Tev mūžam dzīvot, Latvija!
Māte, ģimene, tauta, valsts, Latvija... Vienkārši, ikdienas dzīvē tik pierasti, taču savā dziļākā būtībā svēti vārdi. To labāk izpratīsim, ja savās domās un darbos, savos centienos un savās cerībās, un galu galā savā sirdī tos savienosim ar vārdiem — mana, mūsu. Mana Māte, mana Ģimene, mūsu Tauta, mūsu Valsts, mana un mūsu Latvija!
Un tad Valsts, tāpat kā ģimenes, svētku reizēs gribas sev pajautāt — kāda ir mana velte šiem mūsu mīļajiem...? Vai tās vienmēr ir gaišas domas, labi vēlējumi, ticība un cerība nākotnei? Šie mīļie gaviļnieki taču labprāt saņemtu arī mūsu dzīves gados uzkrāto pieredzi, vēl mūsu iespējamo varēšanu un darbu.
Savā ikdienas darbībā un centienos nekad neaizmirsīsim to mūsu sabiedrības daļu — vecos ļaudis, ģimenes ar maziem bērniem, invalīdus, represētos un citus maznodrošinātos cilvēkus, lai arī viņu dzīve turpmāk kļūtu vieglāka, būtu gaišāka.
18. novembris — mūsu valsts Latvijas dzimšanas diena. Aizmirsīsim tajā kaut uz brīdi ikdienas steigu, rūpes, nebūšanas un raizes! Iedegsim savās sirdīs laba vēlējumu un gaišu cerību liesmiņu mūsu Mātei Latvijai! Tev mūžam dzīvot, Latvija!
Prof. Jānis Porietis