Latvijā akreditējas Ungārijas, Indonēzijas un Malaizijas vēstnieki

Vakar, 16. novembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķai–Freibergai iesniedza Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bela Javorskis ( Bela Javorszky )

Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā Ungārijas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence, es sveicu jūs kā Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Šis rudenīgais laiks Latvijā saistās ar diviem notikumiem. Pēc dažām dienām mēs atzīmēsim mūsu valsts dibināšanas 81. gadadienu. Es ceru, ka arī jūs Latvijā varēsit just svētku noskaņu. Bez tam visi pasaules demokrātiskie spēki atzīmē aukstā kara noslēguma desmitgadi. Ungāru tauta bija starp aktīvākajiem totalitārisma un apspiestības pretiniekiem. Latvijas tautas neatkarības liesmu palīdzēja uzturēt arī ungāru tautas varonīgā pretestība padomju režīmam 1956. gadā. Demokrātija, moderna, izglītota tauta, tirgus ekonomika — tās ir vērtības, kam gan Ungārijā, gan Latvijā ir dziļas un spēcīgas saknes. Mūsu valstis veikušas patiesas un dziļas iekšējās reformas. To vislabāk apliecina Ungārijas un Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Ungārija jau ir sākusi iestāšanās sarunas. Latvija saista lielas un pamatotas cerības ar Helsinku sanāksmi decembrī, kad mēs ceram saņemt uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas.

Šī desmitgade ir atstājusi paliekošas pēdas Eiropā nacionālās identitātes un sadarbības nostiprināšanā. Ar dziļu gandarījumu Latvija uzņēma vēsti par Ungārijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē. Kļūstot par NATO dalībvalsti, Ungārija ir sniegusi iedvesmojošu piemēru pārējām kandidātvalstīm, tai skaitā arī Latvijai. Mūsu valsts ir skaidri paudusi savu apņemšanos politiski un praktiski sagatavoties dalībai NATO, lai tad, kad alianse lems par nākamo paplašināšanos, mēs būtu tai gatavi. Latvija cer uz Ungārijas atbalstu. Jūsu ekselence, vēlreiz sveicu jūs ar stāšanos augstajā amatā un novēlu sekmes, pildot jūsu augstos pienākumus!

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra:

Vakar, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Belu Javorski.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs sveica Ungārijas vēstnieku sakarā ar stāšanos amatā un izteica gandarījumu par Ungārijas patieso ieinteresētību sadarbībā ar Latviju.

R.Pīks atzinīgi novērtēja Latvijas un Ungārijas sadarbības attīstību, vienlaikus atzīmējot, ka tās potenciāls nav izsmelts. R.Pīks informēja, ka Latvijas ārpolitikas prioritāte ir integrēšanās Eiropas Savienībā un NATO. Neapšaubāmi nozīmīga mūsu valsts ārpolitikas sastāvdaļa ir divpusējo attiecību intensifikācija. Ņemot vērā starptautisko sakaru globalizāciju, Latvijai ir jāaktivizē savas ekonomiskās un politiskās intereses Eiropā.

Tikšanās laikā runāts par ekonomisko krīzi Krievijā, kas ietekmējusi arī Latvijas ekonomiku. R.Pīks atzina, ka nav ļaunuma bez labuma — samazinoties tirdzniecībai ar Krieviju, paplašinājies tirgus uz Rietumiem, un tas prasījis jaunu ražojumu kvalitāti.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, kaut arī parakstīti vairāki starpvalstu līgumi, vēl ir daudz citu iespēju sadarboties ekonomikā un kultūrā, tādējādi pilnveidojot abu valstu divpusējās attiecības.

 

Saeimas komisijā:

Vakar, 16.novembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Belu Javorski.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecības un secināja, ka abu valstu vēsturiskā pieredze veicinājusi savstarpējo izpratni un interešu kopību tādos jautājumos kā virzība uz Eiropas Savienību (ES) un dalība NATO. B.Javorskis akcentēja, ka stabils un noteikts Eiropas Savienības paplašināšanās process atbilst abu valstu pamatinteresēm un ka Ungārija, būdama NATO dalībvalsts, atbalstīs Latvijas centienus integrēties NATO struktūrās.

Sarunas gaitā viesis vēlējās uzzināt, kā tiek novērtēts Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Latviju un kāda būs turpmākā valdības rīcība norādīto trūkumu likvidēšanai. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka Latvijas progress ir ievērojams, un informēja, ka tiek izstrādāta nacionālā Eiropas integrācijas programma, kas virzīta uz koordinētu valsts institūciju darbību noteiktu mērķu sasniegšanai tajās jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbību integrācijas Eiropas Savienībā kontekstā. G.Krasts paskaidroja, ka Baltijas valstu vienlaicīga uzņemšana ES būtu vērtējama pozitīvi, jo tā ļautu izveidot vērā ņemamu kopēju preču noieta tirgu. Abas puses bija vienisprātis, ka galvenajam uzņemšanas kritērijam tomēr vajadzētu būt katras valsts sasniegtajam progresam, kas dotu signālu ES nodokļu maksātājiem, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana nav tikai politisks lēmums, bet tai ir ekonomisks pamats.

Tikšanās gaitā skartas arī Latvijas un Krievijas attiecības. G.Krasts atzina, ka dialogs ar Krieviju neveidojas atbilstoši šodienas realitātēm, un pauda cerību, ka pēc Valsts domes un prezidenta vēlēšanām varētu notikt plaša strukturēta dialoga atjaunošana.

Sarunas noslēgumā G.Krasts un B.Javorskis pauda pārliecību, ka abu valstu parlamentu sadarbības padziļināšana, īpaši ārlietu komisiju līmenī, tuvinās Latvijas un Ungārijas kopējo ārpolitisko mērķu sasniegšanu.

 

Pie ārlietu ministra:

Vakar ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Ungārijas vēstnieku Belu Javorski, kurš Latvijā ieradies savas akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā ārlietu ministrs uzsvēra, ka abas valstis — Latvija un Ungārija — ir tuvi kaimiņi, ar vienādiem mērķiem ārpolitikā. Kā ministrs, tā vēstnieks atzīmēja abu valstu lieliskās divpusējās attiecības. Ministrs uzsvēra, ka Eiropas Savienības iestāšanās sarunu gaitā Latvijai būs svarīgi konsultēties ar Ungāriju.

Šī vēstniekam ir jau otrā akreditācija, pirmo reizi Latvijā vēstnieks bija akreditēts laikā no 1991. līdz 1994.gadam.

1999. gads Latvijas un Ungārijas attiecībās bijis ļoti intensīvs — ir parakstīts Brīvās tirdzniecības līgums, līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kā arī līgums starp abu valstu Aizsardzības ministrijām par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajā jomā.

Ungāriju oficiālās vizītēs 1999.gadā apmeklēja Latvijas Ministru prezidents (9.–11.jūnijs) un Saeimas priekšsēdētājs (17.–18.maijs). Ungārijā viesojies arī Latvijas aizsardzības ministrs (7.–9.jūnijs).

 

"Latvijas Vēstnesim":

— Vēstnieka kungs, šis ir būtībā unikāls gadījums, jo jūs jau otro reizi esat akreditēts par Ungārijas vēstnieku mūsu valstī.

— Jā, es tiešām šeit esmu kā vēstnieks jau otro reizi. Pirmoreiz es biju Ungārijas vēstnieks Latvijā no 1991. līdz 1994. gadam, taču tajā laikā es Ungāriju Latvijā pārstāvēju no Helsinkiem. Šajos trīs gados es ne reizi vien biju arī Latvijā, un varu teikt, ka esmu apceļojis visu jūsu valsti. Domāju, ka pietiekami labi pazīstu gan Latviju, gan latviešus. Esmu vairākkārt ticies arī ar "Lībiešu krasta" vadību un labi iepazinis šo Latvijas vietu. Varētu arī teikt, ka esmu ticies ar visu lībiešu tautu Latvijā. Pēc tam, kad biju atstājis vēstnieka amatu, es uzrakstīju atmiņu grāmatu, kurā arī diezgan detalizēti aprakstīju savu tikšanos ar lībiešiem Latvijā. Šo grāmatu nosaucu "Sazāģētā laiva" — šis nosaukums saistīts ar lībiešu tautas vēsturi Latvijā. Tas simboliski raksturo šīs tautas izpostīto likteni padomju varas laikā. Es ļoti ceru, ka varēšu turpināt visu, ko pārtraucu 1994. gadā. Turpināt jau pavisam jaunā kvalitātē, daudz intensīvāk.

— Vai tagad, pēc pieciem gadiem, atkal stājoties vēstnieka amatā Latvijā, jūs mūsu valstī redzat kādas pārmaiņas?

— Pārmaiņas ir ievērojamas. Tādas tās ir visās trīs Baltijas valstīs. Taču neatkarīgi no tā, ka kopš 1994.gada šeit vairs nestrādāju, es katru gadu apmeklēju Baltijas valstis un allaž redzēju aizvien jaunas pārmaiņas. Es nezinu, kā jūs paši tās vērtējat, taču no malas šīs pārmaiņas ir ļoti labi redzamas. Progress ir liels. Ņemot vērā lielās ekonomiskās pārmaiņas šajos gados un arī patiesi tiesiskas valsts izveidošanu, es ļoti ceru, ka Eiropas Savienības valstu vadītāju apspriedē Helsinkos Latvija tiks uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos ES. Tā arī būs liela atzinība Latvijas sasniegumiem. Jo Latvija ir sasniegusi daudz un tālu tikusi savā virzībā uz ES.

— Sakiet, vēstnieka kungs, vai Ungārijas vēstnieka Latvijā rezidences pārcelšana no Helsinkiem uz Tallinu bija tikai jūsu valsts Ārlietu ministrijas organizatorisks pasākums, vai arī šim faktam bija dziļāka politiska nozīme?

— Ungārijai nebija vēstniecības nevienā no trim Baltijas valstīm vienkārši naudas trūkuma dēļ. Mums šim mērķim nebija naudas. Kad Baltijas valstis, ejot savu attīstības ceļu, paziņoja savu vēlēšanos iestāties ES, mūsu valsts saprata, ka mums ir jāsper šis solis un jāatver Ungārijas vēstniecība vienā no Baltijas valstīm. Daudzi man ar izbrīnu vaicā, kāpēc Ungārijas vēstniecība tika atvērta Tallinā, nevis no ekonomiskiem vai ģeogrāfiskā izdevīguma apsvērumiem — Rīgā. Patiesībā atbilde ir ļoti vienkārša. Taču to veido trīs svarīgākie iemesli. Vispirms jau ar igauņiem mūs saista valodas līdzība, un tas dod arī emocionālu sasaisti. Otrs iemesls ir mūsu politiskie mērķi. Igaunija, tāpat kā mūsu valsts, jau ir uzaicināta uz sarunām par iestāšanos ES. Trešais iemesls, kas arī ir ļoti racionāls, ir fakts, ka arī Igaunija ir atvērusi savu vēstniecību Ungārijā — tas notika pērn Budapeštā.

— Vēstnieka kungs, mēs esam Latvijas valsts svētku, 18. novembra, priekšvakarā. Ko jūs gribat šajā sakarā teikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem?

—

Es gribu novēlēt, lai latvieši šajā savas valsts posmā justos arvien labāk. Un lai jūs kopīgi ar mums pēc iespējas drīzāk kļūtu ES dalībvalsts. Novēlu, lai Latvija arī ar laiku kļūtu par NATO dalībvalsti tāpat kā Ungārija. No sirds novēlu, lai jūsu tautas dzīve kļūtu labāka, drošāka un priecīgāka.

 

Bela Javorskis dzimis 1940. gada 14. janvārī Budapeštā bankas ierēdņu ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas 1958. gadā studējis ungāru un turku valodas. Pēc tam strādājis Nacionālajā krājbankā un Ungārijas investīciju bankā, kā arī vairākās citās iestādēs. No 1982. līdz 1990. gadam nodarbojies ar literāro darbu tulkošanu.

Pēc komunistiskā režīma sabrukuma 1990. gadā sācis strādāt Ārlietu ministrijā. No 1990. līdz 1994. gadam bijis Ungārijas vēstnieks Somijā, kopš 1991. gada arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Kopš 1994. gada atkal nodarbojies ar literatūras tulkojumiem. Vēstniekam piešķirta virkne prestižu literāro balvu par somu literatūras tulkojumiem. 1994. gadā apbalvots arī ar Somijas Lauvas Ordeņa Lielo Krustu. 1997. gadā Igaunijas prezidents Belu Javorski apbalvojis ar Māras Zemes Krusta ordeni. Pārvalda ungāru, somu, zviedru, vācu un igauņu valodu. Ir precējies, sieva — bankas ierēdne, dēls — žurnālists.

Vakar, 16. novembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tjahjono

Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā Indonēzijas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Indonēzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Gadsimta gaitā Latvija kļuvusi par valsti, kas augstu tur godā savas tradīcijas un kultūru. Vienlaikus latviešu tauta ir vadījusies pēc atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras mantojumu. Baltijas jūras tuvums un biežā atrašanās Eiropas svarīgāko notikumu krustpunktos ir stiprinājusi Latvijas centienus iekļauties plašākā ārpolitiskās saskarsmes telpā. Mēs vadāmies pēc principa, ka tauta nav maza, ja tā dzīvo pie jūras. Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Laiks pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties aktīvā Eiropas, Eiroatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Latvija ir sekmīgi veikusi ceļu no totalitārās uz demokrātisku sabiedrību. Mūsu valsts ir nostiprinājusi savu suverenitāti un kļuvusi par respektētu un cienītu valsti. Tas mums ļauj paplašināt savas ārpolitikas programmu, kuras arvien redzamāka iezīme ir divpusējo attiecību nostiprināšana ar valstīm, kas atrodas mums attālos ģeogrāfiskos reģionos.

Informācijas laikmets un ekonomikas globalizācija noārda ģeogrāfisko distanci. Vadoties no šīs nostājas, Latvija ir ieinteresēta labu abpusēji izdevīgu attiecību veidošanā ar Indonēziju. Īpašs sadarbības potenciāls meklējams mūsu valstu ekonomiskajā un tirdznieciskajā sadarbībā. Jūsu ekselence, vēlreiz sveicu jūs kā Indonēzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā!

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra:

Vakar, 16.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Indonēzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tjahjono.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs apsveica Indonēzijas vēstnieku sakarā ar stāšanos amatā un izteica cerību, ka vēstnieka akreditācija veicinās abu valstu savstarpējo attiecību attīstību un aktivizēs sadarbību diplomātiskajā līmenī, kā arī citās jomās.

Tikšanās laikā R.Pīks un Tjahjono pārrunāja abu valstu iekšpolitisko situāciju un darbu Latvijas un Indonēzijas parlamentos.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Indonēzijas vēstnieku Tjahjono, kurš Latvijā ieradies savas akreditācijas vizītē.

Ministrs un vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu attiecībās liela uzmanība jāveltī tirdzniecībai un ekonomiskajai sadarbībai. I.Bērziņš uzsvēra, ka veiksmīgai sadarbībai ir jārada laba līgumtiesiskā bāze.

Sarunas laikā Indonēzijas vēstnieks informēja ministru par stāvokli savā valstī un reģionā.

 

"Latvijas Vēstnesim":

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sākat savu misiju Latvijā?

— Vispirms es izmantošu šīs manas vizītes dienas Rīgā, lai tiktos ar iespējami vairākām Latvijas amatpersonām, kas vada dažādas organizācijas. Manas prioritātes būs sekmēt mūsu divpusējās attiecības kopumā, taču īpaši mūsu valstu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Es tikšos ar Latvijas ekonomikas ministru, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektoru, kā arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju. Es gribu redzēt dažādas augstas Latvijas amatpersonas, ar kurām risināšu sarunas par mūsu ekonomisko sadarbību.

— Gribu jums vaicāt arī par politisko situāciju Indonēzijā. No jūsu valsts pēdējās nedēļās ir pienākušas arī satraucošas ziņas, un mēs notikumu attīstībai Indonēzijā esam sekojuši ar pastiprinātu uzmanību, vēlot jūsu valstij visu labāko.

— Liels paldies jums par to. Mums tikko ir ievēlēts jauns prezidents un jauns viceprezidents. Izveidots arī jauns ministru kabinets, kuru — pirmo reizi kopš divdesmit diviem gadiem veido septiņu partiju pārstāvji. Mums tātad ir koalīcijas valdība, un šīs valdības darbības sākums bijis visnotaļ auglīgs. Valdības galvenais uzdevums ir dot mūsu tautai stabilitāti un drošību, kā arī apvienot dažādas nacionālās kopienas. Agrāk starptautiskās organizācijas mūsu valsti kritizēja par cilvēka tiesību situāciju Austrumtimorā. Taču tagad Austrumtimoras jautājums ir pilnībā atrisināts, vismaz no mūsu valdības puses, un tagad Austrumtimora pilnībā ir ANO pārziņā.

— Jums šī ir īpaši nozīmīga vizīte Latvijā — jo tikāt akreditēts mūsu valstī tieši Latvijas valsts 81. gadadienas priekšvakarā.

— Jā, man ir īpaši patīkami tieši šajās dienās būt jūsu brīnišķīgajā galvaspilsētā. Es gribu izmantot šo izdevību, lai no sirds apsveiktu Latvijas tautu jūsu valsts gadadienā. Un es no sirds novēlu jums aizvien plaukstošāku nākotni.

 

Indonēzijas Republikas vēstnieks Tjahjono dzimis 1940. gada 25.aprīlī Salatigā. 1964. gadā beidzis Gadžahmades universitātes politoloģijas fakultāti, pēc tam vairākkārt papildinot zināšanas diplomātijā, 1965. gadā sācis strādāt Indonēzijas Ārlietu ministrijā. 1970. gadā norīkots par trešo sekretāru Indonēzijas vēstniecībā Lielbritānijā, bet 1975. gadā kļuvis par Ārlietu ministrijas biroja vadītāju. No 1997. gada bijis Indonēzijas vēstniecības pirmais sekretārs Maskavā, bet kopš 1981. gada atkal četrus gadus vadījis Ārlietu ministrijas biroju. No 1985. līdz 1989. gadam bijis Indonēzijas konsuls Bangkokā, pēc tam divus gadus vadījis Ārlietu ministrijas politiskā direktorāta Amerikas valstu nodaļu. Kopš 1991. gada vadījis Indonēzijas vēstniecību Vašingtonā, bet kopš 1995. gada bijis Ārlietu ministrijas politiskā direktorāta Āzijas un Klusā okeāna valstu nodaļas vadītājs. No 1997. līdz šim gadam bijis Indonēzijas vēstnieks Krievijas Federācijā, Mongolijā, Kazahstānā un Turkestānā. Ir precējies, trīs bērni.

Indonēzijas vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Vakar, 16. novembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķai–Freibergai iesniedza Malaizijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dato Sieds Sultans bin Seni Pakirs

Turpinājums

no 1.lpp.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes uzrunā Malaizijas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence, es jūs sveicu kā Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Tuvojoties jaunā gadu tūkstoša slieksnim, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, ko cilvēcei dod informācijas un globalizācijas laikmets. Ir pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un valstu sadarbībai. Latvijas un Malaizijas starpā ir izveidojušās labas, draudzīgas attiecības. Ir nodibināti cieši diplomātiskie kontakti, un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai divpusējo attiecību attīstībai. Mēs varam būt apmierināti par mūsu valstu labo sadarbību starptautisko organizāciju struktūrās. ANO un Pasaules tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Malaizija var īstenot jaunas abpusēji izdevīgas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas. Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Jūsu ekselence, Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Malaizijas vēstnieka Latvijā uzdevumus!

 

Pie ārlietu ministra:

Vakar, 16.novembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Malaizijas vēstnieku Dato Sjedu Sultanu bin Seni Pakiru, kurš Latvijā ieradies savas akreditācijas vizītē.

"Lai arī mūsu valstis atrodas tālu viena no otras, divpusējo attiecību attīstīšanu mēs uzskatām par svarīgu," uzsvēra ārlietu ministrs. Abas valstis ir ieinteresētas vairāk attīstīt ekonomisko sadarbību, kā arī sadarbību starptautiskajās organizācijās. Šai sadarbībai ir liels potenciāls, uzsvēra abi diplomāti.

Sarunas laikā Malaizijas vēstnieks informēja ministru par stāvokli savā valstī un reģionā.

 

"Latvijas Vēstnesim":

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savu diplomātisko misiju Latvijā?

— Jāatzīstas, ka šis ir pats pirmais mans apmeklējums Latvijā, līdz ar to es gribu izmantot šo iespēju, lai šīs vizītes dienas būtu iespējami lietderīgas. Būtiski, ka Latvija ir valsts, kas nesen atguvusi neatkarību. Līdz ar to Latvija pašlaik intensīvi attīsta savu tirgu. Agrākajos gados sakarā ar jūsu valsts sarežģīto vēsturi mēs, jāatzīstas, nebijām koncentrējuši daudz uzmanības uz jūsu valsti, taču tagad tas ir citādi. Tagad mēs ļoti nopietni apsveram, ko mūsu valstis varētu kopīgi paveikt.

— Starp Latviju un Malaiziju ir liels ģeogrāfiskais attālums.

— Jā, jums taisnība. Mūsu valstis atrodas ļoti tālu viena no otras. Taču tagad mūsu ikdienā ienāk aizvien modernāka komunikāciju tehnoloģija. Pateicoties tai, pasaule kļūst aizvien mazāka. Tā ka ģeogrāfiskais attālums vairs nav lielākā problēma.

— Jūs teicāt, ka šī ir jūsu pirmā ierašanās Latvijā. Tad nu es nevaru atturēties no jautājuma — kādi ir jūsu pirmie iespaidi mūsu valstī?

— Vispirms man jāatzīstas, ka biju pārsteigts par to, cik labi ir organizēta mana vizīte. Tā ir izkārtota patiesi teicami. Par maniem iespaidiem Latvijā: jūsu valsts ir brīnišķīga zeme. Jūsu valstij ir liels potenciāls. Īpaši jauki ir Latvijas cilvēki. Taču būtiskākais ir tas, ka visa sistēma jūsu valstī ir darbībā, attīstībā. Mans galvenais iespaids ir — ka jūsu valsts gūs ļoti strauju progresu.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži varēsim Malaizijas vēstnieku redzēt Rīgā?

—Es esmu izlēmis Latviju apmeklēt vismaz divas reizes gadā. Taču, ja vien būs izdevība paveikt ko konkrētu, es Latvijā ieradīšos biežāk. Es rūpīgi meklēšu jaunas sadarbības iespējas ar Latviju, ko ierosināt manai valdībai. Ļoti aktuāli man ir atrast Latvijā kādu cilvēku, kas labi pazīst manu valsti vai vismaz mūsu reģionu. Mēs gribētu atrast šādu cilvēku, lai viņu ieceltu par Malaizijas goda konsulu Latvijā. Tad arī Latvijas galvaspilsētā varētu redzēt Malaizijas karogu. Tā būtu praktiski nozīmīga un arī simboliska Malaizijas klātbūtne Rīgā.

— Mūsu saruna notiek Latvijas valsts svētku priekšvakarā.

— Es esmu īpaši priecīgs būt jūsu valstī tieši Latvijas valsts svētku dienās. Es zinu, ka 18.novembris ir ļoti nozīmīga diena visiem latviešiem. Es arī zinu, ka neatkarība Latvijā nozīmē neatkarību ikvienam, kas šeit dzīvo. Tāpēc šādiem valsts svētkiem ir vēl jo lielāka nozīme. Taču pats svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka jums ir skaidrs nākotnes redzējums un skaidra mērķa apziņa.

 

Dato Sieds Sultans bin Seni Pakirs dzimis 1946. gada 20. oktobrī Penangā, Malaizijā. Beidzis Malaizijas universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. 1971. gadā sācis strādāt Malaizijas administratīvajā un diplomātiskajā dienestā, sākumā pildot Ārlietu ministrijas sekretāra palīga pienākumus. No 1973. līdz 1975. gadam bijis Malaizijas vēstniecības otrais sekretārs Kampučijā, pēc tam atkal divus gadus strādāja par Malaizijas ārlietu ministrijas sekretāra palīgu. No 1977. līdz 1981. gadam bijis Malaizijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Marokā. Kopš 1982. gada Malaizijas konsuls Saūda Arābijā, bet no 1984. līdz 1989. gadam — Malaizijas konsuls Nīderlandē. 1989. gadā iecelts par Malaizijas Ārlietu ministrijas sekretāra vietnieku ekonomikas jautājumos. Tai pašā gadā iecelts par Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieku ASEAN jautājumos. Kopš 1990. gada strādājis par pastāvīgā pārstāvja vietnieku Malaizijas misijā ANO Ženēvā. No 1992. līdz 1996. gadam bijis Malaizijas vēstnieks Irākā, bet pēc tam divus gadus atkal bijis Malaizijas Ārlietu ministrijas sekretāra vietnieks. No 1998. gada bijis Malaizijas ārlietu ministrijas ģenerāldirektors ASEAN jautājumos. Ir precējies, divi bērni. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

 

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris,

"LV" ārlietu redaktors