Ministru kabineta rīkojums Nr.237

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.26 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 11

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Izglītības apgāds” (vienotais reģistrācijas Nr.40003285929) 2002.gada 23.janvārī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2002.gada 23.janvārī ar Nr.1.33/421-4941) un 2005.gada 3.janvārī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 3.janvārī ar Nr.1.33/37-5991).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Izglītības apgāds” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 11 (zemes kadastra apzīmējums 0100 005 0028).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Rīgā, Merķeļa ielā 11, sastāv no zemesgabala 1233 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0028), piecstāvu ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 001) un pagraba zem pagalma (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 002) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Valsts īpašuma objekta kopējā platība ir 4863,1 m² ;

3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 22.novembra rīkojumu Nr.507 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Merķeļa ielā 11” valsts īpašuma objekts tika nodots Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā valsts uzņēmuma “Izglītības apgāde” izvietošanai. Valsts īpašuma objekts reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1475 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā (turpmāk – ministrija);

3.3.  2001.gada 13.decembrī starp ministriju un kapitālsabiedrību tika noslēgts nomas līgums Nr.2035-2001 (turpmāk – nomas līgums) līdz 2026.gada 31.decembrim. 2002.gada 4.janvārī nomas tiesības tika nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatā;

3.4. saskaņā ar nomas līguma 1.3.apakšpunktu nomas priekšmets ir valsts īpašuma objekts ar kopējo platību 4863,1 m² – zemesgabals 1233 m² platībā un piecstāvu ēka ar pagrabu. Nomas līguma 1.5.apakšpunktā noteikts, ka kapitālsabiedrība nomas priekšmetu izmanto, lai piegādātu izglītības iestādēm mācību līdzekļus ar cenu atlaidi, kā arī humānās palīdzības saņemšanai, apstrādei un nosūtīšanai izglītības iestādēm;

3.5. kapitālsabiedrība ir noslēgusi telpu nomas līgumus ar:

3.5.1. Studiju fondu, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.719 “Studiju fonda nolikums” ir ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un īsteno vienotu studentu kreditēšanas politiku valstī, un nodrošina studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību;

3.5.2. Izglītības satura un eksaminācijas centru, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.915 “Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums” ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un īsteno valsts politiku vispārējās izglītības kvalitātes jomā, nodrošina pamatizglītības un vispārējās izglītības satura kvalitātes vērtēšanas sistēmas darbību un attīstību, koordinē pedagogu tālākizglītības sistēmas darbību, nosaka pamatizglītības, vispārējās izglītības un valsts pārbaudījumu saturu, kā arī organizē un atbalsta mācību priekšmetu olimpiādes Latvijā un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs;

3.5.3. Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.774 “Latviešu valodas apguves valsts aģentūras nolikums” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde un īsteno latviešu valodas apguves programmu personām, kurām nav latviešu valodas zināšanu vai kurām tās ir
nepilnīgas;

3.5.4. valsts aģentūru “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.592 “Valsts aģentūras “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” nolikums” ir ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde un nodrošina Eiropas Savienības jaunatnes programmu īstenošanu un Eiropas Jaunatnes informācijas tīkla administrēšanu Latvijā;

3.5.5. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju, kas ir izveidota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 54.pantu un darbojas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.480 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci” noteikto kompetenci;

3.6. valsts īpašuma objektā par valsts līdzekļiem 20344 latu apmērā no programmas “Vispārējā izglītība” apakšprogrammā “Bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem integrēšana vispārizglītojošās skolās” paredzētajiem finanšu līdzekļiem ir izbūvēts pacēlājs (lifts) personām ar īpašām vajadzībām, tajā skaitā personām ar smagiem kustību traucējumiem invalīdu ratiņos, lai apmeklētu Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju. Vidēji gada laikā to apmeklē un konsultācijas saņem 7000 apmeklētāju, tajā skaitā bērni, vecāki, skolu psihologi, sociālie darbinieki, bāriņtiesu un pagasttiesu pārstāvji no visas valsts. Valsts īpašuma objekta atrašanās Centrālās dzelzceļa stacijas un autoostas tuvumā ir īpaši piemērota minētās komisijas darbības nodrošināšanai;

3.7. beidzoties nomas līguma darbības laikam, valsts īpašuma objekts tiks izmantots ministrijas struktūrvienību un padotības iestāžu izvietošanai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar minētā likuma 10.panta trešo, piekto, sesto un desmito daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ievēro labas pārvaldības principu un savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī tās darbība tiek organizēta pēc iespējas efektīvi.

6. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labā. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot kapitālsabiedrības privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo netiktu ievērots samērīguma princips un valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Ja valsts īpašuma objekts kļūtu par privātīpašumu, telpu nomas maksa atbilstu komersanta peļņas gūšanai pielīdzinātām nekustamā īpašuma tirgus cenām. Līdz ar to ministrijas padotības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomāšana būtu saistīta ar papildu finanšu ieguldījumiem no valsts budžeta līdzekļiem, jo ministrijas rīcībā nav citu atbilstošu telpu. Valsts īpašuma objekta privatizācijas rezultātā nebūs iespējams sasniegt tos pašus mērķus tādā pašā kvalitātē, kādu nodrošina valsts īpašuma objekts, kurā atrodas ministrijas padotības iestādes, kas īsteno ministrijas kompetencē esošo izglītības funkciju. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams ministrijas struktūrvienību un padotībā esošo iestāžu darbībai, lai nodrošinātu tām noteikto valsts pārvaldes funkciju izpildi, tādējādi īstenojot valsts politiku izglītības jomā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt kapitālsabiedrības privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai izglītības un zinātnes politikas jomā. Valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža