Valsts sekretāru 2007.gada 26.aprīļa sanāksmē

FM: Par Kohēzijas fonda projekta pārskatu neiesniegšanu Valsts kasei

Sagatavots Ministru kabineta instrukcijas grozījumu projekts, kas svītro punktu par Kohēzijas projektu ikmēneša pārskatu iesniegšanu Valsts kasei. Projekts 26.aprīlī izsludināts saskaņošanai ministrijās Valsts sekretāru sanāksmē. Līdz ar grozījumu apstiprināšanu valdībā tiks atvieglota kārtība, kādā starpniekinstitūcijas iesniedz pārskatus par Kohēzijas fonda projektiem.

No instrukcijas plānots svītrot nodaļu, kas nosaka mēneša pārskata sagatavošanu par Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzdalības maksājumiem projektu ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī atbilstošais pielikums.

Lēmums par grozījumu nepieciešamību Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra instrukcijā Nr.12 “Kārtība, kādā starpniekinstitūcija iesniedz Kohēzijas fonda projekta pārskatus vadošajai iestādei un maksājumu iestādei” tika pieņemts, balstoties uz Valsts kases priekšlikumu.

Valsts kase ir izvērtējusi, ka pārskata iesniegšana nav lietderīga, jo informācija tiek iegūta arī saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto.

FM: Par VID informēšanu par pieprasījuma noguldījuma kontiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā kredītiestādēm katru nedēļu jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par juridisko personu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījuma kontiem. Projekts 26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2007.gada 22.februārī pieņemto likumu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” – sākot ar 2007.gada 1.jūliju, atverot un slēdzot juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums MK noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt VID šādu informāciju: klienta nosaukumu; vienoto reģistrācijas kodu; konta numuru; valūtu; konta atvēršanas datumu; konta slēgšanas datumu, ja konts ir slēgts.

Likuma grozījumi arī paredz, ka kredītiestādēm līdz 2007.gada 1.augustam būs jāiesniedz VID informācija par juridisko personu pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms 2007.gada 1.jūlija.

Savukārt MK noteikumi “Kārtība, kādā kredītiestādes Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju par juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījuma kontiem” precizē, kāda kredītiestādes rīcībā esošā informācija jāiesniedz, kā arī nosaka termiņus, kad tas jāveic.

Paredzams, ka MK noteikumi stāsies spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

FM: Par skaidras naudas deklarēšanas veidlapu

26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā aizpildāma un iesniedzama veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas.

Likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” tika pieņemts vēl 2005.gadā, un pērn arī tika izdoti MK noteikumi par deklarācijas veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu. Taču no šā gada jūnija tiks piemērota 2005.gada 26.oktobra Eiropas Savienības regula par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās.

Tā kā sākotnējais likums par skaidras naudas deklarēšanu dublēja un interpretēja regulas normas un ir ticis pieņemts jauns likums, ir jāizdod arī jauni MK noteikumi. MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas” ir izstrādāts uz pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.316 “Kārtība, kādā aizpildāma un iesniedzama deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un pārbaudāmas tajā sniegtās ziņas” bāzes.

MK noteikumi apstiprinās deklarācijas veidlapas paraugu skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas un noteiks deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Veidlapas paraugs pielikumā papildina MK noteikumus.

Plānots, ka MK noteikumi varētu stāties spēkā 2007.gada 15.jūnijā.

FM: Par grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Finanšu ministrija (FM), sadarbojoties ar dažādām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, ir sagatavojusi Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumu projektu. Izmaiņas paredz ieviest stingrāku kontroli pār sabiedriskā labuma organizācijām un to finanšu izlietojumu. Projekts 26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Likumprojekts paredz palielināt sabiedriskā labuma organizāciju atbildību par saņemto ziedojumu izlietojumu, kā arī paplašina FM un Sabiedriskā labuma komisijas pilnvaras, lai veiktu pilnīgāku organizācijas sabiedriskā labuma darbības atbilstības izvērtēšanu un paaugstinātu kontroles efektivitāti pār sabiedriskā labuma statusu saņēmušajām organizācijām. Tāpat grozījumu projekts precizē sabiedriskā labuma darbību, ziedoto līdzekļu izlietošanas kārtību un redakcionāli papildina vairākas normas, nepieļaujot to dažādu interpretāciju.

Lai organizācijām atvieglotu pieteikšanās procedūru sabiedriskā labuma statusa iegūšanai, likumprojektā paredzēts samazināt Finanšu ministrijā iesniedzamo dokumentu skaitu, nosakot, ka FM nepieciešamo informāciju iegūs pati no citām valsts institūcijām.

Ziedoto līdzekļu kontrolē lielāka nozīme būs Valsts ieņēmumu dienestam, jo tas sniegs atzinumu par ziedoto līdzekļu izlietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem, ja sabiedriskā labuma organizācija pārskata gadā saņēmusi ziedojumus par kopējo summu, kas pārsniedz 10 000 latu. Paredzams, ka, uzlabojot kontroles vidi, augs sabiedrības uzticība sabiedriskā labuma organizācijām, līdz ar to ļaujot tām vairāk piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, tādējādi veicinot sabiedrībai nozīmīgu darbību.

Ciešākas kontroles nepieciešamību pār sabiedriskā labuma organizācijām uzsvērusi arī Valsts kontrole (VK). 2006.gada 27.jūlija VK Revīzijas ziņojumā par ziedojumu izlietojumu sabiedriskā labuma statusu ieguvušajā organizācijā “Latvijas Kultūras fonds” (LKF) norādīja uz būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, un, pamatojoties uz šo ziņojumu un Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu, statuss LKF tika atņemts.

Sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa. Sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, darba grupa sagatavoja likuma grozījumus, kurā ietverti VK izteiktie priekšlikumi, FM un nodokļu administrācijas pieredze, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvju priekšlikumi. Ar darba grupu sēdes protokoliem var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/page.php?id=3008.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumos “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides. Katras Sabiedriskā labuma komisijas sēdes darba kārtība un sabiedriskā labuma statusu saņēmušo organizāciju saraksts tiek ievietots FM mājaslapā. Turpat pieejama papildu informācija par sabiedriskā labuma statusu un Sabiedriskā labuma komisijas darbu: http://www.fm.gov.lv/sls.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par ES politiku instrumentu asignējumu apturēšanas kārtību

Saskaņošanai ministrijās 26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu asignējumu apturēšanas kārtību.

MK noteikumi reglamentēs, kā Valsts kase ES politiku instrumentu atbalsta saņēmējam uz laiku aptur asignējumu projekta īstenošanai, ja laikus nav iesniegti pārskati par projekta īstenošanu, tai skaitā arī maksājuma pieprasījums.

Saskaņā ar noteikumu projektu ES politiku instrumentu vadībā iesaistītai iestādei, kura pārbauda un apstiprina atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu, ir jānosūta atbalsta saņēmējam rakstisks brīdinājums par līgumā vai vienošanās noteiktajā termiņā nesaņemtiem pārskatiem.

Atbalsta saņēmējam pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nekavējoties būs jāiesniedz atbildīgai iestādei pārskati vai paskaidrojums par pārskatu neiesniegšanas iemesliem. Ja 10 darbdienu laikā pārskati netiks iesniegti vai arī saņemtais paskaidrojums par pārskatu neiesniegšanas iemesliem neliecinās par veiksmīgu projekta īstenošanu, atbildīgā iestāde pieņems lēmumu par projekta asignējuma apturēšanu.

Valsts kase pēc šā lēmuma saņemšanas projekta konta darbību apturēs vienas darbdienas laikā, par to informējot gan atbildīgo iestādi, gan pašu atbalsta saņēmēju.

Kad atbalsta saņēmējs nepieciešamos dokumentus būs iesniedzis atbildīgajai iestādei, tā trīs darbdienu laikā pieņems lēmumu par apturētā asignējuma atjaunošanu. Savukārt Valsts kase projekta konta darbību atjaunos vienas darbdienas laikā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā

26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā”.

Noteikumu projekts nosaka norises laikus ieskaitēm, eksāmeniem un centralizētiem eksāmeniem tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Noteikumu projekts nosaka arī valsts pārbaudes darbu norises laiku izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējuši kārtot valsts pārbaudes darbus. Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

IZM: Par pedagogu profesionālās pilnveides kārtību

26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”, kurš nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kā tiks izsniegti profesionālo pilnveidi apliecinoši dokumenti, kā arī noteiktas prasības pedagogu profesionālās pilnveides programmu īstenotājiem.

Pedagogu profesionālās pilnveides uzdevums ir nodrošināt valsts pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un veicināt pedagogu profesionālās meistarības līmeņa sistemātisku paaugstināšanu.

Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu no 2006.gada 1.janvāra IZM 2004.gada 18.februāra rīkojums Nr.92 “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kārtība” zaudēja spēku, bet ir nepieciešams šo jomu regulējošs normatīvais akts. Tā kā attiecīgi grozījumi Izglītības likumā nav pieņemti, MK noteikumi “Pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” tiek izdoti, pamatojoties uz Izglītības likuma 15.panta 14.punktu. IZM iesniegs priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā, lai šo noteikumu deleģējums likumā tiktu mainīts.

Par pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi un normatīvā akta izpildi ir atbildīga IZM, noteikumi neietekmē valsts budžetu, un tie neparedz izveidot jaunas valsts institūcijas.

IZM: Par studiju un studējošo kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektus “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” un “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” .

Abi rīkojuma projekti nosaka 2007.gada speciālistu skaitu un profesiju sarakstu, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji – var pretendēt uz studiju vai studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Rīkojuma projekts par studiju kredīta dzēšanu paredz 2007.gadā sākt dzēst studiju kredītu 423 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Studiju kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešami 32 190 lati, no 2007. līdz 2016.gadam – 32 190 lati katru gadu, kopā: 321 900 latu.

Rīkojuma projekts par studējošo kredīta dzēšanu paredz 2007.gadā sākt dzēst studējošo kredītu 240 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Studējošo kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešami 25 468 lati, no 2007. līdz 2015.gadam kopā: 216 478 lati.

Likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu 423 speciālistiem un studējošo kredītu 240 speciālistiem no valsts budžeta līdzekļiem. Rīkojumu projekta īstenošanai papildu finansējums nebūs nepieciešams.

Rīkojuma projektos iekļautais profesiju saraksts sastādīts un atbilstošais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, IZM, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemkopības ministrijas iesniegtos priekšlikumus par profesijām un speciālistu skaitu, kuri 2007.gadā varētu pretendēt uz attiecīgi studiju vai studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrijām, iesniedzot priekšlikumus, ir jāizvērtē nodrošinājums ar speciālistiem katrā profesijā. Tā kā kopējais ministriju plānotais pretendentu skaits uz studiju kredīta dzēšanu (940 speciālisti) un studējošo kredīta dzēšanu (309 speciālisti) pārsniedz 2007.gadam noteikto skaitu (423 speciālisti studiju kredīta dzēšanai un 240 speciālisti studējošo kredīta dzēšanai), visās profesiju grupās proporcionāli (reizinot ar koeficientu 0,45 studiju kredīta dzēšanai un ar koeficientu 0,777 studējošo kredīta dzēšanai) ir samazināts rīkojuma projektā iekļauto speciālistu skaits, lai rīkojuma projektu būtu iespējams īstenot valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par dzimumu līdztiesības īstenošanas programmu

Lai uzlabotu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi programmas projektu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam.

Programmā nākamajiem četriem gadiem noteikti šādi prioritārie rīcības virzieni.

Sabiedrības izglītošana par dzimumu līdztiesību – paredzēts īstenot dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus par dzimumu līdztiesības jautājumiem dažādās dzīves jomās, t.sk. sociālās reklāmas kampaņas, tikšanos ar masu mediju un reklāmas veidotāju pārstāvjiem u.c.

Tiešās valsts pārvaldes un citu speciālistu izglītošana par dzimumu līdztiesību – plānotas apmācības un informatīvie pasākumi nozaru ministriju un sekretariātu darbiniekiem, Saeimas deputātiem, ģimenes ārstiem un pirmsskolas izglītības iestāžu speciālistiem par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Dzimumu līdztiesības politikas īstenošanas un uzraudzības pilnveidošana – iecerēti vairāki pasākumi, lai veiktu regulāru īstenotās dzimumu līdztiesības politikas monitoringu, kā arī novērtētu valsts īstenotās politikas ietekmi uz dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā.

Vardarbības ģimenē problēmas aktualizēšana – plānots apzināt situāciju valstī, t.sk. izstrādāt informatīvo ziņojumu par vardarbības problēmu Latvijā, meklējot efektīvākos risinājumus šīs problēmas risināšanai un tās izraisīto seku mazināšanai.

Darba un privātās dzīves saskaņošanas iespēju uzlabošana un paplašināšana – paredzētas vairākas aktivitātes, piemēram, paplašināt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu ārpus ģimenes pieskatīšanas pakalpojumus, attīstīt alternatīvo aprūpes pakalpojumu pieejamību, paaugstināt paternitātes pabalstu u.c.

Ar veselību saistīto dzīvesveida paradumu apzināšana – mērķis ir apzināt iedzīvotāju izpratni par katram dzimumam raksturīgiem dzīvesveida paradumiem un to ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti. Lai to īstenotu, paredzēti dažādi informatīvi un izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.

Dzimumu līdztiesības politikas mērķis ir nodrošināt sievietēm un vīriešiem vienādas tiesības, iespējas un pienākumus, veicināt līdzīgas pozīcijas minēto tiesību un iespēju izmantošanai, kā arī sniegt nepieciešamās zināšanas pārdomātas izvēles izdarīšanā.

LM: Par Sociālās integrācijas centra pakalpojumu klāstu

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz paplašināt valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” (SIC) sniegto pakalpojumu klāstu, uzsākot jaunas profesionālās izglītības programmas un jauna veida sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Plānots, ka SIC cilvēkiem būs pieejamas jauna veida modulārās apmācības, kā arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi. Tāpat paredzēts paplašināt sociālās rehabilitācijas medicīniskos pakalpojumus un piedāvāt papildu sociālo aprūpi.

Projektā paredzēts pārskatīt arī iepriekš apstiprinātās cenas un noteikt jaunus izcenojumus konkrētiem pakalpojumiem. Tas nepieciešams, jo palielinājušies gan izdevumi, kas nepieciešami pakalpojumu nodrošināšanai, gan izmaksas personāla atalgošanai, komunālajiem un citiem maksājumiem.

To paredz 26.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts LM izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par SIC pakalpojumu cenrādi.

Pašlaik SIC sniegto pakalpojumu cenrādi nosaka 2005.gada MK noteikumi Nr.860 par valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments