Eiropas Parlaments par cilvēktiesībām pasaulē 2006.gadā

Ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesībām pasaulē Eiropas Parlaments īpašu uzmanību pievērsis Ķīnai, Irānai un Krievijai, kā arī kritiski izvērtējis Eiropas Savienības darbību cilvēktiesību jomā starptautiskās organizācijās.

Inese Vaidere piekrita kritiskajam ANO Cilvēktiesību padomes pirmā darba gada vērtējumam: “Tas nav bijis visai efektīvs, un pieņemtās rezolūcijas pavājas.” Ievērojot demokrātijas, vārda un preses brīvības, kā arī cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā, deputāte uzsvēra: “Komisijai un Padomei jaunajā partnerības un sadarbības līgumā papildu cilvēktiesību klauzulai jānosaka Krievijai stingrākas prasības, izveidojot efektīvākus uzraudzības mehānismus.” Pievēršoties Baltkrievijai, I.Vaidere uzsvēra, ka prezidenta Aleksandra Lukašenko vēl šonedēļ teiktais “mums nav vajadzīgi inspektori, kontrolieri vai skolotāji” ir signāls, lai Eiropas Savienība ne vien rūpīgi uzraudzītu situāciju, bet arī palielinātu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas aktivitātēm Baltkrievijā.

Eiropas Parlaments ikgadējo pārskatu balsta uz ES Padomes un Komisijas gada ziņojumu, vēršot uzmanību uz jautājumiem, kas ziņojumā nav pietiekami ņemti vērā, un vērtējot, cik veiksmīgi darbojušās Eiropas Savienības iestādes, veicinot cilvēktiesības pasaulē.

Ķīna

“Cilvēktiesību ievērošana Ķīnā joprojām rada nopietnas bažas,” uzsvērts ziņojumā. Parlaments norāda, ka, “neskatoties uz ievērojamām ekonomiskajām reformām, joprojām saglabājas bažas par politiskajām tiesībām un cilvēktiesībām tādos jautājumos kā politieslodzītie, piespiedu darbs, vārda brīvība un reliģiskās pārliecības brīvība”, kā arī par apgalvojumiem attiecībā uz orgānu tirdzniecību.

Deputāti pauž bažas par lielo nāvessodu skaitu, neskatoties uz Ķīnas lēmumu augstākajā tiesā pārskatīt visas nāvessoda lietas.

“Šādām bažām jāpievērš lielāka vērība Pekinas Olimpisko spēļu organizēšanas laikā,” uzsvērts rezolūcijā.

Irāna

Cilvēktiesību dialogs ar Irānu ir pārtraukts kopš 2004.gada Irānas sadarbības trūkuma dēļ. Parlaments pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos šajā valstī un aicina Padomi kontaktos ar Irānas valdību uzstāt uz cilvēktiesību aizstāvju, jo īpaši sieviešu, aizsardzību.

Krievija

Parlaments pauž nožēlu, ka Eiropas Savienībai ir bijuši ierobežoti panākumi politikas izmainīšanā saistībā ar tādu sarežģītu jautājumu aktualizēšanu kā situācija Čečenijā, nesodāmība un tiesu neatkarība, izturēšanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem, plašsaziņas līdzekļu neatkarība, vārda brīvība, attieksme pret etniskajām minoritātēm, tiesiskuma ievērošana un cilvēktiesību aizsardzība bruņotajos spēkos, kā arī diskriminācija dzimumorientācijas dēļ.

Parlaments rezolūcijā izsaka bažas par draudiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, atgādinot par žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību. Bažas izteiktas arī saistībā ar apgalvojumiem par Krievijas valdības iesaisti Aleksandra Ļitviņenko noindēšanā, un par iespējamo izturēšanos apcietinājumā pret bijušo “Yukos” vadītāju Mihailu Hodorkovski.

Citi reģioni

Pievērošoties citiem problemātiskajiem reģioniem, Parlaments mudina pieņemt mērķtiecīgākus pasākumus sakarā ar situācijas pasliktināšanos Birmā (Mjanmā) un pauž nožēlu, ka joprojām nav apturēta vardarbība Dārfūrā un Sudānas valdība nav saukta pie atbildības. Deputāti izsaka atzinību par mēģinājumiem izveidot cilvēktiesību dialogu ar Uzbekistānu, norāda, ka tas tomēr nav bijis iespējams Uzbekistānas dēļ.

Parlaments atgādina par iepriekšējiem aicinājumiem slēgt Gvantanamo apcietināto centru un uzsver, cik būtiski ir, lai ASV parakstītu Romas statūtus par starptautisko krimināltiesu.

Parlaments ziņojumā atkārtoti uzsver, cik būtiska ir cilvēktiesību klauzulu piemērošana visos ES nolīgumos.

Parlaments aicina Padomi un Komisiju rūpīgi uzraudzīt situāciju Baltkrievijā un palielināt atbalstu nevalstiskām organizācijām un politiskajai opozīcijai.

Attiecībā uz sankciju politiku kopumā deputāti aicina Padomi “izmantot tādas mērķtiecīgas sankcijas, kādas tika piemērotas Baltkrievijas režīmam, lai sodītu personas, kas ir īpaši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem”.

Parlaments pauž bažas par nelielajiem sasniegumiem cilvēktiesību jautājumos Turcijā, jo īpaši attiecībā uz reliģisko un vārda brīvību, kā arī minoritāšu tiesībām.

Starptautiskās organizācijas

Parlaments atzīmē, ka “jaundibinātā ANO Cilvēktiesību padome (UNHRC) var radīt vērtīgu sistēmu ES daudzpusējiem centieniem cilvēktiesību jomā”, tomēr
pauž nožēlu, ka pirmajā pastāvēšanas gadā organizācija nav bijusi pietiekami efektīva: “Daudzas valstis izmanto UNHRC par forumu, lai izdarītu politisko spiedienu, nevis veicinātu cilvēktiesības.” Parlaments mudina dalībvalstis neatbalstīt tādu valstu kandidatūras amatu ieņemšanai starptautiskos forumos, kas rupji un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības un demokrātijas principus.

Deputāti arī atkārto prasību Padomei paskaidrot, “kā bija iespējama Baltkrievijas ievēlēšana Starptautiskās darba organizācijas valdē 2005.gada jūnijā,” ņemot vērā, “ka četras lielākās ES dalībvalstis ir šīs valdes pastāvīgās locekles”.

Parlaments “atzīst notiekošā Irākas kara radītās smagās sekas uz cilvēktiesībām” un ar sašutumu atzīmē, ka Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojs īslaicīgi apturēja humānās palīdzības sniegšanu Irākai, neskatoties uz katastrofālo situāciju, kādā atrodas Irākas iedzīvotāji un Irākas bēgļi.

Eiropas Parlamenta preses dienests