Ar kvalitāti mūsu mājās un pasaulē tagad un nākotnē

Turpinājums no 1.lpp.

Konkursu godam izturēja un par finālistiem kļuva četri uzņēmumi. Divi no tiem — lielo uzņēmumu grupā SIA "Latvijas energoceltnieks" (nodarbojas ar elektropārvades līniju celtniecību) un mazo un vidējo uzņēmumu grupā "Tieto Konts Financial Systems" (nodrošina banku programmatūru izstrādi un ieviešanu) — ieguva diplomu. Bet pašu Kvalitātes balvu lielo uzņēmumu grupā ieguva akciju sabiedrība "Dati" (informācijas tehnoloģijas firma) un mazo un vidējo uzņēmumu grupā — SIA "VAE Rīga" (dzelzceļa pārmiju ražošana un remonts).

Vitālijs Gavrilovs

, šāgada žūrijas komisijas loceklis, uzņēmuma "Aldaris" ģenerāldirektors, kura vadītais uzņēmums arī ir Latvijas Kvalitātes balvas ieguvējs, un viens no Latvijas Kvalitātes balvas iniciatoriem un veidotājiem, konferences dalībniekiem atgādināja, ka būtiskākais nav tikai ražot. Tikpat būtiska kā galaprodukta kvalitāte ir arī paša uzņēmuma darbības kvalitāte, savstarpējo attiecību kvalitāte uzņēmuma iekšienē un saskarsmē ar saviem klientiem:

— Pasaulē aizvien vairāk šis aspekts iegūst primāru nozīmi. Kādēļ pie visaptverošas kvalitātes sistēmas ieviešanas strādā Eiropā un Amerikā? Tādēļ, ka kvalitāte ir reāla sapratne, reāla lieta. Tā ir motivācija. Un šeit ir mūsu nākotne — kvalitātē, kvalitātes vadībā. Tie uzņēmumi, kas šodien saņem šo atzinību — balvu un diplomu, jau nav tikai Latvijas tirgus līderi vien, tie ir potenciālie Eiropas tirgus līderi. Un nākamie, lai iegūtu Eiropas Kvalitātes balvu.

Ekonomikas ministrs un žūrijas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Makarovs pirms izcīnīto diplomu pasniegšanas teica:

— Pieteikšanās uz Kvalitātes balvu, pirmkārt, jau ir paša uzņēmuma vadības lēmums, uzdrīkstēšanās lēmums. Pašnovērtējums un griba, lai ražotais produkts ir konkurētspējīgs. Šogad pieteikumi bija daudz kvalitatīvāki un uzņēmēji, gadu pēc gada veicot pašnovērtējumu, ir spējīgi skatīties salīdzinājumā. Tiesa, drosmīgo skaits ir nedaudz sarucis. Šajā cīņā piedalījušies 9 uzņēmumi. Tas nav pārāk daudz, bet tie ir vispārliecinošākie un visdrosmīgākie, kuri domā par savas produkcijas noietu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tas bija jūtams, žūrijai vērtējot uzņēmumus.

Visaugstāko novērtējumu — Latvijas Kvalitātes balvu — uzņēmumiem pasniedza Ministru prezidents Andris Šķēle . Viņa laureātiem teiktais bija šāds:

— Mēs jau esam ceļā uz to, ko esam apzinājuši par Latvijas nākotni un uz ko balstīsies Latvijas nākotne, — uz kvalitāti. Ekonomikas ministrs minēja, ka uz Latvijas Kvalitātes balvu šogad pretendējuši tikai 9 uzņēmumi. Gavrilova kungs komentēja, ka uz Eiropas Savienības Kvalitātes balvu šogad bija pieteicies 101 dalībnieks. Ja mēs salīdzinām Eiropas mērogu — 101 un Latvijas mērogu — 9, tad, es domāju, mēs esam līderi.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Kāda ir sajūta, pasniedzot visaugstāko mūsu valsts kvalitātes novērtējumu?

Andris Šķēle:

— Domāju, ka svarīgākais ir tas, ka valsts precīzi iezīmē šīs lietas. Plašāka sabiedrība varbūt nezina, ka uzņēmumos, kas ir Kvalitātes balvas pretendenti, tiek ļoti rūpīgi novērtēta tieši uzņēmuma vadības kvalitāte. Tas ir viens no galvenajiem elementiem — ne tikai uzņēmuma produkti vai pakalpojumi, bet arī uzņēmuma vadības kvalitātes lietas. Es tikai varu priecāties par to, ka žūrijas komisija ļoti atbildīgi pretendentus vērtējusi, un esmu gandarīts balvu pasniegt tieši šiem uzņēmumiem — akciju sabiedrībai "Dati" un "VAE Rīga".

— Visaugstākā līmeņa izpildinstitūcija Latvijā ir Ministru kabinets. Kad šī institūcija, jūsuprāt, varētu būt gatava pretendēt uz Latvijas Kvalitātes balvu?

Andris Šķēle:

— Domāju, ka pirmo četru mēnešu darba rezultāti jau ir redzami. Bezdarbs ir būtiski uzrādījis tendenci samazināties — no 10,1 procenta, ar ko beidzās jūnijs, šobrīd, novembra sākumā, ir 9,3 procenti. Pirmo reizi pēc vesela gada zaudēta, negatīva kopprodukta šis rādītājs atkal ir pozitīvs. Tātad valsts šobrīd, strādājot pēdējo gada ceturksni, pelna, paliek bagātāka. Un pirmo reizi arī valsts budžets ir izpildīts pamatbudžeta daļā, kas arī nebija piedzīvots nu jau kādus gandrīz deviņus mēnešus. Tā ka pretendēt uz balvām nevajadzētu, šīs lietas droši vien būtu citādi mērāmas. Bet pozitīvas tendences Ministru kabineta darbam ir redzamas.

— Kādas ir jūsu domas par kvalitāti kā neatņemamu uzņēmuma sastāvdaļu?

Vladimirs Makarovs:

— Domāju, Latvijas uzņēmējiem ir jāsaprot, ka Kvalitātes balvas iegūšanas process pirmkārt ir uzdrīkstēšanās process — paskatīties uz savu biznesu no iekšienes, izanalizējot visdažādākās uzņēmuma darbības jomas. Sākot ar klientu apmierinātības līmeni, turpinot ar darbinieku apmierinātības līmeni, tālāk risinot ražošanas, jaunas produkcijas ieviešanas, novērtēšanas sistēmas, uzņēmuma vadības sistēmu. Tas ir nežēlīgs savas personīgās darbības audits, no kā varbūt daudzi baidās. Bet tajā pašā laikā, ja mēs vēlamies, lai mūsu produkcija ir pieprasīta Latvijas un ārvalstu patērētāju vidū, mums šis process ir obligāti jāiziet. Jo tā ir garantija, ka uzņēmums strādā sakārtotā vidē. Tā ir garantija, ka kļūdas, defekta iespējamība ir pietiekami maza. Un tā ir garantija, ka uzņēmums kļūst konkurētspējīgs starp saviem partneriem, starp saviem sāncenšiem. Jo Eiropas kvalitātes balva izveidojās tieši tad, kad Eiropas uzņēmēji saprata — mazliet, mazliet, bet pietrūkst, lai izturētu sāncenšu spiedienu. Tādēļ vienīgais, ko es varētu vēlēt, — uzdrīkstēties un pārbaudīt pašiem sevi.

— Uzņēmums, no kura atkarīga ikviena mūsu iedzīvotāja dzīve, ir augstākais likumdevējs — Saeima. Vai Latvijas Saeimā, jūsuprāt, arī kaut kad varētu tikt ieviesta šāda — visaugstākās kvalitātes sistēma?

Vladimirs Makarovs:

— Domāju, ka Latvijas valsts pārvalde šobrīd, kaut ļoti lēni, bet sāk veikt savas darbības pašnovērtējumu. Mums varbūt vēl jāsper tas lielais solis, ko ir izgājuši dažādu valstu valsts pārvaldes iestāžu vadītāji, izejot kvalitātes novērtēšanas procesu. Bet jāatceras tas, ka mūsu demokrātijas vēsture ir ārkārtīgi īsa.

To, ka tuvākajos gados dažas no valsts pārvaldes iestādēm uzsāks šo ceļu, es gan varu apsolīt. Domāju, tās ir tās iestādes, kas uzsākušas vērtējumu par klientu apmierinātības novērtēšanu. Un viena no tām ir daudz peltā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un klientu apmierinātības līmenis tur ir samērā augsts. Un klienti šobrīd izsaka neapmierinātību vairāk ar tiem darba apstākļiem, kādos jāstrādā darbiniekiem. Tas ir viens. Otrkārt, viņi ir uzsākuši arī visa šī procesa novērtēšanas procedūru. Varbūt VSAA pašlaik vēl nav gatava publiski uzsākt šo cīņu. Domāju, ka līdzīgi varētu notikt arī ar Valsts uzņēmumu reģistru, kas pietiekami normāli vērtē šos procesus. Pēc dažiem gadiem tas varētu būt Valsts ieņēmumu dienests, kas šobrīd strādā ar Pasaules bankas projektu. Tās varētu būt institūcijas, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Bet mēs nevaram gaidīt, ka iedzīvotāji būs apmierināti ar pensijas apmēru, ar pabalstu apmēru. Šīs minētās institūcijas nodarbojas ar servisu, kādā pakalpojumi tiek sniegti, un mēs varētu gaidīt, ka liela daļa mūsu valsts pārvaldes institūciju nonāks šajā procesā. Ne velti šodien konferencē piedalās Civildienesta pārvaldes vadītājs Kalniņa kungs ar komandu. Viņš klausās un pēta. Savā laikā Labklājības ministrijā pietiekami rūpīgi izskatījām uzņēmuma "Aldaris" personāla politiku. Dažu labu metodi mēs tomēr esam pārņēmuši un mēģinām ieviest.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece

Lilija Stelpe:

— Atklāti sakot, es jūtos ļoti gandarīta, jo šogad konference jau bija līmenī, kas ļoti tuvojas Eiropas Kvalitātes balvas līmenim. Šoreiz konferencē bija pieteikušies runāt tik daudzi, ka mums bija lieliska izvēle izraudzīt tieši tos referātus, kas Latvijai ir visbūtiskākie. Mēs to izdarījām un tik tiešām esam trāpījuši desmitniekā. Šajā konferencē ir izstāde, kurā sevi rāda vesela rinda firmu, kas piedāvā uzņēmējiem pakalpojumus gan sertifikācijas, gan konsultāciju jomā. Arī tas ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Tā ir šīs konferences būtība — satikties, nodibināt kontaktus un sadarboties, ko mēs esam centušies panākt, un mums tas patiesi ir izdevies.

Man bija patīkams pārsteigums, kad "Dati" atcerējās, ka es esmu stāvējusi pie šūpuļa viņu sistēmai un ka žurnāls "Kvalitāte" pasniedza man pateicības rakstu un ziedus par atbalstu un palīdzību. Žurnāls ir ļoti jauns — pastāv tikai gadu, ir iznākuši 6 numuri, un kopumā šis pasākums nav nesis zaudējumus. Tas nozīmē, ka žurnāls ir pareizi veidots. Tajā ir pieredzes apmaiņas materiāli, ir apmācība, ir raksti par akreditācijas sistēmām. Tātad ražotājiem, uzņēmējiem nepieciešamas lietas, jo viņi žurnālu pazīst, meklē un lasa. Tas nozīmē, ka mēs ejam pareizā virzienā.

Es pati kvalitāti redzu kā vienu no pamatkritērijiem konkurētspējai mūsu uzņēmējiem starptautiskajā apritē. Ja apskatāmies, kā šīs kvalitātes sistēmas attīstās un kādas tās tiks paredzētas nākamajā tūkstošgadē, tad redzams, ka tās ir zinātniski pamatotas arī no EK Rūpniecības direktorāta puses. Viņi paredz kvalitātei centrālo vietu. Kvalitāte — tās ir pārmaiņas. Tā ir pilnīgi jauna pieeja, pilnīgi jauna domāšana, kas pašlaik tiek realizēta caur Eiropas izcilās uzņēmējdarbības modeli, ko mēs esam ieviesuši arī Latvijā. Tā ka, veidojot šo kvalitātes balvu, izvēloties Eiropas modeli, arī mēs esam trāpījuši desmitniekā, pašā kvalitātes krustpunktā, kurš attīstās un izplatīsies visā pasaulē.

Jau pašlaik tiek pārskatīti ISO 9000 standarti, kuros tiek iestrādāti kvalitātes modeļi, kvalitātes pamatelementi. Tātad mēs Latvijā esam pareizi orientēti un, ja valdība realizēs EM izstrādāto Valsts atbalsta koncepciju, kura ir akceptēta, bet kuras realizācijai pagaidām vēl nav finansu, mēs varēsim konkurēt, ieejot starptautiskajos tirgos. Latvija Eiropā ir 17. valsts, kurai ir sava Kvalitātes balva. Tā nenoliedzami ir lieta, kas ceļ valsts popularitāti un norāda uz nopietnību, jo 15 no Eiropas valstīm ir ES dalībvalstis. Mēs esam 17.

— Vai Latvijas Kvalitātes balvas iegūšana palīdz pretendēt uz ISO?

Lilija Stelpe:

— Jā, jo uzņēmums jau ir sakārtots. Tādēļ pirmais solis Latvijas uzņēmumiem būtu jāsper tepat Latvijā, lai starptautiskajā mērogā iziet būtu vieglāk. Jaunajos ISO standartos ir ļoti daudz Kvalitātes balvas elementu. (attēlā pa kreisi) un a/s "Dati" (attēlā pa labi) (attēlā pa kreisi) un SIA "Tieto Konts Financial Systems" (attēlā pa labi) saņem diplomu no ekonomikas ministra Vladimira Makarova

Kvalitātes balvu no Ministru prezidenta Andra Šķēles rokām saņem SIA "VAE Rīga"
	SIA "Latvijas energoceltnieks"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore