Rita Aksenoka, Valsts prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"
— Iepriekšējo reizi mēs ar jums tikāmies maija pēdējās dienās, kad līdz Valsts prezidenta vēlēšanām bija atlikušas pāris nedēļas. Toreiz saruna galvenokārt risinājās par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu, ko šopavasar ratificēja Saeima, un ar šiem jautājumiem saistīto apžēlošanas kārtību nebrīvē esošajiem. Šoreiz gribētu uzzināt par Valsts prezidentes Kancelejas lietvedībā iesūtīto vēstuļu saturu, to rūpi vai sāpi, ko cilvēki uztic jaunievēlētajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai.— Līdzīgi kā bija iepriekš, arī pašlaik Valsts prezidenta Kancelejā nav speciāla dienesta, kas nodarbotos tikai ar iesniegumu un sūdzību izskatīšanu. Tāpēc iesūtītās vēstules, ņemot vērā saturu, lietvedība nodod attiecīgajiem padomniekiem, bet Apžēlošanas dienests bez visiem apžēlošanas lūgumiem saņem arī tādus iesniegumus, kas skar tiesu, prokuratūru, policiju, arī likumu piemērošanu. Mūsu dienestam darbu atvieglo tas, ka pieņemta prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule. Viņa izskata vēstules par pensijām, pabalstiem, citiem sociālajiem jautājumiem, par kuriem pēdējos mēnešos raksta ļoti daudzi, līdz šim tās nācās izskatīt Apžēlošanas dienesta darbiniekiem.
Kas attiecas uz izglītības darbinieku, skolotāju algām un citām problēmām — tās vēstules ir Valsts prezidentes padomnieka tautību jautājumos Oļģerta Tipāna pārziņā.