Par Igaunijas un Krievijas saspringtajām attiecībām Eiropas Parlamenta un Baltijas asamblejas vērtējumā

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas (UEN) grupa 4.maijā Briselē pēc Latvijas deputātu ierosinājuma izplatīja paziņojumu (skat. blakus), kurā teikts, ka Eiropas Savienībai (ES) ir neatliekami un stingri jāreaģē uz Krievijas uzvedību un izteiktajiem draudiem Igaunijai. UEN grupa norāda, ka Krievijas pašreiz veiktās darbības pret Igauniju ir visas Eiropas Savienības problēma un tām ir tieša ietekme uz ES un Krievijas attiecībām.

Paziņojumā UEN grupa norāda, ka ir būtiski, lai Eiropas Savienība uz Krievijas izturēšanos reaģētu ar pilnu stingrību. UEN grupa uzsver, ka Krievijas rīcība un pret Igauniju vērstās darbības ir visas ES problēma un tām būs tieša ietekme un ES–Krievijas attiecībām.

UEN grupa aicina ES prezidentūru pieprasīt Krievijai ievērot starptautiskās saistības un nodrošināt Igaunijas vēstniecības Maskavā un tās darbinieku un diplomātu ģimeņu locekļu aizsardzību.

Paziņojumā uzsvērts, ka ES ir skaidri jāliek prezidentam Putinam saprast, ka ES lieliski apzinās to, cik būtiski ir vēstures notikumi. ES pilnībā atbalsta Igaunijas kolēģus, un no Maskavas puses izteiktie draudi tai ir nepieņemami.

UEN grupa paziņojumā norāda, ka būtu apsverama iespēja atlikt 18.maijā Samārā paredzēto ES–Krievijas augstā līmeņa tikšanos, ja līdz tam laikam ES un Igaunijas attiecības neuzlabosies.

Paziņojums ir nosūtīts ES Padomes prezidējošās valsts Vācijas kanclerei Angelai Merkelei (Angela Merkel), Eiropas Ārējo attiecību komisārei Benitai Ferrero-Valdnerei (Benita Ferrero-Waldner), Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hansam Gertam Pēteringam (Hans-Gert P?ttering), Parlamenta ES–Krievijas sadarbības delegācijas vadītājai Riai Omenai-Rijtenai (Ria Oomen-Ruijten), kā arī visu Parlamenta politisko grupu priekšsēdētājiem.

Nāciju Eiropas grupa ir viena no čet­rām lielākajām politiskajām frakcijām Eiropas Parlamentā, kurā apvienojušies deputāti, kuri aizstāv Eiropas Savienību, kurā tiek respektēta nacionālā identitāte, saglabāts kultūras mantojums un nodrošināta valodu dažādība. No Latvijas EP UEN grupā darbojas četri apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti: Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Eiropas Parlamenta preses dienests

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas (UEN) politiskās grupas paziņojums “Tiek uzbrukts Eiropas Savienībai, jo Krievija uzbrūk Igaunijai”

2007.gada 27.aprīlī līdz ar Sarkanās armijas monumenta pārvietošanu simboliski beidzās padomju okupācija Igaunijā. 1940.gada augustā padomju armija iebruka Igaunijā un to okupēja pēc bēdīgi slavenā Staļina un Hitlera darījuma, kas pazīstams kā Molotova-Ribentropa pakts, kurā vienojās sadalīt Baltijas valstis un Poliju nacistiskajā un padomju ietekmes sfērā.

Padomju tīrīšanās, kas sekoja šim paktam, simtiem tūkstošu igauņu, latviešu un lietuviešu tika noslepkavoti, deportēti vai devās bēgļu gaitās. 51 gadu viņu valstis atradās zem padomju okupācijas sloga. Nevienā no Eiropas valstīm nav nacistu okupācijas pieminekļu. Līdz šim Igaunija ir demonstrējusi ievērojamu toleranci, vispār paturot uzstādītu padomju pieminekli.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka Igaunijas valdība ir izvēlējusies pārvietot padomju armijas karavīra pieminekli no tā atrašanās vietas centrā, kur tas riskē provocēt antagonismu un demonstrācijas, uz karavīru kapsētu galvaspilsētas tuvumā. Pēc Igaunijas valdības lēmuma Krievijas valdība un televīzijas kanāli provocēja vietējos Igaunijas krievus protestēt pret gaidāmo pieminekļa pārvietošanu. Kremlis un Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas, kā arī Krievijas parlamenta deputāti apvainoja Igauniju nepatiesā padomju varas Baltijas valstīs interpretācijā. Plānotā pieminekļa pārvietošana naktī pirms pieminekļa pārcelšanas izraisīja masu grautiņus, kuros piedalījās vietējie krievu tautības agresīvi noskaņotie jaunieši un grautiņu rīkotāji no Maskavas. Pirms grautiņiem Krievijas vēstniecības pārstāvji Igaunijā tikās ar galvenajiem nekārtību organizētājiem.

Skaidri redzams, ka Maskavas aprēķins bija iepīt “antifašistiskos” protestus Igaunijā Krievijas vispārējā kampaņā pret Baltijas valstīm starptautiskā līmenī un arī pašā Krievijā. Tomēr absolūtais vairākums vietējo krievu izvairījās no līdzdalības jebkāda veida protestos, neskatoties uz atklātu kūdīšanu no Maskavas televīzijas un ievērojamu politiķu puses.

Pēc masu nekārtību izraisīšanas Igaunijā Krievija palielināja spiedienu no ārpuses. Ir noskaidrots, ka interneta teroristu uzbrukumi Igaunijas valdības un Prezidenta biroja interneta mājaslapām tika veikti no IP adresēm un no konkrētiem datoriem, kas pieder konkrētām personām Krievijas valdības iestādēs, ieskaitot Krievijas Federācijas Prezidenta biroju. Kopš 2007.gada 27.aprīļa Igaunijas vēstniecība Maskavā pastāvīgi ir aplenkta, un šo aplenkumu veic Kremļa finansētas jauniešu organizācijas. Maskavas policija, kas pirms dažām nedēļām brutāli apspieda miermīlīgas krievu demonstrācijas, tagad pasīvi noraugās uz Igaunijas vēstniecības aplenkumu.

Krievijas Valsts domes delegācija, kas apmeklēja Igauniju, pieprasīja Igaunijas valdības demisiju, atteicās iesaistītes dialogā un sadarboties ar Igaunijas valdības amatpersonām. Tādējādi skaidri atkārtojās padomju Krievijas varas iestāžu pārstāvju uzvedība, kāda tā bija 1940.gadā īsi pirms Igaunijas okupācijas.

Augstākās amatpersonas Maskavā uzsāka diskusiju par iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Igauniju. Kā parasti, Krievija jau ir izmantojusi enerģijas jautājumu kā politisko ieroci, negaidīti paziņojot par saviem plāniem veikt dzelzceļa sliežu, kas iet Igaunijas virzienā, remontu, lai pārtrauktu naftas un ogļu kravu eksportu caur Igaunijas ostām.

UEN grupa norāda Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ES prezidentūrai, ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Komisijai, ka:

– ir būtiski, lai Eiropas Savienība uz Krievijas izturēšanos reaģētu ar pilnu stingrību. Krievijas uzvedība un pret Igauniju vērstās darbības ir visas ES problēma un tām būs tieša ietekme un ES–Krievijas attiecībām;

– ES prezidentūrai ir jāpieprasa Krievijai ievērot starptautiskās saistības un nodrošināt Igaunijas vēstniecības Maskavā un tās darbinieku un diplomātu ģimeņu locekļu aizsardzību;

– ir skaidri jāliek prezidentam Putinam saprast, ka ES lieliski apzinās to, cik būtiski un jutīgi ir vēstures notikumi. ES pilnībā atbalsta Igaunijas kolēģus un no Maskavas puses izteiktie draudi tai ir nepieņemami;

– būtu jāapsver iespēja atlikt 18.maijā Samārā paredzēto ES–Krievijas Augstā līmeņa tikšanos, ja līdz tam laikam ES un Igaunijas attiecības neuzlabosies.

Kristiana Muskardīni,UEN grupas līdzpriekšsēdētāja

Briselē 2007.gada 4.maijā

Baltijas asamblejas Latvijas un Lietuvas delegāciju paziņojums

Ceturtdien, 3.maijā, Baltijas lietu apakškomisijas sēdē tika pieņemts Baltijas asamblejas Latvijas un Lietuvas delegāciju kopīgs paziņojums par situāciju Tallinā, Igaunijā.

Tajā teikts: “Baltijas asamblejas Latvijas un Lietuvas delegācijas,

nosodot 26.aprīļa naktī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notikušos vardarbīgos grautiņus un spēkus, kas vainojami to izraisīšanā;

atzīmējot, ka Bronzas karavīra piemineklis Tallinas centrā tiek izmantots par iemeslu saspīlējuma radīšanai Igaunijas un Krievijas attiecībās un spriedzes izraisīšanai Igaunijas sabiedrībā;

uzsverot, ka Igaunijas iecere pārvietot padomju laika kara memoriālu, kuru vairums Igaunijas sabiedrības uzskata par kādreizējās padomju okupācijas simbolu, nekādā ziņā neapšauba Igaunijas piederību demokrātisko valstu saimei;

akcentējot, ka demokrātiskā valstī jebkurai sabiedrības grupai, kas nepiekrīt valdības lēmumiem, ir tiesības izteikt savu viedokli, taču tam jānotiek likuma ietvaros bez vandalisma aktiem, kuru laikā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī bojāts un iznīcināts īpašums, kam nav nekā kopēja ar demokrātiskām protesta formām;

esam pilnībā pārliecināti, ka lēmums par Bronzas karavīra pieminekļa pakājē apglabāto karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu ir tikai un vienīgi Igaunijas kā suverēnas valsts kompetencē un citu valstu iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās nav pieļaujama.”

Saeimas preses dienests