Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 26. aprīļa sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Buhvalovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumu paaugstināt darba algu skolotājiem. Latvijā, kā zināms, izglītības reforma notiek jau 16 gadus. Tiek izstrādāti jauni standarti, programmas un mācību grāmatas, bet galvenais nosacījums, lai reforma būtu sekmīga, netiek izpildīts – pedagogu alga ir pārāk zema. Jaunie standarti un programmas no skolotājiem prasa daudz kvalitatīvāku darbu, bet Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka reforma būs sekmīga arī pašreizējā algu līmenī. Veltas cerības! Ja tiek paaugstinātas darba kvalitātes prasības, tad jāseko arī algu palielinājumam.

Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni iegūtu kvalitatīvu skolas izglītību. Kāpēc valdošās partijas nevēlas saprast vienkāršu patiesību, ka tikai labi un kvalificēti pedagogi ir spējīgi labi mācīt bērnus? Labi pedagogi taču nevēlas strādāt par nieka grašiem, ko saņem šodien. Viņi aiziet un aizies strādāt citās sfērās, piemēram, komerckompānijās, vai brauks strādāt ārzemēs. Valdošo partiju solījumi par skolotāju algas ievērojamu palielinājumu 2010.gadā ir milzīga stratēģiska kļūda. Skolu pedagoģiskie kolektīvi ātri noveco, bet jaunieši uz skolu strādāt neiet, jo ar skolotāju algu nav iespējams izdzīvot. Jau tagad ir novērojams skolotāju deficīts, kas turpina pieaugt. Šo negatīvo situāciju varēs labot tikai tad, ja tiks pieņemts grozījums Izglītības likumā, kas paredz noteikt, ka pedagogu alga tiek piesaistīta vidējai algai sabiedriskajā sektorā ar koeficientu 1,3. Tomēr jāatgādina, ka šodien mūsu priekšlikums diemžēl tika noraidīts.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Saeima šodien noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” ierosinājumu Satversmē noteikt, ka katram ir tiesības ne tikai uz īpašumu, bet arī uz mājokli. Par Satversmes grozījumu nodošanu komisijām balsoja 18 deputāti, pārējie “Saskaņas Centra” priekšlikumu neatbalstīja. Mēs uzskatām, ka Satversmes astotajā nodaļā par cilvēka pamattiesībām vēl joprojām nav nostiprinātas tiesības uz mājokli, lai gan drīz apritēs gads, kopš tika pasludināts Satversmes tiesas spriedums par īres maksas griestu atcelšanu no šī gada 1.janvāra. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Iedzīvotāju reģistra datiem, Rīgā, piemēram, īres griestu atcelšana ir skārusi 63 tūkstošus denacionalizēto namu iedzīvotāju. Īres maksa denacionalizētajos namos ir pieaugusi vidēji līdz pat trim latiem par kvadrātmetru. Lielai daļai ģimeņu tas nav pa kabatai.

Šodien ir arī priecīgas ziņas, jo Saeima otrajā lasījumā, skatot grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, atbalstīja brīvdienās iekritušo svētku dienu kompensēšanu, kā arī 8.marta – Starptautiskās sieviešu dienas – iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā.

Karstas debates izraisīja apvienības “Saskaņas Centrs” deputāta Valērija Agešina priekšlikums par atzīmējamo dienu noteikt 8.martu – Starptautisko sieviešu dienu. Šo priekšlikumu atbalstīja ne tikai “Saskaņas Centrs”, bet arī deputāti no “Jaunā laika” frakcijas un zaļie zemnieki, atgādinot, ka paši deputāti šajā dienā sveicot Saeimas sievietes. Rezultātā par 8.marta iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā balsoja 35 deputāti, pret – 9, bet atturējās 22 tautas kalpi. Līdz ar to Starptautiskā sieviešu diena tika iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā. Sirsnīgi sveicam visas sievietes!

Deputāti atbalstīja arī priekšlikumu oktobra pirmajā svētdienā svinēt Skolotāju dienu, bet jūlija otrajā sestdienā – Jūras svētku dienu. Par likumprojektu Saeimai vēl būs jālemj trešajā lasījumā.

U.I.Grava
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimā bija intensīva darba diena, jo tika pieņemti daudzi likumi. Visilgākās debates bija par svinamajām dienām. Tagad arī 24.decembris, kad ir Ziemassvētku vakars, ir atzīts par svinamo dienu.

Vēsturē atmiņā noteikti paliks mūsu debates un balsojums par parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kas tagad jāratificē gan vienai, gan otrai pusei. Frakcijas “Jaunais laiks” vārdā jāsaka, ka mums ir neliela nesaprašana par divām lietām.

Pirmkārt, par milzīgo steigu šajā jautājumā, ratificējot robežlīgumu, pirms tiek apspriesti visi tiesiskie aspekti. Šajā sakarā viena piektā daļa Saeimas deputātu ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par robežlīguma likumību. Būtu tikai loģiski, ja tiktu sagaidīts Satversmes tiesas spriedums.

Otrkārt, nav saprotama ļoti nepareizā valdības interpretācija. Debatēs mēs atsaucāmies uz tā saucamo Helsinku nolīgumu. Izrādās, ka šī bija Krievijas uzturētā prasība. Kā citādi var izskaidrot situāciju, kad vienā dienā Krievijas vēstnieks Kaļužnija kungs intervijā laikrakstā “Vesti segodņa” saka, ka robežlīguma tekstā jābūt atsaucei uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu, kādu ierosināja Leonīds Brežņevs (tā saucamā Brežņeva doktrīna), bet tūlīt pēc šīs intervijas jau nākamajā dienā vārdu pa vārdam šis definējums parādījās Latvijas piedāvātajā līguma tekstā. “Jaunā laika” un arī daudzi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti atgādināja par šī Helsinku nolīguma precīzo tekstu, kas ir ļoti skaidri lasāms oriģinālajā dokumentā. Tajā teikts, ka nekāda okupācija vai nelegāls ieguvums netiek atzīts par likumīgu. Līdz ar to Eiropas valstis viena pēc otras un arī Ziemeļamerikas valstis – Amerika un Kanāda – ir izskaidrojušas, ko nozīmē šis Helsinku nolīgums un ka tas nekādā veidā nelegalizē Otrā pasaules kara laupījumu, kura rezultātā Latvijas valsts zaudēja Abreni – divus procentus no savas teritorijas. Tāpēc pie šī jautājuma mēs vēl atgriezīsimies. Es domāju, ka latviešu tauta un visa sabiedrība to nav pieņēmusi. Redzēsim, ko teiks Satversmes tiesa. Bet cinisms, ar kādu valdība attiecas pret Saeimas darbu, jo neviens pat neaizstāvēja šo robežlīgumu, ir nesaprotams. Bija tikai atkārtots nosodījums. Vienīgais, kurš runāja par šo robežlīgumu, bija pats ārlietu ministrs Pabrika kungs.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodienas sēdes vislielāko daļu laika aizņēma diskusija par jaunām papildu svētku un atzīmējamām dienām, jo tika izteiktas visdažādākās vēlmes. Tā kā tas bija otrais lasījums, tad droši vien ne mazāk karstas debatēs būs arī uz trešo lasījumu. Bet šī vērā ņemamā saprotamā vēlme par vēl vairāk brīvdienām un svētku dienām tomēr jāsamēro arī ar valsts ekonomisko situāciju un to nepieciešamību. Šo dienu nevar būt arī pārāk daudz.

Mūsu frakcija gribētu īpaši atzīmēt diskusiju par pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumu izskatīšanu trešajā lasījumā. Līdz pašvaldību vēlēšanām ir nepilni divi gadi. Mūs iepriecina vismaz divas lietas. Pirmkārt, Saeima pārliecinoši noraidīja iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ko jau liedz Satversme. Tika atbalstīta un saglabāta piecu procentu barjeras noteikšana visās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 tūkstošiem. Šī norma novērsīs dažu vidēju un lielu pašvaldību pārmērīgu politisku sadrumstalotību, jo vēlētāji no tā neko neiegūst. Diemžēl netika atbalstīts priekšlikums par to, ka pašvaldību deputāta kandidātam būtu jāprot latviešu valoda. Atsevišķās pašvaldībās ir redzams, ka reizēm tiek ievēlēti cilvēki, kuri latviešu valodu neprot, līdz ar to nespēj pilnvērtīgi strādāt, vai arī, ja strādā, tad apmeklētāji, kuri runā tikai latviski, nevar ar deputātiem sazināties. Tad ir vajadzīgi tulki, bet Latvijā, mūsuprāt, tas nebūtu vajadzīgs. Kaut arī priekšlikums tika noraidīts, mēs pie tā vēl atgriezīsimies, bet citā formā, kaut vai saistībā ar pašvaldību likumu. Par to jau arī ir bijusi diskusija, bet es domāju, ka mēs būsim neatlaidīgi.

Šodien pats nozīmīgākais, protams, bija jautājums par Latvijas un Krievijas jaunā robežlīguma izskatīšanu pirmajā lasījumā, kur spēku samēri un argumenti bija zināmi jau iepriekš. Jāsaka, ka no līguma aizstāvju puses ļoti konkrētu argumentu, izņemot miglainas atsauces uz kaut kādu izdevīgumu un labumu, kas gan netika precīzi definēts, faktiski nebija. Mēs uzskatām, ka līgums nav atbalstāms tāpēc, ka Latvijai nākotnē tas liedz cīnīties par okupācijas seku novēršanu vismaz vienā ļoti būtiskā jautājumā. Mēs labprātīgi atsakāmies no tā, kas savulaik okupācijas laikā mums tika nozagts. Šis līgums ir nesavlaicīgs arī tāpēc, ka nav skaidra Krievijas tālākā reakcija un ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai šī līguma atbilstības vai neatbilstības Satversmei izvērtēšanu. Situācija būs sarežģīta tādā gadījumā, ja Ministru kabinetam būs jāatceļ savi lēmumi. Es domāju, ka mēs iesniegsim savus priekšlikumus otrajam lasījumam un aktīvi piedalīsimies debatēs. Mēs uzskatām, ka mūsu pozīcija nemainās no tā, vai mēs esam vai neesam valdībā.

J.Dukšinskis
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeima Latviju šodien ir pietuvinājusi vēsturiskam lēmumam – deputātu vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja Latvijas un Krievijas valdības vadītāju parakstītā robežlīguma ratifikāciju.

Kā jau iepriekš varēja prognozēt, līguma ratifikāciju parlamentā pavada garas diskusijas. Ir acīmredzams, ka lielai daļai deputātu līdz ar līguma ratifikāciju tiks atņemta iespēja izmantot sliktās kaimiņattiecības sava politiskā kapitāla vairošanai. Neskatoties uz to, Saeimas komisijas turpinās līguma sagatavošanu ratifikācijai galīgajā lasījumā. Droši vien, ka līdz Saeimas pavasara sesijas beigām vēsturiskais lēmums par Latvijas un Krievijas robežu tiks pieņemts. Krievijas Domē arī netrūkst politiķu, kuri ir ieinteresēti nesakārtotajās starpvalstu attiecībās un Krievijas robežu labprāt vilktu nevis aiz Abrenes vai Pitalovas apriņķa, bet kaut kur pie Liepājas. Paldies Dievam, ka līdz ar dalību Eiropas Savienībā un NATO Latvijas neatkarība ir nostiprināta neatgriezeniski un ka Latvijas un Krievijas robeža ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs arī Krievijas Domē un līgums tiks ratificēts. Viena lapaspuse, bet jāatzīst, ka ne tā gaišākā, Latvijas un Krievijas attiecībās beidzot tiks aizvērta.

Šodien deputātiem bija iespēja gari un plaši apspriest priekšlikumu par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Diemžēl Saeimas debašu laikā netrūka ne savstarpēju apvainojumu, ne apmelošanas, kas tika vērsta arī mūsu frakcijas virzienā. Tāpēc vēlreiz jāatgādina Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas pozīcija šajā jautājumā. Gan Latvijas Pirmā partija, gan partija “Latvijas ceļš” uzskata, ka arī turpmāk pašvaldībās var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, sabiedrībā ir jāuzsāk plaša diskusija par to, ka tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri Latvijā ir uzturējušies tikai pusgadu, ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet cilvēkiem, kuri Latvijā nodzīvojuši visu mūžu, kas dzīvo mums līdzās un varbūt ir mūsu kaimiņi, šādu tiesību nav. LPP/LC uzskata, ka šis jautājums nav atrisināms tikai Saeimas un valdības līmenī. Tas jārisina tam, kam vienīgajam pieder suverēnā vara Latvijā – Latvijas tautai. Tāpēc šodien LPP/LC frakcija nebalsoja par iesniegto priekšlikumu, bet ierosināja rīkot referendumu, kas varētu notikt kopā ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Saeima šodien izskatīja vēl kādu svarīgu priekšlikumu, kas saistīts ar dažādu Latvijas sabiedrības grupu savstarpējās cieņas izrādīšanu. Tomēr Saeimas vairākuma atbalstu tas diemžēl neguva. Tas ir priekšlikums par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku un Lieldienu noteikšanu par atzīmējamām dienām. Saeimas balsojums liecina, ka deputātiem vēl jāmācās cienīt vienam otru un veicināt vienotību sabiedrībā. Es uzskatu, ka tā būtu cieņas izrādīšana pret lielu sabiedrības daļu, ja šie svētki vismaz būtu ierakstīti kalendārā. Ne vienmēr sagadās tā, kā šogad, kad Lieldienas visas konfesijas svinēja kopā. Ceru, ka mūsu kolēģi Saeimā visiem pareizticīgajiem un vecticībniekiem šos nozīmīgos svētkus kādreiz tomēr noteiks par svētku dienu.

Nobeigumā apsveicu visus ar īsti pavasarīga un silta laika iestāšanos un novēlu labu garastāvokli. Un vēl jānovēl mūsu hokeja valstsvienībai gana labi panākumi pasaules hokeja čempionātā Maskavā!

P.Putniņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Saeimā šodien bija gara un grūta darba diena. Tika noraidīti kārtējie tendenciozi virzītie priekšlikumi grozījumiem Satversmē. Tāpat arī tika noraidīti opozīcijas piedāvātie grozījumi Izglītības likumā. Izskatīšanai komisijās tika nodota virkne Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Rēzeknes augstskolas Satversmi un Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijas Satversmi. Debatējot daudzi likumprojekti tika skatīti un pieņemti gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.

Kā ievērības cienīgs minams likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Uz trešo lasījumu bija iesniegti priekšlikumi par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Jocīgi, ka šo bīstamo uzskatu varā pēkšņi ir arī Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš”. Kāpēc? To mēs varam tikai minēt. Bet tas var arī ļoti slikti beigties.

Un vēl es gribu pieminēt, kā varētu teikt, atavismu – 8.martu – Starptautisko sieviešu dienu. Tie ir tipiski padomju kampaņas svētki ar visām iezīmēm, kas tiem piemita. Bet cilvēki tos nav aizmirsuši, arī deputāti, un, izpatīkot vēlētājiem, tika akceptēta šī 8.marta svinēšana. Par to, ko tas nozīmē, varētu būt īpaša saruna.

Vēl daži vārdi par, kā varētu teikt, smagās sirds balsojumu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Un te es gribu teikt tā, ka katrai lielai patiesībai kā pretmets ir otra – tikpat liela un nozīmīga patiesība. Šodien tas izpaudās bezgala garajās, nopietnajās un pat draudošajās diskusijās. Jo, no vienas puses, diskutētājiem, kuri bija pret šo balsojumu, ir taisnība. Tāpēc mēs visi jutām šīs smagās sirdis. Bet, no otras puses, mēs esam sasteiguši šī jautājuma risināšanas iespēju, jo mūsu attiecības un sakari ar lielo kaimiņvalsti var būt ļoti produktīvi, ja mēs tos jēdzīgi risinām. Mums jādzīvo uz priekšu, mēs nevaram dzīvot atpakaļ un ar nostalģiju; mēs nevaram dzīvot tikai no tām emocijām, lai gan liela daļa patiesības bija arī šiem debatētājiem – oponentiem.

Vēl gribu pateikt, ka ārpus šīsdienas Saeimas sēdes pats svarīgākais ir Valsts prezidenta kandidāta izvēle. Šajos Saeimas apstākļos izvēlēties un vienoties par labu un vērtīgu Valsts prezidentu ir ļoti grūti, jo līdzšinējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo latiņu ir uzstādījusi ļoti, ļoti augstu. Šajās nedēļās un tuvākajos mēnešos šis ir pats svarīgākais jautājums. 

Saeimas preses dienests