Pēc informācijas par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" (LDz) restrukturizācijas gaitu izskatīšanas Ministru kabinetā masu informācijas līdzekļos augstākās valsts amatpersonas ir izteikušas viedokli, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" darbībā ir it kā pieļautas dažādas nelikumības un nesaimnieciska rīcība. Šie pārmetumi izteikti vai nu vispārīgā formā, vai minot nepareizus skaitļus un datus. Lai novērstu nepamatotas un tendenciozas faktu interpretācijas, mēs, valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" valsts pilnvarnieki, uzskatām par nepieciešamu sniegt šādu informāciju.

Valsts pilnvarnieku viedoklis

Par valsts līdzekļiem, ko saņēmusi un maksājusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"

1999.gada 7.novembrī Latvijas televīzijas tiešraidē programmā "Panorāma" Ministru prezidents apgalvoja, ka valsts ir izsniegusi LDz saimnieciskās darbības nodrošināšanai simtiem miljonu latu valsts līdzekļu dotācijās un kredītu galvojumos.

No 1992.gada līdz 1999.gada 30.jūnijam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ir saņēmusi valsts līdzekļus kopā 2,827 miljonus latu, tajā skaitā:

- 1,73 miljonus latu kā mērķdotāciju valsts investīciju programmā ietvertā projekta "Mīlgrāvja kanāla tilta rekosntrukcija" realizācijai 1998.—1999.gadā;

- 0,3 miljonu latu dotāciju par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 1999.gadā;

- 0,47 miljonus latu par dzelzceļa iecirkņa Lugaži—Valka savienojamā ceļa un staciju izvedceļu rekonstrukciju (1992.–1995.g.);

- 0,017 miljonus latu par sliežu ceļu remontu dzelzceļa iecirknī Vecumi — valsts robeža (1995.g.);

- 0,31 miljonu latu viena dīzeļvilciena un ceļu mašīnu iegādei (1992.g.).

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā LDz ir kompensēta samaksātā akcīzes nodokļa daļa par dzelzceļa pārvadājumos iztērēto dīzeļdegvielu 8,45 miljonu latu vērtība, kā arī valsts daļēji ir norēķinājusies par invalīdu un politiski represēto personu braukšanu vilcienos ar maksas atvieglojumiem, samaksājot tikai 2,8 miljonus latu, bet paliekot parādā valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" par 1995.gadu un 1996.gada 1.pusgadu 0,53 miljonus latu.

1998.gada 30.novembrī tika parakstīts kredītlīgums starp LDz un ERAB un EIB, kas paredz aizdevumu Latvijas dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijai. Satrptautiskās finansu institūcijas šim projektam atvēl: ERAB — 20,5 miljonus ASV dolāru, bet EIB — 34 miljonus eiro, un par šo finansu līdzekļu atdošanu galvoja Latvijas valsts.

Tajā pašā laikā tikai laika periodā no 1994.gada LDz nodokļos valstij ir samaksājis 134,9 miljonus latu, tai skaitā 1999.gada 10 mēnešos 21,9 miljonus latu.

Pārmetumi par nekonsekvento un lēno dzelzceļa restrukturizācijas gaitu

Dzelzceļš tiek restrukturizēts trīs gadus, kopš 1996.gada. Dzelzceļa restrukturizācijas veidu un tālāko gaitu 1997. gada 26.maijā atbalstīja Ministru prezidents Andris Šķēle, proti, tika saņemts atbalsts dzelzceļa likumprojekta tālākai virzībai, valsts finansētam pasažieru pārvadājumu pasūtījumam un atbildībai par sliežu ceļu attīstību, kā arī pasažieru pārvadājumu struktūrvienības izveidošanai, kas būtu atbildīga par pārvadājumiem Rīgā un tās aglomerācijā. Tādā veidā no valsts puses politiski un juridiski tika atbalstīta tālākā dzelzceļa restrukturizācija. Valsts pilnvarnieki, pamatojoties un tādu civilizētās valstīs atzītu tiesību principu kā tiesiskās paļāvības princips (šī principa būtība ir tā, ka persona var paļauties uz to, ka valsts rīcība būs tiesiska un konsekventa), realizēja savu turpmāko darbību. Tika sagatavots un pieņemts Saeimā dzelzceļa likums, izstrādāti un apstiprināti 15 dažādi MK noteikumi, veikti nepieciešamie pārkārtojumi LDz organizatoriskajā struktūrā.

Trīs gadu laikā Latvijā ir pabeigts dzelzceļa reformas pirmais posms. Vācijā līdzīgi rezultāti tika sasniegti desmit gados. Zviedrijā — astoņos. Ir izstrādāts dzelzceļa tālākās restrukturizācijas grafiks, kas iesniegts Ministru kabinetā.

Ja valsts šobrīd grib atteikties vai mainīt iepriekš pausto politisko attieksmi pret dzelzceļa restrukturizāciju, tad tas jādara ar leģitīmiem līdzekļiem, bet ne manipulējot ar atsevišķiem faktiem un skaitļiem.

Par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem

Visas savas darbības laikā valsts pilnvarnieki vairākkārt ir griezušies Satiksmes ministrijā un norādījuši uz problemātisko situāciju pasažieru pārvadājumu jomā. Šobrīd pasažieru pārvadājumi tiek subsidēti škērsubsīdijas veidā no kravu pārvadājumu ieņēmumiem. Laikā no 1994. līdz 1998. gadam šī šķērsubsīdija iekšzemes pasažieru pārvadājumiem ir bijusi no 14 līdz 16 miljoniem latu gadā. Izveidojusies situācija neatbilst tirgus ekonomikas pamatprincipiem un izkropļo dzelzceļa darbības finansu rezultātus, nedodot iespējas attīstīt konkurētspējīgus kravas pārvadājumus un uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, kā arī var kaitēt dzelzceļa restrukturizācijai.

Valsts pilnvarnieki, LDz un Satiksmes ministrija ik gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžetam, ir pieprasījuši līdzekļus pasažieru pārvadājumu dotācijām, bet tikai 1999. gadā tika piešķirti 300 000 latu, kas ir 2% no nepieciešamā. Kā dzelzceļa transports šādā situācijā var konkurēt ar autobusiem starppilsētu pārvadājumos, ja autopārvadātāji 1999. gadā pilnā mērā saņem valsts dotācijas par veiktajiem pasažieru pārvadājumiem 7,4 miljonu latu vērtībā?

Izeja no radušās situācijas ir definēta Dzelzceļa likumā, proti, pasažieru pārvadājumu veikšana, balstoties uz pasūtījuma principu, līdzīgi kā pasažieru pārvadājumos ar autobusiem.

Par valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" neražojošo aktīvu, to skaitā sliežu pievedceļu un lokomotīvju pārdošanu

Valsts pilnvarnieki savā darbā, vadoties pēc pastāvošās likumdošanas par akciju sabiedrībām, kā arī pilnvarojuma līguma, darbojas tā, lai valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" strādātu rentabli un pildītu galveno uzdevumu: nodrošināt konkurētspējīgus, drošus un videi nekaitīgus dzelzceļa pārvadājumus Latvijas tautsaimniecības interesēs.

Viens no vispārzināmiem saimnieciskās darbības principiem jebkurai uzņēmējsabiedrībai ir racionāla pamatlīdzekļu izmantošana, atbrīvošanās no ražošanā neiesaistītiem aktīviem. Arī valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" nav izņēmums, izskatot gada pārskatus, auditori vairākkārt ir norādījuši uz ievērojamo pamatlīdzekļu daudzumu, kas netiek noslogoti uzņēmuma pamatdarbībā. Sakarā ar to tika pieņemts principiāls lēmums pārdot (arī nodot pašvaldībām) visus aktīvus, kas netiek iesaistīti ražošanā, un iegūtos līdzekļus ieguldīt ražošanas pamatlīdzekļu atjaunošanā. Šādā veidā no 1993. līdz 1998. gadam nodotas bez atlīdzības pašvaldībām dzīvojamās mājas, siltumtrases un bērnudārzi 1,06 miljonu latu bilances atlikušajā vērtībā, bet izslēgti no LDz bilances citi pamatlīdzekļi 1,2 miljonu latu vērtībā, kurus pārdodot iegūti 1,5 miljoni latu.

Visas šīs darbības tiek veiktas, pamatojoties uz likumiem "Par akciju sabiedrībām" un "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", kā arī valsts pilnvarnieku apstiprinātu "Nolikumu par kārtību, kādā LDz tiek atsavināts nekustamais īapšums". Pirms mantas pārdošanas tās tirgus cena jānosaka Latvijā licencētam neatkarīgam vērtētājam.

Īpaši izteikti pārmetumi par nepamatotu pievedceļu pārdošanu. Sakarā ar to jāpaskaidro sekojošais.

Dzelzceļa sliežu ceļi pēc to nozīmes tiek iedalīti galvenajos sliežu ceļos, kuri savieno dzelzceļa mezglu un stacijas un uz kuriem notiek dzelzceļa pārvadājumi, kā arī pievedceļos, kuri savieno stacijas ar vietām (noliktavas, kravu platformas, izkraušanas un iekraušanas termināli), kur notiek vagonu iekraušana vai izkraušana.

LDz, tāpat kā jebkuras dzelzceļa kompānijas, pamatdarbs ir kravas nogādāšana no stacijas līdz stacijai, kur paredzēta tās izkraušana, nevis līdz konkrētajai izkraušanas vietai. Samaksā jeb tarifā, ko LDz saņem no klienta par kravas nogādāšanu no stacijas līdz stacijai, ir ņemtas vērā dzelzceļa izmaksas par izkraušanai paredzēto vagonu nogādāšanu pa pievedceļiem līdz to izkraušanas vietai.

Tāpēc LDz ir vienmēr atbalstījis kravas saņēmēju vai nosūtītāju vēlmi un interesi nodarboties ar pievedceļu uzturēšanu un remontu, kā arī ar manevru darbiem, kas saistīti ar vagonu nogādāšanu pa pievedceļiem līdz to izkraušanas vai iekraušanas vietai, jo tādā veidā LDz, saglabājot savus ienākumus, samazina savus izdevumus, kas saistīti ar pievedceļu uzturēšanu un ekspluatāciju.

Visu pārdoto pievedceļu tehniskais stāvoklis bija slikts, to remonts vien LDz būtu izmaksājis 416 000 latus, bet, pārdodot pievedceļus, ir iegūti 219 330 lati, lai gan šo pievedceļu atlikusī vērtība bija tikai 139 606 lati.

Tas nozīmē, ka pievedceļu pārdošanas rezultātā LDz varēja ieguldīt galveno sliežu ceļu remontā vismaz 0,6 miljonus latu. Plašu rezonansi guvušais pievadceļu pārdošanas gadījums Ventspilī — a/s "Kālija parks" ir tikai viens no 22 darījumiem ar pievedceļiem dažādās Latvijas stacijās un ne ar ko neatšķiras no citiem pārdošanas gadījumiem. Ar tādām pašām sekmēm var minēt to, ka LDz 1999.gadā pārdeva a/s "Latvijas balzams" 910m pievedceļus Zemitānu stacijā par noteikto tirgus cenu 11 750 latu, tādā veidā ietaupot plānotās šo pievedceļu remontu izmaksas 14 560 latu.

Līdzīgi, nepamatoti pārmetumi izskanējuši par 30 maģistrālo lokomotīvju pārdošanu Krievijas firmai. Sakarā ar to paskaidrojam.

LDz, sarīkojot konkursu, pārdeva vidēji divdesmit gadu vecas lokomotīves, kas bija iekonservētas, tātad netika izmantotas ekspluatācijā. Šī darījuma rezultātā tika iegūti 2 miljoni latu, bet kopējais LDz ekonomiskais efekts ir vēl lielāks, jo diviem miljoniem jāpieskaita vēl 600 000 latu, kas būtu nepieciešami, lai savestu pārdotās lokomotīves darbderīgā stāvoklī, un 100 000 lati, kas ir izdevumi par šo lokomotīvju saglabāšanu iekonservētā veidā.

Par peļņu nesoša biznesa nodošanu privātkompānijām

Lai racionalizētu savu darbību, LDz ir atteicies no daudziem darbiem un funkcijām, kuras nav raksturīgas dzelzceļa pārvadājumu biznesam un kuras mērķtiecīgāk var veikt pasūtījuma kārtībā.

Laika posmā no 1994.līdz 1999.gadam LDz ir pārtraucis nodarboties ar dzīvojamo māju, bērnudārzu, celtniecības, ūdensapgādes un kanalizācijas, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnisko pakalpojumu, projektēšanas un daudziem citiem tamlīdzīgiem biznesa veidiem, kuriem nav nekāda sakara ar dzelzceļa pamatdarbu.

Ir izteikts apgalvojums, ka valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" nodevis peļņu nesošu biznesu, starptautiskos pasažieru pārvadājumus, privātajai firmai SIA "L–Ekspresis". Paskaidrojam.

Pirmkārt, starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kā arī vietējie pārvadājumi ar tā saucamajiem klases vagoniem nekad nav bijis peļņu nesošs bizness.

Otrkārt, LDz sadarbībā ar SIA "L–Ekspresis" ir centies uzlabot pasažieru apkalpošanas kvalitāti vilcienos, nevis nodevis kādam pārvadātāja tiesības.

SIA "L–Ekspresis" pienākumos ietilpst bez tradicionālo tālsatiksmes pasažieru vilcienu pakalpojumu sniegšanas, sniegt arī papildu pakalpojumus: pasažieru apgādi ar ēdienu pēc pasūtījuma, videofilmu demonstrēšanu, apsardzi. Sadarbības rezultātā pasažieru pārvadājumu kvalitāte tālsatiksmes vilcienos ievērojami pieauga, paaugstinot šo pārvadājumu konkurētspēju, kas deva iespēju samazināt LDz zaudējumus no starptautisko pasažieru pārvadājumu nodrošināšanas no 3,5 miljoniem latu 1994.gadā līdz 1,5 miljoniem latu 1998.gadā.

Kopš 1996.gada LDz mēģināja realizēt iekšzemes pasažieru pārvadājumus starp Latvijas lielākajām pilsētām ar paaugstināta komforta vilcieniem. Pasažieru apkalpošana tika realizēta sadarbībā ar SIA "L–Ekspresis", kurai tobrīd jau bija uzkrāta pieredze šajā darbā starptautiskajos maršrutos. Diemžēl, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pazeminoties iedzīvotāju maksātspējai, šie vilcieni ir kļuvuši ekonomiski neizdevīgi, tāpēc pakāpeniski tiek nomainīti ar parastajiem dīzeļvilcieniem, un eksperiments ir uzskatāms par neveiksmīgu.

Jāpiezīmē, ka 94% no visiem iekšzemes pasažieriem izmanto LDz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus piepilsētas satiksmē, proti, Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē, tāpēc apgalvojumi par it kā rentablu maršrutu Rīga–Daugavpils, Rīga–Ventspils un Rīga–Liepāja nodošanu privātkompānijām ir nepamatoti. LDz zaudējumi 1998.gadā no šiem iekšzemes maršrutiem bija 1,7 miljoni latu.

Valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" visus Latvijas neatkarības gadus ir strādājusi ar peļņu, nodrošinājusi iekšzemes pasažieru pārvadājumus un dzelzeļa infrastruktūras uzturēšanu, maksājusi algas darbiniekiem, nodarbinot visvairāk cilvēku Latvijā, un nodokļus valstij, iespēju robežās atjaunojusi pamatlīdzekļus un īstenojusi dzelzceļa restrukturizāciju. Darba ražīguma rādītāji ierindo LDz Eiropas dzelceļu galvgalī. Līdz 1999.gadam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" ar saviem spēkiem spēja tikt galā ar galvenajiem uzdevumiem, diemžēl Krievijas realizētā kravu pārvadājumu tarifu politika nostādīja LDz nevienlīdzīgos starptautiskās konkurences apstākļos, kas kopā ar eksporta un importa kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos saasināja dzelzceļa problēmas. Tā visa tā rezultāts "Latvijas dzelzceļam" varētu būt saimnieciska gada noslēgums ar zaudējumiem, par ko valsts pilnvarnieki savlaicīgi ir informējuši satiksmes ministru šā gada augustā.

Nobeigumā LDz valsts pilnvarnieki aicina vērtēt viņu, valdes un LDz darbību kopumā, vadoties no likuma prasībām, konkrētiem ekonomiskajiem apstākļiem valstu un starptautiskajām attiecībām, kas ietekmē dzelzceļa darba rezultātus. Vēlamies, lai, izvērtējot atsevišķus darījumus, par mērauklu būtu likuma prasības un darījuma lietderība, pamatota ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem.

Pieņemts: Akcionāru pilnsapulcē 1999.gada 8.novembrī

Ministra viedoklis

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, iepazīstoties ar VAS "Latvijas dzelzceļš" valsts pilnvarnieku ziņojumu par situāciju uzņēmumā, ir secinājis, ka tajā ir daudz vērā ņemamu argumentu, kas liecina par labu pilnvarnieku darbam.

Vienlaikus A.Gorbunovs secinājis, ka pilnvarnieki tomēr nav pēc būtības izvērtējuši sliežu pievedceļa pārdošanas faktu Ventspils uzņēmumam "Kālija parks". Sliežu ceļs ir pārdots par bilances vērtību, nepieprasot neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Citos gadījumos ir notikusi neatkarīga vērtētāja pieaicināšana, un sliežu ceļi ir pārdoti par augstāku cenu nekā bilances vērtība.

Tas, ka valsts pilnvarnieku ziņojumā nav sniegts šīs situācijas skaidrojums, rada iespēju to tulkot kā pilnvarnieku ieinteresētību pārdot sliežu ceļus Ventspils uzņēmumam par pazeminātu cenu. Tādēļ A.Gorbunovs lūgs neatkarīgu vērtētāju noteikt "Kālija parkam" pārdotā pievedceļa vērtību un atkarībā no vērtējuma lems par LDz valsts pilnvarnieku atbildību šajā situācijā.

Didzis Jonovs,

12.11.99. ministra padomnieksi