Ministru kabineta 2007.gada 2.maijā sēdē

MK: Par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm

2.maijā Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka ārstniecības personām, kurām mēnešalgu nosaka atbilstoši darba apjomam (stundu skaitam mēnesī), faktisko mēnešalgu aprēķina, mēnešalgu reizinot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu un iegūto reizinājumu dalot ar vienai darba algas likmei atbilstošo stundu skaitu. Noteikumi papildināti, nosakot, ka darbinieks nedrīkst par vienu un to pašu pienākumu pildīšanu vienlaikus saņemt piemaksu gan par papildus veicamo darbu, gan par prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem darba pienākumiem.

Noteikumi nosaka, ka ar 2007.gada 1.jūliju ierosinājumus par izmaiņām amatu saimju un līmeņu sadalījumā, kā arī attiecīgi mēnešalgu grupās izskata Valsts sektora darba samaksas komisija. Vienlaikus noteikumu projektā tiek svītrota prasība, ka kvalifikācijas pakāpe gada laikā nedrīkst mainīties vairāk par vienu vienību, jo ir mainīta kvalifikācijas pakāpes noteikšanas formula.

MK: Par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs

2.maijā Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

Noteikumos atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem un secinājumiem, kas radušies amatu klasifikācijas rezultātu saskaņošanā, precizēta amatu klasificēšanas rezultātu saskaņošanas kārtība, valsts pārvaldes amatu kataloga aktualizācijas kārtība, pilnveidoti atsevišķi amatu saimju (apakšsaimju) un amatu līmeņu apraksti, kā arī uzlabota amatu klasifikācijas rezultātu apkopošanas tabula.

Būtisks amatu kataloga grozījums ir pedagogu amata saimju iekļaušana katalogā, gatavojoties pedagogu iekļaušanai vienotajā valsts sektorā nodarbināto darba samaksas sistēmā.

Noteikumi pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas papildināti, nosakot, ka tie neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem (bet attiecas uz pārējo personālu), izņemot Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus, ko ieņem personas, kuras līdz 2006.gada 30.septembrim pieņemtas darbā Valsts robežsardzē un turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību

Valdība 2.maijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta (MK) noteikumus par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

MK noteikumi reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, lietotājus, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, kā arī lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus. Noteikumi arīdzan regulē kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē. Tāpat noteikumi paredz uzraudzības un kontroles kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni u.c.) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas – kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas.

Pērn tika pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Saskaņā ar izmaiņām likumā vairs nav jānosaka tirgotāju un ekspertu pienākumi, kā arī reģistrācijas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē, līdz ar to atbilstoši grozījumiem Finanšu ministrija izstrādāja jaunus MK noteikumus. Salīdzinot ar līdzšinējiem noteikumiem citas būtiskas izmaiņas nav veiktas.

Stājoties spēkā noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti līdzšinējie šo jomu regulējošie noteikumi – 2006.gada 17.oktobra MK noteikumi Nr.850 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem”.

FM: Par finansējumu Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu administrēšanai

2.maijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi par grantu līgumiem starp Latviju un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm un Norvēģijas valdību par finansējumu šo valstu finanšu instrumentu administrēšanai. Tā kā paredzamie finansējuma avoti ir divi, līdz ar to FM sagatavoja atbilstošus MK noteikumu projektus par granta līgumiem gan ar Norvēģijas Karalisti, gan ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Finanšu instrumentu komiteju.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta apguvei. Granta līgumi paredz ministrijai finansiālu atbalstu finanšu instrumentu apguves nodrošināšanai, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem, nodrošinātu informācijas sniegšanu potenciālajiem projekta iesniedzējiem, kā arī uzlabotu finanšu instrumentu administrēšanu un kontroli. Plānotā granta summa ir 1,39 miljoni eiro.

Granta līgumu projekts ir parakstīts no donorvalsts puses 16.janvārī. Līgumi stāsies spēkā parakstīšanas dienā un būs spēkā vēl 10 gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas dienas.

Abus līguma projektus ir sagatavojis Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātais Finanšu instrumentu birojs sadarbībā ar Finanšu ministriju. Paredzams, ka abus finanšu instrumenta 2004.–2009.gadam granta līgumus ar Norvēģijas Karalisti (Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta gadījumā) un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti (EEZ finanšu instrumenta gadījumā) parakstīs FM valsts sekretāre, vadošās iestādes vadītāja Irēna Krūmane.

Latvijai šobrīd Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta ietvaros laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Papildu informācija par finanšu instrumentiem pieejama internetā www.eeagrants.lv.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par VAS “Diplomātiskais serviss” valsts kapitāla daļu turētāja maiņu

2.maijā Ministru kabinets lēma par valsts akciju sabiedrības (VAS) “Diplomātiskais serviss” (DS) valsts kapitāla daļu turētāja maiņu. Ministru kabinets noteica, ka turpmāk VAS DS valsts kapitāla daļu turētājs būs Finanšu ministrija.

Paredzēts, ka pēc VAS DS nodošanas Finanšu ministrijai tiks sākts reorganizācijas process, kā rezultātā tā tiks pievienota VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Minētās darbības tiks veiktas, lai ieviestu vienotu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli un nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz centralizētu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Ar Ministru kabineta 09.05.2006. rīkojumu Nr.319 tika atbalstīta “Valsts nekustamā īpašuma vienotās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija”. Īstenojot minēto koncepciju, ir jāreorganizē VAS DS, pievienojot to VAS VNĪ, kā rezultātā VAS VNĪ būs VAS DS tiesību, saistību, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja.

Ministru kabinets arī atbalstīja Ārlietu ministrijas iesniegtos grozījumu projektus Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas nolikumos, attiecīgi paredzot, ka Finanšu ministrija ir VAS DS valsts kapitāla daļu turētāja.

Līdz šim VAS DS valsts kapitāla daļu turētāja bija Ārlietu ministrija.

FM: Par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam valdība 2.maija sēdē konceptuāli vienojās par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2008.–2010.gadam, kā arī akceptēja papildu finansējumu prioritārajām jaunās politikas iniciatīvām.

Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā sniegtas prognozes par valsts makroekonomisko attīstību, kā arī budžeta ieņēmumiem vidējā termiņā, proti, līdz 2010.gadam. Ziņojumā analizēta ārējā ekonomiskā vide, aplūkotas IKP pieauguma tendences un izlietojums, demogrāfiskās situācijas un nodarbinātības tendences, analizēti un prognozēti inflācijas rādītāji, kā arī izvērtēta monetārās politikas ietekme, makroekonomiskā scenārija riski un valsts parāda prognozes. Savukārt, analizējot valsts budžeta ieņēmumus, aplūkoti gan nodokļu, gan nenodokļu ieņēmumi.

Latvijas IKP 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, salīdzināmās cenās pieauga par 11,9%, un to pamatā noteica iekšējā patēriņa un investīciju kāpums, taču vienlaikus pasliktinājās ārējās tirdzniecības bilance, importa pieaugumam pārsniedzot eksporta pieaugumu. Vidējā termiņā makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP izaugsmes rādītāju stabilizāciju ilgtspējīgas potenciālās izaugsmes līmenī: 2007.gadā – 9%, 2008. un 2009.gadā – 7,5%, bet 2010.gadā – 7,3%.

Valdības realizētā fiskālā politika ir vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi, nodrošinot pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos. Tādējādi valsts fiskālās politikas būtisks uzdevums ir sabalansēta budžeta izveide, un, lai to īstenotu, ministrijās tiek ieviesta stratēģiskā plānošana, kas nodrošinās, ka budžets tiek orientēts uz mērķu un rezultātu finansēšanu. Ietvars paredz bezdeficīta budžetu 2008.gadā, 0,1% no IKP pārpalikumu 2009.gadā un 0,3% no IKP – 2010.gadā.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu Finanšu ministrija katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteiks maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu 2008.–2010.gadam. Šī informācija jānosūta līdz 5.maijam.

Savukārt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 1.jūlijam jāiesniedz Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumi 2008.–2010.gadam, tāpat ministrijām līdz 1.jūlijam jāiesniedz MK budžeta likumprojektu paketē iekļaujamie likumprojekti.

Finanšu ministrijai MK uzdeva sagatavot un līdz 1.septembrim iesniegt MK likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, tā paskaidrojumus un precizēto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam.

FM: Par Latvijas pozīciju par nodokļa palielināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai

Eiropas Savienības (ES) direktīvas projektu par degvielai piemērojamā nodokļa minimālā līmeņa palielināšanu Latvija neatbalstīs, tā 2.maijā nolēma Ministru kabinets (MK), apstiprinot Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju.

Valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par ES Padomes direktīvas projektu, ko Eiropas Komisija iesniegusi 2007.gada 13.martā un kurš tika skatīts Eiropas Padomes Nodokļu jautājumu darba grupā šā gada 16.aprīlī. Ar direktīvu plānots palielināt un vienādot nodokļa minimālo līmeni bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai līdz 380 eiro par 1000 litiem 2014.gadā. Pašreiz ES direktīva paredz, ka no 2004.gada minimālais līmenis bezsvina benzīnam ir 359 eiro par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai – 302 eiro par 1000 litriem. Tāpat pašreizējā redakcijā direktīvā noteikts, ka no 2010.gada dīzeļdegvielai nodokļa minimālais līmenis būs 330 eiro par 1000 litriem.

Lai mazinātu nodokļu sloga pieauguma negatīvo ietekmi, Latvija bija panākusi pārejas periodus pakāpeniskai nodokļu palielināšanai bezsvina benzīnam līdz 2011.gadam, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai līdz 2013.gadam. Saskaņā ar šobrīd piešķirto pārejas periodu Latvijai akcīzes nodokļa likmei bezsvina benzīnam ir jāsasniedz 359 eiro par 1000 litriem 2011.gadā, savukārt dīzeļdegvielai un petrolejai – 330 eiro par 1000 litriem – 2013.gadā.

Ievērojot šo shēmu, akcīzes nodokļa likmes arī šobrīd tiek regulāri palielinātas. Pašreiz akcīzes nodokļa likmes bezsvina benzīnam ir 300 eiro (209 lati) par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai un petrolejai – 256 eiro (178 lati) par 1000 litriem. Saskaņā ar Latvijai piešķirto pārejas periodu nākamgad ar 1.janvāri būs jāpalielina akcīzes nodokļa likmes šiem produktiem par aptuveni 7–8%, lai to līmenis sasniegtu: bezsvina benzīnam 323 eiro (225 lati) par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai un petrolejai – 274 eiro (191 lati) par 1000 litriem.

Latvijas pozīcija ir neatbalstīt jaunās direktīvas projektu pēc būtības, uzsverot, ka ES nodokļu politikā dažādu problēmu risināšanai nodokļu palielināšana nav vienīgais instruments. Turklāt, kamēr visās ES dalībvalstīs vēl nav sasniegts šobrīd spēkā jau esošajā direktīvā noteiktais nodokļa minimālais lielums dīzeļdegvielai un bezsvina benzīnam, būtu pāragri lemt par to palielināšanu. Šo pozīciju, apspriežot direktīvas projektu, Latvijas speciālisti paudīs turpmākajās sarunās un ekspertu sanāksmēs.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par objekta Merķeļa ielā 11 saglabāšanu valsts īpašumā

2.maijā Ministru kabinets atbalstīja nekustamā īpašuma, kas reģistrēts uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vārda Rīgā, Merķeļa ielā 11, saglabāšanu valsts īpašumā, atsakot tā privatizāciju. Šis objekts ir nepieciešams IZM un izglītības un zinātnes ministra padotībā esošo valsts iestāžu darbībai, nodrošinot valsts izglītības funkciju un uzdevumu īstenošanu izglītības jomā.

IZM jau vairākkārt uzsvērusi, ka nav pieļaujama šā objekta privatizācija – tā neatbilstu valsts un sabiedrības interesēm, privatizācijas gadījumā pilnā apjomā netiktu ievērotas šīs intereses, kā arī netiktu nodrošinātas izglītības funkcijas.

Šajā ēkā atrodas vairākas IZM iestādes un struktūrvienības, piemēram, Studiju fonds, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, Valsts speciālās izglītības centrs (Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija), kā arī – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas institūcija. Objekts Merķeļa ielā 11 sastāv no zemesgabala, piecstāvu ēkas un pagraba zem pagalma. Tas reģistrēts Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1475 uz valsts vārda IZM personā, pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 22.novembra rīkojumu Nr.507 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 11”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par jomām, kurās darba līgumu varēs slēgt uz noteiktu laiku

Papildinot un precizējot uz noteiktu laiku slēdzamo darba līgumu jomas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par sezonas rakstura darbiem. Ministru kabineta noteikumu projekts 2.maijā apstiprināts Ministru kabineta sanāksmē.

Lai zvejnieki varētu nodarboties ar zvejniecību arī ārpus Baltijas jūras piekrastes zonas un Rīgas jūras līča, viņiem būs iespēja slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ar tiem darbiniekiem, kuri zvejo Baltijas jūras piekrastē, Baltijas jūrā un Latvijas iekšējos ūdeņos. Līdz šim šādus līgumus varēja noslēgt tikai ar tiem darbiniekiem, kuri strādāja Baltijas jūras piekrastē, Rīgas jūras līcī un Latvijas iekšējos ūdeņos.

Tāpat uz noteiktu laiku varēs noslēgt darba līgumus ar tiem darbiniekiem, kuri strādā mazumtirdzniecības veikalos, kas darbojas noteiktos gada mēnešos vai vienu sezonu, kā arī kafejnīcās, tūristu mītnēs (agrāko viesnīcu vietā) un restorānos, kas darbojas pastāvīgi.

Darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku paredzēts pieļaut arī darbos, kas saistīti ar apmeklētāju pieņemšanu un apkalpošanu kultūras iestādēs un to struktūrvienībās, tūrisma informācijas punktos, kuri atvērti tikai noteiktos gada mēnešos. Līdz šim nebija paredzēta iespēja slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku ar tūrisma informācijas punktos strādājošiem.

Papildus uz noteiktu laiku varēs noslēgt darba līgumus arī ar tiem darbiniekiem, kuri:

– nodarbojas ar zivju apstrādi kompleksos, kas apstrādā tikai Baltijas jūras un tās piekrastē, kā arī Latvijas iekšējos ūdeņos nozvejotās zivis;

– veic palīgdarbus zivju resursu pētījumos Latvijas iekšējos ūdeņos un uz Latvijas zvejas kuģiem Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā;

– nodarbojas ar plānotiem zemes darbiem elektronisko sakaru būvniecībā un kabeļu guldīšanā tieši gruntī;

– veic palīgdarbus lauksaimniecībā izmantojamo zemju uzmērīšanā un apsekošanā;

– izpilda meliorācijas sistēmu remontdarbus;

– nodarbināti zemes (tranšeju) rakšanas darbos kanalizācijas vadu, gāzesvadu vai citu cauruļvadu un kabeļu guldīšanai;

– veic mežsaimnieciskos darbus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba līgumi ir slēdzami uz nenoteiktu laiku, izņemot likumā noteiktos izņēmuma gadījumus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaužu kārtību

Ministru kabinets 2.maijā akceptēja grozījumus Notariāta likumā, kas izstrādāti, lai noteiktu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaužu kārtību un novērstu pretrunas likumdošanā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Likumprojekts paredz, ka līdz šim tieslietu ministra izdoto iekšējo normatīvo aktu vietā Ministru kabinets izdos notāru darbību regulējošus noteikumus, lai novērstu pretrunas likumdošanā, jo zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas un nav pakļauti tieslietu ministram. Piemēram, kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām, noteiks valdība, nevis tieslietu ministrs.

Kā teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā, tiks noteikta zvērinātu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaužu kārtība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi un motivētu zvērinātus notārus izglītoties. Reizi piecos gados Latvijas Zvērinātu notāru padome rīkos regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kurai tiks pakļauti visi zvērināti notāri.

Zvērināti notāri līdz 2007.gada 31.decembrim kārtos atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi, pēc kuras arī turpmāk tiks rīkotas regulārās pārbaudes. Gadījumā, ja gada laikā no disciplinārsoda piemērošanas tiks atkārtoti piemērots disciplinārsods, zvērinātam notāram būs jākārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaude.

Likumprojekts noteiks atšķirīgu zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudes un zvērināta notāra eksāmenu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Notāra amata pretendents eksāmena nenokārtošanas gadījumā nevarēs kļūt par zvērinātu notāru. Lēmumu par eksāmena nenokārtošanu būs iespējams pārsūdzēt. Savukārt eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes nenokārtošanu pārsūdzēt nevarēs. Šādā gadījumā zvērinātam notāram būs pienākums ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kārtot atkārtotu kvalifikācijas pārbaudi. Atkārtotas kvalifikācijas nenokārtošanas gadījumā tieslietu ministrs pieņems lēmumu par zvērināta notāra atcelšanu no amata.

Izstrādātie grozījumi noteiks papildus pienākumus zvērinātam notāram, gatavojot notariālos aktus un apliecinājumus, kā arī paredzēs stingrāku regulējumu dažos likuma pantos, piemēram, stingrāk tiks regulēts notāru darba laiks un personas identitātes pārbaude, kas notāram jāveic.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa