Ministru kabineta noteikumi Nr.296

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.26 28.§)

Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā rūpniecisko zveju veic:

1.1. Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas – Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, tās ekonomiskās zonas ūdeņos un citu valstu ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā;

1.2. ārvalstu fiziskās un juridiskās personas – Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.

2. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos tiek noteikta atsevišķa ūdeņu daļa – piekraste –, kur dziļums nepārsniedz 20 metru.

3. Uz ūdeņu daļu, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju un kanālu ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas jūras līcī) – jūras pusē no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – upju un kanālu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus), līdz līnijai, no kuras tiek mērīti Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi, tiek attiecinātas tādas pašas prasības, kādas šie noteikumi paredz piekrastes zvejai.

4. Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk – Latvijas zvejnieki) ir atļauts zvejot šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja:

4.1. komerciālai zvejai ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā, bet pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (turpmāk – Valsts vides dienests);

4.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, attiecīgās zivju sugas zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja), ko, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā noteiktiem zvejas limitiem un zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, izsniedz Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk – Zivsaimniecības pārvalde). Šāds papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) nepieciešams arī mazāka garuma zvejas kuģiem, ja šādas prasības noteiktas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā (turpmāk – Eiropas Savienības normatīvie akti);

4.3. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums, kurā noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk – zvejas limits) un saņemta Valsts vides dienesta zvejas atļauja (licence), bet šo noteikumu 7.punktā minētajos gadījumos – Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Dabas aizsardzības pārvalde) zvejas atļauja (licence). Zvejas tiesību nomas līgums nav jāslēdz, ja zveja notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumiem Nr.359 “Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība”.

5. Ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (turpmāk – ārvalstu zvejnieki) drīkst zvejot un pārkraut zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, pamatojoties uz:

5.1. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajām zvejas tiesībām, ja atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tās kompetentajā institūcijā ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence);

5.2. Latvijas vai Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ar trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos trešajām valstīm noteikto zvejas kārtību un paredzētās zvejas tiesības, ja ir saņemta Valsts vides dienesta vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas zvejas atļauja (licence).

6. Šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā Latvijas zvejniekiem atļauts zvejot:

6.1. saskaņā ar noteiktajiem zvejas limitiem, kurus katru gadu nosaka Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, ņemot vērā Eiropas Savienības normatīvajos aktos Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, kā arī Latvijas Zivju resursu aģentūras ieteikumus;

6.2. ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde atbilstoši zvejas vietām un zvejas rajoniem, ja nepieciešams, arī atbilstoši zivju sugām, kas iegūstamas komerciālajā zvejā, kā arī pašpatēriņa zvejā, ja tajā izmanto kuģus, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks;

6.3. ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m, kuri nav aprīkoti ar elektriskām vai hidrauliskām zvejas rīku izlaišanas un pacelšanas ierīcēm un kurus izmanto tikai pašpatēriņa zvejai piekrastē.

7. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos atļauts zvejot zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos (piemēram, zivkopība, aklimatizācija) pēc attiecīgu zivsaimniecisko programmu vai projektu saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un Vides ministriju, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. tiek zvejots ar specializētiem Latvijas pētniecības kuģiem vai Latvijas zvejnieku kuģiem, kas saņēmuši Dabas aizsardzības pārvaldes zvejas atļauju (licenci) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos un citos īpašos nolūkos, vai ārvalstu pētniecības kuģiem, kas saņēmuši Ārlietu ministrijas atļauju pētniecības darbiem;

7.2. Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju atbilstoši zivsaimnieciskajās programmās vai projektos paredzētajiem mērķiem šādai zvejai var pieļaut izņēmumus attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zivju piezveju, zvejas aizlieguma laiku un vietu;

7.3. bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja tas ir paredzēts attiecīgajā zivsaimnieciskajā projektā vai programmā. Šajā zvejā nozvejotās zivis ir atļauts pārdot, ja to garums atbilst šo noteikumu 19. un 20.punkta prasībām.

II. Zvejnieku pienākumi

8. Latvijas zvejnieku pienākumi:

8.1. izmantot komerciālajā zvejā tikai tos zvejas kuģus, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā, kā arī zvejot tikai ar zvejas atļaujā (licencē) norādīto kuģi. Prasība par kuģu iekļaušanu minētajā sarakstā attiecas arī uz zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks;

8.2. nepārsniegt zvejas tiesību nomas līgumā noteiktos zvejas limitus;

8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:

8.3.1. pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas, ja zvejo piekrastē ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (1. vai 2.pielikums);

8.3.2. atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā noteiktajai kārtībai un apstiprinātajam zvejas žurnāla paraugam, ja zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī piekrastē ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, un arī citiem mazāka garuma kuģiem, ja tas ir noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

8.4. apkopot datus (augošā secībā) par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt pārskatu par zveju (3.pielikums) Valsts vides dienestā ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam;

8.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes un Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt ziņas, kas raksturo attiecīgā zvejnieka zveju konkrētos ūdeņos vai attiecas uz kuģu identifikāciju un raksturojumu;

8.6. zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, bet piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14.punktā minētās prasības;

8.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties atlaist jūrā zivis, ja to piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā;

8.8. nepieļaut tādas ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana jūrā) Eiropas Savienības normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņojumu;

8.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes;

8.10. ziņot valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (turpmāk – Latvijas Zivju resursu aģentūra) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un veikt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā;

8.11. saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos dalībvalstīm paredzētajiem zvejas flotes kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmeņiem saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, ņemot vērā konkrētā zvejas kuģa dzinēja jaudu un tonnāžu (izņemot pašpatēriņa zvejā izmantotos zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m), ievērojot, ka:

8.11.1. apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zivsaimniecības pārvaldē, ja zvejnieks nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Pēc minētā termiņa (termiņu) beigām attiecīgais tonnāžas un dzinēja jaudas lielums tiek iekļauts Latvijas kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmenī;

8.11.2. šo noteikumu 27.1.4.apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, kuras skar zvejas kuģu tonnāžas un dzinēju jaudas parametru ievērošanu, un nosacījumos noteikto var īstenot tikai pēc šādu prasību izpildes nodrošināšanas;

8.11.3. šo noteikumu 27.1.4.apakšpunktā minēto nosacījumu principi ir attiecināmi arī uz Zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā iekļautiem zvejnieku kuģiem, kuri zvejo ārpus Baltijas jūras ūdeņiem;

8.12. atļaut Valsts vides dienesta amatpersonām (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonām) pārbaudīt visas kuģa telpas, zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Šāda palīdzība uz kuģiem jāsniedz arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto novērotāju netraucētas darbības un uzturēšanās nodrošināšanai;

8.13. uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā garuma zvejas kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;

8.14. pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Valsts vides dienestā līguma kopiju par datu pārraidi uz Valsts vides dienesta zvejas kuģu pārraudzības centru;

8.15. atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām. Zaudējumu aprēķināšanas pamattakse (4.pielikumā) aprēķināma trīskāršā apmērā, ja izdarīti šādi pārkāpumi:

8.15.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

8.15.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā;

8.15.3. attiecīgas zivju sugas zveja pēc tās zvejas limita pilnīgas izmantošanas, izņemot šīs zivju sugas atļauto piezvejas apjomu;

8.15.4. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu, kā arī zvejas atļaujā (licencē) nenorādītu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana;

8.16. pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī pēc attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma) nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem zvejas rīkiem nozvejotās zivis;

8.17. glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci), bet, zvejojot ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, – arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju). Papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) jāglabā arī uz mazāka garuma zvejas kuģiem, ja tas paredzēts Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

8.18. par visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 m, un arī citiem mazāka garuma kuģiem, ja tas ir noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ziņot par kuģa nozveju un par tā paredzamo ienākšanas laiku ostā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām – ne mazāk kā divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā. Pirms ienākšanas Latvijas ostās nepieciešamās ziņas (5.pielikums) nosūtīt Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus. Ziņojumu nosūta arī tad, ja kuģis atgriežas bez nozvejas;

8.19. nodrošināt kuģa identifikācijas zīmju skaidru salasāmību un to atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;

8.20. nodrošināt zvejā izmantojamo kuģu reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nepārsniegt kuģošanas spējas apliecībā norādīto pieļaujamo attālumu līdz krastam, vienlaikus ievērojot zvejas tiesību nomas līgumā noteiktās zvejas vietas;

8.21. nekavējoties informēt Valsts vides dienestu par šo noteikumu 10.1.2.apakšpunktā minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, netika izņemti aizliegtie zvejas rīki;

8.22. iesniegt Centrālajā statistikas pārvaldē ar zveju un zvejniecības komercdarbību saistīto informāciju atbilstoši Valsts statistikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām pārskata formām un paredzētajiem iesniegšanas termiņiem.

9. Zvejojot Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, ārvalstu zvejnieku pienākums ir ievērot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības un zvejas limitus, kā arī glabāt uz kuģa attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegto papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), bet trešo valstu kuģiem – Latvijas vai Eiropas Savienības kompetentās institūcijas izsniegtu zvejas atļauju (licenci).

III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi

10. Zvejniekiem aizliegts:

10.1. turēt uz kuģa klāja zvejas rīkus, kas nav paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kā arī atrasties jūras piekrastē un tauvas joslā ar zvejas rīkiem, kurus attiecīgajā laikposmā un zvejas vietā lietot aizliegts vai kuri nav norādīti zvejas atļaujā (licencē), ievērojot, ka:

10.1.1. šādi zvejas rīki uz kuģa glabājami atsevišķi no lietojamiem zvejas rīkiem, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības;

10.1.2. par šo noteikumu pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši piekrastes ūdeņos vai pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (stihiskas dabas parādības, avārijas, bīstami hidroloģiskie apstākļi), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;

10.2. izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kurš neatbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu 14.punkta prasībām;

10.3. pievienot zvejas rīkiem ierīces, kuras varētu aizsegt linuma acis vai samazināt to izmērus, izņemot Eiropas Savienības normatīvajos aktos atļautos gadījumus;

10.4. vada vilkšanai krastā izmantot mehāniskos transportlīdzekļus;

10.5. piekrastes zvejā izvietot:

10.5.1. tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 m jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka vai tuvāk par 100 m no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1.decembra līdz 31.martam;

10.5.2. reņģu stāvvadus, zivju murdus un sīkzivju murdus tuvāk par 700 m sānu virzienā vienu no otra vai jebkura cita zvejas rīka un tuvāk par 100 m pārējos virzienos.

VI. Zvejas rīku parametri un pieļaujamais skaits

11. Aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem un piekrastes zvejai noteiktajiem zvejas rīku parametriem (6.pielikums).

12. Ja piekrastē zvejo pašpatēriņam, atļauts izmantot ne vairāk kā vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu, vienu lucīšu murdu vai 100 āķus, ievērojot attiecīgo zvejas rīku parametrus (6.pielikums). Ja zvejas rīku skaits ir lielāks, to uzskata par komerciālu zveju un uz to attiecina tiesību aktus, kas regulē komercdarbību un komerciālo zveju.

13. Pašpatēriņam piekrastē vienlaikus drīkst zvejot tikai ar vienu šo noteikumu 12.punktā minēto zvejas rīku.

V. Piekrastes zvejas rīku marķēšana

14. Zvejojot piekrastē, zvejas rīkus aprīko šādi:

14.1. marķēšanas zīmi izgatavo no putuplasta, korķa vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 5 x 10 cm. To var izgatavot arī no baltmetāla (alumīnija vai cita gaiša metāla) ar plāksnītes izmēru 3 x 6 cm;

14.2. uz marķēšanas zīmes norāda šādas ziņas:

14.2.1. zvejas atļaujas (licences) numurs;

14.2.2. juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārda iniciāļi un uzvārds, kā arī zvejnieka kontakttālruņa numurs. Uzrakstiem un apzīmējumiem jābūt skaidri salasāmiem, ņemot vērā burtu un ciparu lielumu un uzrakstu nodiluma pakāpi;

14.3. marķēšanas zīmes piestiprina:

14.3.1. atsevišķa tīkla un tīkla jedas abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no katra tīklu linuma gala;

14.3.2. murdam un stāvvadam – pie selgas mērķa viena metra augstumā virs ūdens un pie centrālās bojas;

14.3.3. lucīšu murdam – abos galos pie enkuru bojām;

14.3.4. āķu jedai – pie pamatauklas ne tālāk par vienu metru no katra gala;

14.4. tīkla, tīklu jedas un āķu jedas abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas nav īsākas par 30 cm. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi, kā arī vistālāk no krasta jūrā izvirzītajai stoderei piestiprina vēl vienu karodziņu;

14.5. zvejas rīki, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiek izmantoti pētniecībā, papildus tiek marķēti ar pētījumu veicēja nosaukumu un pētījumu veikšanas gadu vai termiņu.

VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

15. Aizliegta Eiropas Savienības normatīvajos aktos norādīto zivju sugu zveja tām noteiktajos zvejas aizlieguma laikos un vietās.

16. Piekrastes ūdeņos un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos papildus aizliegta:

16.1. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 20 m;

16.2. jebkāda akmeņplekstu zveja piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai glabāšana uz kuģiem – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos – visu gadu;

16.3. akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz citiem kuģiem;

16.4. lucīšu specializētā zveja:

16.4.1. ar traļiem – visu gadu;

16.4.2. ar murdiem – no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;

16.5. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem piekrastes ūdeņos:

16.5.1. visu gadu Ventas grīvas rajonā 2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā 200 m rādiusā no ietekas. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);

16.5.2. no 16.aprīļa līdz 15.maijam, izņemot reņģu un lucīšu specializēto zveju, kā arī zveju ar zivju tīkliem no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;

16.5.3. no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot:

16.5.3.1. plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem visā piekrastē;

16.5.3.2. zveju ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz 2 m, zvejojot vietās, kuru dziļums ir lielāks par 10 m – piekrastes ūdeņu posmā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;

16.5.3.3. reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem – visā piekrastē;

16.5.3.4. zveju ar zivju āķiem – visā piekrastē;

16.5.3.5. zveju ar reņģu stāvvadiem ar augšpusē vaļējiem krātiņiem – Rīgas jūras līča piekrastē;

16.6. zveja ar zivju tīkliem piekrastē no 1.janvāra līdz 3.aprīlim un no 1.oktobra līdz 30.novembrim papildus šo noteikumu 16.5.1.apakšpunktā noteiktajam aizliegumam:

16.6.1. Gaujas, Lielupes, Salacas un Ventas grīvas rajonā 3000 m rādiusā no ietekas, izņemot zveju Ventas grīvas rajonā tālāk par 2000 m rādiusā no Ventas ietekas jūrā ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz 2 m, zvejojot vietās, kuru dziļums ir lielāks par 10 m;

16.6.2. Aģes, Irbes, Pēterupes, Rīvas, Rojas, Sakas, Svētupes, Užavas un Vitrupes grīvas rajonā 500 m rādiusā no ietekas;

16.7. plekstu specializētā zveja ar plekstu vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5 m, – visu gadu. Zveja ar šiem rīkiem atļauta piekrastes ūdeņos, kas dziļāki par 5 m, un dziļākos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57°   45,60’ N; 22°  36,40’ E) ar Kāvinina bāku (57°  58,95’ N; 22° 11,77’ E), un tālāk Baltijas jūrā līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot šo noteikumu normas, kas attiecas uz piekrastes zveju;

16.8. lašu un taimiņu specializētā zveja piekrastes ūdeņos ar dreifējošiem tīkliem un dreifējošām āķu jedām – visu gadu.

17. Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī papildus šo noteikumu 16.punkta nosacījumiem aizliegta:

17.1. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, – visu gadu;

17.2. specializētā brētliņu zveja ar traļiem – visu gadu, ievērojot, ka brētliņu piezveja reņģu zvejā nedrīkst pārsniegt 50 %;

17.3. zveja ar traļiem – visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57° 34,1234’ N; 21° 42,9574’ E) ar Loades bāku (57° 57,4760’ N; 21° 58,2789’ E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60’ N; 22°  36,40’ E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95’ N; 22° 11,77’ E) austrumos, kā arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:

17.3.1.  57° 00’ N; 23°50’ E;

17.3.2.  57° 10’ N; 23°50’ E;

17.3.3.  57° 10’ N; 24°10’ E;

17.3.4.  57° 20’ N; 24°10’ E;

17.3.5.  57° 20’ N; 24°25’ E;

17.3.6.  šo noteikumu 17.3.1.apakšpunktā norādītā punkta savienojums pa krasta līniju ar šo noteikumu 17.3.5.apakšpunktā norādīto punktu;

17.4. zveja ar velkamajiem vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot plekstu zveju no Ovīšu bākas līdz Kolkasragam un zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;

17.5. reņģu zveja ar traļiem – no 12.maija līdz 10.jūnijam. Zivsaimniecības pārvalde var mainīt šī aizlieguma sākuma datumu, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja atbilstoši 1997.gada 6.februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā ir panākta vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas jūras līcī attiecīgajā gadā;

17.6. lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem – visu gadu;

17.7. specializētā zivju zveja tehniskām vajadzībām un dzīvnieku barībai.

18. Šo noteikumu 16. un 17.punktā minētā zveja tiek uzskatīta par specializētu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī ja piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejo noteiktu zivju sugu ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts zvejas atļaujā (licencē).

VII. Zivju minimālie garumi un piezvejas apjomi

19. Aizliegts pārsniegt Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā noteikto mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomu.

20. Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem jāievēro, ka ir aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:

20.1.  19 cm – asaris (Perca fluviatilis);

20.2.  30 cm – vimba (Vimba vimba);

20.3.  30 cm – ālants (Leuciscus idus);

20.4.  35 cm – sīga (Coregonus lavaretus);

20.5.  45 cm – zandarts (Stizostedion lucioperca);

20.6.  50 cm – līdaka (Esox lucius).

21. Zivju garumu nosaka atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajai zivju mērīšanas kārtībai. Ja mēra Latvijas zvejnieku nozvejotas un apstrādātas (sālītas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, tad Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā paredzēto un šo noteikumu 20.punktā noteikto zivju garumu samazina par 4 %, bet ķidātu mencu un ķidātu lašu faktiskās nozvejas apjoma noteikšanai izmanto koeficientu, kādu lieto valstī, kuras ekonomiskās zonas ūdeņos zivis ir nozvejotas. Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nozvejotām ķidātām mencām ar galvu izmanto svara koeficientu 1,17 un ķidātām mencām bez galvas – 1,6, bet ķidātiem lašiem ar galvu – koeficientu 1,1. Mencām bez galvas minimālais izmērs nedrīkst būt mazāks par 28 cm, mērot gar sānu līniju līdz astes spuras beigām.

22. Papildus Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam mazizmēra un citu veidu zivju piezvejas apjomam Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos ir paredzēti šādi pieļaujamie zivju piezvejas apjomi:

22.1. mazizmēra vimbu, ālantu un zandartu piezveja, zvejojot ar murdiem un tīkliem, nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita;

22.2. pārējo šo noteikumu 20.punktā minēto sugu mazizmēra zivju (kuras nav minētas šo noteikumu 22.1. un 22.3.apakšpunktā) kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara;

22.3. akmeņplekstu piezveja citu zivju sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā nozvejas svara, papildus ievērojot šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā noteiktās prasības;

22.4. ja pilnīgi izmantoti noteiktas zivju sugas (izņemot mencas) zvejas limiti, citu zivju sugu specializētajā zvejā attiecīgās sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara. Mencu piezvejas apjoms pēc to zvejas limita pilnīgas izmantošanas nedrīkst pārsniegt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto apjomu, ievērojot šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

23. Nav atļauta:

23.1. mazizmēra akmeņplekstu, lašu, taimiņu un sīgu piezveja;

23.2. akmeņplekstu piezveja to zvejas aizlieguma laikā no 1.jūnija līdz 31.jūlijam un lašu un taimiņu piezveja piekrastē no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

23.3. mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā, kā arī komerciālajā zvejā, ja attiecīgajam Latvijas zvejniekam nav iedalīts mencu zvejas limits (nozvejas apjoms);

23.4. šo noteikumu 20.punktā minēto zivju sugu (neatkarīgi no to garuma) piezveja ēsmas zivtiņu zvejā ar ēsmas zivtiņu vadu.

24. Ja piezveja pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto apjomu, rīkojas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par zivju izlaišanu jūrā.

25. Šajos noteikumos par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja attiecīgajā laikposmā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku ir aizliegta, kā arī mazizmēra zivis un zivis, kuru zveja nav paredzēta zvejas atļaujā (licencē).

26. Ja loms ir liels (1 tonna un vairāk), piezvejas apjomu nosaka, ņemot vismaz trīs paraugus no vairākām vietām lomā. Piezvejas procentu aprēķina kā vidējo lielumu no atsevišķu paraugu procentu summas.

VIII. Zivsaimniecības pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

27. Zivsaimniecības pārvaldei, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūras ieteikumiem, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju:

27.1. ir šādi pienākumi:

27.1.1. atbilstoši lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, noteikt kārtējos zvejas regulēšanas pasākumus attiecīgajā gadā;

27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos;

27.1.3. noteikt zvejas regulēšanas papildpasākumus piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, apturēt Latvijas zvejnieku zveju atsevišķās vietās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;

27.1.4. saskaņā ar šo noteikumu 8.11.apakšpunktu izvērtēt zvejnieku iesniegtos iesniegumus par dzinēju nomaiņas, zvejas kuģu iegādes, jaunu kuģu būves un citu kuģu pārbūves par zvejas kuģiem saskaņojumu un, ja Latvijai paredzētais kopējās dzinēja jaudas un kopējās tonnāžas references līmenis ir lielāks par Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā iekļauto kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas līmeni, tad, veicot zvejas kuģu sarakstā iepriekš iekļautā zvejas kuģa nomaiņu vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņu, zvejnieki var pretendēt uz zvejas kuģa jaudas vai tonnāžas palielinājumu, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1.4.1. par kuģi, kas svītrots vai svītrojams no zvejas kuģu saraksta, nav saņemts un arī netiks saņemts atbalsts, kas tiek sniegts par kuģa izņemšanu no zvejas;

27.1.4.2. nomainītā zvejas kuģa vai zvejas kuģu sarakstā esošā pārbūvētā kuģa tonnāža nepārsniedz no zvejas kuģu saraksta svītrotā kuģa (kuģu) tonnāžu vairāk kā par 25 %;

27.1.4.3. nomainītā kuģa dzinēja jauda vai zvejas kuģu sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jauda nepārsniedz no zvejas kuģu saraksta svītrotā vai pārbūvētā kuģa (kuģu) iepriekšējā dzinēja jaudu vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudu vairāk kā par 25 %;

27.1.4.4. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa tonnāža vai dzinēja jauda nevar būt saistīta ar cita zvejnieka pieprasīto un tam jau apstiprināto kuģa tonnāžu vai dzinēja jaudu, kuru nosaka sakarā ar zvejas kuģa svītrošanu no zvejas kuģu saraksta bez atbalsta saņemšanas, izņemot gadījumus, ja attiecīgais zvejnieks atsakās no šīm tiesībām brīvprātīgi un rakstiski;

27.2. ir šādas tiesības:

27.2.1. atkarībā no hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem mainīt šajos noteikumos noteikto zvejas aizlieguma sākuma laiku ne vairāk kā par 15 dienām, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu un saglabājot tos aizlieguma laikus, kas paredzēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos;

27.2.2. ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos Latvijai iedalītās nozvejas kvotas, noteikt zvejas limitus un zivju nozvejas apmaiņas apjomus ar citām Baltijas jūras valstīm, kā arī noteikt pieļaujamo zvejas kuģu skaitu un tipu (zvejas kuģu sarakstu) zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, iedalīt Latvijas zvejniekiem zvejas limitus zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes;

27.2.3. neslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu, kā arī nepiešķirt papildu zvejas limitu un neizsniegt atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja nav ievērotas šo noteikumu 8.11.apakšpunktā noteiktās prasības.

28. Valsts vides dienesta amatpersonām, kontrolējot zveju Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskajā zonā:

28.1. ir šādas tiesības:

28.1.1. pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas (licenci izdod atbilstoši ar zvejnieku noslēgtajā zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā paredzētajiem nosacījumiem un zvejas limitiem) veikt to zvejnieku reģistrāciju, kas zvejo pašpatēriņam, un pārbaudīt šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu zvejniekiem, kuri zvejo komerciālā nolūkā;

28.1.2. uzturēties uz zvejas kuģiem, pārbaudīt kuģu telpas, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt nepieciešamo informāciju no minētajiem dokumentiem;

28.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju;

28.1.4. pēc kuģu ienākšanas ostā veikt zivju izkraušanas un pirmās pārdošanas dokumentu pārbaudi un uzskaiti;

28.1.5. uz laiku apturēt vai anulēt zvejas atļauju (licenci), vai atteikt tās izsniegšanu Latvijas zvejniekiem, ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības vai arī tiek saņemts Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka – rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka – saistību neizpildi, vai saņemta Centrālās statistikas pārvaldes informācija par šo noteikumu 8.22.apakšpunktā noteikto pienākumu neievērošanu;

28.1.6. ja ir izdarīti šo noteikumu 8.15.apakšpunktā minētie pārkāpumi vai tie izdarīti atkārtoti gada laikā, skaitot no dienas, kad ir izdarīts iepriekšējais administratīvais pārkāpums, vai pārkāpējs nav samaksājis tam uzlikto administratīvo naudas sodu un zivju resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzību, lūgt Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību atteikt zvejas limitu piešķiršanu nākamajā gadā vai lauzt zvejas tiesību nomas līgumu ar attiecīgo Latvijas zvejnieku;

28.1.7. pieprasīt noteikumu pārkāpējam nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis;

28.1.8. saņemot citu valstu zvejas kontroles institūciju oficiālus dokumentus par Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus izdarījuši Latvijas zvejnieki, zvejojot attiecīgās valsts ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, pieņemt lēmumu par Latvijas normatīvajos aktos atbilstošajam pārkāpumam paredzēto soda sankciju piemērošanu;

28.1.9. ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģus Eiropas Savienības valstu ekonomiskās zonas ūdeņos;

28.2. ir šādi pienākumi:

28.2.1. izsniegt Latvijas zvejniekiem zvejas žurnālus;

28.2.2. ja Latvijas zvejniekam tiek apturēta vai anulēta zvejas atļauja (licence), informēt par to Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību;

28.2.3. ieskaitīt Latvijas zvejnieka nozvejas limitā nozvejoto zivju apjomu, kas iegūts, neievērojot šos noteikumus, kā arī zivju apjomu, kas konfiscēts par šo noteikumu pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma atklāšanas vietas;

28.2.4. nodrošināt Zvejas pārraudzības centra darbību;

28.2.5. izmantot Zvejas pārraudzības centra datu bāzes informāciju tikai šo noteikumu ievērošanas kontrolei;

28.2.6. katru ceturksni līdz tam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē reģistrācijas datus par zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam.

29. Valsts vides dienests, ievērojot šo noteikumu 4.3. un 7.1.apakšpunktu un pamatojoties uz zvejnieka noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un tam izsniegto speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, izsniedz zvejas atļaujas (licences) zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī zvejai piekrastē ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks (8.pielikums), un kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (9.pielikums).

IX. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.41 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 11.nr.).

31. Noteikumu 1.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.

32. Līdz 2007.gada 30.jūnijam ir spēkā šo noteikumu 2.pielikums.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 6.maiju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Piekrastes zvejas žurnāls Nr._____

 

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Piekrastes zvejas žurnāls Nr._____

Zemkopības ministrs M.Roze

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Pārskats par zveju 20_____.gada______

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Pamattakses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis

Nr.p.k.	Zivju suga	Zaudējuma atlīdzība latos	Mērvienība
1.	Lasis, sīga, taimiņš	100	1 gab.
2.	Zutis	50	1 gab.
3.	Ālants, līdaka, vimba, zandarts	20	1 gab.
4.	Akmeņplekste, menca	10	1 kg
5.	Asaris, plekste	5	1 kg
6.	Brētliņa, reņģe, salaka	0,5	1 kg
7.	Citu sugu zivis	1,0	1 kg
8.	Zivju ikri	100	100 g

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Kuģa ziņojuma saturs pirms kuģa ienākšanas ostā

1. Kuģa nosaukums.

2. Izkraušanas ostas nosaukums un piestātnes numurs vai nosaukums.

3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā (Latvijas laiks).

4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP) un svars kilogramos.

5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)

 

I. Aktīvie zvejas rīki

Nr.p.k.	Nosaukums	Spārna garums (m)	Linuma acs izmērs (mm)
1.	Zivju vads	nav ierobežots	ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus
2.	Plekstu vads	ne lielāks par 20	ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus
3.	Ēsmas zivtiņu velkamais vads	ne lielāks par 10	no 12 līdz 24

 

 

II. Pasīvie zvejas rīki

Nr.p.k.	Nosaukums	Sētas vai tīkla garums (m)	Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)	Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)
1.	Reņģu stāvvads	ne lielāks par 600	no 32 līdz 60 1	no 28 līdz 50
2.	Zivju murds	ne lielāks par 600	no 60 līdz 240 1	ne mazāks par 60, izņemot āmi vai izberamo asti
3.	Sīkzivju murds	ne lielāks par 600	no 36 līdz 60 1	no 32 līdz 36
4.	Lucīšu murds	ne lielāks par 30	no 36 līdz 40 1	no 36 līdz 40, izņemot āmi vai izberamo asti
5.	Zivju tīkls	ne lielāks par 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800	no 80 līdz 180	–
6.	Reņģu un salaku tīkls	ne lielāks par 100, tīklu jeda Rīgas jūras līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800	no 28 līdz 50	–
7.	Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 500 āķiem)	–	āķa izmērs nav mazāks par 15	–
8.	Āķu jeda (ne vairāk par 200 āķiem)	–	āķa izmērs nav mazāks par 10	–

Piezīme.

¹ Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.296

Zemkopības ministrs M.Roze