Par Vācijas federālā ekonomikas un tehnoloģiju ministra vizīti

Pie Ministru prezidenta

3.maijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas federālo ekonomikas un tehnoloģiju ministru Mihaelu Glosu (Michael Glos), kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

Ministru prezidents pauda gandarījumu par Latvijas un Vācijas ciešo un konstruktīvo politisko dialogu, arvien pieaugošo tirdzniecību un dinamisko ekonomisko sadarbību. “Latvijas valdība meklē iespējas tālāk paplašināt sadarbību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā,” atzīmēja A.Kalvītis.

M.Gloss atzina, ka šī ir pirmā Vācijas ekonomikas ministra vizīte Baltijas valstīs. Tā notiek Vācijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, lai akcentētu Latvijas nozīmi abu valstu divpusējās attiecībās un parādītu Vācijas interesi veicināt turpmāku sadarbību ar Latviju un citām Baltijas valstīm, īpaši enerģētikas jomā. “Latvija ir izaugsmes lokomotīve starp jaunajām ES dalībvalstīm. Latvijas un Vācijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir ļoti labas un ceram saglabāt šo attiecību dinamiku,” uzsvēra Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministrs.

Ministru prezidents apliecināja, ka Baltijas valstu enerģētikas drošība un iesaiste kopējos ES enerģētikas tīklos ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, par to A.Kalvītis runāja arī nesen notikušajā diskusiju forumā Berlīnē. Viņš pauda viedokli, ka Latvijai un Baltijas valstīm ir jāizveido savienojumi ar ES enerģijas tīkliem un vienlaikus ir jāattīsta dažādu enerģijas veidu ražošana un izmantošana. Valdības vadītājs uzsvēra iespējas izmantot Latvijas dabiskās gāzes krātuves ES gāzes apgādē.

Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministrs piedāvāja Latvijai izvērtēt Vācijas vadošo uzņēmu lielāku iesaisti gan plānotajā Baltijas valstu un Polijas atomelektrostacijas būvē, gan citās jomās – nacionālās aviokompānijas lidmašīnu atjaunošanā, gaisa kontroles sistēmā un krasta apsardzes kuģu iegādē, kur vācu uzņēmumiem ir liela pieredze un ir izmantotas jaunās tehnoloģijas.

Tikšanās laikā uzmanība bija veltīta ES un Krievijas attiecību tālākai attīstībai. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka vislabākais veids, kā risināt politiskos un ekonomiskos jautājumus ar Krieviju, ir sarunu un dialoga ceļā meklēt problēmu risinājumus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ekonomikas ministra

3.maijā ekonomikas ministrs Jurijs Strods tikās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Mihaelu Glosu. Tikšanās laikā ministri pārrunāja divpusējās ekonomiskās sadarbības, enerģētikas un energoapgādes drošības jautājumus, jauno dalībvalstu iestāšanās procesa Pasaules tirdzniecības organizācijā virzību, kā arī Vācijas uzņēmēju intereses Latvijā.

Sarunas laikā ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsvēra vizītes nozīmību, jo šī ir pirmā Vācijas ekonomikas ministra vizīte Latvijā. Vācija šobrīd ir Latvijas lielākais ekonomiskais un tirdzniecības partneris, kā arī ļoti nozīmīgs partneris ES kontekstā, tomēr joprojām abām valstīm ir milzīgs potenciāls sadarbības turpmākai attīstībai.

M.Gloss izteica gandarījumu par Latvijas iestāšanos ES un straujo ekonomikas attīstību. Tā kā šobrīd Vācija ir ES prezidējošā valsts un Baltijas valstis ir svarīgi sadarbības partneri Vācijai, ministrs šīs vizītes ietvaros apmeklēs visas trīs Baltijas valstis.

J.Strods izteica atzinību Vācijas pieredzei, veicinot zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, ar kuru ministrs iepazinās klātienē savas vizītes laikā, kas notika šā gada martā. J.Strods uzsvēra, ka “ministrijas prioritāte ir veicināt Latvijas ekonomikas pāreju uz zināšanām balstītu ekonomiku, kuras pamatā ir kreativitāte, inovācijas un zināšanas. Šobrīd tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu ilgtermiņā. Saskaņā ar to arī notiks ES struktūrfondu līdzekļu izlietojums nākamajā plānošanas periodā – atbalsts tiks sniegts inovatīvu preču un pakalpojumu attīstībai.”

Vācijas ministru M.Glosu interesēja Latvijas nostāja enerģētikas jomā, uz ko J.Strods atbildēja, ka pašlaik Baltijas elektroapgādes tīkli nav saslēgti ar kopējo Eiropas Savienības elektroapgādes sistēmu. Lai veicinātu ES elektroapgādes drošību, nepieciešams veidot starpsavienojumus starp Baltijas valstīm un citām ES valstīm. Tika pārrunāts arī jautājums par Latvijas pazemes gāzes krātuvēm un to iespējamo integrāciju vienotā Krievijas – Eiropas gāzes transporta sistēmā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa