Par vienkāršākiem bezskaidras naudas maksājumiem Eiropā
Eiropas Parlaments 24.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja direktīvu, kas tādus bezskaidras naudas norēķinus kā maksājumus ar karti, bankas pārskaitījumus, tiešo debetu padarīs vienkāršākus un lētākus visā Eiropas Savienībā. Likumprojekts arī bruģē ceļu uz vienotu eiro maksājumu zonu.
Bezskaidras naudas maksājumi Eiropas Savienībā tiek galvenokārt veikti, balsoties uz atšķirīgām dalībvalstu sistēmām. Šādas kārtības dēļ pārrobežu maksājumi ir dārgāki un lēnāki nekā vietējie – vienas valsts robežās veiktie. Dalībvalstīm raksturīgas arī atsevišķas maksājumu karšu sistēmas, tādēļ nereti parastu maksājumu karti ārzemju ceļojumos izmantot nevar. Personām, kam bieži jāveic maksājumi citā valstī, piemēram, ja ārzemēs studē bērni vai tur atrodas īpašums, šajā valstī parasti jāatver jauns bankas konts. Tādi paši ierobežojumi sadārdzina un sarežģī naudas operācijas arī uzņēmumiem.
Vienota maksājumu zona
Nozares pārstāvji – bankas, maksājumu apstrādes un līdzīgas iestādes – ir apņēmušies ar ES atbalstu līdz 2010.gadam izveidot vienotu eiro maksājumu zonu. Zonas izveide ļaus bezskaidras naudas maksājumus pāri valstu robežām Eiropā veikt tieši tāpat un tikpat ātri kā maksājumus vienas valsts iekšienē. Norēķinu kartes, neskatoties uz to, kurā Eiropas valstī tās izsniegtas, varēs izmantot visā Eiropā bez papildu izmaksām un tehniskām barjerām.
Tādas izmaiņas iespējams izdarīt, ja dalībvalstis savus tiesību aktus par maksājumu sistēmām pielāgos vienota tīkla izveidei, un to paredz 24.aprīlī Parlamentā izskatītā direktīva. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, likumprojektu izvērtējot dalībvalstu starpā, bija par to, ciktāl prasībām attiecībā uz kapitālu un citiem pārraudzības instrumentiem jāattiecas uz maksājumu apstrādes iestādēm, kas nav bankas.
Maksājumi – vienas darba dienas laikā
24.aprīļa balsojumā Eiropas Parlaments apstiprināja redakciju, par ko iepriekš bija vienojušies ziņojuma autors Žans Pols Gozs un Padomes pārstāvji.
Vienošanās cita starpā paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kategoriju, “maksājumu iestādes”, kas pamatā apstrādā maksājumus, bet nepieņem noguldījumus tādā nozīmē, kā to dara bankas. Noteiktas arī šādu maksājumu iestāžu kapitāla prasības.
Direktīva pieņemtajā redakcijā paredz, ka maksājumiem jānonāk galamērķī ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc maksājuma uzdevuma iesniegšanas. Tas attiecas uz maksājumiem eiro, kā arī dalībvalsts valūtā (ja dalībvalsts nepieder eiro zonai). Termiņš attiecas arī uz gadījumiem, kad vajadzīga vienreizēja valūtas konvertēšana starp eiro un dalībvalsts valūtu.
Maksa, ja tāda par pakalpojumu tiek iekasēta, parastos apstākļos tiks dalīta starp maksātāju un maksājuma saņēmēju. Direktīvā arī precizēts, ka pakalpojumi var būt bez maksas.
Direktīva rada tiesisko pamatu maksājumu sistēmām visā ES, kā arī Eiropas Ekonomikas zonā. Noteikumi par maksājumu iestādēm, maksājumu termiņiem un patērētāju informāciju attieksies uz visu ES.
Direktīva arī izveido tiesisko pamatu, kas nozares iestādēm ļauj izveidot vienotu eiro maksājumu zonu, kas ir atsevišķs projekts. Tas netieši skars visas ES dalībvalstis, jo visas veic maksājumus eiro valūtā.
Eiropas Parlamenta preses dienests