Par Nacionālo attīstības plānu

Inta Vasaraudze, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece,— "Latvijas Vēstnesim"

Sākot ar 2000. gadu, Eiropas Savienības kandidātvalstīm un arī Latvijai jau pierastā "PHARE" programma vairs nebūs vienīgā. Tai pievienosies vēl divi pirmsstrukturālie fondi — ISPA un SAPARD, kuru projekti jau šobrīd tiek plānoti līdz 2006. gadam. Taču, lai Latvija būtu sagatavojusies darbam ar ISPA un SAPARD, ir jāizstrādā Nacionālais attīstības plāns (NAP), kurā atspoguļosies mūsu valsts ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķi. Pašlaik, strādājot pie NAP projekta, plāns tiek veidots vidēja termiņa skatījumā — līdz 2002. gadam.

Lai izstrādātu NAP projektu, pagājušā gada oktobrī tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti tautsaimniecības nozaru vadošie speciālisti no Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kuri vienlaikus ir arī izstrādājamo sektoru apakšgrupu vadītāji.

Inta Vasaraudze, kura ir NAP izstrādes darba grupas vadītāja, pastāstīja, ka, veidojot NAP projektu, rūpīgi tika svērtas mūsu ekonomikas attīstības prioritātes. Lai saņemtu finansiālu atbalstu no ES, Latvijai jānodrošina līdzfinansējums. Tādēļ, ņemot vērā mūsu budžeta ierobežotos resursus, jābūt divtik pārliecinātiem, ka NAP projektā prioritātes noteiktas pareizi un finansu līdzekļi tiks precīzi un pārdomāti novirzīti tautsaimniecības mērķu sasniegšanai — ekonomikas dinamiskai attīstībai. — Vai šāds Nacionālais attīstības plāns, tā projekts Latvijā tiek veidots pirmo reizi?

— NAP mūsu valstī tika izstrādāts pirmo reizi, taču jāatzīmē, ka, to izstrādājot, tika ņemti vērā iepriekš izstrādātie konceptuālie dokumenti. Piemēram, 1998. gadā izstrādātā Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija, 1999. gada sākumā parakstītais Latvijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) kopīgais paziņojums par ekonomiskās politikas prioritātēm, kā arī Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, dažādas nozaru stratēģijas un programmas.

— Kādēļ bija jāizstrādā NAP projekts?

— Sākot ar nākamo gadu, ES "PHARE" vairs nebūs vienīgais kandidātvalstīm pieejamais pirmsiestāšanās finansu instruments, jo līdztekus tai tiek ieviesti divi jauni — ISPA un SAPARD. Lai saņemtu šo finansējumu, obligāts nosacījums no EK puses ir izstrādāt šo NAP.

— Cik liels varētu būt šis finansējums?

— Nākamajā gadā mēs varētu saņemt aptuveni 88 miljonus eiro, kas ir apmēram 55 miljoni latu. Tas Latvijai ir kas līdzīgs dāvinājumam, bet jāņem vērā, ka nepieciešams nodrošināt Latvijas līdzfinansējumu — vidēji 25 procentus jeb 15 — 16 miljonus latu. Pēc tam nākamajos gados ES finansiālā palīdzība varētu pieaugt, protams, ar nosacījumu, ka mēs pratīsim efektīvi un mērķtiecīgi šo naudu izmantot.

— Cik ilgam laikam NAP projekts ir izstrādāts?

— Līdz 2002. gadam, un pašlaik izstrādātais ir pirmais projekts. Tas tika novembra sākumā nosūtīts EK, un tagad sāksies dialogs starp Latviju un EK, līdz šis mūsu dokuments pilnībā atbildīs EK prasībām.

— Cik ilgs varētu būt izstrādes process?

— To ir grūti prognozēt, jo EK nav pateikusi galējo termiņu. Tas varētu būt nākamā gada februāris vai marts. Taču izstrādātais NAP šo trīs gadu laikā pastāvīgi tiks uzlabots un pilnveidots.

— Kas notiks 2002. gadā — tiks iesniegts jauns NAP vai arī šis jau esošais tiks papildināts un rakstīts tālāk?

— Par to vēl nav runāts, bet NAP ir ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas dokuments. Visi mērķi un prioritātes ir noteiktas ilgtermiņā, bet pasākumi tiek programmēti līdz 2002. gadam. Kaut gan, ja raugāmies uz ISPA un SAPADR pasākumiem, tad jau pašlaik tie tiek plānoti līdz 2006. gadam, kaut gan NAP projektā tas neparādās.

— Kad EK dos atbildi par projektu?

— Domāju, tas varētu būt nākamā gada sākumā.

— Vai šādus NAP visas kandidātvalstis iesniedz EK?

— Nevaru atbildēt par pilnīgi visām kandidātvalstīm, bet zinu, ka šādi plāni tiek izstrādāti arī Igaunijā un Lietuvā, arī Čehijā, Bulgārijā. Domāju, ka šāds nosacījums ir visām kandidātvalstīm.

— Vai EK tika iesniegts NAP projekta variants angļu valodā?

— Jā, 12. oktobrī latviešu variants tika apstiprināts Latvijas Ministru kabinetā, tad bija tulkošanas process, 5. novembrī tas tika iesniegts īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem un 8. novembrī angliski iesniegts EK delegācijai Latvijā.

— Vai abi projekti — latviešu un angļu — ir identiski?

— Tie nav vienādi tādā ziņā, ka latviešu variantā ir plašāk izklāstīta situācijas analīze. Angļu variantā šī sadaļa ir kompaktāka.

— Par ko sagatavotajā NAP projektā varētu būt EK iebildumi?

— Nacionālajā attīstības plānā mums ir konkrēti jāpasaka, ko mēs gribam sasniegt un kā mēs to gribam izdarīt. Mūsu vājākā vieta varbūt ir tā, ka mēs ļoti precīzi zinām savus mērķus, bet nemākam precīzi pateikt, kā mēs to panāksim. Domāju, ka pie šīs lietas vēl būtu jāpiestrādā. Pašlaik izskatās, ka mūsu budžets varēs izpildīt saistības attiecībā uz projektu kopfinansējumu līdz 2002. gadam. Protams, tas ir atkarīgs no tālākās valsts ekonomiskās politikas. Bet visādā ziņā mums ir jāizmanto iespējas, ko piedāvā EK.

Vaicāts par vienu no galvenajām NAP projekta prioritātēm — atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai —, finansu ministrs Edmunds Krastiņš teica:

— Atbalsts mazā un vidējā biznesa attīstībai Latvijā ir bijis vienmēr. Jautājums ir — cik tas bijis liels. Tas, ko mēs izskatām nākamā gada budžetā, ir valdības galvojums Hipotēku un zemes bankai par kredītlīniju mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai ar labvēlīgiem noteikumiem. Šie finansu līdzekļi nebūs no Pasaules bankas kredītlīnijām, bet viens no iespējamiem šā finansējuma nodrošinātājiem varētu būt Vācijas attīstības banka "Kreditanstalt fuer Wiederaufbau". Un domāju, ka NAP ierakstītā prioritāte mazā un vidējā biznesa attīstībai būs reāla.

Izglītība, bez šaubām, arī ir prioritāte, un nevienu gadu nav bijis tik liels pieaugums izglītības budžetā, kāds paredzēts nākamajā gadā. Un arī lauksaimniecībā būs ļoti lieli finansu līdzekļi sakarā ar pirmsiestāšanās fondiem Eiropas Savienībā. Mums jāspēj nodrošināt savu līdzfinansējumu un projektus. Tad nauda šai sektorā būs.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore