Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Debora Pāvila, Jūlija Jerņeva. “Eiropas Kopienu konkurences tiesības”

Viens no Eiropas Kopienu (EK) pamatmērķiem ir nodrošināt brīvu ekonomisku resursu plūsmu kopējā tirgus ietvaros. Tomēr EK likumdevēju pasākumi, kuri vērsti uz muitas barjeru, nacionālo kvotu un diskriminācijas novēršanu, zaudētu savu nozīmi, ja tirgus dalībniekiem būtu atļauts slēgt konkurenci ierobežojošas vienošanās.

Brīvā tirgū uzņēmējdarbība ir konkurences spēle. Reizēm uzņēmumi vēlas izvairīties no konkurences savā starpā un mēģina paši diktēt spēles noteikumus. Reizēm lielākais spēlētājs var mēģināt izspiest konkurentus no tirgus. EK konkurences politikas mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu, kā arī patērētāju un nelielu uzņēmumu aizsardzību. Visiem uzņēmumiem iekšējā tirgū ir jākonkurē vienādos apstākļos. EK tiesībās konkurences tiesības ir viena no nozīmīgākajām un plašāk regulētajām nozarēm.

EK konkurences tiesības aptver divas jomas: konkurences noteikumus un valsts atbalsta noteikumus. Konkurences noteikumu uzdevums ir nepieļaut tirgus dalībnieku vienošanos nolūkā ierobežot konkurenci, kas varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Piemēram, nav pieļaujama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas vienojas par cenu noteikšanu tirgū. Tāpat nav pieļaujama arī tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Turklāt Eiropas Komisija veic uzņēmumu apvienošanās kontroli, ja pastāv draudi, ka jaunizveidotais uzņēmums varētu apdraudēt godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Latvijas konkurences tiesības ir ne tikai cieši saistītas ar EK konkurences noteikumiem, bet tās ir radītas un pilnveidotas, lai sagatavotu Latvijas tirgu EK kopējai tirdzniecības telpai. Konkurences likums tika izstrādāts un arī pašlaik tiek piemērots, vadoties no EK konkurences tiesību noteikumiem un principiem. Tādēļ, piemērojot un interpretējot Konkurences likuma normas, jāvadās no EK konkurences tiesībām un to pieņemtās interpretācijas.

• Diāna Hamkova. “Gods un cieņa kā krimināltiesiskās aizsardzības objekts Baltijas reģionā”

Gods un cieņa ir saistīti ar indivīda dzīvi sabiedrībā, indivīda un sabiedrības attiecībām. No vēsturiskā viedokļa cilvēka gods un cieņa ir interpretēti visai dažādi – atkarībā no noteiktā attīstības posmā valdošajiem uzskatiem par atsevišķa cilvēka nozīmi un vietu sabiedrībā. Dažādi ir skaidrots arī goda un cieņas aizskārums – ir būtiski mainījušies priekšstati par to, kas vispār ir gods un cieņa tiesiskajā nozīmē, kā arī par to, kas uzskatāms par goda un cieņas pārkāpumu un kādi aizskārumi ir sodāmi krimināli.

Krimināllikums satur sabiedrisko vērtību standartus – kas ir ļauns un kas ir nepareizs. Veidojot šādus standartus, Krimināllikums parāda, kādas sabiedriskās vērtības ir tik svarīgas, ka to aizsardzībai jāizmanto tieši krimināltiesiskā atbildība. Gods un cieņa kā nozīmīgi indivīda garīgās dzīves komponenti savu krimināltiesisko aizsardzību ir raduši gandrīz vai visās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Tomēr likumdevēja pieeja jautājumā par to, kas ir noziedzīga nodarījuma objekts neslavas celšanas un goda aizskaršanas gadījumā, atzīstama par visai atšķirīgu. Vairākās valstīs likumdevējs norāda tikai uz sodāmajām darbībām, turpretī citos gadījumos likumdevējs, līdzīgi kā tas ir Krimināllikumā, norāda uz noziedzīga nodarījuma objektu.

“Jurista Vārda” redakcija