Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs 1.–6.maijā

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 2.maijā Vašingtonā bija tikšanās ar ASV valsts sekretāres vietnieku Džonu Negroponti, kurā tika uzsvērts, ka Latviju un Amerikas Savienotās Valstis vieno “85 draudzības gadi”. Prezidente atzīmēja, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas ASV ir bijusi svarīgs sadarbības partneris, un padomju okupācijas laikā turpināja atzīt Latvijas vēstniecības darbību ASV, kā arī neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. “Par šo neatzīšanas politiku un atbalstu visas trīs Baltijas valstis ir pateicīgas ASV,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Sarunas laikā pārrunāti jautājumi, kas saistās ar vīzu režīma atcelšanas procesu starp Latviju un ASV, abu valstu ekonomiskā sadarbība, kā arī miera nodrošināšanas misiju darbība Irākā un Afganistānā. Prezidente apliecināja Latvijas gatavību mūsu valstī sniegt apmācību Irākas drošības spēku pārstāvjiem.

Pārrunājot ekonomisko attiecību tematiku, prezidente izvirzīja jautājumu par iespējām atcelt uzņēmumam “Liepājas metalurgs” piemērotās antidempinga nodevas. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, uzņēmums ir svarīgākais darba devējs Liepājas pilsētā, un šā jautājuma risināšana būtu būtiska vienai no lielākajām Latvijas pilsētām un valstij kopumā.

Tikšanās laikā prezidente arī iepazīstināja Dž.Negroponti ar Latvijas topošo vēstnieku ASV Andreju Pildegoviču.

3.maijā Vašingtonā Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tika pasniegta Madlēnas un Brūsa Remeru balva par izcilu sniegumu diplomātijā (Madeline and Bruce Ramer Award for Diplomatic Excellence Presentation). Balva tika pasniegta Amerikas Ebreju komitejas 101.gadskārtas svinībās. Pasākumā prezidente uzrunāja vairākus simtus klātesošo ASV sabiedrības pārstāvju, kā arī pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Amerikas Ebreju komitejas izpilddirektoram Deividam Harisam (David Harris).

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas – 4.maija – priekšvakarā ASV universitāšu studentiem videokonferences diskusijā skaidroja vēsturisko situāciju, kādā tika dibināta Latvija un pārējās Baltijas valstis. Prezidente runāja par apstākļiem Eiropā un pasaulē, kuru dēļ Baltijas valstis pēc Otrā pasaules kara tika okupētas, kā arī par neatkarības atjaunošanas nozīmību un straujajām reformām, kādām cauri gājusi Latvija, topot par ES un NATO dalībvalsti. V.Vīķe-Freiberga arī uzsvēra transatlantiskās saites nozīmību Eiropas drošības garantēšanā.

Videokonferencē, ko rīkoja Atlantijas padome, Latvijas prezidentei jautājumus uzdeva padomes jauno atlantistu pārstāvji, kā arī studenti no dažādām Savienoto Valstu universitātēm. Studentus galvenokārt interesēja V.Vīķes-Freibergas skatījums uz ES un NATO nākotni, Eiropas valstīm, kas tiecas pēc dalības šajās organizācijās, piemēram, Gruziju, Ukrainu, Eiropas enerģētikas politikas jautājumi, Latvijas attiecības ar Krieviju, Baltkrievijas liktenis, Latvijas dalība starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, to skaitā Irākā, Latvijas migrācijas un identitātes jautājumi.

ASV Kentuki štata apmeklējuma laikā 4.–5.maijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga runā par štata un Latvijas sadarbību ekonomikas un kultūras laukā ar Kentuki štata gubernatoru, vairāku pilsētu vadību un uzņēmējiem. Kentuki štata Lietišķās mākslas muzejā 4.maijā tiek atklāta tekstilmākslinieces Laimas Kaugures izstāde. 5.maijā prezidente ir ielūgta apmeklēt senākās un svarīgākās zirgu skriešanās sacīkstes ASV – Kentuki dērbiju. Šī gada goda viesis būs arī Lielbritānijas karaliskais pāris – Viņas Majestāte karaliene Elizabete II un princis Filips. 6.maijā paredzēta tikšanās ar latviešu kopienu, pēc kuras prezidente atgriezīsies Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests