Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.14/J9 – dok. nr.878

Par demogrāfisko rādītāju atšķirībām

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, N.Kabanova, J.Sokolovska, M.Mitrofanova un V.Buhvalova 2007.gada 19.aprīļa vēstuli Nr.8/7-2-68-(9/07), Ministru prezidenta uzdevumā sniedzam šādu kopīgi ar Labklājības ministriju un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu saskaņotu atbildi.

Informēju, ka demogrāfiskā situācija valstī kopumā jau ir vērtējama kā negatīva – iedzīvotāju skaits gadu no gada turpina un turpinās samazināties, notiek sabiedrības pakāpeniska novecošanās. Lai gan summārais dzimstības koeficients Latvijā pakāpeniski pieaug, tas ir tālu no paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa un ir viens no zemākajiem Eiropā, arī paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.

Atbildot uz pirmo jautājumu, informēju, ka valdība ir informēta par demogrāfiskās situācijas etniskajām atšķirībām, kas tiek ņemtas vērā, arī risinot dažādus demogrāfiskās politikas jautājumus.

Tomēr pamatā valstī veidotā dzimstības veicināšanas, ģimenes atbalsta un vidējā iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanas politika ir vērsta uz visu Latvijas sabiedrību kopumā, neatkarīgi no iedzīvotāju nacionālās piederības. Turklāt deklarācijā Par Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteiktas prioritātes demogrāfijas jomā:

– izstrādāt un īstenot daudzpusīgu kompleksu demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas programmu;

– būtiski uzlabot sabiedrības veselību, tai skaitā – veicinot veselīgu dzīvesveidu;

– paildzināt vidējo dzīves ilgumu, it īpaši – mazinot mirstību no nedabīgiem cēloņiem;

– veicināt garāku darba mūžu, turpinot fondēto pensiju sistēmas ieviešanu; nepaplašinot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas;

– nepārtraukti paaugstināt darba ražīgumu, pārejot uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un samazinot darbietilpīgo darbu.

Atbildot uz otro un trešo jautājumu, informēju, ka atbilstoši Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesora Ata Bērziņa zinātniski pētnieciskajā rakstā “Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņu raksturojums” (Stratēģiskās analīzes komisijas rakstu krājums “Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21.gadsimta sākumā”. Rīga: Zinātne, 2006) minētajam dabiskā pieauguma etniskās diferenciācijas būtiskais faktors ir dažādu tautību iedzīvotāju atšķirīgais vecumsastāvs. Latviešiem novecošanās ir mazāk izteikta nekā citu Latvijas lielāko tautību iedzīvotājiem (skat. pielikumu). Augsto novecojumu baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem, lietuviešiem ietekmē gan zemais dzimstības līmenis, gan arī asimilācijas procesi, jo etniski jauktās ģimenēs bērni attiecīgi biežāk izvēlas latviešu vai krievu tautību. Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvu ilgstoši ietekmēja apjomīgās imigrācijas plūsmas, bet pēc valstiskās neatkarības atgūšanas migrācijas saldo kļuvis negatīvs un krasi samazinājies migrācijas ikgadējais apjoms. Tas arī sekmēja novecošanās pakāpes paaugstināšanos krieviem un citām tautībām, kuru sastāvu agrāk sistemātiski atjaunoja imigrācija.

Atbildot uz ceturto jautājumu, informēju, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Turklāt arī bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta otrā daļa).

Ievērojot minēto, valdības īstenotie un plānotie pasākumi ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai ir vērsti uz visām ģimenēm ar bērniem vienādi, ņemot vērā ģimeņu individuālās vajadzības. Turklāt valdība atbalsta jautājumu, kas saistīti ar demogrāfijas problēmām valstī, vienotu un kompleksu risināšanu, iesaistoties gan valstij, gan visai Latvijas sabiedrībai neatkarīgi no indivīda nacionālās piederības.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka ar mērķi veicināt dzimstību un uzlabot ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitāti, valstī ir veikti šādi pasākumi:

1) 2004.gadā Labklājības ministrija izstrādāja Koncepciju par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas (2004.gada 24.augustā koncepcija tika akceptēta Ministru kabinetā), kuras īstenošanas ietvaros ar 2004.gada 1.oktobri būtiski paaugstinājās bērna piedzimšanas pabalsta apmērs (no 98 līdz 296 latiem), bet ar 2005.gada 1.janvāri tika ieviesta jauna bērna kopšanas pabalsta sistēma, kā rezultātā bērna kopšanas pabalsts nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tika noteikts apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmērā, nenodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, – 50 lati mēnesī, personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem, – 30 lati mēnesī, kā arī tika noteikta piemaksa personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus;

2) ar 2006.gada 1.janvāri tika noteikta papildu piemaksa pie esošā bērna piedzimšanas pabalsta pamatapmēra (t.i., 296 Ls): 100 lati – par pirmā bērna piedzimšanu, 150 lati – par otrā bērna piedzimšanu, 200 lati – par trešā un katra nākamā bērna ģimenē piedzimšanu;

3) ar 2007.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta par pirmo bērnu ģimenē apmērs ir paaugstināts no 6 latiem līdz 8 latiem mēnesī, kā rezultātā palielinājās ģimenes valsts pabalsta apmēri par otrajiem, trešajiem, ceturtajiem un nākamajiem bērniem ģimenē. Vienlaikus saskaņā ar 2006.gada 17.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināto Labklājības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam ar 2009.gada 1.janvāri paredzēts paaugstināt ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē līdz 12 latiem mēnesī.

Jautājumā par mazākumtautību iekļaušanu informēju, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts veicina nelatviešu iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, atbalstot mazākumtautību nevalstiskās organizācijas (turpmāk – MT NVO). 2006.gadā tika piešķirtas 336 dotācijas no valsts budžeta 99 organizācijām no 17 etniskām grupām par kopējo summu 144 600 LVL. Savukārt 2007.gadā šim mērķim ir paredzēti 145 000 LVL, tādējādi ir sekmēta MT NVO kapacitātes strauja palielināšanās, stipru organizāciju veidošanās, kas ir spējušas apvienot jaunus dalībniekus, kā arī veiksmīgi administrēt līdzekļus un aktīvi izpildīt savos statūtos ierakstīto integrācijas misiju.

Sīkāku informāciju par valsts īstenotajiem pasākumiem minoritāšu aizsardzībā varat iegūt 2006.gada 11.oktobra Latvijas Republikas sākotnējā ziņojumā par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā, kas ir pieejams Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājaslapā www.integracija.gov.lv sadaļā “Informācija” – “Aktualitātes”.

Vienlaikus atzīmēju, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija tuvākajā laikā sasauks kārtējo Demogrāfiskās un ģimenes lietu padomes sēdi, kur piedalās valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Minētā padome ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija ar mērķi veicināt valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta politikas, kā arī tās īstenošanas vienotību visos valsts pārvaldes līmeņos. Ievērojot minēto, ministrija izskatīs iespēju iekļaut minētās sēdes dienaskārtībā arī jautājumu par etniskajiem aspektiem demogrāfiskās politikas plānošanā.

Pielikumā:

1) Centrālās statistikas pārvaldes diagramma par Latvijas lielāko etnosu vidējo vecumu 2000.gadā (gados);

2) Labklājības ministrijas 2007.gada vēstule Nr.S-12.1-02/1821;

3) Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta 2007.gada 26.aprīļa vēstule Nr.04-01.01.2/453.

Ar cieņu,

bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2007.gada 26.aprīlī

Par savstarpēji saskaņotu atbildi uz deputātu jautājumu Nr.14/J9
“Par demogrāfisko rādītāju atšķirībām”

Atbilstoši LR Ministru prezidenta rezolūcijā Nr.45/SAN-1339 noteiktajam Labklājības ministrija ir iepazinusies ar deputātu jautājumu Nr.14/J9 “Par demo­grāfisko rādītāju atšķirībām” un informē, ka Labklājības ministrijas veidotā politika ir vērsta uz visu Latvijas sabiedrību kopumā, neatkarīgi no iedzīvotāju nacionālās piederības.

Demogrāfiskā situācija valstī kopumā jau ir vērtējama kā negatīva – iedzīvotāju skaits gadu no gada turpina un turpinās samazināties, notiek sabiedrības pakāpeniska novecošanās. Lai gan summārais dzimstības koeficients Latvijā pakāpeniski pieaug, tas ir tālu no paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa un ir viens no zemākajiem Eiropā, arī paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.

Jautājumi, kas saistīti ar demogrāfijas problēmām valstī, ir jārisina vienoti un kompleksi, iesaistoties gan valstij, gan visai Latvijas sabiedrībai neatkarīgi no indivīda nacionālās piederības.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteiktas prioritātes demogrāfijas jomā:

– izstrādāt un īstenot daudzpusīgu kompleksu demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas programmu;

– būtiski uzlabot sabiedrības veselību, tai skaitā – veicinot veselīgu dzīvesveidu;

– paildzināt vidējo dzīves ilgumu, it īpaši – mazinot mirstību no nedabīgiem cēloņiem;

– veicināt garāku darba mūžu, turpinot fondēto pensiju sistēmas ieviešanu; nepaplašinot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas;

– nepārtraukti paaugstināt darba ražīgumu, pārejot uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un samazinot darbietilpīgo darbu.

Informējam, ka nolūkā veicināt dzimstību valstī un uzlabot ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitāti, palielinot ģimenēm ar bērniem sniedzamo valsts atbalstu naudas izmaksu veidā, Labklājības ministrija ir veikusi dažādus pasākumus:

1) 2004.gadā tika izstrādāta Koncepcija par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas (2004.gada 24.augustā koncepcija tika akceptēta Ministru kabinetā), kuras īstenošanas ietvaros ar 2004.gada 1.oktobri būtiski paaugstinājās bērna piedzimšanas pabalsta apmērs (no 98 līdz 296 latiem), bet ar 2005.gada 1.janvāri tika ieviesta jauna bērna kopšanas pabalsta sistēma, kā rezultātā bērna kopšanas pabalsts nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, tika noteiktas apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmērā, nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam, – 50 latu mēnesī personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem, – 30 latu mēnesī, kā arī tika noteikta piemaksa personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus;

2) ar 2006.gada 1.janvāri tika noteikta papildu piemaksa pie esošā bērna piedzimšanas pabalsta pamatapmēra (tas ir, 296 Ls): 100 lati par pirmā bērna piedzimšanu, 150 lati – par otrā bērna piedzimšanu, 200 lati – par trešā un katra nākamā bērna ģimenē piedzimšanu;

3) ar 2007.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta par pirmo bērnu ģimenē apmērs ir paaugstināts no 6 latiem līdz 8 latiem mēnesī, kā rezultātā palielinājās ģimenes valsts pabalsta apmēri par otrajiem, trešajiem, ceturtajiem un nākamajiem bērniem ģimenē.

Ģimeņu ar bērniem dzīves līmeņa uzlabošanas un bērnu pilnvērtīgas attīstības nodrošināšana vienmēr ir bijusi Labklājības ministrijas uzmanības lokā, un Labklājības ministrija arī turpmāk aktīvi strādās šajā sociālās politikas pilnveidošanas jomā. Saskaņā ar 2006.gada 17.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināto Labklājības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, ar 2008.gada 1.janvāri paredzēts noteikt piemaksu pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta, kuru piešķirs par pamatskolas vecuma (obligātās izglītības vecuma) bērniem. Savukārt ar 2009.gada 1.janvāri paredzēts paaugstināt ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē līdz 12 latiem mēnesī.

Vēršam uzmanību, ka valsts sociālo pabalstu sistēmai, kuras ietvaros pārsvarā īstenojami pasākumi dzimstības veicināšanai valstī un ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, ir universālā būtība.

Valsts atbalsta naudas izmaksu veidā sniegšanas mērķis ir atbalstīt pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai, kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Līdz ar to, visām personām ir noteiktas vienādas tiesības uz valsts atbalstu, t.sk. valsts sociālajiem pabalstiem, neatkarīgi no personas sociāli ekonomiskās situācijas, nacionalitātes u.c.

Ņemot vērā minēto, īstenotie un plānotie pasākumi ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai ir vērsti uz visām ģimenēm ar bērniem vienādi.

Deputātu sniegtie statistikas dati uzrāda atšķirības mirstības un dzimstības rādītājos iedzīvotāju nacionalitāšu griezumā. Lai identificētu mirstības rādītāju atšķirību cēloņus starp nacionalitātēm, vispirms ir nepieciešams veikt iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūras analīzi, kā arī mirstības cēloņu analīzi dalījumā pa nacionalitātēm, taču šādu statistikas datu Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nav. Kas attiecas uz atšķirībām dzimstības rādītājos nacionālā griezumā, dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem nav korekts dzimstības līmeņa atspoguļotājs valstī, jo šajā aprēķinā netiek ņemts vērā iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs. Statistikā dzimstības līmeni atspoguļo summārais dzimstības koeficients, t.i., vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei fertilajā vecumā (15–49 gadi) viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim. Gan dzimstības, gan mirstības rādītāju atšķirību cēloņus starp Latvijā dzīvojošajām nacionalitātēm var noteikt, vienīgi analizējot atbilstošus statistikas datus, kas pašlaik statistikas datu bāzēs nav pieejami.

Labklājības ministre D.Staķe

 Rīgā 2007.gada 26.aprīlī

Par atbildi uz deputātu jautājumu Nr.14/J9 “Par demogrāfisko rādītāju atšķirībām”

Izpildot Ministru prezidenta 2007.gada 20.aprīļa rezolūciju Nr.45/SAN-1339, lai sagatavotu kopīgu atbildi uz deputātu jautājumu par demogrāfisko rādītāju atšķirībām, sniedzu šādu informāciju.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam (turpmāk – Sekretariāts) ir zināms par būtiskām demogrāfisko rādītāju atšķirībām Latvijas iedzīvotāju pamatgrupās. Viennozīmīgi šo atšķirību cēloņus varētu konstatēt attiecīgs salīdzinošs pētījums.

Sekretariāts veicina nelatviešu iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, atbalstot mazākumtautību nevalstiskās organizācijas (turpmāk – MT NVO). Tā 2006.gadā tika piešķirtas 336 dotācijas no valsts budžeta 99 organizācijām no 17 etniskām grupām par kopējo summu 144 600 LVL, 2007.gadā šim mērķim ir paredzēti 145 000 LVL. Pateicoties Sekretariāta darbībai, ir sekmēta MT NVO kapacitātes strauja palielināšanās, stipru organizāciju veidošanās, kas ir spējušas apvienot jaunus dalībniekus, kā arī veiksmīgi administrēt līdzekļus un aktīvi izpildīt savos Statūtos ierakstīto integrācijas misiju. Sekretariāts koordinē Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību paredzēto saistību izpildi, kā arī īsteno “Čigānu (romu) programmu” un “Lauku NVO atbalsta programmu”.

Ar cieņu,

īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Rīgā 2007.gada 26.aprīlī

Ministrs A.Štokenbergs

Uz jaut. nr.15/J9 – dok. nr.868

Par apcietinātas, smagos noziegumos apsūdzētas personas atrašanos amatā

Atbildot uz Jūsu 2007.gada 18.aprīļa saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 119.pantu uzdoto jautājumu, informēju par sekojošo.

1. Attiecībā uz jautājumu par pašvaldības vadītāja spēju sekmīgi pildīt amata pienākumus un īstenot labas pārvaldības principu, ilgstoši esot cietumā citas pašvaldības teritorijā, vēlos Jūs informēt par kārtību, kādā deputāts, kas ir domes priekšsēdētājs, zaudē savas domes priekšsēdētāja un deputāta pilnvaras.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 65.panta trešo daļu domes priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes deputātu kopskaita. Saskaņā ar minētā likuma 66.pantu domes priekšsēdētājs var atkāpties no amata jebkurā laikā. Savukārt deputāta pilnvaru izbeigšanas pirms termiņa pamatus nosaka likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 3.pants, kura pirmās daļas 2.punkts paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums. Jāatzīmē, ka deputāts savas pilnvaras var nolikt jebkura iemesla dēļ, arī iesniedzot personisku rakstveida iesniegumu atbilstoši pēdējā minētā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktam un trešajai daļai.

No minētajām normām secināms, ka tikai pašvaldības domei un domes priekšsēdētājam šajā gadījumā ir attiecīgi kompetence lemt par priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata vai par atkāpšanos no amata, kas savukārt nozīmē to, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram nav juridiska pamata izdarīt apsvērumus par domes priekšsēdētāja spējām pildīt pienākumus.

Vēlos Jūs informēt, ka nekavējoties pēc drošības līdzekļa – apcietinājuma uz nenoteiktu laiku – piemērošanas Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam šā gada 15.martā vērsos pie Ventspils pilsētas domes, aicinot izvērtēt izveidojušos situāciju un pieņemt lietderīgus un likumīgus lēmumus, lai nodrošinātu Ventspils pilsētas pašvaldības darba nepārtrauktību un darbību Ventspils iedzīvotāju interesēs. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 25.panta pirmo daļu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizvieto viņa vietnieks. Atbilstoši Ventspils pilsētas domes 2005.gada 19.decembra saistošo noteikumu Nr.6 “Ventspils pilsētas pašvaldības nolikums” 17.1.1.apakšpunktam domes priekšsēdētaja pienākumus viņa prombūtnes laikā veic priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2. Attiecībā uz jautājumu par argumentiem, kas ir pietiekami likumā paredzētajai pašvaldības vadītāja atstādināšanai uz laiku, ja prokuratūras jau uzrādītas apsūdzības sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā organizētā noziedzīgā grupā, esot valsts institūciju dienestā izrādījušās nepietiekamas, lai izpildītu ministra pienākumu, vēlos paskaidrot domes priekšsēdētāja atstādināšanas no amata saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 93.pantu juridisko dabu.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 93.pantu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir tiesīgs atstādināt domes priekšsēdētāju no pienākumu pildīšanas par Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu vai tiesas spriedumu nepildīšanu. Šāds ministra lēmums ir administratīvs akts, ko var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, kas nozīmē to, ka šādam administratīvam aktam jābūt pamatotam ar konkrētiem priekšsēdētāja pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kas liecina par to, ka domes priekšsēdētājs turpmāk nespēs tiesiski vadīt pašvaldības darbu. Jāatzīmē, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs nevar domes priekšsēdētāju atstādināt no amata pienākumu pildīšanas uz laiku, kā tas minēts Jūsu jautājumā.

Šajā gadījumā Jūs piedāvājat ar administratīvu līdzekli nepamatoti iejaukties notiekošā kriminālprocesā, neņemot vērā to, ka tiesību aizsardzības iestādes jau ir lēmušas par drošības līdzekļu piemērošanu apsūdzētajam Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam A.Lembergam un nav lēmušas par drošības līdzekļa – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu – piemērošanu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241.panta otrajai daļai, 243.panta pirmās daļas 3.punktam un 244.panta pirmajai un otrajai daļai. Šajā sakarā informēju, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs divas reizes ar jautājumu par likuma “Par pašvaldībām” 93.panta piemērošanas iespējām kriminālprocesa ietvaros vērsies Ģenerālprokuratūrā. Ģenerālprokuratūra norādījusi uz to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta pirmo daļu un 23.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktā kārtībā, kad, krimināllietā spriežot tiesu, tiesa tiesas sēdēs izskata un izlemj pret personu celtās apsūdzības pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ģenerālprokuratūra norādījusi arī uz to, ka kriminālprocesuālās izmeklēšanas materiāli kā izmeklēšanas noslēpums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajai daļai nevar būt par pamatu domes priekšsēdētāja atstādināšanai no amata saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 93.pantu, secinot, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var izdot motivētu rīkojumu par vietējās pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz viņa rīcībā esošo materiālu par pieļautajiem Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem un pašvaldības domes priekšsēdētāja sniegtajiem paskaidrojumiem pamata. Līdz ar to jāsecina, ka konkrētās apsūdzības saistīšana ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram likuma “Par pašvaldībām” 93.pantā minētajām tiesībām ir juridiski neiespējama.

3. Attiecībā uz jautājumu, vai esmu saņēmis finanšu līdzekļus vai bijis šo finanšu līdzekļu saņemšanas īstenā labuma guvējs par juridisko vai citu konsultāciju sniegšanu Ventspils pašvaldības institūcijām vai ar Ventspili saistītām uzņēmējsabiedrībām, vēlos informēt, ka – nē, neesmu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Rīgā 2007.gada 25.aprīlī