Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs 1.–6.maijā

Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu

Apspriežoties par Latvijas un ASV divpusējām attiecībām, V.Vīķe-Freiberga un D.Čeinijs atzina, ka Latvijas un ASV diplomātisko attiecību 85.gadskārtā var ar gandarījumu atzīmēt straujo izaugsmi ekonomiskajā sadarbībā, kontaktu paplašināšanos izglītības un tieslietu sfērās, kā arī lielisko dialogu NATO ietvaros. Prezidente pateicās D.Čeinijam par viņa centieniem sadarbības izvēršanā. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka jūnijā gaidāma svarīga konference Rīgā par enerģētikas jautājumiem, kurā piedalīsies ASV uzņēmējdarbības pārstāvji. Prezidente augstu novērtēja ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas ieguldījumu ekonomisko sakaru izaugsmē.

Latvijas prezidente sarunā izvirzīja jautājumu par Latvijas un ASV sadarbības perspektīvu vīzu režīma atcelšanā starp abām valstīm. D.Čeinijs informēja, ka 30.aprīlī Vašingtonā notika ASV–ES sanāksme, kurā tika izskatīts arī šis jautājums, un viņš cer, ka drīzumā vīzu režīma jautājums tiks atrisināts. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka tas būtu būtisks lēmums, kas uzsvērtu, ka ES valstis nekādā ziņā netiek dalītas dažādos līmeņos attiecībās ar ASV. Tika pārrunātas arī ES Kaimiņu iniciatīvas aktualitātes.

Pagājušā gada novembrī Rīgā notikušo NATO galotņu sanāksmi D.Čeinijs nosauca par vēsturisku organizācijas nākotnes veidošanā, kā arī izteica ASV atbalstu prezidentes izvirzītajam tematam par turpmāku vienotu NATO spēku patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kā tas sekmīgi īstenots līdz šim. Prezidente vēlreiz akcentēja transatlantiskās saites nozīmību miera nodrošināšanā.

Pārrunājot dažādas miera garantēšanas misijas pasaulē, prezidente informēja, ka Latvija pārdislocēs daļu savu kareivju no Irākas uz Afganistānu, kur jau šobrīd atrodas mūsu valsts karavīri.

Latvijas Valsts prezidente 1.maijā piedalījās Latvijas un ASV diplomātisko attiecību 85.gadskārtas svinībās, kuru laikā pasniedza Latvijas valsts augstākos apbalvojumus (grupas attēlā, 1.rindā): ASV organizācijas “B’Nai B’Rith International” izpildviceprezidentam Danielam S. Marjašinam, ASV Stratēģisko un starptautisko studiju centra padomniekam, ģeopolitikas ekspertam Zbigņevam Kazimežam Bžezinskim, NATO spēku Eiropā bij. virspavēlniekam ģenerālim Džeimsam L. Džounsam, sabiedriskajam un kultūras darbiniekam Kārlim Ķuzulim, ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga bij. vietniecei Eiropas un Eirāzijas jautājumos Heterei Konlijai; (2.rindā): Amerikas Ebreju komitejas Starptautisko ebreju lietu direktoram, rabīnam Endrū Beikeram, ASV Džona Hopkinsa universitātes Transatlantisko attiecību Vecāko kolēģijas loceklim Maiklam H. Halcelam un Amerikas Baltiešu apvienotās komitejas izpilddirektoram Karlam Altauam. Kreisajā attēlā: Vaira Vīķe-Freiberga, pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni Zbigņevam Kazimežam Bžezinskim Valsts prezidenta preses dienesta foto

Tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.maijā Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāres vietnieku Nikolasu Bērnsu. Sarunā abas puses pārrunāja Latvijas un ASV divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī starptautiskās aktualitātes.

Runājot par transatlantiskās drošības jautājumiem, abas puses apspriedās par turpmāku NATO spēku gaisa kontroles patrulēšanu Baltijas valstīs. N.Bērnss pateicās par Latvijas nostāju pretraķešu aizsardzības sistēmas jautājumā.

Prezidente informēja par parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu un tā ratifikācijas gaitu. N.Bērnss atzinīgi novērtēja jautājuma virzību uz atrisinājumu.

V.Vīķe-Freiberga un N.Bērnss pārrunāja Eiropas drošības un stabilitātes tematiku. N.Bērnss atzinīgi izteicās par Latvijas ieguldījumu reformu un demokratizācijas pieredzes nodošanā Moldovai un Gruzijai.

Atzīmējot Latvijas un ASV diplomātisko attiecību 85.gadskārtu

Svinīgi atzīmējot Latvijas Republikas un ASV diplomātisko attiecību 85.gadskārtu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza Latvijas valsts apbalvojumus par nopelniem Latvijas labā un atbalstu valsts dalībai NATO vairākiem ASV augstu stāvošiem sabiedrības pārstāvjiem, kā arī latviešu kopienā augsti cienītajam sabiedriskajam darbiniekam Kārlim Ķuzulim.

Uzrunājot vairākus simtus klātesošo ASV Kongresa, diplomātiskā korpusa, valsts iestāžu un sabiedrības pārstāvju, V.Vīķe-Freiberga atgādināja, ka pirmais ASV diplomātiskais pārstāvis ieradās Rīgā 1922.gadā. Prezidente izteica pateicību ASV par to, ka tās nekad nav atzinušas Latvijas iekļaušanu PSRS: “Tieši šīs neatzīšanas politikas dēļ lielākā daļa rietumu demokrātisko valstu nekad neatzina Latvijas prettiesisko okupāciju.”

Prezidente uzrunā augstu novērtēja to, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latviju apmeklējuši divi ASV vadītāji – prezidents Bils Klintons un prezidents Džordžs Bušs. “Šīs vizītes ir bijušas ļoti nozīmīgas, apliecinot, ka ASV uzskata Latviju par vienlīdzīgu partneri un kalpojot par zīmi Savienoto Valstu nepārtrauktam ieguldījumam vienotas, demokrātiskas un drošas Eiropas veidošanā,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidenta preses dienests