši uz šiem jautājumiem. Taču, protams, vizītes laikā būs arī pietiekami daudz iespēju pārrunāt arī citus jautājumus. Norvēģijas parlamentāriešu vidū, kā arī mūsu valsts sabiedrībā ir liela interese par ekonomisko un politisko attīstību Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Mūsu valsts likumi neatļauj veidot parlamentā oficiālas draudzības grupas ar citām valstīm. Mums nav šādas tradīcijas, un līdz ar to mūsu parlamentā nav formālu draudzības grupu. Taču daudziem parlamentāriešiem, protams, ir īpaša interese par Baltijas valstīm. Viņi jūsu valstis daudzkārt ir apmeklējuši. Šie cilvēki arī iekļauti Latvijas Saeimas spīkera vizītes programmā. Es domāju, ka tieši šie Norvēģijas politiķi Latvijas viesim vislabāk spēs reprezentēt mūsu valsti.

Vizītes programmā paredzēta Latvijas delegācijas vadītāja vizīte pie Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa, protams, tikšanās arī ar Stortinga spīkeri. Iepazīšanās ar Norvēģijas parlamentu, tikšanās ar mūsu ārlietu ministru, kas ir ļoti svarīgi, jo Norvēģijas ārlietu ministrs, kas pašlaik ir arī EDSO priekšsēdētājs, ir ļoti reti sastopams Oslo.

Otrdien, vizītes otrajā dienā, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs tiksies ar Stortinga Ārlietu un Aizsardzības komisijas locekļiem. Saeimas priekšsēdētājam būs iespēja apmeklēt arī Norvēģijas armijas militāru bāzi un štābu Norvēģijas dienvidos, lai iepazītos ar NATO un Norvēģijas armijas kopīgo un apvienoto militāro vadību.

Ingvalds Gūdals ( Ingvald Godal), Norvēģijas Stortinga deputāts, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs vērtējat NATO lomu starptautiskās drošības nostiprināšanā un Latvijas stratēģisko mērķi — iestāties šajā organizācijā?

— Uzskatu, ka NATO ir liels stabilitātes potenciāls Ziemeļeiropai. Arī Norvēģija, tāpat kā Latvija, nav liela valsts. Un ir svarīgi, lai visas nelielās valstis būtu iekļāvušās Eiropas un transatlantiskās struktūrās, konkrēti Eiropas Savienībā un NATO. Es ceru, ka ar laiku visas Ziemeļeiropas mazās valstis arī kļūs pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO locekles. Protams, stabilitātes un drošības vārdā mēs attīstām labas attiecības arī ar Krieviju.

— Bet Krievija, kā zināms, ir ārkārtīgi negatīvi noskaņota pret Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO.

— Krievijai reāli ir ejams tikai viens ceļš — labas attiecības ar Eiropu. 1996. gadā, prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, arī populārais Krievijas politiķis ģenerālis Ļebeds teica, ka Krievijai jebkurā gadījumā jāuztur labas attiecības ar NATO. Un, uztverot jautājumu ar šādu apziņu, — ko gan nozīmētu NATO paplašināšana ar jaunām dalībvalstīm. Pašlaik Krievija pret šo jautājumu izturas pārāk jutīgi. Taču Krievijai nav veto tiesību NATO paplašināšanas jautājumā.

Es domāju, ir ārkārtīgi svarīgi, ka Latvija ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts. Un ir ļoti svarīga arī jūsu valsts sekmīga virzība uz NATO. Šajā aspektā ir ļoti būtiski, ka Latvija pilda savus mājas darbus, sagatavojoties iestāties NATO.

— Kas, jūsuprāt, ir galvenais kavēklis Latvijas straujākai virzībai uz NATO?

— Svarīgāka pašlaik ir tieši jūsu sagatavošanās gaita. Ja šajā jomā viss būs kārtībā, būs daudz lielākas izredzes straujai sarunu sākšanai par NATO paplašināšanas otro kārtu. Jūs jau zināt, ka NATO ir visai daudz problēmu ar jaunajām dalībvalstīm — Poliju, Ungāriju un Čehiju. Tas tad arī ir iemesls, kādēļ nākamo paplašināšanas kārtu nākas atlikt. Taču Latvijai tagad galvenais ir attīstīt ekonomiku, nostiprināt valsts aizsardzības spēkus un to spēju sadarboties ar NATO struktūrām, kā arī kopumā nostiprināt cilvēka tiesības. Ļoti nozīmīga ir rīcības programma dalībai NATO. Tās uzdevumu pildīšana automātiski nozīmē jūsu gatavošanos iestāties NATO. Liela nozīme būs ikgadējiem ziņojumiem par šīs rīcības programmas izpildes gaitu. Protams, ļoti svarīgs ir arī finansu aspekts. Ir ļoti nozīmīgi, lai Latvijas budžetā divi procenti būtu atvēlēti aizsardzībai.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors