1992.gada 25.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, sāksim darbu! Seiksta kungs, pēc tam – Grūbes kungs.

A.Seiksts: Godātais Birkava kungs un godātie kolēģi, man ir neliels priekšlikums. Otrdien, 1.decembrī, pulksten 11.00 no Doma katedrāles ir arhibīskapa izvadīšana. Varbūt ne tikai Augstākās padomes vadība, bet arī daudzi deputāti gribētu būt klāt, vismaz izvadot arhibīskapu pēdējā gaitā no katedrāles. Tā kā tas ir vienpadsmitos, varbūt mēs varētu pārkārtot darbu, nedaudz pagarinot sēdi pēc tam vai pārceļot starpbrīdi, lai tie, kas grib aiziet, varētu aiziet.

Priekšsēdētājs: Es domāju, Seiksta kungs, ka mēs šo jautājumu apspriedīsim ceturtdien Prezidijā, ja deputātiem nav iebildumu, un mēģināsim izkārtot tā, lai šis brīdis būtu brīvs.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man ir divi priekšlikumi. Es ļoti atvainojos citām komisijām, bet pirmais priekšlikums tomēr ir mēģināt šodien nofiksēt 23.punkta izskatīšanu, jo tas ir par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Es jūtu, ka tas nekādā veidā netiks izskatīts. Šeit šobrīd jau ir bīstama situācija. Vajag nofiksēt laiku pulksten 17.00, ja nebūtu kolēģiem iebildumu.

Priekšsēdētājs: Šodien pulksten 17.00?

G.Grūbe: Jā, pulksten 17.00. Tas ir pirmais lasījums, bet man ļoti gribētos, lai mēs to izskatītu, lai var gatavot otrajam un trešajam lasījumam vai arī, ja to noraidīs, lai gatavotu alternatīvus projektus.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, vai jūs par šo priekšlikumu iesakāt balsot?

G.Grūbe: Ja kolēģiem ir iebildumi, tad būs jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir iebildumi?

I.Ēlerts: Jā, ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Diemžēl šis ļoti vajadzīgais projekts bija deputātiem pieejams mapītēs tikai vakar no rīta. Un tas pārkāpj reglamentu. Es saprotu, ja šis likums būtu īsāks, tad mēs varētu taisīt izņēmumu. Es, piemēram, to vēl neesmu izlasījis. Es ieteiktu tomēr ievērot reglamentu un atturēties no projekta steidzamas izskatīšanas ārpus kārtas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, otrs jautājums.

G.Grūbe: Tātad otrs jautājums ir lūgums plenārsēdei atbalstīt un nobalsot par sekojošo. pieprasīt no valdības pilnvarotā ministra Millera kunga par valdības rīkojumu Nr.363 līdz pulksten 12.00 30.novembrī iesniegt rakstisku paskaidrojumu par situāciju apgādē ar kurināmo lauku ciematos un pilsētās. Paskaidroju, ka vēl līdz šai dienai nestrādā Jumpravas vidusskola, arī vairākās lauku pilsētās un lauku ciematos nav atrisināti jautājumi par kurināmo. Millera kungs praktiski šīs komisijas darbā nepiedalās, lai gan viņam ar šo rīkojumu ir uzdots vadīt šo komisiju. Beidzamās nedēļas laikā arī Koemeca kungs pazudis bez pēdām.

Tāpēc es gribu lūgt plenārsēdi atbalstīt šādu priekšlikumu. Tad komisijas un arī frakcijas varēs lemt, ko darīt tālāk. Es negribētu tāpēc arī kavēt plenārsēdes laiku, jo tas nebūtu nepieciešams. Tāpēc es lūdzu šādu priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rakstiski man šo materiālu! Godātie kolēģi, tātad Grūbes kungs ierosināja divus balsojumus. Viens ir saistīts ar likumprojektu par piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju. Darba kārtībā tas ir iekļauts, bet tomēr šis procedūras jautājums ir diezgan nopietns, jo saņemts tikai pirmdienas vakarā. Trīs dienu termiņš nav ievērots. Vai varam tādā gadījumā balsot? Es domāju, ka mēs šādā gadījumā nevarētu šo jautājumu likt uz balsošanu. Atstāsim tādu secību, kāda ir.

Par otru jautājumu es lūdzu balsošanas režīmu. Grūbes kunga priekšlikums – pieprasīt, lai valdības pilnvarotais ministrs Millera kungs līdz 12.00 30.novembrī iesniegtu rakstisku paskaidrojumu par valdības rīkojuma Nr.363 izpildi. Tas nav darba kārtībā iesniedzams jautājums. Bet vajag pieprasīt izsniegt rakstiskus materiālus deputātiem par situāciju apgādē ar kurināmo lauku ciemos un pilsētās.

Balsosim par šo Grūbes kunga priekšlikumu. Rezultāts: 56 – par, 1 – pret, 13 – atturas. Lūdzu sekretariātu informēt Millera kungu par plenārsēdes lēmumu.

Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par pagaidu valdes izveidošanu Bauskas rajona Gailīšu pagastā”. Škapara kungs ir ziņotājs. Lūdzu tribīnē!

J.Škapars: Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija vairākos Latvijas rajonos un it īpaši vairākos pagastos. Praktiski pagastiem un ciematiem pietrūkst līdzekļu, lai segtu kurināmā izdevumus un apkurinātu dzīvojamās mājas. Pašreiz ir vairāk par desmit dažādu ciematu Latvijā, kuri vēl šobrīd netiek apkurināti. Dažos punktos šī situācija ir izveidojusies visai kritiska.

Viens no tādiem gadījumiem ir Bauskas rajona Gailīšu pagastā, kur pagājušajā nedēļā pagasta padomes visi deputāti, 19 deputāti no 21, nolika savas pilnvaras. Līdz ar to deputātu padome pati sevi likvidēja. Tāpēc ir priekšlikums. Šeit notika sarunas gan ar pagasta vadību, gan ar rajona vadību, ka atbilstoši mūsu pašvaldību likumam ir nepieciešams izveidot pagaidu valdi. Par valdes priekšsēdētāju ir priekšlikums apstiprināt Jāni Čaupali. Viņš bija arī līdz šim padomes priekšsēdētājs. Tātad izveidot pagaidu valdi. Dokumentā Nr.309 ir šīs valdes sastāvs. Mēs lūdzam šodien apstiprināt šo pagaidu valdi un pagaidu valdes priekšsēdētāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus Škapara kungam. Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas piedalīties debatēs? Nav. Tādā gadījumā, Škapara kungs, atliek balsot. Par punktiem nevienam nekādu iebildumu nav. Vai mēs varēsim balsot par personālijām kopumā? Tātad, godātie kolēģi, balsosim par dokumentu Nr.309, par pagaidu valdes izveidošanu Bauskas rajona Gailīšu pagastā!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību tāpēc, ka Gailīšu pagasts ir manā apgabalā, bet gan gluži cita iemesla dēļ. Es domāju, ka šis gadījums var kļūt par precedentu ļoti daudziem tādiem. Pats par sevi tas varbūt arī nebūtu nekas īpašs, bet, manuprāt, satraucošākais ir tas apstāklis, ka ļoti daudzi lauku ciemati, kurus vēl apkurina, drīz arī var nonākt tādā situācijā, ka apkure tiks pārtraukta, jo nebūs, ar ko maksāt. Tāpēc es gribētu jūsu uzmanību vērst uz to, ka mums vajadzētu, tāpat kā Grūbes kungs pieprasīja informāciju no Millera kunga par stāvokli apkures sistēmā un nodrošinājumu ar kurināmo, prasīt Latvijas Bankai par kredītpolitiku, par normālu kredītpolitiku apkures materiālu finansēšanā. Jo citādi mēs nonāksim tādā situācijā, ka būs jāaptur visa apkure laukos.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Balsošanas režīms jau ir ieslēgts. Balsosim par lēmumu Nr.300, par pagaidu valdes izveidošanu. Viena balss papildus “par’’. Vai visi ir nobalsojuši? Rezultāts: par – 78, pret – nav, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Par Ventspils rajona tautas tiesas tautas tiesneša Grūbes pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Lūdzu ziņotāju! Vai šajā jautājumā ir ziņotājs? Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir saņemts iesniegums no Ventspils rajona tautas tiesas tiesneša Grūbes par atbrīvošanu no tiesneša amata sakarā ar pāriešanu citā darbā. Likumdošanas jautājumu komisija ir izskatījusi šo iesniegumu. Sakarā ar to, ka tieslietu ministra vietniece ir komandējumā, pašreiz nākas ziņot man.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Endziņa kungam? Jautājumu nav. Ir? Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Mani druscītiņ pārsteidz, ka gandrīz katru mēnesi divus trīs tiesnešus mēs atbrīvojam no amata. Es ļoti gribētu zināt, kas ir faktiskais iemesls Grūbes kunga aiziešanai. Kāpēc šie kadri tieši tiesneša amatā ir tik ārkārtīgi nestabili un nepārtraukti mainās?

A.Endziņš: Es jums varu atbildēt ļoti viennozīmīgi. Mēs jau ilgu laiku nevaram pieņemt arī likumu “Par tiesu varu’’. Viņu sociālā neaizsargātība un tas, ka biznesa struktūrās kvalificēts jurists, kāds ir tiesnesis, var pelnīt desmitreiz vairāk. Diemžēl tāda ir reālā situācija.

Priekšsēdētājs: Es varētu papildināt atbildi, ka tieši tāds bija Latvijas Juristu foruma lēmums, ka tiesas, ja mēs neko nedarīsim, drīzumā izjuks.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es vēl varētu papildināt šo atbildi ar to, ka šajā gadījumā Grūbe aiziet strādāt uz prokuratūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautājumu nav.

I.Caune: Ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Endziņa kungs, vai jūs domājat, ka šinī jautājumā, ka mainās tik daudz tiesnešu, ir vainīga tikai sociālā nenodrošinātība? Vai tur nav dziļākas saknes, ka jānokārto vispār jautājums par tiesu varu, par prokuratūru un tamlīdzīgi? Es uzskatu, ka tādas privilēģijas, kādas tiek plānotas tiesnešiem, nav solīdas. Visi cilvēki ir vienādi, visi strādā vienādu darbu, un es esmu kategoriski pret kaut kādām privilēģijām viņiem.

A.Endziņš: Cienījamais Caunes kungs, nākamajā gadījumā jūs varēsit iet par tiesnesi un spriest tiesu. Bez jebkādām privilēģijām.

I.Caune: Varbūt, Endziņa kungs, beigsim diskusijas, bet jūs varbūt iesit zemē, un tad es iešu par tiesnesi.

A.Endziņš: Jā, es labprāt to darītu. Tas ir mierīgāks darbs.

Priekšsēdētājs: Diskusija ir beigusies. Balsosim par tautas tiesneša atbrīvošanu pirms termiņa no darba. Rezultāts: par – 83, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par Latvijas Bankas struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju un par Latvijas Bankas reorganizāciju.

Vārds Kehra kungam.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Šajā jautājumā ir iesniegti divi atšķirīgi Augstākās padomes lēmuma projekti, proti, lēmuma projekts “Par Latvijas Bankas struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju” un Lauku frakcijas iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju”. Tādējādi šeit būtu jānoklausās divi atsevišķi ziņojumi, un es esmu gatavs ziņot par pirmo no šiem Augstākās padomes lēmuma projektiem.

Priekšsēdētājs: Dokumenta numurs, Kehra kungs, ir 315, ja?

O.Kehris: Jā, dokumenta numurs ir 315, un alternatīvais lēmuma projekts ir dokuments Nr.314.

Priekšsēdētājs: Kurš ziņos par dokumentu Nr.314, Grūbes kungs? Krastiņa kungs? Paldies. Tātad mēs vispirms noklausīsimies Kehra kunga ziņojumu, pēc tam Krastiņa kunga ziņojumu. Pēc kārtas abiem tiks uzdoti jautājumi.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi, šā lēmuma projekta nepieciešamību rada tas, ka Latvijas Republikas likumā “Par Latvijas Banku” ir paredzēts, ka Latvijas Banka var pildīt arī komercfunkcijas tikai līdz šā gada 31.decembrim, ar nākamā gada 1.janvāri šīm funkcijām ir jābūt nodalītām. Tādējādi šis Augstākās padomes lēmuma projekts, kurš ir saskaņots ar Latvijas Banku, Finansu ministriju un Ekonomisko reformu ministriju, paredz tiesības īpašai privatizācijas komisijai uzraudzīt, pārveidot un privatizēt Latvijas Bankas nodaļas. Šajā lēmuma projektā ir paredzēts apstiprināt Latvijas Bankas pakļautībā esošo struktūrvienību sarakstu atbilstoši pielikumam. Šis pielikums ir palicis nemainīgs, tas ir izdalīts jau vairākus mēnešus iepriekš, kad pirmo reizi šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā. Tātad tā uzdevums ir nodalīt komercdarbību no Latvijas Bankas centrālās bankas funkciju veikšanas.

Tālāk lēmuma projekta 2.punktā tiek uzdots, ka pārveidošanas un privatizācijas process nedrīkst pārtraukt Latvijas Bankas sistēmas funkcionēšanu nevienā no Latvijas rajoniem, paredzot, ka arī komisijai jāvadās no šā principa. Tas jāņem vērā, lai banku pārveidošanas rezultātā mēs nenonāktu situācijā, kad banku sistēma būtu funkcionētnespējīga.

Tālāk 3.punkts paredz, ka Latvijas Bankas struktūrvienību privatizācijā kā maksāšanas līdzekļi būs izmantojami Latvijā apgrozībā esošie Latvijas rubļi, kā arī paredz to, ka par nekustamo īpašumu ar attiecīgās struktūrvienības pārņēmēju tiek slēgts nomas līgums.

Tālāk paredz arī to, ka privatizētās vai pārveidotās struktūrvienības īpašnieks vai pārvaldītājs pārņem visas tiesības, saistības un pienākumus, kas saistīti ar šo struktūrvienību. Šo punktu mēs uzskatām par svarīgu, jo nevaram atstāt nestabilitāti pārveidošanas rezultātā kādā no struktūrvienībām, kuras klienti ir mūsu republikā strādājošie uzņēmumi, privātpersonas vai individuālie ieguldītāji. Mums ir jāsniedz šīs garantijas.

4.punkts paredz to, ka Latvijas Bankai nedēļas laikā ir jānovērtē privatizējamo struktūrvienību manta, pārveidojamo un privatizējamo struktūrvienību kredītu portfeļi, arī aktīvu un pasīvu stāvoklis, un jānosaka šo struktūrvienību pastāvīgai funkcionēšanai nepieciešamā pamatkapitāla lielums, un jānovērtē nepieciešamā finansiālā atbalsta apmērs grūtībās nokļuvušajām Latvijas Bankas nodaļām. Mūsu priekšlikums būtu, ka tas jādara nedēļas laikā, jo pietiekami ilgi jau lēmuma projekts ir bijis plenārsēdes darba kārtībā, un Latvijas Bankai jau bija jāveic nepieciešamais darbs, tādēļ es ceru, ka Latvijas Banka tam piekritīs. Šis punkts būtībā paredz privatizācijas un reorganizācijas divus etapus. Pirmais etaps ir informācijas savākšana. Pēc tam tiek izstrādāts plāns, kā to darīt. Pēc tam notiek banku reorganizācija un privatizācija.

Viens no būtiskākajiem punktiem ir 5.punkts, kurā ir paredzēts šīs privatizācijas komisijas sastāvs. Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām’’ šīs komisijas sastāvā var būt līdz deviņiem cilvēkiem.

Jāsaka, ka, šo lēmuma projektu izstrādājot, mēs maksimāli, kur tas bija iespējams, centāmies ņemt vērā visu esošo likumdošanu par privatizāciju.

Ļoti ilgu laiku prasīja šīs komisijas sastāva saskaņošana, jo sākotnēji Latvijas Bankai un valdībai, ko pirmām kārtām pārstāvēja Finansu ministrija un Ekonomisko reformu ministrija, bija pilnīgi dažādi un atsevišķi viedokļi. Tādējādi pašreizējā sastāvā ir deviņi komisijas locekļi, būtībā komisijai ir trīs daļas. Viena daļa ir Augstākās padomes deputāti: divi Lauku frakcijas deputāti – Edmunds Krastiņš un Andris Apinītis, un viens deputāts – Juris Karlsons – no frakcijas “Satversme’’. Turklāt ir trīs pārstāvji no Latvijas Bankas: Ilmārs Rimšēvičs, Guna Varslavāne – Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja un Silvija Lejniece – Latvijas Bankas Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības regulēšanas pārvaldes vadītāja; kā arī trīs pārstāvji no valdības: finansu ministra pirmais vietnieks Uldis Osis, Ekonomisko reformu ministrijas Privatizācijas metodoloģijas un uzņēmējdarbības likumdošanas daļas vadītāja vietnieks Eduards Lazdiņš un Finansu ministrijas Naudas apgrozības valsts vērtspapīru un kredītu daļas galvenā ekonomiste Jevgēņija Lībiņa.

Jāsaka, ka mēs ilgu laiku kā iespējamo kandidatūru priekšsēdētāja amatam uzskatījām finansu ministra kandidatūru. Tomēr finansu ministrs ir lūdzis, teicis arī izskatīšanas laikā frakcijās, lai neizskata viņa kandidatūru veselības stāvokļa dēļ, jo ir iespējams, ka tuvākajos divos mēnešos viņš praktiski nevarēs būt darbā. Viņš lūdz, lai pēc pienākumu sadales šo komisiju vadītu finansu ministra pirmais vietnieks.

Tālāk 6.punkts paredz, ka šī pārveidošanas un privatizācijas komisija uzrauga Latvijas Bankas nodaļas reorganizācijas un privatizācijas laikā. Šis punkts būtībā pilnā mērā izriet arī no Starptautiskajam valūtas fondam adresētā mūsu valsts memoranda, ko ir nosūtījusi valdība un Latvijas Banka un kas paredz, ka ir jāizveido īpaša pārvaldes grupa, kura uzraudzītu banku nodaļas banku pārveidošanas un reorganizācijas laikā.

Tālāk tiek paredzēts, ka šī komisija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām’’, izņemot tos gadījumus, kad šādai komisijai šajā lēmumā ir dotas kādas citas tiesības.

Tālāk tiek paredzēts, ka šī komisija pieņem lēmumus par Latvijas Bankas struktūrvienību reorganizāciju vai privatizāciju, kurus, protams, atbilstoši likumdošanai ir iespējams pārsūdzēt tiesā. Pārveidošanas uzraudzības un privatizācijas komisija ir tiesīga izveidot privatizācijas komisiju atsevišķas struktūrvienības privatizācijai. Šeit netiek noteikts, vai tiek veidota viena vai divas lielas bankas Latvijā, vai tiek veidotas vairākas bankas. To atbilstoši tiem materiāliem, kas tiek iesniegti komisijai, var izlemt pati komisija un nepieciešamības gadījumā atbilstoši likumam radīt citas privatizācijas komisijas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pirmajās rindās, lūdzu, runājiet mazlietiņ klusāk! Pat es dzirdu visu, ko jūs runājat.

O.Kehris: Tālāk tiek paredzēts, ka privatizācijas komisija no šā lēmuma pieņemšanas dienas sāk pieņemt privatizācijas projektus. Tiesa, tā kā šis lēmuma projekts ir jau bijis iekļauts darba kārtībā un sabiedrībā tas ir izskanējis, šie projekti jau tiek būtībā pieņemti. Bet tomēr mēs uzskatām, ka šis punkts te būtu jāfiksē.

Un septītais šā lēmuma projekta punkts paredz, ka mēs uzdodam pārveidošanas uzraudzības un privatizācijas komisijai mēneša laikā sastādīt pārveidošanas un privatizācijas plānu, nosakot konkrēto struktūrvienību pārveidošanas vai privatizācijas kārtību un termiņus. Tādējādi privatizācijas un pārveidošanas pirmais etaps noslēgtos ar šā plāna sastādīšanu un varētu sākties otrs etaps, proti, pati privatizācija.

8.punkts paredz, ka privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi privatizācijas fondā un pirmām kārtām varētu tikt izmantoti to banku uzturēšanai, kuras ir nokļuvušas finansiālās grūtībās. Šā punkta īpašo aktualitāti vajadzētu saistīt ar to... Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā iepriekšējā nedēļā (un tas ir ļoti bīstams simptoms) trīs lielākās vai trīs no lielākajām, precīzāk sakot, Igaunijas bankām, to skaitā Tartu komercbanka, kura bija pirmā komercbanka un viena no lielākajām komercbankām Baltijā, ir pēc būtības bankrotējušas. Centrālā banka ir arestējusi to rēķinus. Tālāk tiek risināti no šiem lēmumiem izrietošie secinājumi.

Un 9.punkts paredz, ka vispārējo uzraudzību pār šo komisiju, ko mēs izveidotu, veiktu Latvijas Republikas Augstākā padome.

Es nedaudz gribētu akcentēt trīs šā lēmuma projekta, mūsuprāt, galvenos plusus. Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka tas ir ļoti noslīpēts un saskaņots, proti, saskaņots ar Ekonomisko reformu ministriju, ar Finansu ministriju un Latvijas Banku, kur sākotnēji katrai no šīm institūcijām būtībā bija savs lēmuma projekts.

Diemžēl mums nav izdevies to saskaņot ar sākotnēji deputāta Grūbes, tagad ar Lauku frakcijas iesniegto dokumentu, lai gan mēs esam centušies dažus momentus ņemt vērā, kaut vai iekļaujot privatizācijas komisijā divus no šīs frakcijas pārstāvjiem.

Es dzirdu, ka iekļaut komisijā Andri Apinīti bija Lauku frakcijas priekšlikums. Tas mums ir iesniegts rakstiskā veidā, par ko ir attiecīgs dokuments. Ja es dažreiz jaucu Lauku frakciju ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, tādā gadījumā es atvainojos, jo tik tiešām šo dokumentu ir parakstījis arī Grūbes kungs, bet tādā gadījumā to ir iesniegusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija.

Tātad es gribētu uzsvērt, ka šis jau ir astotais variants, kurš ir pietiekami saskaņots un noslīpēts.

Trešā priekšrocība, ko es uzsvērtu, ir tā, ka šis dokuments atbilst Starptautiskā valūtas fonda koncepcijai, ko valdība iesniegusi šajā starptautiskajā organizācijā.

Galvenā atšķirība no Lauku frakcijas iesniegtā dokumenta būtu tā, ka Lauku frakcijas iesniegtajā dokumentā tiek paredzēts mēneša laikā iesniegt Augstākajā padomē tālākas struktūrvienības pārveidošanas un privatizācijas pamatprincipus. Es saprotu, ka deputātiem varētu likties pievilcīgs priekšlikums, ka viņiem vēl iesniegs un viņiem vēl būs iespējams skatīt šos pārveidošanas pamatprincipus. Mēs aicinātu tomēr to nedarīt šādu iemelsu pēc. Labi atceramies, kā sākām skatīt privatizācijas koncepciju. Pēc tam jau pieprasījām likumu un ievilcinājām privatizāciju apmēram uz gadu. Es domāju kopējo privatizāciju.

Mēs aicinātu pašlaik šai komisijai ne tikai dot uzdevumu sagatavot šo koncepciju, ko banka uzskata jau par lielā mērā sagatavotu, bet dot tai arī tiesības lemt, protams, paturot spēkā to, ka arī mūsu lēmuma projektā ir saglabāts šis divpakāpju moments, un Augstākajai padomei, Augstākās padomes frakcijām vai komisijām jebkurā gadījumā pēc mēneša ir tiesības pieprasīt šo plānu izskatīšanai.

Mēs šo lēmuma projektu centāmies apspriest. Dažādu iemeslu pēc, kas bija varbūt objektīvi un subjektīvi, to skaitā valdības reorganizācija, mēs to atlikām apmēram divus mēnešus, kopš tas tika iekļauts darba kārtībā. Tāpēc es aicinātu tomēr jau pašlaik izšķirties un, ja ir nepieciešams, realizēt šajā lēmumā paredzētās kontroles un uzraudzības funkcijas, nevis izveidot komisiju, kura tikai pašlaik nodarbotos ar koncepcijas izstrādāšanu.

Otrs moments, kurš, manuprāt, nav pieņemams alternatīvajā lēmuma projektā, ir tas, ka tiek paredzēts, kā nodrošināt nodalāmo struktūrvienību pārvaldi, izveidojot šim nolūkam varbūt arī vēl kādas nepieciešamas institūcijas. Mēs domājam, ka pietiktu ar esošajām institūcijām, jo no šā lēmuma pieņemšanas brīža tiesības pārvaldīt Latvijas Bankas nodaļas pārietu uz šo mūsu izveidoto komisiju. Nevajadzētu veidot vēl kādas papildu institūcijas, noņemot šai komisijai atbildību. Uzskatām, ka mēs izveidojam šo komisiju un ka tā ir atbildīga, tā atbild Augstākajai padomei gan par šo banku nodaļu uzraudzību, gan pārveidošanu, gan privatizāciju.

Ar to es arī varētu beigt, cerot, ka debatēs uz jautājumiem par banku atbildēs Latvijas Banka. Vēl tikai jāpiebilst, ka finansu ministrs lūdza atvainoties, jo viņš veselības stāvokļa dēļ šodien nevar piedalīties sēdē. To viņš darīja zināmu šorīt. Iespējams, ka arī tuvākajos mēnešos viņa darbība būšot apgrūtināta veselības stāvokļa dēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies Kehra kungam. Godātie kolēģi, vai būtu lietderīgi tūdaļ uzdot jautājumus Kehra kungam vai pēc ziņojuma par alternatīvo projektu? Uzreiz labāk? Lūdzu jautājumus!

Pirmais jautātājs ir Lagzdiņa kungs, pēc tam – Freimaņa kungs.

J.Lagzdiņš: Kehra kungs, lai es varētu balsot par šo lēmuma projektu, kurš, cik es saprotu no jūsu ziņojuma, atļaus privatizēt ievērojamu valsts mantas un citu valsts pārziņā esošo vērtību daļu, es gribētu tomēr zināt, kas šajā mantā un šajās vērtībās ietilpst, kādi nekustamie īpašumi, cik daudz, kāda ir to šodienas aptuvenā vērtība, cik daudz tur ir naudas līdzekļu, cik daudz tur ir valūtas, cik daudz tur ir inventāra un kādas citas vērtības tur ir. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums ir tāds. Vai tie deviņi biedri, kas ir minēti 6.punktā, visi ir saistīti ar komercbanku struktūrām, vai kāds arī nav saistīts?

O.Kehris: Uz pirmo jautājumu es varu atbildēt, ka mums bija komisijā diskusija par to, cik precīzi pielikumā būtu jāataino šo banku aktīvi, varbūt arī pasīvi, tomēr mēs izšķīrāmies, arī ņemot vērā bankas argumentus, ka ir iespējams pielikumā uzrādīt šīs 48 Latvijas Bankas nodaļas un to atrašanās vietas. Tas ir parādīts pirmajā pielikumā.

Tālāk jau par šo banku portfeļiem ir paredzēts 4.2.punktā, proti, novērtēt pārveidojamo un privatizējamo struktūrvienību kredītportfeļus, aktīvu un pasīvu stāvokli. Banka mums argumentēja to komisijā. Mēs tiešām arī prasījām sākotnēji vairāk, bet to ļoti īsā dokumentā nav iespējams parādīt, jo tas ir saistīts ar iepriekšējiem parādiem, ar šo parādu novērtēšanu, jo dažiem no šiem parādiem ir varbūtība, ka tos var atdot, daži ir ļoti niecīgi un līdzinās nullei, dažiem ir 10 procentu, dažiem – 30, dažiem – 50. Tajā skaitā ir runa par mūsu valsts banku iepriekšējos gados izdotajiem kredītiem lielāko tiesu valsts uzņēmumiem.

Tādējādi šeit Latvijas Banka, es ceru, būtu gatava sniegt pārskatu un ziņojumu par šo banku īpašumiem un galvenokārt jau par aktīviem un pasīviem, lai gan es uzsvērtu, ka tomēr lielākā banku bagātība ir banku klienti. Un banku klienti, tātad viņu ieguldījumi bankā, pašlaik, jūs zināt, mainās, zināt, kā mums veidojas norēķini, tādēļ es saprotu, ka bankai varbūt ir grūti pašlaik precīzi norādīt to, jo ēkas, kas šeit ir paredzētas, ēkas... Tas ir tieši paredzēts lēmumā, ka tiek slēgts nomas līgums par ēkām, bet par aktīviem un par pasīviem mums diemžēl bieži šķiet (un es jau arī minēju šo Igaunijas pieredzi), ka šeit esam ļoti lielos plusos. Tā ir stipri pārspīlēta doma. Bet precīzi tas šeit būtu jāziņo bankai, jo mēs esam noklausījušies komisijā tikai Latvijas Bankas ziņojumu.

Par otro jautājumu. Man personīgi nav zināms, un mēs neesam veikuši tādu izmeklēšanu, ka kāds no šeit nosauktajiem komisijas locekļiem, izņemot divus, kas ir citu banku valdēs vai strādā citās bankās... Augstākā padome ir apstiprinājusi, vai, precīzāk sakot, ne Augstākā padome, bet Ministru padome ir apstiprinājusi Investīciju bankas padomi, kurā ietilpst Uldis Osis un Edmunds Krastiņš, gan šīs komisijas priekšsēdētājs, gan vietnieks. Tā kā Investīciju banku ir veidojusi valsts, mēs neuzskatījām par... Tas man ir zināms personīgi. Par pārējiem man nav zināms, un šādu izmeklēšanu neesam darījuši vai arī līdz šim neesam uzskatījuši to par nepieciešamu.

J.Lagzdiņš: Godāto referent, es gribētu tomēr precizēt, dzirdēt no jums precīzu atbildi. Sakiet, lūdzu, kad jūs varētu iesniegt Augstākajai padomei dokumentu, kurš kaut aptuveni atspoguļotu privatizējamo objektu vērtību sarakstu, kādi ir nekustamie īpašumi, cik liela ir to aptuvenā vērtība, kādi ir pasīvu un aktīvu stāvokļi, cik tur ir valūtas, cik tur nav valūtas, rubļos varbūt tur ir mīnusi, bet kāda ir aina? Es nevaru balsot par to, ko es nezinu.

O.Kehris: Lagzdiņa kungs, es centos jums paskaidrot. Mēģināšu to darīt vēlreiz. Informācija par banku aktīviem un pasīviem mainās katru dienu. Bankas bilanci var saņemt pēc katras dienas rezultātiem, un to mēs varam pieprasīt, jo banku īpašumā... Banka balstās uz savu klientu naudu. Šī nauda katru dienu pieaug vai samazinās. Tāpēc šādu informāciju uz konkrētu datumu ir iespējams sniegt.

Ja ir runa par ēkām, tad ar šo lēmuma projektu nekādā ziņā netiek pārkāpti vai ierobežoti tie likumi, kas ir pieņemti par denacionalizāciju, par namīpašumu atdošanu. Šie procesi turpinās. Jūs apmēram zināt, kā tie rit. Daži īpašumi ir bijušie banku īpašumi. Arī Latvijas Bankai ir uzskaite par to, cik iepriekš Latvijas laikā ir bijušas bankas un kādās telpās. Bet šeit ir runa par nomas līgumiem. Tas paliek valsts īpašums, visas tās bankas paliek valsts īpašums, par to izmantošanu tiek slēgti nomas līgumi.

J.Lagzdiņš: Tas nekur nav redzams.

Priekšsēdētājs: Jautā Freimaņa kungs, pēc tam – Silāra kungs.

J.Freimanis: Es ļoti vēlētos, lai uz šo jautājumu kaut kādā veidā pēc tam atbildētu arī Edmunds Krastiņa kungs, jo tas būs jautājums abiem.

Kehra kungs, pirms divām dienām jūs uzstājāties par šo jautājumu frakcijā “Satversme’’. Laiks ir gājis uz priekšu, un šajā sakarībā mans jautājums ir šāds. Sakiet, kāds mehānisms ir iestrādāts šajā dokumentā jeb šajā lēmumā, lai kontrolētu, kas tas būs par kapitālu, kas privatizēs šīs banku struktūras? Redziet, es domāju... to skaitā tādas, kas ir saistītas ar mafiozām, kriminālām struktūrām. Tas ir pirmkārt. Un kapitāls, kas ir caur meitasorganizācijām saistīts ar mūsu brīvo Krieviju.

Kā jums zināms, Zemes banka jau ir izlaidusi akcijas un visas tās ir nopirkusi viena organizācija, kuras vienīgā latviskā pazīme ir nosaukums “Arnis’’. Tā ir nopirkusi visus vekseļus, kādi vispār ir izlaisti. Kāda ir garantija, ka vienā jaukā brīdī, tā sakot, finansu situāciju pie mums nekomandēs, teiksim, kaut kāda Sebežas banka Rēzeknē vai Pitālovas banka Daugavpilī? Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu!

O.Kehris: Paldies, Freimaņa kungs, par jūsu jautājumu. Vienīgais garants ir šī komisija, kura izskatīs tos iesniegumus, kas tai ir iesniegti, un mūsu uzticība šai komisijai. Šajā komisijā ietilpst arī jūsu frakcijas loceklis Juris Karlsona kungs. Ja šai komisijai rodas bažas, tai vienmēr ir iespējams informēt Augstāko padomi un lūgt iejaukties.

Ja jūs varat izdomāt kādu citu mehānismu, vai jūs domājat, ka tas būtu jālemj 200 cilvēkiem zālē, un kā tas notiks, jo katrā no šiem gadījumiem ir acīmredzot... Latvijas Banka varētu informēt par to, kādus priekšlikumus tā ir saņēmusi un kādi veidosies šie... Tādējādi man ir... Es nezinu, kādu citādu shēmu jūs piedāvātu. Mēs uzskatījām, ka šī shēma ir ļoti optimāla, un praktiski citu iespēju neredzējām.

J.Freimanis: Man ir papildu jautājums. Kehra kungs, es jums pilnīgi piekrītu, bet mēs nedrīkstam, pieņemot šo lēmumu, visu reducēt uz komisijas morālo stāju. Jūs iesakāt visu lēmumu un ļoti svarīgu situāciju valstī pamatot ar deviņu cilvēku morālo stāju. Te ir paradokss.

O.Kehris: Freimaņa kungs, bet kas tad notiek ar mūsu pārējo privatizāciju, kur mums ir neskaitāms daudzums privatizācijas komisiju? Ar ko vien ārzemēs mēs runājam, un tas ir diezgan vispār pieņemts, ka korupcijas līmenis ir augsts, jo vispārējā nabadzība mums ir diezgan augsta. Jo vairāk komisiju, jo lielāks ir korupcijas līmenis. Tā diemžēl ir tāda aksioma.

Kādu citādāku shēmu jūs varētu piedāvāt? Es vērtēju gan šo cilvēku profesionalitāti, gan publiskumu, izvērtējot šos priekšlikumus, bet ja jūs... Pats teicāt, ka pēc nosaukumiem spriest nevar, pēc deguniem spriest arī nevar. Kā jūs gribētu atdalīt šo, teiksim, nacionālo kapitālu no cita kapitāla? Protams, ja ir runa par ārvalstu juridisko personu līdzdalību, tad to ir reglamentējusi mūsu likumdošana, bet to, ka kāds kādam latvietim Arnim ir aizdevis naudu un piedalās, teiksim, šo banku privatizācijas procesā... Lūdzu, kontrolējiet! Tas ir citu institūciju uzdevums, mēs nevaram šeit paredzēt, vismaz mums nav bijuši priekšlikumi, kā to izdarīt labāk.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, pēc tam – Kides kungs.

I.Silārs: Man ir jautājums par abu priekšlikumu priekšpēdējo punktu. Tie ir vienādi. Jautājums ir tāds. Vai tomēr nevajadzētu šeit konkretizēt, jo ko gan nozīmē, ka “vispārējo uzraudzību veic Latvijas Republikas Augstākā padome’’? Man tūdaļ ir jautājums – kas konkrēti, jo citādi tas būs tikai ķeksītis. Vai nevajadzētu kādai konkrētai komisijai vai Prezidijam?

O.Kehris: Paldies. Mēs apspriedām šo jautājumu. Viens no variantiem varētu būt, ka tā būtu bijusi Ekonomikas komisija, tomēr mēs domājam, ka labāk būtu, ja ir Augstākā padome. Tas mehānisms ir tāds: ja pēc mēneša tiek iesniegts lēmuma projektā paredzētais konkrētais plāns par struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju, jebkura komisija un jebkura frakcija var pieprasīt sev un iepazīties ar šiem dokumentiem. Tas, protams, nemazina Ekonomikas komisijas lomu, bet mēs domājam, ka labāk varbūt ir... Ja jums ir citi priekšlikumi, lūdzu, bet mēs domājam: ja tā būtu, pieņemsim, tikai Ekonomikas komisija, tas sašaurinātu to, jo ļoti iespējams, ka tie deputāti vai frakcijas, kam ir šī interese, to arī neaizmirstu un pieprasītu, teiksim, šos dokumentus. Pieņemsim, frakcija “Satversme’’ vai Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Bet, ja jūs uzskatāt, ka jāprecizē viena komisija, lūdzu.

I.Silārs: Jo citādi... jūs saprotat, ir tas, ka katra frakcija un katrs deputāts to dara. Tas jau ir automātiski, tādēļ jau nav jāliek īpašā lēmumā. Citādi te ir ielikts tas pats, kas jau ir, kas ir ikdienā. Ja nav neviens konkrēts pārbaudītājs, tad tas nozīmē: ja kādam ir interese... Un atkal, ka jums nebija intereses... Es ceru, ka jūs saprotat, ko es domāju.

O.Kehris: Paldies. To mēs varam izskatīt.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, pēc tam – Lucāna kungs.

E.Kide: Kehra kungs, pašlaik tā banku sistēmas daļa, ko šis lēmums paredz privatizēt, faktiski sastāda visu banku sistēmas pamatdaļu Latvijā. Šie uzņēmumi, šīs bankas pašlaik veic ļoti daudzveidīgas funkcijas, tajās ir gan celtniecības banku nodaļas, gan agrobanku nodaļas un norēķināšanās nodaļas. Man ir tāds jautājums. Kādēļ tādā steigā, pirms izstrādāta koncepcija par banku sistēmas reorganizāciju Latvijā, jau vajag izziņot ar šo lēmumu pilnu privatizāciju, izziņot sarakstu un pieņemt projektus, kad vispār nav skaidra koncepcija?

Tajā pašā laikā šeit par priekšsēdētāju ir izvirzīts finansu ministra pirmais vietnieks Oša kungs. Viņš ir iesniedzis Budžeta komisijai un arī deputātiem Finansu ministrijas priekšā likto banku sistēmas koncepciju, kura paredz dažādus alternatīvus variantus. Ja visus šos uzņēmumus, ko jūs paredzat, privatizēs tik ātri, tad arī šo projektu, es saprotu, nevar realizēt. Kāpēc tāda steiga ar privatizēšanu, pirms vēl nav skaidrības, kāda ir koncepcija un kāda būs banku struktūra pēc tam? Vai netraucēs tie privatizētie uzņēmumi?

O.Kehris: Godātais Kides kungs, diemžēl es nevaru piekrist tai pusei, kāpēc tik sasteigti un kāpēc tik ātri... Šie lēmuma projekti tika iesniegti komisijās pirms Jāņiem, jo valdība ar Godmaņa, Siliņa un Repšes parakstiem ir apņēmusies līdz 1992.gada 1.augustam... “Mēs plānojam’’, es lasu tekstu no parakstītā valdības ekonomiskās politikas memoranda: “izveidot īpašu pārvaldes grupu, lai uzraudzītu banku nodaļas šajā pārveidošanas un privatizācijas laikā’’. Un ir apņēmusies tātad ar 1.janvāri, kad ir jāizbeidz tas, ka Latvijas Banka pašlaik atbild un nodarbojas gan ar komercfunkcijām, gan pārvalda šīs... ko aizliedz likums, mūsu pieņemtais likums, un kas ir visas pasaules prakse.

Šis saskaņošanas process ritēja jau pirms mūsu atvaļinājuma, tāpēc ka mums bija trīs alternatīvie, pēc tam ceturtais projekts. Mēs tajos aptuveni esam ietvēruši to situāciju, par kādu es ziņoju pašlaik, tāpēc es nekādi nevaru uzskatīt, ka tas būtu sasteigti.

Es atbildēšu uz jūsu jautājuma otro pusi. Ja mēs runājam par koncepciju vai par plānu, kādu jūs to tādā gadījumā redzat? Vai jūs tiešām domājat, ka, ja šī koncepcija vai šis plāns tiks iesniegts Augstākajā padomē, tad Augstākā padome par to balsos un izvērtēs visus šos punktus tā, kā mēs par parodiju pārtaisījām jau budžeta apspriešanu? Jūs piedāvājat tādu šo shēmu? Augstākā padome jebkurā brīdī var to darīt.

Bet, ja mēs šai komisijai pašlaik uzdodam tikai un vienīgi izstrādāt koncepciju, tādā gadījumā tā nevar rīkoties pašlaik, jo mums ir jādala, ka nevis vairs Repšes padome, bet tieši šī komisija jau pārvalda Latvijas Bankas nodaļas. Piemēram, es zinu, ka Jēkabpils nodaļa jau ir iesniegusi, tā varētu ziņot. Man nav pēdējās pilnas informācijas. Visu to informāciju, kas mums tika iesniegta, mēs pašlaik nododam Latvijas Bankai. Acīmredzot tā to nodos šai izveidotajai komisijai.

Pašām bankām, kuras grimst un mēģina kaut kā ķepuroties, ir priekšlikumi, kā to darīt. Jo jautājums jau ir par klientiem. Banka ir tad, ja ir klienti. Pa to laiku, kamēr mēs šīm valsts bankām neļaujam pārvērsties, klienti pāriet uz citām bankām. Ļoti daudzi jau ir pārgājuši uz ārvalstu bankām. Lielie valsts uzņēmumi jau lielākoties glabā naudu tikai Krievijā. Vismaz Krievijas rubļus. Tāpēc ir jāizskata šī iniciatīva, kas nāk, un tāpēc prasīt šeit visaptverošu koncepciju no kaut kā... Tāpēc apšaubu... Ja, pieņemsim, Jēkabpils uzņēmumi, kuri ir klienti savai bankai, ir iesnieguši, kā viņi to mēdz darīt, ja šī komisija, kurā ir deputāti, kurā ir valdība un kurā ir banka, uzskata, ka to var darīt, tad kāpēc mums to bremzēt un prasīt vēl šeit visaptverošu koncepciju! Es neticu, ka tā ir iesniegta. Tā var mainīties ar katru dienu. Es saku, kaut vai šis Igaunijas simptoms...

E.Kide: Kehra kungs, es nerunāju par kalendārajiem termiņiem, ne arī par to, ka Augstākā padome, kur nav tik plašs speciālistu loks, varētu šo koncepciju izstrādāt šeit uz vietas. Bet es esmu “par’’ vai “pret’’ secību, ka vispirms nopublicētu visu privatizējamo banku sarakstu, paņemtu privatizācijas projektus un pēc tam grupa izstrādātu koncepciju.

Es domāju, ka vismaz koncepciju, protams, Augstākā padome apstiprinātu. Kā es no jums pašlaik saprotu, tā katru dienu mainīsies un to pieņems tikai šī uzticamā komisija, kurā strādā pamatā tikai bankas speciālisti, neskaitot dažus deputātus. Es esmu pret šo secību, ka vispirms sarakstus un pēc tam tikai domāt, kā darīt.

O.Kehris: Manā izpratnē šī secība šeit ir paredzēta, ka nedēļas laikā. Es ceru, ka banka tam tikai piekristu, jo mums tas ir jādzird. Viņi prasīja mēnesi, bet laiks ir pagājis, un es ceru, ka viņi ir kaut ko darījuši, lai nedēļas laikā novērtētu mantu, novērtētu portfeļus un izdarītu visu 4.punktā nepieciešamo, un mēneša laikā sastādītu pārveidošanas un privatizācijas plānu, nosakot konkrēto struktūrvienību pārveidošanas vai privatizācijas kārtību un termiņus. Un tad šo plānu jau var sākt realizēt, paredzot, ka mēs dodam tiesības šai komisijai to darīt.

Es uzskatu, ka nav nepieciešams, ar visu cieņu, ka mēs šajā zālē ar balsu skaļumu mēģināsim aizstāvēt vienas vai otras intereses, lai veidotu vienu milzīgu komercbanku vai divas bankas, kādi šeit ir bijuši priekšlikumi, vai pieiet tam, teiksim, tā, kā šie cilvēki uzskatīja. Bet tas neizslēdz to, ka jebkurā gadījumā Latvijas Augstākajai padomei ir tiesības iepazīties un pieprasīt. Bet atcerieties tik tiešām, kā bija ar privatizācijas koncepcijām! Tātad mums nav nekādas garantijas, ka, ja mēs iesniegsim, ja šī komisija iesniegs mums savu privatizācijas plānu, varbūt vēl divus privatizācijas plānus, to skaitā varbūt no Daugavpils, kuri interesējas, un kādi citi, tad Augstākā padome tagad šeit atkal skatīs šīs trīs dažādās... Es šādu ceļu uzskatu par absolūti nepieņemamu.

Ja, teiksim, mēs uzskatīsim, vai frakcijas, komisijas, kuras var dabūt informāciju no šiem saviem pārstāvjiem, kas ir šajā komisijā, uzskatīs, ka mēs vairs nevaram uzticēties Karlsonam, Apinītim, Krastiņam vai pārējiem, tad prasīsim šeit un labi ķidāsim šeit.

Man šķiet, ka banku privatizācijas koncepcijā, ja mēs šeit gribēsim izskatīt... Lai gan es drusciņ pat apšaubu, kā to uzrakstīt, jo, ja jau ir Jēkabpils nodaļa, es nevaru saprast, kāpēc jūs esat pret to, ka mēs publicējam. Tas tieši, manuprāt, ir tas labākais variants, ka mēs publicējam šo sarakstu. Un tas notiek, un visiem ir zināms. Var būt, ka uz šo Jēkabpils nodaļu iesniegs ne tikai paši jēkabpilieši, varbūt iesniegs kādi citi. Varbūt Jēkabpilī ir divi interesenti uz šo banku.

E.Kide: Par to paldies. Par otro...

Priekšsēdētājs: Kides kungs, mums ir deviņi jautātāji.

E.Kide: Bet es lūdzu divus jautājumus no Budžeta komisijas. Tas nav mans personiskais jautājums. No Budžeta komisijas šeit vairāk neviena nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, bet tikai koncentrētāk. Mums uz katru jautājumu aiziet apmēram 10 minūtes.

E.Kide: Varbūt uz atbildi, ne tikai uz jautājumu, Birkava kungs.

Priekšsēdētājs: Jā, kopā.

E.Kide: Man šāds jautājums, Kehra kungs. Budžeta komisija ar savu lēmumu iesniedza priekšlikumus jums šīs privatizācijas un pārveidošanas komisijas sastāvā iekļaut arī tautsaimniecības pārstāvjus, ne tikai deputātus. Deputātus jūs esat iekļāvuši. Bet šeit ir tikai deputāti. Un ir banku speciālisti. Un priekšsēdētājs nav deputāts, bet finansu ministra vietnieks. Mēs likām priekšā, lai nebūtu pēc tam cīņas par banku koncepciju ar tautsaimniekiem, iekļaut bez mūsu deputātiem arī vienu tautsaimnieku no lauksaimniekiem un vienu no rūpniecības pārstāvjiem. Kā jūs skatāties uz Budžeta komisijas priekšlikumu?

O.Kehris: Mēs izskatījām šo priekšlikumu. Es pats personiski būtu pilnīgi pret to. Ko nozīmē viens rūpniecības vai viens lauksaimniecības speciālists? Mums ir rūpniecības speciālisti, kas velk uz to, lai saglabātu esošo rūpniecības sistēmu, lai saglabātu valsts sektoru un to nostiprinātu un varbūt kādreiz pēc tam to privatizētu. Mums ir, kas uzskata, ka ir jāveido mazi uzņēmumi un ka tiem ir jāmeklē izeja uz Rietumu tirgu. Mums nav rūpniecības koncepcijas un mums nav iespējams paņemt vienu šo rūpniecības speciālistu. Tāpēc es personīgi būtu par to ļoti priecīgs.

Bet komisijā jau mēs to apspriedām, meklējot kaut kādus kompromisus. Mēs piedāvājām, un banka un Finansu ministrija tam piekrita. Tas bija vienā no etapiem, laikam pirms kādām trim nedēļām komisijas sēdē. Banka piekrita izņemt no komisijas vienu savu locekli, Finansu ministrija – vienu savu, to vietā iekļaujot vienu no lauksaimniecības un vienu no rūpniecības. Komisijas sēdē piedalījās valdības vadītājs, finansu ministrs un visas ieinteresētās personas. Tā kā bija Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iesniegums ar konkrētu uzvārdu – deputātu Apinīti, mēs to iesniedzām. Godmaņa kungs komisijas sēdē solīja, ka līdz nākamajai pirmdienai viņš nosauks, kurš būs rūpniecības pārstāvis. Viņš to nevarēja nosaukt. Tad mēs teicām, ka iekļausim pašu Millera kungu. Bet jau vakar, apspriežot frakcijā, vienojāmies tomēr par tādu deputātu sastāvu, kāds šeit ir pašlaik, jo principā tas nav nozaru jautājums. Tas ir Finansu ministrijas un banku attīstības jautājums. Lai gan, es saku, mēs nesagaidījām šo kandidatūru no rūpniecības puses, bet no lauksaimniecības tas ir ņemts vērā. Nozares ir ļoti dažādas: transports, sakari un tā tālāk. Tad mēs nekur netiksim.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es lūgtu Kehra kungu, ja iespējams, mazlietiņ koncentrētāk atbildēt.

Lucāna kungs, pēc tam – Grūbes kungs.

J.Lucāns: Kehra kungs, iekams es uzdodu savu jautājumu, man gribētos precizēt. Jūs teicāt, ka Latvijas Bankai nodalītas visas komercfunkcijas. Varbūt nosauciet, konkrēti kādas komercfunkcijas, jo man nav zināms, kādas intelektuālās funkcijas bankai piemīt. Tāpēc es gribētu šinī jautājumā skaidrību, lai varu uzdot jautājumu tālāk.

O.Kehris: Man būtu jāizšķiras un jālūdz Birkava kungam un kolēģiem, kā man to darīt. Man priekšā ir likums “Par Latvijas Banku”, kurā ir paredzēts, kādas funkcijas veiks centrālā banka. Atsevišķs likums ir par komercbankām, kas ir pieņemts Augstākajā padomē. Mēs varētu šīs galvenās jums nolasīt, un būtu ļoti precīzi...

Priekšsēdētājs: Kehra kungs...

O.Kehris: Varbūt to varētu darīt Lucāna kungs pats, jo, ja nav atšķirības starp komercbankām un centrālo banku, tad es varu sniegt šo izskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, Augstākajā padomē pastāv...

J.Lucāns: Te ir runa par funkcijām...

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, Augstākajā padomē pastāv prezumpcija, ka deputāti zina likumus, kurus ir pieņēmuši, un tāpēc atkārtot to nevajadzētu.

O.Kehris: Tad es atvainojos un paskaidrošu īsi tikai to, ka pašreizējā brīdī Latvijas Banka pilda likumā par centrālo banku paredzētās funkcijas. Ar īpašu Augstākās padomes lēmumu tai ir atļauts līdz 31.decembrim pildīt arī komercfunkcijas attiecībā uz šīm 48 filiālēm Aucē, Jēkabpilī un tā tālāk, kuras veic klientu apkalpošanu.

J.Lucāns: Tādā gadījumā man būtu precīzāks jautājums: vai kreditēšana ir komercfunkcija?

O.Kehris: Kreditēšana ir komercfunkcija.

J.Lucāns: Tādā gadījumā mans pirmais jautājums ir tāds. Sakiet, kādā veidā valsts ar kreditēšanas palīdzību varēs realizēt savu politiku, ja visas šīs funkcijas tiks atdotas komercbankām?

O.Kehris: Pirmkārt, tas tiešām ir pārmetums gan Latvijas Bankai, gan Finansu ministrijai, ka neesam sagaidījuši kredītlikumu, lai gan ir arī mūsu komisijas vairākkārtēji atgādinājumi. Par kredītlikuma nepieciešamību ir runāts no šīs tribīnes vairākkārt. Kredītlikumam ir jābūt, un tajā ietilpst šī kredītpolitika. Bet, ja jūs ar kredītpolitiku domājat subsīdijas slēptā veidā neefektīviem valsts uzņēmumiem vai kādai nepietiekami efektīvai nozarei... Tāda prakse arī ir pasaulē. To var darīt, bet tādā gadījumā tam ir jāatrod līdzekļi budžetā caur nodokļiem vai citādā veidā, kaut ko pārdodot. Tad šos līdzekļus dod jebkurai no bankām uz līguma pamata. Tā var būt Latvijas Banka, valsts komercbanka vai cita banka, kurai dodam šos līdzekļus. Ja dodam līdzekļus, tad arī banka realizēs to politiku, ko nosaka naudas devējs.

J.Lucāns: Un pēdējais jautājums. Vai jūs cerat, ka šādā veidā, teiksim, rajonu bankās atjaunosies klientūra? Jūs zināt, ka pašreiz rajonu bankas ir tukšas un ka tajās neviens vairs neiegriežas.

O.Kehris: Varbūt paši klienti ir izvēlējušies un grib strādāt ar daudz efektīvākām bankām, kuras ir drusku tālāk, nevis drusku tuvāk, bet veiksmīgi apkalpo klientu vajadzības, to starpā veic norēķinus ar citām valstīm, ar citiem uzņēmumiem, un dara to efektīvāk.

Bet mēs galīgi neesam par to, lai klientam uzspiestu, kurā bankā viņam būtu jābūt administratīvā veidā, kā varbūt tas iepriekš ir bijis. Bet visiem lauksaimniecības uzņēmumiem – caur vienu banku, rūpniecības – caur otru. Šāds piedāvājums ir eksistējis dažus gadus bijušajā Padomju Savienībā. Citu veiksmīgu precedentu pasaulē nav.

J.Lucāns: Katrā ziņā mani šīs atbildes tomēr, Kehra kungs, nepārliecina, jo pašreiz cilvēki staigā ar naudas maisiem un banku pakalpojumus izmanto maz.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, pēc tam – Kinnas kungs.

G.Grūbe: Kehra kungs, pirmais jautājums. Kā saprast jūsu attieksmi, ka banku reorganizācijas jautājums ir tikai banku un Finansu ministrijas jautājums? Par ražotājiem klientiem jūs sakāt, lai tie iet “tālāk no ratiem’’, tā teikt. Kā to saprast? Tieši tā, kā jūs teicāt, ka tiem nav nekādas darīšanas?

O.Kehris: Tādā gadījumā, Grūbes kungs, jautājuma būtība ir, kas ir ražotāji, vai tas ir rūpnīcas pārvaldes personāls vai rūpnīcā strādājošie. Tomēr es atļaušos vienu ļoti īsu piemēru par vienu konkrētu uzņēmumu Rīgā.

Atbrauca amerikāņi un bija gatavi šajā uzņēmumā, kurā ir 400 strādnieku, palielināt strādājošo skaitu par 440 strādniekiem, iedodot klāt vēl vienpadsmit savus speciālistus: finansu menedžeri, mārketinga speciālistu, trīs brigadierus divās maiņās un firmas prezidentu. Viņi bija gatavi, palielinot strādājošo skaitu, uzsākt darbu, nedaudz izmainot tehnoloģiju, trīs mēnešu laikā. Bet firmas vadība uzdeva jautājumu, kas būs ar 121 pārvaldes aparāta darbinieku šajā uzņēmumā? Protams, viņi pateica, ka diemžēl šo cilvēku pakalpojumi nav vajadzīgi un ka viņus nevarēs nodarbināt šajā uzņēmumā. Protams, bez pārvaldes darbiniekiem, kuri pašlaik var lemt šos jautājumus, šis lēmums atbilstoši mūsu likumdošanai nevarēja virzīties uz priekšu. Viņi pateica – nē, mēs to nedarīsim, mums tas nav vajadzīgs.

Tātad kas ir tas rūpniecības speciālists? Ja jūs domājat, ka tas ir tas pats, kas valsts īpašuma rūpnīcas direktors, tad ļoti daudzos gadījumos (es nevaru teikt, ka visos) tas tā nav. Tāpēc man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu un tāpēc es saku, ka šobrīd, kad finansu sistēma mūsu valstī nav izveidota, tas ir nevis atsevišķu nozaru lobiju jautājums, bet speciālistu jautājums. Ja mēs gribam iet ātrāk uz priekšu, ja gribam iet un nemācīties no citu kļūdām, bet taisīt paši un mācīties no tām, tad mēs varam to saistīt.

G.Grūbe: Kehra kungs, ļoti atvainojos, es uzdevu precīzu jautājumu. Vai jūs uzskatāt, ka pie banku reorganizācijas klientiem, uzsveru vēlreiz – klientiem, ir kaut kāda darīšana vai nav? Par to bija jautājums, nevis par valsts uzņēmumu pārveidošanu.

O.Kehris: Klientiem ir darīšana un viņiem ir brīva izvēle, kura banka viņus apkalpos. Ja viņi vēlas, viņi var apvienoties un veidot savu banku.

G.Grūbe: Ja vispār nav, tad brauc ar čemodāniem.

Otrs jautājums par jūsu visaptverošo komisiju. Kā izveidojusies tāda situācija jūsu piedāvātajā projektā, ka tas kandidāts, kuru Augstākā padome neapstiprināja par ekonomisko reformu ministru, tagad ir kļuvis par visu finansu un banku sistēmas reorganizācijas pamatlicēju? Tātad – Oša kungs. Kā jums ir drosme likt priekšā šādu kandidātu?

O.Kehris: Jā, šāda liela drosme mums, Grūbes kungs, tik tiešām ir, jo, paskatoties, kas balsoja pret vai kas atturējās, balsojot par šo kandidatūru (mēs šo analīzi izdarījām), šāda drosme mums tik tiešām ir. Oša kungs no paša sākuma bija kā šīs komisijas loceklis, un valdības vadītājs rekomendēja, lai būtu finansu ministrs kā šīs komisijas vadītājs. Līdz vakardienai vai līdz pēdējai apspriešanai frakcijās mēs to tiešām centāmies saglabāt un arī saglabājām. Tikai šodien, neredzot varbūt nepieciešamību, jo jūs arī aizstāvējāt šā lēmuma projekta izskatīšanas nepieciešamības straujumu, pret ko es nekādi nevaru iebilst, saņemot atbildi, ka finansu ministra nebūs kādus divus mēnešus un ka viņš nevēlētos, lai viņu šeit iekļautu, un ka šos jautājumus viņa vārdā un Finanšu ministrijā kārto Oša kungs, kurš ir finansu ministra pirmais vietnieks, un dokumentu par viņa atbrīvošanu no šiem pienākumiem mēs neesam izskatījuši vai saņēmuši komisijā, es esmu atļāvies, konsultējoties tikai ar dažiem komisijas locekļiem, jo komisijas sēdes mums nav bijis, pēc Siliņa kunga lūguma iekļaut Oša kungu Siliņa kunga vietā par šīs komisijas vadītāju, saglabājot no Finansu ministrijas arī Lībiņas kundzi komisijas sastāvā.

G.Grūbe: Kehra kungs, bet jūs zināt, ko izteica arī frakcijas sēdē, ka Siliņa kungs būtiski ir oponents šim projektam.

Beidzamais jautājums. Kāda atbildība ir šai komisijai par savu darbību? Vai jūs varat minēt, kāda ir atbildība šai komisijai? Visām komisijām ir jābūt atbildībai.

O.Kehris: Atbildība šai komisijai ir fiksēta šā lēmuma 6.2.punktā, ka šī komisija darbosies saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām. Ja runa ir par Siliņa kungu, tad es varu teikt, ka nekādi nevaru piekrist jūsu viedoklim, jo ar Finansu ministriju šis lēmuma projekts ir pilnā mērā saskaņots.

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos, Kehra kungs, par šo jautājumu pabeidzot. Jūs sakāt par privatizācijas komisijām. Bet tām jau nav nekāda uzdevuma, tām ir brīvas rokas! Pēc šā papīriņa tās var darīt pilnīgi, ko grib! Tātad atbildības tām nav.

O.Kehris: Es saprotu: ja šī atbildība būtu noteikta jūsu projektā, tas būtu punkts, ko mēs labprāt iestrādātu savējā.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs. Pēc tam – Dineviča kungs.

J.Kinna: Kehra kungs, viena frāze jūsu ziņojumā man lika uzdot jums jautājumu. Jūs teicāt, ka banka uzskata privatizācijas koncepciju par sagatavotu. Tajā pašā laikā man bija tas gods piedalīties jūsu vadītās Ekonomikas komisijas sēdē, kur uzstājās Rimšēviča kungs, kurš teica, ka kredītportfeļu analīze ir uzsākta, bet tās pabeigšanai būs nepieciešami vēl vismaz divi mēneši. Kā jūs komentētu šo situāciju?

O.Kehris: Jautājumus Latvijas Bankai būtu labāk uzdot tomēr precīzi tai. Es saku, ka šis lēmuma projekts ir zināmā mērā liela kompromisa rezultāts starp divām ministrijām un Latvijas Banku. Es varu teikt, ka mēs mūsu komisijā arī ne tuvu nebijām apmierināti, ka mums šo portfeļu nav, jo ir bijuši vairāki komisijas lēmumi. Es lūgtu šo jautājumu uzdot bankas pārstāvjiem, jo pēdējās divās nedēļās arī komisijā neesam to noskaidrojuši. Es ļoti ceru, ka viņi kopš mūsu pēdējās izskatīšanas ir pavirzījušies krietni uz priekšu. Mēs to nevaram darīt visu laiku.

J.Kinna: Un otra mana jautājuma daļa ir tāda. Jūs rakstāt, ka iesniedz, saskaņojot ar Latvijas Banku, Finansu ministriju un Ekonomisko reformu ministriju. Valdības vadītājam dodoties uz ārzemēm, šajā dokumentā par komisijas vadītāju stāvēja ieraksts – finansu ministrs. Kā jūs šobrīd saskaņojat ar Finansu ministriju un Ekonomisko reformu ministriju, ar valdības institūcijām laika posmā, kad valdības vadītājs neatrodas uz vietas? Jūs to izdarījāt ar Dineviča kungu?

O.Kehris: Nē. Šeit ir rakstīts, ka iesniedz Ekonomikas komisija, saskaņojot ar Latvijas Banku, Finansu ministriju un Ekonomisko reformu ministriju. Tādējādi ir saskaņots ar šīm ministrijām, nevis ar valdības vadītāju.

Es varu arī atklāt šā jautājuma vēsturi. Sākotnēji šīs komisijas vadītājs (un tas bija arī Godmaņa kunga priekšlikums) bija Oša kungs. Pēc tam, kad valdības vadītājam vai valdībai radās ideja, ka Oša kungs varētu vadīt vienu no valsts komercbankām, bija jautājums, ka viens šīs bankas eventuālais vadītājs nevar vadīt arī šo komisiju. Tādēļ tajā brīdī tas bija arī mans priekšlikums premjerministram, ka ir jāmaina šis vadītājs. Tad Siliņam diezko nepiekrītot, tika uzdots vadīt šo komisiju. Par to mūsu rīcībā ir izraksts no Ministru padomes sēdes protokola. Jā, pašlaik tas nav saskaņots ar premjerministru, bet mēs uzskatījām, ka šis jautājums ir jau tik ilgi gājis, un, zinot šā jautājuma vēsturi, ka iepriekš premjerministrs neizslēdza to, ka to var vadīt Uldis Osis, mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams šodien vēlreiz lūgt atlikt šo jautājumu, jo mēs jau to esam atlikuši pietiekami ilgi, un es uzskatu, ka varam lemt par šādu sastāvu, jo arī Siliņa kungs, es jums teicu, kādas motivācijas dēļ, šodien ir lūdzis, ka viņš nevarētu to vadīt šajā laika periodā.

J.Kinna: Paldies. Es gan to komentētu savādāk, bet lai tas paliek tā.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs. Pēc tam – Gavrilova kungs.

J.Dinevičs: Kehra kungs, principā atšķirība starp abiem papīriem un abiem variantiem ir jūsu varianta pirmais punkts. Visbūtiskākā atšķirība. Tāpēc man ir šāds jautājums. Līdz šim Latvijas Bankas kredītu politika nav kontrolēta. Latvijas Bankai nav bijušas noteiktas nekādas prioritātes, kuros virzienos kredīti būtu jādod. Latvijas Banka šos kredītus ir novadījusi uz leju attiecīgām struktūrām tādā secībā, kādā pati uzskatījusi par vajadzīgu. Līdz ar to ir iespējas izveidot vienas nodaļas bagātas un ietekmīgas, otras nodaļas padarot nabagas un tukšas. Līdz ar to banka pašreiz pati nosaka savā pielikumā, ko tā privatizēs un ko neprivatizēs. Ir pilnīgi iespējama situācija, ka šeit notiek zināms darījums. Vai, atstājot šo punktu, jūs varat pašreiz dot parlamentam garantijas, ka tas netiks izmantots ļaunprātīgi?

O.Kehris: Man diemžēl ir jāsaka, ka atšķirība starp projektiem ir pavisam citāda. Es nekādi nevaru piekrist, ka atšķirība ir pirmajā punktā. Par atšķirībām ziņoju savā ziņojumā. Galvenā atšķirība, ka viens vēl tikai uzdod izstrādāt koncepciju, otrs paredz šīs koncepcijas izstrādāšanas etapus un ļauj jau arī to darīt. Turklāt šajā projektā, ko ir ilgi izstrādājuši un izskatījuši Latvijas Bankas un valdības juridiskie dienesti, ir paredzēti arī šie momenti par lomu, tas ir precīzi atstrādāts un nostrādāts. Tāda ir šī galvenā atšķirība.

Bet, ja runājam par pirmo punktu, tādā gadījumā, manuprāt, nekādā ziņā nav runas par to, ka pēc šā momenta, kad komisija uzņemas pārraudzību pār komercnodaļām, jebkura no Latvijas Bankas nodaļām varētu veikt komercoperācijas. Tas nedrīkst būt atbilstoši likumam par Latvijas Banku. Ja jūs domājat, ka viņi turpinās saglabāt sev labākos klientus... Cits jautājums ir: ja Latvijas Bankai ir nodaļas kā Latvijas Bankas neatņemamas sastāvdaļas, kuras nenodarbojas ar klientu apkalpošanu, bet veic banku bankas funkcijas, tad šeit ir tā jautājuma būtība, vai esam pret to, ka Latvijas Bankai kā centrālajai bankai ir savas ēkas, savas pārstāvniecības arī citur, ne tikai Rīgā.

J.Dinevičs: Es atvainojos, Kehra kungs, jautājuma būtība ir drusku citāda. Es neesmu pret to, ka realizē likumu par centrālās bankas funkcijām. Jautājums ir pavisam vienkāršs. Ar līdzšinējo kreditēšanas politiku Latvijas Bankai bija iespējas perfekti sagatavot zināmas nodaļas privatizācijai. Vai attiecīgi šo politiku komisija varēs izmainīt, jo pašreiz ir noteikts saraksts pirmajā pielikumā, kur viss jau ir fiksēts un viss jau ir sadalīts?

O.Kehris: Nē, man šādu datu nav. Pirmajā pielikumā ir iesniegtas banku nodaļas, kādas tās ir. Es ceru, ka tur nav nekas noslēpts. Man nav bijusi iespēja to pārbaudīt, bet man nav arī nekādas iespējas tam neuzticēties, jo to pietiekami labi zina, es domāju, valdības speciālisti, kuri arī ir zinoši banku jautājumos, un tas saraksts ir vispārēji pieņemams. Kas notiek šajās atsevišķajās banku nodaļās, es tiešām nezinu. Es tikai ceru, ka, pārņemot šai komisijai, kurai ir pietiekams arī valdības deputātu iespaids, tai ir tiesības veikt šo uzraudzību un arī reorganizāciju.

Priekšsēdētājs: Jautā Gavrilova kungs. Pēc tam – Bojāra kungs.

M.Gavrilovs: */Man ir tāds jautājums. Dokumenta būtība taču ir tā, ka tuvojas 1.janvāris, un no Latvijas Bankas jāatdala komerciālās funkcijas. Man ir jautājums. Vai lēmuma projekts, kas ir izvirzīts, dod garantiju, ka no Latvijas Bankas komerciālās funkcijas tiešām tiks atdalītas? Šeit ir tik daudz formulējumu, un, ja kāda no tām var palikt neizpildīta, tad arī lēmums de facto var palikt neizpildīts, bet mēs esam pieņēmuši saistības, ka izveidosim divu līmeņu banku sistēmu./

O.Kehris: Garantijas dot nevar. Mēs varam izdarīt tikai savu darbu, jo pašlaik šis process nevirzās uz priekšu tādēļ, ka nav tiesību to darīt ne Latvijas Bankai, ne kādam citam. Arī šim lēmumam tādā gadījumā ir atļaujošs raksturs. Bet tas jau nevar garantēt to, ko darīs viņi. Tas jau ir atkarīgs no viņu kadru kompetences, no iespējas nokomplektēt cilvēkus šajās bankās un no Latvijas banku finansu attīstības. Tie ir gan ekonomikas jautājumi, gan kadru izglītošanas jautājumi. Tāpēc mūsu uzdevums ir pieņemt un ļaut to darīt un veikt kontroli. Bet pašlaik mēs esam tā barjera, kas to neļauj darīt. Tāpēc varam darīt tikai savu likumdevēja darbu, citiem ir jādara savs darbs. Un mēs nevaram sniegt šādas garantijas.

M.Gavrilovs: */Bija vairāki organizatoriski varianti, lai šādu pāreju nodrošinātu. Viens no tādiem variantiem bija, ka var izveidot tādu globālu valsts komercbanku, lai tai uzdotu visu darbu privatizācijas jomā, lai Latvijas Banka tiktu pilnīgi atbrīvota no jebkādām komerciālām interesēm. Ir vēl arī cits variants – to nodot pārvaldēm. Dabiski, ka tad citādam jābūt arī komisiju sastāvam. Varbūt jūs līdzās šiem variantiem redzat vēl kādu trešo problēmas risinājumu?/

O.Kehris: Mēs esam izšķīrušies par šo variantu, ka no lēmuma pieņemšanas brīža šīs funkcijas pāriet komisijai. Šādas komisijas nepieciešamība, es atkārtoju, ir fiksēta. Tā ir izdiskutēta. Priekšlikums ir iesniegts šajā mūsu ekonomiskās politikas memorandā. Ja gribam izveidot vienu jaunu un lielu banku, kura pēc tam veiktu, tad jautājums ir, kas uzņemas atbildību vai kas veido šīs bankas vadību. Acīmredzot Augstākā padome vai Ministru padome. Nekādā ziņā tas, mūsuprāt, nav jādara Augstākajai padomei, jo tādā gadījumā pārkāpjam jau pieņemtos likumus par bankām, kuros ir pietiekami precīzi pateikts: ja klienti vēlas kļūt arī par īpašniekiem, šajā gadījumā klienti tad nosaka, kas būs šīs bankas vadībā, un nevis mēs. Bet jautājums: kas ir efektīvāk, viena liela valsts banka vai kredītbanku un komercbanku tīkls?

Ja Augstākā padome uzskatītu par iespējamu (manuprāt, tas būtu mērķtiecīgi, ja tikai tam var atrast laiku), tad šeit par plusiem un mīnusiem vislabāko informāciju varētu sniegt Uldis Klausa kungs, Latvijas Bankas padomnieks, kurš pašlaik ir klāt. Es ceru, ka mēs viņam varētu arī dot vārdu. Varbūt viņš ļoti īsi varētu to sniegt.

M.Gavrilovs: */Un pēdējais konkrētais jautājums. 3.punkta 1. un 2.apakšpunkts. Tur ir runa, pirmkārt, par privatizāciju par naudu un, otrkārt, par to, ka banku nekustamais īpašums atdodams nomā. Sakiet, lūdzu, kāda proporcija būs starp šīm daļām? Tur nekustamais īpašums, bet šeit, tēlaini izsakoties, runa būs par krēsliem un galdiem. Un kādi būs statūtfondu avoti šīm komercstruktūrām?/

O.Kehris: Mēs šajā likumā konsekventi necenšamies lauzt spēkā esošo likumdošanu, jo vairāk tāpēc, ka ar lēmumu to nevaram darīt. Tāpēc tām banku ēkām, kurās pašlaik ir bankas, katrai ir kaut kāds statuss. Viena varbūt ir bijušā īpašnieka māja, otra – nacionalizēta. Tādējādi mēs nevaram pieskarties šā likuma darbībai. Tāpēc šeit var tikai tikt slēgts nomas līgums. Bet par statūtu fondu... Tur jau ir tā lieta, tas jau ir tas būtiskākais jautājums. Ja tā ir valsts banka, tad tas ir jāmeklē no valsts budžeta līdzekļiem vai jārod citas iespējas. Jau šie pieteikumi, kuri ir Latvijas Bankā... Lai banku īpašnieki domā par savu statūtu fondu.

M.Gavrilovs: */Bet sakiet, lūdzu, vai tas apstāklis, ka pat statūtfondu nevarēs savākt, nebūs de facto par iemeslu, lai apturētu visu šo banku formēšanās procesu? Tur taču katrā vismaz pieci miljoni jāieliek./

O.Kehris: Jums ir taisnība, tā ir viena no galvenajām problēmām.

M.Gavrilovs: */Bet risinājuma taču nav?/

O.Kehris: Bet tas nav šā lēmuma uzdevums. Kur ir dabūjami līdzekļi? No nodokļu maksātājiem vai no tiem, kam ir nauda valsts iekš­pusē vai ārpusē. Daži iesaka, ka teorētiski Latvijas Banka var nodrukāt vēl (48 reizināts ar 5, cik tas tur būtu) apmēram 220 miljardus Latvijas rubļu un tos sadalīt katrai no bankām. Bet ceru, ka tādu priekšlikumu jūs neizteiksit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, starpbrīdis. Pēc starpbrīža jautā Bojārs, tad – Buka, Plotnieks un Gulbis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, sāksim darbu! Jautā Bojāra kungs, pēc tam – Bukas kungs.

J.Bojārs: Kehra kungs, jūs jau arī esat pa Ameriku braukājis un zināt, ka, tuvojoties kāda štata galvaspilsētai, lielākais nams obligāti tajā pilsētā ir banka. Protams, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

Mēs vakar arī skatījām vienu likumprojektu un spriedām, ka, lūk, vajag to Latvijas zemīti pārdot, ka tas mums ienesīs lielu naudiņu šajā tukšajā budžetā. Bet vai tad nebūtu labāk saglabāt tās pašas naudas dēļ valsts monopolu, valdības vai valsts komercbankas veidā saglabājot šo tīklu, kas maksā milzu naudu. Teiksim, ja nekā nebūtu un ja šīs nodaļas būtu pilnīgi tukšas, bet tur būtu štati, un tas ir tīkls, pie kā ir pieraduši klienti. Tas vien jau maksā milzu naudu. Šī ir jautājuma pirmā daļa.

Otrā daļa ir – kāda tomēr garantija, ka šo tīklu (manā uztverē tam ir liela nozīme) nesagrābj kāda no mums pazīstamajām lielajām valūtas spekulācijas haizivīm, kurām šodien ir pilnīgi pietiekams kapitāls, lai visu to nopirktu, it sevišķi ņemot vērā, ja jūs lasāt “Dienas Biznesu’’, kur bija jau nosaukta firma, kas būtu varējusi “sagremot’’ visus tos 18 miljonus amerikāņu, ko... ne amerikāņu, ko Starptautiskais valūtas fonds iedeva stabilizācijai? Un, to visu ņemot vērā, vai tomēr, īstenojot jūsu projektu, tas garantēs ja ne lētu, tad pieejamu kredītu, kas vajadzīgs ražojošajai sfērai – rūpnieciskajai un lauksaimnieciskajai ražošanai?

O.Kehris: Paldies par šiem būtiskajiem jautājumiem. Tikai es lūgtu, pirms es atbildu uz šiem jautājumiem, ka varbūt pēc abiem ziņojumiem Latvijas Banka varētu sniegt īsu informāciju par situāciju, kāda ir ar banku portfeļiem un kāda ir ar pieteikumiem. Šīs ir divas, manuprāt, būtiskas lietas, kas varētu palīdzēt izdarīt šo izvēli “par’’ vai “pret’’, bet uz kurām, protams, es nevaru sniegt izsmeļošas atbildes, jo tās nav manā kompetencē. Ja deputāti neiebilst, tas būtu mans pirmais lūgums.

Priekšsēdētājs: Tūdaļ vai pēc ziņojuma?

O.Kehris: Es domāju, ka pēc abiem ziņojumiem.

Priekšsēdētājs: Pēc abiem ziņojumiem. Vai ir bankas pārstāvji?

O.Kehris: Es jums atbildēšu tūlīt. Jā, prezidents vai kāds no viņu speciālistiem, es ceru, ir gatavs to darīt.

Un otrs. Man tiešām būtu jāatvainojas Apinīša kungam, kuru esmu ieskaitījis ne tajā frakcijā, kurā viņš ir, jo viņu bija rekomendējusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Rezultātā mūsu piedāvātajā variantā komisijā ir trīs deputāti, kuri pārstāv trīs lielākās frakcijas – Latvijas Tautas frontes frakciju, “Satversmi’’ un Lauku frakciju.

Jā, bet par Bojāra kunga jautājumu. Protams, ka redzamākajās vietās tirgus demokrātijas valstīs ir bankas. Tas tik tiešām tā ir. Un es nešaubos, ka arī pie mums tas tā būs. Es ļoti ceru, ka mums četras piecas lielākās bankas būs nacionālās bankas savā laikā un konkurēs savā starpā, un kāda piektā sestā varbūt būs ārzemju banka. Tiesa gan, banku ienesīgums ir atkarīgs arī no vispārīgā ekonomikas stāvokļa. Mēs zinām, ka daudzas bankas arī bankrotē. Arī tad, ja bankrotē uzņēmumi (mums daudzi uzņēmumi ir neefektīvi, un bankroti būs priekšā), bankrotēs bankas, vai mēs to gribam vai negribam. Un pašlaik valsts negarantē, nav apdrošinājusi bankas, bet arī droši vien pareizi to dara, jo tas ir šis augšanas process.

Par kredītiem. Vai mūsu piedāvātais projekts var garantēt, kā rokās nonāk kredīti? Es jau mēģināju atbildēt, ka pilnā mērā to garantēt nevar nekāds mehānisms. Bet es ļoti ceru, ka šī komisija var to izvērtēt. Tai nav pienākuma to pārdot par visdārgāko cenu. Lēmuma projektā ir paredzēts punkts, ka pārveidošanas un privatizācijas procesā nedrīkst pārtraukt banku sistēmas funkcionēšanu nevienā no Latvijas rajoniem. Tādēļ ļoti iespējams, ka dažos rajonos tiešām būs jāsaglabā vai tiks saglabāts arī šis valsts banku tīkls.

Par to priekšlikumu, ko jūs izteicāt, ka tas būtu visā valstī. Šis priekšlikums to neizslēdz, bet arī nesaka, ka noteikti tā ir jādara. Mēs, manuprāt, būtu ieinteresēti, lai veidotos pietiekami spēcīgas šīs bankas. Varbūt arī ar valsts kapitāla līdzdalību. Bet mēs būtu ieinteresēti piesaistīt gan nacionālo, gan ārvalstu kapitālu. Jo tikai tad, ja būs šīm bankām kapitāls, ja tām būs šie kredītu resursi, tās varēs dot kredītus rūpnieciskās un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Tiesa, liela daļa kredītu nāk caur Pasaules banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Pašlaik Latvijas Investīciju banka gaida projektus. To es arī jums varētu pateikt. Viņi pašlaik jau gaida sagatavotus projektus. Un viņi lūdz šos projektus. Aizezeres kundze, mēs nupat runājām, saka, ka viņai pašlaik nav šo projektu. Protams, tas nebūs momentāns process, bet jau nākamā gada sākumā šie kredīti varētu tiks saņemti. Bet...

Jo mūsu bankas vairāk spēs piesaistīt kredītu resursus, jo vairāk būs iespējams sniegt šos kredītus. Ja mēs mēģināsim, lai būtu tikai valsts kapitāls, tad mums ir jāatrod papildu līdzekļi. Tas ir tikai uz nodokļu maksātāju, vai tie ir uzņēmēji, rēķina, kurus pēc tam var izmantot kā kredītresursus. Vai arī šī naudas drukāšana. Bet naudas drukāšana tieši sekmēs to, ka šiem kredītresursiem būs ļoti augstas procentu likmes. Jo, ja mums izdotos saglabāt to, kas ir pašlaik pēdējos mēnešos, ka Latvijas rublis par prieku mūsu pensionāriem vai tiem, kuri saņem konkrētas naudas summas un kuriem vislielākā nelaime ir inflācija, ir ļoti stabils. Mēs varbūt zinām, kas notika nupat Zviedrijā, kur krona palika vājāka par 9 procentiem. Tas pats acīmredzot ir sagaidāms Norvēģijā pēc nupat paceltajām kredītprocentu likmēm uz 30–40 procentiem. Tādējādi, ja mums šis rublis paliek pietiekami stabils, tad arī procentu likmes, es ceru, nenolaidīsies tuvu šim simtam, nolaidīsies līdz normālam – padsmita procentu likmēm. Es tādējādi varētu atbildēt uz šiem ļoti būtiskajiem Bojāra kunga jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Bukas kungs, pēc tam – Gulbja kungs.

S.Buka: */Kehra kungs! Es ceru, ka jūs saprotat, un zālē vēl palikušie deputāti arī saprot, ka Latvijas Bankas nodaļu privatizācija nozīmē ļoti lielas izmaiņas Latvijas Bankas attiecībās ar visām pārējām komercbankām. Uz šodienu, manuprāt, izdotas licences četrdesmit četrām komercbankām. Privatizējot pēc šīs koncepcijas, parādīsies vēl vairākas spēcīgas bankas. Tas nozīmē, ka mēs veidojam divu pakāpju banku sistēmu. Centrālā banka un komercbankas, kas lielāko tiesu būs privātbankas. Man rodas jautājums: vai kāds ir painteresējies par Komercbanku asociācijas viedokli, kas apvieno gandrīz 30 no šīm 45 bankām? Vai viņi šodien šeit uzstāsies ar saviem priekšlikumiem? Pirmajā projektā, kuru mēs apspriedām vēl rudenī, viņi piedalījās un izteica kā kritiskas piezīmes, tā lietišķus priekšlikumus. Vai šodien, apspriežot šo koncepciju, viņu viedokļi tiks uzklausīti?/

O.Kehris: Jā, tiešām, komisijas sēdē, kas bija laikam vēl septembrī vai oktobrī, piedalījās Komercbanku asociācijas pārstāvji, kuri izteica savas kritiskās piezīmes. Vai viņi šodien piedalīsies? Mēs viņus neesam īpaši aicinājuši, bet šāda asociācija ir, tai ir iespējams sekot līdzi tam, kas notiek. Un tas būtu tās uzdevums – zināt, kādi jautājumi tiek apspriesti, un, ja deputāti piekristu, tad viņu pārstāvji var šeit tikt uzklausīti.

Tomēr neuzskatām, ka Komercbanku asociācija pārstāv visas otrā līmeņa bankas, tāpēc tā nav vienīgā institūcija, ar ko mums būtu jārunā. Turklāt ne visas bankas ir apvienojušās, to skaitā daudzas jaunās bankas, kuras ir dibinājušās nesen un tieši nav šajā asociācijā. Tāpēc, protams, asociācija ir varbūt vērā ņemama, bet es arī nepārspīlētu tās lomu kā varbūt visu komercbanku kaut kādas apvienojošas struktūras lomu.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka esošās komercbankas būtu varbūt ieinteresētas, lai tikai tās piedalītos šajā privatizācijas procesā. Tādi bija viņu priekšlikumi. Tāds priekšlikums šeit būtībā nav iestrādāts. Un es nedomāju, ka tas būtu pareizs solis. Jo, ja mums ir pietiekami finansu resursi tiem, kuri pašlaik nav šajās bankās vai kuriem ir priekšlikums, vai tie būtu ražotāji, vai tie būtu kādi citi grupējumi, kuri iesniegs pietiekami sagatavotu plānu vai projektu, viņi var tikt ņemti vērā. Tā ka mēs labprāt ņemtu vērā, lai arī šeit varētu tikt uzklausīts viņu viedoklis.

Bet es negribētu absolutizēt vai viņus īpaši izdalīt starp pārējiem. Turklāt, es ceru, šajā informācijā, ko sniegs Latvijas Banka par portfeļiem un par pieteikumiem, jau ir vislielākās esošo komercbanku intereses, jo viņus interesē nepirkt “kaķi maisā’’, bet tas, kas tad tajā portfelī pašlaik ir iekšā. Tieši šī informācija.

S.Buka: */Tas ir – mēs esam nolēmuši, ka viņiem būs labāk, ja viņus piespiedīsim vienkārši piekrist.

Un otrais jautājums sakarā ar tikai Latvijas rubļa izmantošanu privatizācijā. Vai ārvalstu investētājiem šeit tiks noteikts speciāls banku sfēras investīciju kurss, vai arī mēs visu pārdosim pēc kursa: par vienu dolāru 170 vai 180 Latvijas rubļu? Kā tas izskatīsies? Ceru, ka jūs zināt, ka Lietuvā banku sfērā ir investīciju ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu bankām, tajā pašā laikā ir arī atlaides, kuras nosaka ieguldījumu lielumi. Vai šeit komisija izstrādā nosacījumus ārvalstu investoriem, vai arī jums pašiem ir savs redzesviedoklis?/

O.Kehris: Nē, tas ir Latvijas Bankas jautājums un Latvijas Bankas uzdevums. Latvijas Banka ir apņēmusies nodrošināt privatizācijas līdzekļu, kuri ienāktu cietās valūtās, konvertēšanu un izmantošanu.

Par mehānismu lai ziņo pati Latvijas Banka. Bet tā ir apņēmusies to darīt, un tas attiecas kā uz citu īpašumu privatizāciju, tā uz banku īpašumu privatizāciju. Nav nekādu atšķirību šajā jomā.

S.Buka: Paldies.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs.

J.Gulbis: Man bija vairāki jautājumi, bet, klausoties jūsu atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem, man daudz kas kļuva skaidrs, tāpēc netērēšu deputātu laiku. Vienīgi vēsturei man ir tāds jautājums. Vai tas likumprojekts ir Ekonomikas komisijas kolektīvais domu auglis vai ir kāds individuāls autors?

O.Kehris: Redziet, es mēģināju atklāt to mehānismu, kurš jau bija pirms Jāņiem. Pirms Jāņiem valdība bija apņēmusies jau ar augustu izveidot šādu pārraudzības un arī privatizācijas komisiju. Ar 1.augustu. Mēs prasījām tādēļ priekšlikumus no Latvijas Bankas. Tad, kad iekļāva Latvijas Banku, mēs saņēmām citu projektu no valdības. Pēc tam arī lauku deputāti. Mums bija trīs dažādi projekti. Tad vairākās komisijas sēdēs (tas bija septembrī) mēs panācām vienošanos, ka šis dokuments ir jāizstrādā. To apņēmās izstrādāt būtībā trīs puses kopā, tas ir, Ekonomisko reformu ministrija, Finansu ministrija un Latvijas Banka. Mēs to izskatījām vairākās sēdēs, bet beigās panācām, ka viņi iesniedza nevis katrs savu, bet vienu dokumentu.

Zināmu ieguldījumu arī redakcionāli ir devuši atsevišķi komisijas locekļi, bet mēs to... Tātad tas būtībā ir radīts šajās trīs institūcijās kopā. Pēc tam ir sācies šis mūsu komisijas darbs, lai mēģinātu saskaņot ar frakcijām. Tāpēc tas nav dzimis komisijas dzīlēs, bet tas ir dzimis, lai šeit, plenārsēdē, nevajadzētu izvērtēt četrus vai piecus atsevišķus projektus. Mums izdevās saskaņot trīs. Diemžēl ne visus. Tāpēc šodien diemžēl ir šie divi projekti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju manā sarakstā vairs nav. Paldies Kehra kungam.

Vārds Krastiņa kungam ziņojumam par alternatīvo projektu.

E.Krastiņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī gribētu varbūt sākumā mazliet pieskarties šā jautājuma priekšvēsturei, jo katrs cilvēks laikam to redz mazliet atšķirīgu atkarībā no tās informācijas, kas viņam ir pieejama, un no iespējām ar to saskarties vairāk vai mazāk. Es tikai gribu atgādināt, ka jau pavasarī, kad mēs pieņēmām likumu “Par Latvijas Banku”, faktiski šis likums noteica, ka Latvijas Banka ir centrālā emisijas banka ar visām tai raksturīgajām funkcijām.

Tajā pašā laikā mēs jau šeit uzsākām diskusiju, kas tad īsti būtu darāms ar tajā brīdī Latvijas Bankai pakļautajām, komercdarbību veicinošajām banku nodaļām vai šīm struktūrvienībām. Toreiz diskusijas rezultātā radās viens punkts lēmumā par likuma “Par Latvijas Banku’’ spēkā stāšanās kārtību, kurš atļāva Latvijas Bankai līdz šā gada beigām veikt vai pārvaldīt arī šīs komercdarbību veicošās struktūrvienības.

Faktiski, ja izpildītu tos likumus, tos lēmumus, ko paši esam pieņēmuši, ar šā gada beigām pašai Latvijas Bankai jau būtu bijis jānodrošina šīs komercdarbības nodalīšana no savu centrālās bankas funkciju veikšanas.

Attiecīgs darbs arī tika uzsākts Latvijas Bankā. Tika gatavots lēmums par bankas nodaļu privatizāciju vai par reorganizāciju. Kā jau Kehra kungs teica, kaut kad ap Jāņiem pirmais variants parādījās, tā teikt, stipri neizdevīgā laikā tieši pirms atvaļinājuma. Faktiski visintensīvākais darbs sākās jau pēc atvaļinājuma, proti, augustā. Es gribētu pat teikt, ka augustā faktiski tas dokuments, kas jums pašlaik ir iesniegts ar numuru 315 un kas iepriekš bija, ja nemaldos, ar numuru 305, jau vakardienas diskusiju rezultātā ir nedaudz izkoriģēts. Faktiski augusta beigās jau šis dokuments bija sagatavots.

Tad, lūk, sākās šis ilgstošais, kā Kehra kungs teica, saskaņošanas process ar Finansu ministriju, ar Ekonomisko reformu ministriju, ar valdību. Praktiski šajā dokumentā vairs nekas nemainījās, tikai notika (man ir grūti pateikt, kāda rakstura) zināms saskaņošanas process, kurā man diemžēl nebija tas gods piedalīties. Taču pamatā šis lēmums vēl pagājušajā nedēļā izskatījās gandrīz tāds pats, kāds bija septembra sākumā.

Redzot, cik lēni šis jautājums virzās uz priekšu, veicot visus šos bezgalīgos saskaņošanas procesus, kuru gaitā nekas nemainās, un arī dziļāk tomēr pārdomājot un diskutējot šo jautājumu ar citiem cilvēkiem, kuri arī ir ieinteresēti šīs banku sistēmas reorganizācijā, tomēr nācām pie atzinuma, ka ne viss šajā sagatavotajā lēmuma projektā ir noteikts tā, lai sagatavotu šo reorganizāciju, šo Latvijas Bankas centrālās bankas funkciju atdalīšanu pietiekami precīzi un pietiekami pamatoti.

Tāpēc varbūt sākumā radās šis dokuments, ja nemaldos, ar numuru 304, kurā, lai nodrošinātu tomēr uz 1.janvāri precīzu Latvijas Bankas centrālās bankas funkciju atdalīšanu, mēs piedāvājām sākotnējā pārejas periodā izveidot vienu kopēju Latvijas akciju komercbanku, jo sapratām, ka valsts komercbanka šeit laikam nebūtu pareizais ceļš. Tālāk šī bankas padome varētu veikt attiecīgu reorganizācijas, restrukturizācijas un privatizācijas darbu. Šis lēmums tika sagatavots steidzīgi, un tā kvalitāte nebija atbilstoša. Tālāko diskusiju gaitā ar frakcijas “Satversme’’ deputātiem un arī savā starpā mēs tomēr sapratām, ka šeit ir iespējams arī zināms kompromisa ceļš, un tāpēc šodien piedāvājam kā alternatīvu lēmuma projektu dokumentu ar numuru 314.

Es jums centīšos paskaidrot, kādas ir galvenās atšķirības starp 314. un 315.dokumentu, kurus uzskatām par pietiekami svarīgiem, lai liktu jums priekšā izšķirties tomēr par vienu no šiem lēmuma projektiem kā pamatvariantu.

Kādas ir galvenās atšķirības? Pirmkārt, dokuments Nr.315 jau savā pielikumā nosaka, kas tad īsti tiek atdalīts no Latvijas Bankas un kas tālāk tiek tādā vai citādā veidā reorganizēts vai privatizēts. Mēs piedāvājam citu pieeju. Šī izveidotā reorganizācijas komisija, izstudējot to informāciju, to dokumentāciju, ko tai dod Latvijas Banka, ar 1.janvāri atdalot savu centrālās bankas funkciju veikšanu no komercdarbības, pārbauda un precīzi nosaka, vai Latvijas Banka tiešām atstājusi savā pārziņā tikai to, kas ir nepieciešams centrālās bankas funkciju veikšanai, vai struktūrvienības ir saņēmušas visu, kas ir nepieciešams to funkciju veikšanai. Tā ir viena būtiska atšķirība no dokumenta Nr.315.

Nākamais. Lielas bažas mūsos radīja tas, kā notiks šo atdalāmo struktūrvienību pārvalde pārejas periodā, proti, laikā no brīža, kad tās tiks atdalītas no centrālās bankas kā pārraudzītāja un uzrauga, līdz tam brīdim, kad šis reorganizācijas un privatizācijas process būs beidzies. Šis process var ilgt arī gadu vai varbūt pat divus. Tāpēc piedāvājam attiecīgajai reorganizācijas komisijai piešķirt tiesības veikt attiecīgos pasākumus arī šo atdalāmo struktūrvienību pārvaldes veikšanai, ieceļot attiecīgus profesionālus pārvaldniekus vai veidojot citas pārvaldes institūcijas šim pārejas periodam.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka reorganizācijas komisija tādā sastāvā, kādā tā ir piedāvāta, nespēj nodrošināt ikdienas operatīvu pārvaldes un uzraudzības darbu, jo šeit ir cilvēki gan no Augstākās padomes, gan no ministrijām, gan no Latvijas Bankas, kuriem ikdienā ir jāveic tomēr savi profesionālie pienākumi.

Nākamais. Mēs arī pieprasām Latvijas Bankai pirmajā etapā pietiekami ātri iesniegt pilnu informāciju, lai reorganizācijas komisija šo darbu varētu sākt. Šeit es gribētu varbūt zināmā mērā tomēr oponēt tiem, kas saka, ka, lūk, šeit ar šā lēmuma pieņemšanu tiek aizkavēta Latvijas Bankas reorganizācija. No sarunām ar Latvijas Bankas pārstāvjiem es konstatēju, ka nedēļa acīmredzot būs nepietiekams laiks, lai iesniegtu šo informāciju. Tātad, kaut arī šis lēmums ir jāpieņem, lai komisija varētu sākt strādāt un gatavot vismaz savu iekšējo struktūru, savu iekšējo darbu reglamentāciju, ir skaidrs, ka pašlaik par kritisko momentu var kļūt tieši šī informācija par Latvijas Bankas struktūrvienību kredītportfeļiem, par aktīvu un pasīvu stāvokli, mantas novērtējumu un tā tālāk. Kaut gan, protams, es domāju, ka nekādu šķēršļu nebija laikā no likuma “Par Latvijas Banku’’ pieņemšanas līdz šodienai, lai jau pietiekami intensīvi strādātu pie šīs informācijas sagatavošanas.

Nākamais. Mēs tomēr uzskatām, ka pēc tam, kad komisija ir saņēmusi informāciju un sagatavojusi reorganizācijas un privatizācijas uzsākšanu, tomēr ir nepieciešams ziņojums Augstākajā padomē par pamatprincipiem un par to, kādus secinājumus šī iesniegtā informācija ir ļāvusi komisijai izdarīt. Varbūt vārds “iesniegt’’, kas ir mūsu projektā, nebūtu šeit īsti vietā. Varbūt “mēneša laikā’’ vai “pēc mēneša ziņot” Augstākajai padomei par sava darba rezultātiem, jo tomēr, pirms startēt šim reorganizācijas procesam tik svarīgā lietā, mēs domājam, būtu nepieciešams informēt Augstāko padomi, protams, nepieņemot šeit kādu varbūt īpašu lēmumu, bet iepazīstoties ar šā darba rezultātiem. Augstākā padome nepieciešamības gadījumā, ja uzskatītu, ka veiktais darbs ir galīgi neapmierinošs, par iecerēto reorganizāciju pieņemtu attiecīgu lēmumu vai piedāvātu kādas izmaiņas. Bet, protams, ne jau tādā izskatā, ka šī koncepcija tiktu pa punktiem iztirzāta vai apstiprināta. Tas te nepavisam nav domāts, šeit tomēr ir domāts zināms informatīvs nodrošinājums arī Augstākajai padomei, lai process būtu pietiekami publisks un pietiekami atklāts.

Varbūt viena pavisam neliela nianse ir 6.punkts. Mūsu lēmumā paredzēts, ka tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, lai šī komisija varētu sākt savu darbu nekavējoties.

Mazliet par sastāvu. Redziet, es nebiju klāt šajā saskaņošanas procesā ar visām ministrijām, tāpēc nespēju izsekot līdzi tām priekšsēdētāja kandidatūru maiņām, jo tās te mainījās ik pēc pāris nedēļām. Protams, mums nav nekādu iebildumu, ka Siliņa kungs, ja viņš ir vienreiz piekritis un tad atkal atteicies un pats izvirzījis Oša kungu un tad atkal pats izvirzījis... Mums nav iebildumu, protams, ka viņš tiek noņemts no šīs komisijas vadītāja kandidāta, ja šeit ir citas kandidatūras. Protams, mēs varam piekrist, šeit iebildumu nav.

Es ceru, ka... Jā, vēl viena nianse. Tas ir par to, uz kāda likuma pamata darbojas šī reorganizācijas komisija. Sākumā, kad tika rakstīts attiecīgais lēmuma projekts, es, protams, arī iekļāvu to punktu, ka komisija darbojas uz likuma par privatizācijas komisijām pamatiem, izņemot dažus punktus. Taču šodien reorganizācijas komisijai piedāvāto uzdevumu un atbildības loks jau ir tā paplašinājies, ka tās darbības pamatojums ar šo likumu par privatizācijas komisijām mums nešķiet pietiekams. Tai ir gan pārvaldes funkcijas, gan reorganizācijas funkcijas, gan arī visas šīs privatizācijas funkcijas. Faktiski šis pienākumu loks daudzkārt pārsniedz privatizācijas komisijas pienākumu loku. Tāpēc uzskatām, ka nebūtu jāiekļauj šis punkts par to, ka komisija darbojas, pamatojoties uz likumu par privatizācijas komisijām.

Tas varbūt arī man īsumā būtu viss, ko es varētu teikt par šīm atšķirībām starp abiem lēmuma projektiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Pirmais jautā Ābiķa kungs, viņš arī ir vienīgais jautātāju sarakstā.

Dz.Ābiķis: Varbūt mans jautājums nebūs visai taktisks, tomēr... Vai zināmas atšķirības šajos projektos nav izskaidrojamas arī ar to, ka projektu autori un arī, teiksim, jūs personīgi kā šīs grupas cilvēks, komisijas cilvēks, gan abos gadījumos, protams, ieņemat zināmus amatus vai jums ir zināmi pienākumi komercbanku struktūrās, teiksim, Valmieras bankā, cik es sapratu?

E.Krastiņš: Es nesapratu, par ko jūs runājat.

Dz.Ābiķis: Es to varētu arī citādi formulēt. Vai jums netraucēs strādāt šajā komisijā jūu pienākums Valmieras bankā?

E.Krastiņš: Redziet, Valmieras banka ir viena no šīm struktūrvienībām, es tur nekādus posteņus nevaru ieņemt, jo tā jau ir valsts komercbanka, tur nav nekādu posteņu. Es domāju, ka jums ir kaut kādas neprecīzas baumas, kuras te, cik man zināms, tiek izplatītas sakarā ar to, ka mēs ar Andri Bērziņa kungu kā deputāti abi esam palīdzējuši Valmieras vietējiem uzņēmējiem apzināt situāciju ar bankām, uzskatot par savu pienākumu informēt par to, kas notiek likumdošanā, un palīdzējuši aktīvākajiem uzņēmējiem šādu darbu veikt, gatavojoties banku privatizācijai. Bet, protams, es noraidu kā absurdus apgalvojumus par manu līdzdalību jebkādās komercbankas struktūrās, izņemot šo vienīgo, ko šeit jau reiz minēja, man tribīnē stāvot, kad man uzdeva jautājumu par Investīciju banku, kur es esmu iekļauts tās padomes sastāvā. Diemžēl padomes sēdes pamatā notiek ceturtdienās, tā ka es nekad tajās neesmu piedalījies un nopietni apsveru iespēju savas pilnvaras tur nolikt, vēl jo vairāk tāpēc, ka Investīciju banka, cik man zināms, gatavo jaunu statūtu variantu, kurš varbūt tiks iesniegts šeit kā likumprojekts, kur vispār šāda padome neeksistēs. Līdz ar to manas funkcijas tur varētu izbeigties jau automātiski.

Dz.Ābiķis: Jā, paldies. Mani atbilde apmierina. Nepārprotiet mani!

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pēc tam – Ziediņa kungs.

J.Bojārs: Man jāsaka, ka 314.dokuments mani krietni vairāk apmierina. Tas, kuru jūs pašlaik prezentējat. Bet man ir tāds jautājums, vai jūs tomēr neuzskatāt vai vismaz nepieļaujat, ka mēs šo sastāvu papildinām ar vienu otru principiālu deputātu varbūt, jo šeit ir viens otrs uzvārds, kas nerada sevišķu uzticību. Te ir cilvēki, kas ir līdzvainīgi šajā ekonomiskajā katastrofā republikā. Lūk, šāds jautājums. Papildināt vēl ar dažiem deputātiem, izņemot mani, protams, es neesmu ekonomists.

E.Krastiņš: Es jau pamatoju, ka šī komisija diez vai var darboties, pamatojoties uz likumu par privatizācijas komisijām. Tur šis deviņu cilvēku ierobežojums bija. Mēs varam diskutēt, un deputāti šeit var piedāvāt. Bet, protams, saprāta robežās. Jo mums jāapzinās, cik liela vai maza šī komisija var būt, lai tā spētu daudzmaz operatīvi un veiksmīgi darboties.

Bez tam, protams, nav nekādu problēmu un ir iespējams likt alternatīvas kandidatūras. Var jau jebkuru no šiem kandidātiem izbalsot, kā parastais demokrātiskais process to nosaka.

J.Bojārs: Ļoti skaisti. Tad ir otrs pavisam vienkāršs jautājums. Vai mums vienlaikus, ja mēs šeit ieliekam tādas direktīvas un daudzus ļoti skaistus punktus, kas man ļoti patīk, nevajadzētu pastiprināt šo tekstu ar kādu tādu spēcīgu antimonopolu noteikumu, lai privatizācijas gadījumos tiktu stingri ievērota antimonopolu likumdošana, jo šī ir ārkārtīgi svarīga sfēra?

E.Krastiņš: Jā, redziet, es jums, Bojāra kungs, labprāt piekristu. Man vienīgi bail, ka daudzkārt, tajā skaitā arī Ekonomikas komisijā, bieži vien šis monopola jautājums, ņemot vērā, ka mēs dzīvojam ļoti mazā valstī ar ļoti mazu tirgu, manuprāt, tiek nepareizi traktēts. Bet, protams, komisijai būtu jāņem vērā arī tas tomēr, lai šeit veidotos zināma konkurence. Tajā pašā laikā, ņemot vērā arī tos apstākļus, ko Oša kungs savā koncepcijā raksta, mēs nedrīkstam sadrumstalot savu finansu kapitālu pārāk sīki, jo citādi tā nebūs darboties spējīga sistēma.

J.Bojārs: Nē, ar to es domāju tikai privātos lielos monopolus, kas jau tagad monopolizē finansu tirgu valūtas tirdzniecībā.

E.Krastiņš: Bojāra kungs, es domāju, ka tik mazā valstī kā Latvija lielu monopolu vispār nav...

J.Bojārs: Jau ir.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs.

Z.Ziediņš: Cienījamais Krastiņa kungs, pirmais jautājums man saistīts ar Dineviča kunga izteikto domu, ka pašreiz Latvijas Banka, veicot naudas emisiju, diezgan voluntāri sadalīja šos emitētās naudas līdzekļus tām struktūrām, tām savām komercbankām, kurām uzskatīja par vajadzīgu. Un tik tiešām šis sadalījums ir izveidojis neviendabīgu situāciju republikā, dažām bankām ceļoties un dažām dzīvojot no rokas mutē. Tāpēc mans pirmais jautājums ir – kāpēc šajā lēmumā jūs uzskatāt par vajadzīgu pieņemt centrālās bankas kredītportfeļa aktīvu un pasīvu un tā tālāk raksturojumu? Vai jums nevajadzētu šeit komisijā apmierināties ar informāciju un šo raksturojumu, šo novērtējumu (te rakstīts – novērtējums) izdarīt pašiem? Pretējā gadījumā man ir skaidrs, kāds būs šis novērtējums. Trim bankām jādzīvo, pārējās – zem āmura.

E.Krastiņš: Nē, šeit, protams, ir domāta gan informācija, gan novērtējums. Cik es saprotu, plašāk runājot, ir virkne rietumvalstu, kas mums ir gatavas palīdzēt ar saviem ekspertiem šajā vērtēšanas un reorganizācijas darbā. Es domāju, ka Rietumu eksperti tomēr zināmā mērā ir neatkarīgi eksperti un varētu šai reorganizācijas komisijai sniegt nopietnu palīdzību. Cik es zinu, vismaz Šveices bankas ir piedāvājušas, Šveices valdība ir piedāvājusi šādu palīdzību un arī citas valstis.

Z.Ziediņš: Paldies. Jūs atbildējāt arī uz manu otro jautājumu. Tātad es domāju, ka te vajadzētu mainīt vārdu “novērtējumu’’ ar vārdu “raksturojumu’’. Šo slēdzienu vajadzētu izdarīt pašai komisijai.

Tātad tas otrs jautājums. Kad komisija turpmāk iejauksies, kam un kā sadalīt gan nākamos emitētos naudas līdzekļus, gan esošos resursus, kā jūs domājat panākt lielāku objektivitāti nekā līdz šim? Kā jūs domājat, ar kādiem spēkiem un ar kādu informāciju panākt lielāku šo kredītresursu sadales objektivitāti visām bankām?

Cienījamie kolēģi, jautājums te ir viens. Vai Latvijā būs trīs četras spēcīgas bankas, kā to vēlas Ekonomikas komisija, vai būs diezgan sociālistiskas, mazas, daudzas diezgan nīkuļojošas banciņas pa visu republiku? Tāds ir tas pamatjautājums. Lauksaimnieki tātad ir par daudzām mazām, uzskatot, ka zemnieki skaļi bļaus un ka kaut ko viņiem iedos, Ekonomikas komisija – par trim četrām lielām, kas stingri ar rubli piespiedīs savu darbību veikt tā, kā uzskata par vajadzīgu. Kā jūsu komisija nodrošinās šo zelta vidusceļu?

E.Krastiņš: Pirmkārt, Ziediņa kungs, es jums gribētu atgādināt, ka Lauku frakcija, tieši pretēji, iesniedza savu pirmo lēmuma projektu par vienas sākotnējās bankas izveidošanu, nevis par daudzām maziņām.

Otrs. Runājot par kaut kādu kredītresursu sadalīšanu, es domāju, mums ir viena centrālā banka. Un nevajadzētu šai reorganizācijas komisijai uzdot centrālās bankas funkcijas, bet aprobežoties tomēr ar tiem mērķiem, kas paredzēti šajā lēmumā.

Z.Ziediņš: Tātad šo kredītresursu sadale tik un tā paliks bankas kompetencē.

E.Krastiņš: Bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Krastiņa kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais ir sakarā ar vēsturi, ar kuru jūs sākāt. Tas attiecas uz jautājumu par nodaļu privatizāciju, vai arī uz samērā patstāvīgajām sava laika bankām, tādām kā Dzīvokļu un sociālā banka, Rūpniecības banka, Lauksaimniecības banka. Tām bija pašām savas privatizācijas koncepcijas, kā tās pārvērst par komercbankām. Vai jūsu komisija, vai jūs personīgi esat iepazinies ar šīm koncepcijām, un vai jūsu priekšlikumos tās ir ievērotas?/

E.Krastiņš: Jūs jau redzat, Bukas kungs, ka šajā mazajā lēmumā nekādu koncepciju nav. Tiek piedāvāts šādu pamatprincipu tomēr izstrādāt reorganizācijas komisijai. Te nav runas ne par kādiem konceptuāliem pamatprincipiem.

S.Buka: */Tad otrais jautājums. Kāpēc neviens no bankas nodaļu vadītājiem nav iekļauts šajā komisijā, kaut gan viņiem katram jau sen ir savu banku privatizācijas koncepcijas? Viņi ir vienkārši izslēgti un viņu vietā ierakstīti centrālās bankas kalpotāji, tas ir – visi tikai no bankas centrālās daļas. Vai tas ir darīts apzināti vai tikai tā iznācis gadījuma pēc?/

E.Krastiņš: Jūs taču, Bukas kungs, kā Ekonomikas komisijas loceklis visu laiku esat bijis klāt, kopš šie lēmumi tiek studēti Ekonomikas komisijā, un droši vien labi atceraties, ka nekad šādi cilvēki komisijas sastāvā nav bijuši no paša sākta gala. Ja jums ir priekšlikumi, jums, kā jebkuram deputātam, ir tiesības izvirzīt kandidātus šīs komisijas sastāvā.

S.Buka: */Un vēl jautājums. Mums ir tā sauktā Naudas reformas komiteja, kas sastāv no trim cilvēkiem. Vai jums neliekas, ka arī šai komitejai ir kāds sakars ar Latvijas Banku reorganizācijas problēmu un banku turpmāko darbību? Vai nevajadzētu kādu arī no šīs komitejas iekļaut jūsu piedāvātās komisijas sastāvā?/

E.Krastiņš: Dodiet, lūdzu, priekšlikumus!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, es jums savu jautājumu, ko es uzdevu Kehra kungam, neuzdošu tāpēc, ka pēc 314.dokumenta šim jautājumam vairs nav nozīmes. Man ir cits jautājums. Redziet, šis dokuments, kas ir parādījies vakar, stipri atšķiras no tā, par ko mēs runājām frakcijas sēdē. Tas ir bīstami pietuvojies Kehra kunga dokumentam. Atšķirība ir palikusi tikai vienā jautājumā: Kehra kunga dokumentā par privatizāciju runā katrā teikumā, jūsu dokumentā, ja neskaita virsrakstu, ir tikai kautrīgi runāts par privatizācijas pamatprincipiem 3.punktiņā. Lai mēs zinātu, par ko izšķirties, sakiet, kurš no šiem projektiem, jūsuprāt, skatoties no sava, tā sakot, “zvanu torņa’’, ātrāk atļaus kaut ko vispār privatizēt? Jūs šajā dokumentā tikai domājat par to un taisīsit nez kādus principus un koncepcijas.

E.Krastiņš: Man grūti novērtēt, kur tas ātrums būs lielāks. Te daži kolēģi piedāvā, ka vispār, tikko mēs pieņemam šo lēmumu, nākamajā dienā jau kaut kas varētu tikt privatizēts, kaut gan, cik zināms, saka, ka šā lēmuma nepieņemšana aizkavē privatizāciju. Tajā pašā laikā Latvijas Banka joprojām nav gatava šai komisijai iesniegt informāciju agrāk nekā pēc divām nedēļām vai varbūt pēc mēneša.

Varam mēs, protams, sākt privatizēt, nezinot nekādu informāciju, un ātrums būs ievērojams. Taču es tomēr šinī gadījumā pieturētos pie tā viedokļa, ka vispirms tomēr vajadzētu iepazīties ar informāciju un tad sākt privatizāciju. Es nemaz negribu sevišķi iedziļināties tajos novērtējumos, ko dod Rietumu speciālisti, kādos rāmjos, kādos grafikos vai kādā attiecībā vajadzētu būt rūpniecības privatizācijai un banku sistēmas privatizācijai. Nekur šajos priekšlikumos es neesmu redzējis, ka banku privatizācija ir pirmās steidzamības jautājums. Laikā, kad nav sākta visas saimniecības privatizācija, pārsteigties ar strauju banku privatizāciju ir tikpat bīstami.

Manuprāt, šobrīd ir daudzkārt steidzamāk sākt privatizāciju ražošanā, rūpniecībā, protams, nekavējot arī banku privatizāciju, bet katru šo soli izvērtējot. Pirmais uzdevums tomēr, manā skatījumā, kas ir jāizdara līdz gada beigām, ir Latvijas Bankas kā centrālās bankas izveidošana pilnā tās izskatā.

Priekšsēdētājs: Jautā Zatulivitera kungs.

V.Zatuliviters: */Krastiņa kungs! Mans jautājums radies, vērojot situāciju, kāda pašlaik izveidojusies šajā plenārsēdē, apspriežot tik svarīgu jautājumu. Ne Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Kehra kungs, kas uzstājās pirms jums, ne arī jūs nezin kāpēc nepievērsāt deputātu uzmanību tam, ka šī jautājuma apspriešanai mums nav atbilstošas statistiskās bāzes. Mūsu priekšā vajadzētu būt vismaz trim tabulām: pirmajai – par to, kāda Latvijas Bankai ir komercstruktūru kreditēšanas politika, mehānisms, kā šis process norit, otrajai – par to, kā pēdējā gada laikā ir noritējusi rūpniecības kreditēšana, trešajai – tas pats par lauksaimniecību. No šādām tabulām man, piemēram, būtu skaidrs, kam savā kredītpolitikā Latvijas Banka dod prioritāti. No tām man būtu skaidrs, kur likt akcentu tajā koncepcijā, par kuru jūs ziņojāt un par kuru ziņoja Kehra kungs. Sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt, ka šī jautājuma apspriešanai mums ir viss, lai kvalificēti izlemtu to, ko jūs piedāvājat?/

E.Krastiņš: Es vēlreiz varu atkārtot vienīgi to pašu, ko es jau teicu: jau augusta beigās mums bija Ekonomikas komisijas, Latvijas Bankas un Komercbanku asociācijas pārstāvju tikšanās, kur vienojāmies, ka Latvijas Banka sagatavos atbilstošu informāciju par kredītportfeļu stāvokli. Savukārt Komercbanku asociācija veiks zināmu darbu, lai noskaidrotu, kādas ir komercbanku vēlmes piedalīties šajā privatizācijā.

Diemžēl man nav šo rezultātu. Latvijas Banka joprojām vēl nav iesniegusi pilnu informāciju par šo stāvokli. No Komercbanku asociācijas pa zināmiem aplinku vai netiešiem ceļiem mēs zinām, ka (protams, ja tā vienkārši nav tāda zināma spēle) komercbankas pašlaik nav gatavas iesaistīties šo nodaļu privatizācijā. Tāda ir tā informācija, kas man ir. Es operēju ar to informāciju, kas man ir.

Man bail diemžēl, ka principā šo informāciju tomēr meklēt un runāt par galvenajiem reorganizācijas un privatizācijas pamatprincipiem vajadzēs šai reorganizācijas komisijai, kurai būs attiecīgas pilnvaras, attiecīgas iespējas, gan materiālās, gan cilvēku iespējas. Es ceru, ka tā to darbu veiks.

Bet šeit jau nav runas par konceptuāliem principiem tādā ziņā, ka mums būtu jāzina, kāda ir bijusi kredītpolitika un kāda ir bijusi tā vai cita pieeja. Mūsu projekts Nr.314 tāpēc arī piedāvā sākumā noskaidrot.

Es varbūt mazliet ilgāk aizkavēju jūsu laiku, bet paskatieties pirmajā pielikumā! Virkne Latvijas Bankas nodaļu šeit ir atzīmētas ar zvaigznīti. Lūk, Latvijas Banka gatavojas šajās ēkās izvietot savas fondu nodaļas.

Es varu teikt, piemēram, par Valmieru, ka tā ir liela nodaļa ar lielām telpām, ar lielu darbinieku skaitu. Protams, šie darbinieki ir ļoti priecīgi, ka viņiem izveidota fondu nodaļa. Vienīgi nav skaidrs, kur būs šie daudzie darbinieki un šī lielā bankas māja, kas šajā fondu nodaļā tiks darīts? Tāpēc arī mēs uzstājam, ka nevar apstiprināt šo pielikumu tādā izskatā, bet ir jārunā konkrēti un precīzi šajā reorganizācijas komisijā, balstoties uz visiem faktiem un visu, ko Latvijas Banka iesniegs par to, ko veiks tās fondu nodaļas, cik tur cilvēku strādās un tā tālāk, un tā tālāk.

V.Zatuliviters: */Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Izmantojot šo gadījumu, lai man pie mikrofona nav jānāk otro reizi, atļaujiet man noformulēt procedūras rakstura priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Esmu pārliecināts par to, ka statistiskās ziņas par Latvijas Bankas kredītpolitiku mums netiek sniegtas ar nodomu, jo bankas kredītpolitika lielā mērā liecina par tās komercdarbību, no kuras, spriežot pēc koncepcijas, Latvijas Banka nedomā atteikties. Es uzskatu par nelietderīgu tālāk apspriest šo jautājumu līdz tam laikam, kamēr uz mūsu galdiem nebūs tabulas, kas raksturotu Latvijas Bankas kredītpolitiku. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies.

E.Krastiņš: Ja man ir atļauts šajā jautājumā izteikt savu viedokli, tad es tomēr piedāvātu, ka šī diskusija varētu notikt pēc tā mēneša, kad šī izveidotā reorganizācijas komisija Augstākajai padomei ziņotu par sava darba rezultātiem un piedāvātu šos pamatprincipus. Tad varētu arī likt priekšā visas šīs kredītpolitikas rezultātus un visu pārējo.

Priekšsēdētājs: Paldies Krastiņa kungam. Vairs jautātāju nav. Tagad mums atliek izšķirties par Kehra kunga priekšlikumu pēc abu ziņotāju ziņojumiem un jautājumiem noklausīties īsu Repšes kunga informāciju. Pareizi, Kehra kungs? Deputātiem nav iebildumu?

Lūdzu, Repšes kungs! Cik minūtes jums būtu vajadzīgas? 10 minūtes. Lūdzu.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Godātie kolēģi! Kā jau tas izriet arī no Ekonomikas komisijas iesniegtā lēmuma projekta, no 315.dokumenta, es šobrīd nevaru jums daudzmaz nopietni sniegt informāciju ne par kredītportfeļiem un bankas nodaļu stāvokli, ne par privatizācijas pieteikumiem. Tāpēc ka saskaņā kaut vai ar šo lēmumu Latvijas Bankai informācija par privatizējamo struktūrvienību mantu, kredītportfeļiem, aktīvu un pasīvu stāvokļiem ir jāiesniedz mēneša vai nedēļas laikā, kā nu pieņemsim pēc šā lēmuma pieņemšanas. Arī par privatizācijas pieteikumiem. Tikai pēc šā lēmuma pieņemšanas mums būtu pamats sākt oficiāli pieņemt šos privatizācijas pieteikumus.

Es varu teikt, ka darbs pie situācijas novērtēšanas ir darīts jau kopš vasaras sākuma. Te nu gan es varu teikt, ka pirmām kārtām toreiz ekonomikā bija cita situācija. Otrām kārtām toreiz mēs lietojām mums pieejamo metodiku, kura vairumā gadījumu deva viendabīgu rezultātu, ka banku nodaļās nav problēmu ar kredītportfeļiem, ka visi kredīti, kas ir izsniegti dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, pēc tās metodikas ir atzīstami par labiem un tiks atmaksāti. Protams, tas neatbilst patiesībai. Acīmredzot kļūda bija metodikā.

Šobrīd pie mums strādā Šveices ekspertu grupa, kuru finansē Šveices valdība, kā jau te pareizi teica. Viņi strādā pie visu banku bilanču rūpīgas izskatīšanas. Tas būs nopietns darbs jau pēc jaunas metodikas, kurš dos šeit prasīto un gaidīto rezultātu. Tiesa gan, ir pilnīgi neiespējami šo rezultātu dot nedēļas laikā. Šīs bilances ir pietiekami sarežģītas, pietiekami komplicētas. Jātiek skaidrībā par daudziem jautājumiem. Tāpēc mēs pastāvam uz to, ka šeit būtu reāli ierakstīt – mēneša laikā, nevis nedēļas laikā.

Otrām kārtām arī mums līdz šim oficiāli neviens nebija šīs ziņas lūdzis. Visu laiku mēs rēķinājāmies ar to, ka ziņas būs jāiesniedz pēc šā lēmuma pieņemšanas. Mēs orientējām arī savu darbu uz to, un lēmums vēl arvien nav pieņemts. Bet mēneša laikā no šīs dienas mēs varam solīt, ka rezultāti, kā ir Ekonomikas komisijas lēmuma projekta 4.punktā pieprasīts, arī tiks iesniegti.

Par privatizācijas pieteikumiem. Kā jau es teicu, mums līdz šim nav bijis nekāda pamata pieņemt oficiālas privatizācijas pieteikumus un arī runāt ar iespējamiem pretendentiem. Bet es varu jums teikt, ka interese ir ļoti liela. Interese ir liela. Un tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu un enerģiski uzsākot privatizāciju, šajos procesos sāksies dzīvība.

Kas attiecas uz koncepciju, tad kopš Latvijas Bankas izveidošanas patlabanējā izskatā, Latvijas Bankas koncepcija vienmēr ir bijusi stingra un konsekventa. Privatizācija, bezierunu vispārējā privatizācija. Arī banku sektorā. Privatizācijas koncepcija mūsu politiskajos lozungos pastāv jau trīs gadus. Izdarīts ir tuvu nullei, ja neskaita dažus kaktu privatizācijas gadījumus. Un acīmredzot tie deputāti, kas saviem vēlētājiem solīja virzību uz tirgus ekonomiku, uz valsts īpašumu privatizāciju, valsts sektora decentralizāciju, veikt šo solījumu nav varējuši šādu vai citu iemeslu dēļ. Tas par koncepciju.

Koncepcija ir realizēta dokumentā, ko šeit piedāvā Ekonomikas komisija. Citas koncepcijas acīmredzot nebūs. Ja privatizācijas koncepcija nav pieņemama, tādā gadījumā acīmredzot ir jāmeklē alternatīvi ceļi, bet tad jau ar to ir jānodarbojas tiem, kas piedāvā pretēju koncepciju.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Ekonomikas komisijas lēmuma projekts praktiski nav mainījies laika gaitā. Tas ir tāds pats kā 305.dokuments. Izmaiņas ir ļoti nelielas. Saskaņojot ar frakcijām un atsevišķām grupām, ir izdarītas nelielas izmaiņas. Pie šī dokumenta aptuveni tādā izskatā jau tiek strādāts, pilnveidots un saskaņots pusgadu. Savukārt, lai kā es arī cienītu domas, kas ir par pamatu Lauku frakcijas iesniegtajos dokumentos... Šeit ir 304.dokuments, kuru mēs izskatījām vēl pirmdien. Mēs pēkšņi šodien ieraugām, ka no 314.dokumenta tas atšķiras ļoti radikāli, tas ir gandrīz jauns priekšlikums. Tādā veidā šīs lietas neizstrādā pāris dienās un “uz urrā’’.

Es arī piekrītu tiem viedokļiem, kas šeit ir izskanējuši, ka galvenais princips šobrīd piedāvātajā Lauku frakcijas dokumentā ir, ka šī komisija tikai atkal sāks strādāt pie koncepcijām un ka tikai pēc tam varēs sākt kādu praktisku darbu. Tādā gadījumā banku privatizācija acīmredzot sekos vispārējās valsts īpašuma privatizācijas lēnajai gaitai un paraugam.

Es domāju, ka šis ierosinātais projekts ir pusgada laikā rūpīgi pārdomāts, vairākkārt pārspriests un analizēts. Ekonomikas komisija to ir atzinusi par gatavu nodošanai Augstākajai padomei izlemšanai, un tas arī būtu jādara. Nedomāju, ka būtu pareizi to vēlreiz pārveidot, jo nav nekādas garantijas, ka arī pārveidotais projekts netiks no kādas interešu grupas atkal noraidīts vēlreizējai pārveidošanai, jo nav jau tāda projekta, kas varētu apmierināt pilnīgi visas politiskās grupas. Starp­laikā visi Latvijas privatizācijas projekti kavējas. Rezultātā valsts ekonomika grimst, valsts sektora dominantes dēļ privātā iniciatīva netiek atbalstīta. Deviņu cilvēku privatizācijas komisija, pārstāvot dažādas interešu grupas, ir kompetenta, un mums vajadzētu tai uzticēties, veicot privatizācijas procesu banku nodaļās. Demokrātisku procesu rezultātā acīmredzot arī šajā komisijā vairākuma viedoklis vienmēr uzvarēs.

Cik bankas no šīm 48 nodaļām izveidosies, jāatstāj tirgus spēku un potenciālo ieguldītāju rokās. Bez tam komisijai ir arī tiesības uz pretendentu atlasi. Zināmas priekšrocības gan būtu vienai vai divām lielām bankām, bet ir arī priekšrocības daudzām mazākām bankām.

Ir zināms, ka, piemēram, Amerikā tieši lielās bankas ir tās, kuras savā darbībā saskaras ar problēmām. Valsts banku atjaunošana būtu kategoriski noraidāma kā valsts monopols. Es šeit nerunāju par atsevišķām valsts akciju komercbankām, kas izveidotos, iespējams, uz dažu Latvijas Bankas nodaļu bāzes. Valstī ir pilnas iespējas eksperimentēt jau šobrīd ar valsts komercbanku. Latvijas krājbankai ir vislielākais banku nodaļu tīkls visā Latvijā. Jūs redzat, ka arī tur nemaz no valsts kontroles un valsts pārvaldīšanas tie rezultāti tik spīdoši neparādās. Piedevām, ja mēs paturam valsts rokās šīs bankas, tādā gadījumā rodas jautājums, kur ņems kapitālu. No budžeta? Vai, pasarg’ Dievs, kā te reizēm izskan, uz emisijas rēķina? Tādā gadījumā privāto ieguldītāju līdzekļi netiktu piesaistīti šajā tik ļoti svarīgajā nozarē. Arī valsts bankas nespēs piesaistīt privātkapitālu no ārzemēm, ko ļoti spēs izdarīt atsevišķas privātbankas.

Vēl jāuzsver, ka Latvijas Banka savās privatizācijas koncepcijās vienmēr ir uzstājusies par atklātu izsoli, ne par kādu kaktu privatizāciju nevarētu būt runa. Izsolei ir jābūt atklātai, pretendentiem dodot iespēju pieteikties. Varbūt vienīgi šai komisijai būtu dodamas tiesības atlasīt pretendentus, par kuriem ir pamats domāt, ka viņu kapitāls ir negodīgi iegūts, ka tas ir tā sauktais melnais kapitāls. Tas būtu šīs komisijas funkcijās.

Beidzot, godātie kolēģi, ir principiāli jāatrisina divi dažādi jautājumi, no kuriem viens ir komercfunkciju nodalīšanas jautājums no valsts bankas. Tas ir jāizdara saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu līdz 1.janvārim. Otrs jautājums ir šīs nodalītās Latvijas Bankas nodaļu tīkla privatizācija vai cits risinājums, ko likt privatizācijas vietā.

Tie ir divi dažādi jautājumi, bet par abiem šiem jautājumiem ir nepieciešams izšķirties un enerģiski sākt kaut ko darīt. Pretējā gadījumā mēs aizvien vairāk iebrienam staignājā un purvā. Šobrīd iedzīvotāju prātos bieži vien arī ļoti negatīvas propagandas rezultātā ir radies iespaids, ka mūsu patlabanējās grūtības ir radušās tādēļ, ka virzāmies uz tirgus ekonomiku, lai gan īstenībā mūsu problēmas šodien ir tāpēc, ka ar abām kājām vēl arvien stāvam valsts dominētā ekonomikā. Tirgus ekonomika vēl nav paspējusi pat īsti sākties, kur nu vēl pierādīt savas priekšrocības un attīstīties. Diemžēl šobrīd ir ļoti liela varbūtība un ļoti liels risks, ka mēs atgriezīsimies atpakaļ valsts dominētā ekonomikā. Tas attiecas gan uz ražojošo sfēru, gan uz tirgojošo sfēru, gan arī uz banku sfēru. Tā būtu traģiska kļūda, un es vienmēr aizstāvēšu šeit privatizācijas viedokli. Lai arī kādu viedokli pieņemtu, tas ir jārealizē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pirms mēs rīkojamies tālāk, jo mums ir jāatklāj debates, es gribētu, lai jūs izšķirtos par to, vai Repšes kungam mēs uzdodam jautājumus vai ne, jo viņš mums sniedza informāciju.

J.Kinna: Birkava kungs, man bija priekšlikums par procedūru.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Mans priekšlikums par procedūru ir tāds: lai man atļauj cienījamajam lektoram no valsts bankas uzdot dažus jautājumus. Un ne tikai man, bet arī citiem.

J.Freimanis: Procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs, par procedūru. Un pēc tam Grūbes kungs.

J.Freimanis: Es, gluži pretēji, domāju, ka Repšes kungs mums uzstājās tikai ar uzziņu un ka mums ir jākoncentrē uzmanība uz konkrētu dokumentu, nevis uz politisku tarkšķēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man replika, es gribēju izteikties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Es gribētu pateikt, ka Repšes kungs nebūt korekti neuzstājās pret to, ka Augstākā padome nebūtu vēlējusies atdalīt komerc­struktūras no Latvijas Bankas. Es personīgi šādu projektu iesniedzu jau jūnijā. Tikai pateicoties Latvijas Bankas un Ekonomikas komisijas novilcināšanas politikai, vēl šobrīd nav atdalīta Latvijas Bankas un komercstruktūru darbība.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Godātie kolēģi, varbūt mēs nekavēsim pārāk laiku, bet atļausim tiešām atbildēt Repšes kungam uz jautājumiem, jo... Nevajadzētu... Es jūtu zālē, ka pēc procedūras mums nepienāktos viņam uzdot jautājumus.

J.Kinna: Es lūdzu šo jautājumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs pastāv uz balsošanu. Lūdzu, balsosim. Tie, kas balso par to, lai Repšes kungam varētu uzdot jautājumus, – balso “par’’. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 53, pret – 12, atturas – 7.

Repšes kungs, lūdzu tribīnē! Kinnas kungs, lūdzu jūsu jautājumus! Es atvainojos, Buķeles kundze ir pirmā pierakstījusies. Jautājuma vispusīgai izskatīšanai tas par sliktu nenāks. Lūdzu, tikai mēģiniet koncentrēti!

E.Buķele: Repšes kungs, sakiet, lūdzu, kāds ir banku rentabilitātes līmenis un, izejot no tā, vai ir morāli un visādi citādi pareizi, ka Latvijas Banka izsniedz Latvijas valdībai kredītu par 100 un vairāk procentiem?

E.Repše: Latvijas valdībai mēs izsniedzām kredītu par 50 procentiem, jo kredītlīgums par kredītu valsts budžetam tika slēgts tajā laikā, kad centrālās bankas kredītresursiem bija 50 procentu likme...

E.Buķele: Paldies, Repšes kungs! Lūdzu, atbildiet, kāds ir rentabilitātes līmenis, un precizējiet, par cik procentiem ir izsniegts kredīts “Latvijas labībai’’?

E.Repše: “Latvijas labībai’’ pamatā kredīts ir izsniegts par 80 procentiem, kas, es vēlreiz uzsvēršu un varbūt es uzskatu, ka tas ir šodienas cenās labdarības kredīts, jo oktobrī inflācija bija 25 procenti. Tas gan pamatā ir nodokļu lēciena, energoresursu cenu lēciena dēļ, bet arī vidējais inflācijas procents pēdējā laikā ir apmēram 15 procenti mēnesī. Ja inflācijas procents ir 15 procenti mēnesī, nauda zaudē savu vērtību par 15 procentiem mēnesī. Pareiziniet ar 12 mēnešiem gadā! Jūs iegūsit nulles procentu likmi, par kuru aizdodot jebkurai komerc­struktūrai banka saņem tikai līdzvērtīgu naudu bez peļņas.

E.Buķele: Repšes kungs, bet kāds ir rentabilitātes līmenis?

E.Repše: Rentabilitātes līmenis atsevišķās Latvijas Bankas nodaļās acīmredzot tiks iesniegts kopā ar šo mūsu sagatavoto vispārējo apskatu, jo, rentabilitāti rēķinot, ir jārēķinās arī ar bankas zaudējumiem uz to kredītu rēķina, kuri netiek atdoti uzņēmumu maksātnespējas un bankrota dēļ. Šobrīd pat ar lieliem un agrāk it kā drošiem valsts uzņēmumiem situācija ir ļoti satraucoša. Izskatās, ka mums šo tā saukto slikto kredītu īpatsvars būs ļoti augsts un ka tam aizies ne tikai visa bankas pašas iegūtā peļņa, bet būs arī nepieciešama valsts budžeta atbalstīta speciāla glābšanas programma, kā tas ir darīts arī citās Austrumbloka valstīs pēc šādu reformu pabeigšanas.

Kas attiecas uz šiem kredīta procentiem, tiem ir jātiek noteiktiem tirgus pieprasījuma un piedāvājuma rezultātā. Atsevišķu nozaru subsidēšana, izsniedzot lētus kredītus, nav pieļaujama ne tikai saskaņā ar Latvijas Bankas koncepciju šajā jautājumā un kredītpolitiku, bet arī saskaņā ar bankas un valdības kopīgi parakstīto ekonomiskās attīstības memorandu. Tas tur ir specifiski ierakstīts. Ja atsevišķi valdības pārstāvji uzstājoties reizēm pauž pretēju viedokli, acīmredzot viņi nav lasījuši un nepauž šeit valdības viedokli.

E.Buķele: Repšes kungs, bet es gribētu dzirdēt, kāds ir rentabilitātes līmenis. Īsu, skaidru un konkrētu atbildi.

E.Repše: Atbildi es devu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kides kungs.

E.Buķele: Man ļoti žēl, acīmredzot ir jāsecina, ka jūs to nezināt, vai tajā pašā laikā “Latvijas labība’’ saņem kredītu par 120 procentiem? Un jūs to saucat par Latvijas Bankas labdarību Latvijas valdībai un Latvijas tautai?

E.Repše: “Latvijas labība’’ saņēma kredītu atšķirīgos laika posmos. Tad, kad bija centralizētās bankas procentu likme pacelta uz 120, tad tie kredīti bija par 120.

J.Freimanis: Procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Kides kungs. Pēc tam – Kinnas kungs. Patlaban Freimaņa kungs – par procedūru.

J.Freimanis: Birkava kungs, vai jūsu spēkos ir vismaz gādāt, lai jautājumi tiek uzdoti par doto tematu, par mūsu diviem dokumentiem, nevis par globāliem banku jautājumiem? Tas nav mūsu šodienas jautājums. Mēs nedrīkstam izmantot to, ka Repše ir uz katedras.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs. Es lūdzu jautātājus tiešām tādā veidā arī ierobežot savus jautājumus, formulēt īsi un precīzi un tāpat arī atbildēt. Jautātāji ir trīs – Kide, Kinna, Grūbe.

E.Kide: Cienījamo prezident, jūs mūs, deputātus, kaismīgi aģitējat par banku sistēmas steidzošas privatizācijas nepieciešamību. Tajā pašā laikā no jūnija jau iesniegti priekšlikumi, projekti, ka jāatdala Latvijas Banka no komercstruktūrām. Šodien jūs pasakāt, ka jums nav nekādas informācijas ne par kredītu portfeļiem, ne par bankas mantas stāvokli, par visu to, ko jūs nevarat mums pateikt. Tajā pašā laikā Krastiņa kungs arī pasaka, ka no komercstruktūrām arī nav nekādas informācijas, kādu banku sistēmu grib redzēt. Tāpēc jūs pasakāt, ka šodien steidzīgi bez tās informācijas ir jāreorganizē.

Sakiet, lūdzu, Repšes kungs, ko Latvijas Banka no jūnija ir darījusi, lai vismaz informāciju savāktu, lai šodien pieņemtu lēmumu un lai mēs neuzdotu šādus jautājumu, uz kuriem jūs atbildat, ka nezināt nekā?

E.Repše: Kā jau teicu, mēs strādājam pie šīs informācijas vākšanas. Es jau jums aptuveni raksturoju gaitu. Un patlaban ir pēdējais posms šajā darbā. Jūs saņemsit visu to, kas ir 4.punktā minēts, tajā laikā, kas šeit ir formulēts. Būtu pilnīgi absurdi prasīt, lai par to, kas šeit ir formulēts un pietiekami nopietni formulēts četros dažādos apakšpunktos, es varētu šeit bez iepriekšējas sagatavošanās, jo es nebiju rēķinājies, ka man uzdos tieši šo jautājumu, šodien referēt, lai es varētu jums pāris vārdos sniegt informāciju. Tas būtu nenopietni.

E.Kide: Bet jūs sakāt, ka jums informācijas nav, Repšes kungs. Tas ir briesmīgi.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs.

E.Repše: Mēs jums iesniegsim informāciju, kad uzskatīsim, ka tā ir noformēta pietiekami nopietnā veidā.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Repšes kungs, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka projekts, kuru jūs aizstāvat, pārmetot Lauku frakcijai, ka tā ir iesniegusi citu projektu, ir izdrukāts no kompjūtera veselu diennakti vēlāk un būtiski atšķiras no tā projekta, kas bija līdz šim.

Bet mana jautājuma būtība ir tāda. Jūs teicāt, ka koncepcija ir un ka citas nav un nebūs. Iepriekšējā dokumentā vēl kaut kādi koncepcijas aizmetņi bija redzami, bet šajā 315.dokumentā vispār par koncepciju netiek runāts. Tika dotas pilnvaras cilvēku grupai izstrādāt koncepciju un pašai to realizēt.

E.Repše: Šis 315.projekts radās, koriģējot 305.projektu pēc diskusijām frakcijā “Satversme’’. Ja jūs domājat ar koncepciju tos četrus vai piecus apakšpunktus, tas viss jau šobrīd ir iespējams. Un tas, ka tie šobrīd nav uzrakstīti atklātā veidā, nekādi netraucēja komisijai par jebkuru no šiem variantiem izšķirties, privatizējot konkrētu nodaļu. Es esmu pret darba stilu, ka tā vietā, lai kaut ko darītu, gatavo ilgstošas teorētiskas koncepcijas un programmas, kuras pēc tam noliek plauktā un tā arī nekad ne īsteno, ne arī lasa. Mums ir vairāku tādu ļoti nopietnu un biezu dokumentu paraugi. Tas attiecas uz valdības iesniegtajiem valsts ekonomiskās attīstības projektiem un arī diemžēl uz Valūtas fonda memorandu. Šādas koncepcijas...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, runāsim tieši par šo dokumentu!

E.Repše: Šādas koncepcijas šādā nozīmē patiešām es neuzskatu par iespējamu un nepieciešamu veidot. Ja kāds vēlas un domā uzdot to šeit komisijai, to var darīt. Manuprāt, tas vienkārši attālinās praktiskā darba sākšanu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs. Pēc tam – Celmiņa kungs. Grūbes kungs atsakās, paldies. Celmiņa kungs, lūdzu!

E.Repše: Kas attiecas uz konceptuālām nostādnēm, par tām pusgadu tiek diskutēts Ekonomikas komisijā. Vienīgais šķērslis šobrīd praktiski sākt darbu ir tas, ka saskaņā ar likumu ir nepieciešams pieņemt Augstākās padomes lēmumu, kas dotu “zaļo gaismu’’. Diemžēl.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Faktiski es gribētu turpināt to domu, ko Buķeles kundze iesāka. Par banku rentabilitāti. Protams, normālā sabiedrībā normāli ir tas, ka šo rentabilitātes līmeni neviens ar likumu mākslīgi nenosaka. Bet vai pašreizējā pārejas situācijā, kad mēs pārejam uz šīm komerciālo vai privātbanku struktūrām, nebūtu nepieciešams noteikt zināmu banku rentabilitātes procentu vai līmeni? Jo pašreizējā situācijā banku peļņa ir tik milzīga, ka banka...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tas neattiecas uz apspriežamo dokumentu. Neapspriedīsim banku problēmas vispār!

J.Celmiņš: Tās nav banku problēmas vispār. Vai nevajadzētu noteikt rentabilitātes līmeni? Konkrēts jautājums.

Priekšsēdētājs: Ar šo dokumentu, ko apspriežam?

J.Celmiņš: Jā.

E.Repše: Es nomāju, ka ne. Šādu apsvērumu dēļ. Šobrīd mums galvenais nav novērst atsevišķu banku iespējas pelnīt, vai tās būtu valsts banku nodaļas, par ko acīmredzot ir runa, vai tās būtu privātbankas. Tas nav mūsu pamatuzdevums šodien – ierobežot pārmērīgu peļņu. Mūsu politiskais pamatuzdevums šobrīd ir panākt, lai sākas darbība. Lai šīs pārmērīgās peļņas iespējas zūd konkurences rezultātā. Savukārt pirmajā etapā tieši peļņu sološi uzņēmumi ir tie, kas aicina tur investēt un sākt konkrētu darbību. Tātad, jo lielāka šobrīd ir peļņa bankas operācijās, jo lielākas iespējas un motivācija šīs operācijas un banku pakalpojumus plašāk piedāvāt. Diemžēl pat šajos apstākļos, kad mēs esam atļāvuši visu, kad ir brīvi gan šie procenti, gan darbība, vēl arvien bankas, to skaitā komercbankas, žēlojas, ka tās nesaņem pēc vecās sistēmas parauga centralizētos kredītus no centrālās bankas. Un nestrādā, lai kredītu resursus piesaistītu no apgrozības. Vēl nestrādā. Vēl mēs to neesam panākuši. Šobrīd, uzliekot kaut kādus ierobežojumus rentabilitātei, mēs vēl vairāk traucēsim šo procesu attīstību. Tāpēc es, saprotot jūsu ierosinājumu būtību, tomēr domāju, ka pareizi būtu – bez ierobežojumiem.

J.Celmiņš: Mazs papildu jautājums. Bet vai šī peļņa tiek novirzīta kredītresursiem vai citām vajadzībām?

E.Repše: Tā tiek novirzīta gan bankas darbības nodrošināšanai, gan statūtu un citu fondu veidošanai, gan arī jauna inventāra iegādei. Vismaz par valsts bankas nodaļām – šī nauda pilnībā paliek valsts rīcībā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es vēlreiz atgādinu... Ziediņa kungs pilnīgi pareizi no vietas sauc, lai jautājat par lēmumu, par apspriežamo dokumentu. Es atvainojos, viens no Čepāņiem jautā. Bet man nav skaidrs, kurš.

Lūdzu, Čepānes kundze! Pēc tam – Bērza kungs, Ābiķis, un tad viss.

I.Čepāne: Godājamais Repšes kungs, par valsts banku. Valsts bankas politisko uzdevumu jūs ļoti labi raksturojāt. Neskatoties uz to, ka dažiem kolēģiem liksies, ka mans jautājums nav saistīts ar šiem diviem dokumentiem, tomēr atbilde uz šo manu jautājumu lielā mērā noteiks, es domāju, ne tikai to, kā es balsošu par šo lēmuma projektu. Turpinot kolēģu jautājumus, vai jūs varat apmēram pateikt procentuāli, kā jūs izmantojat šo savu peļņu kā valsts banka un kā valsts institūcija, no vienas puses, un, no otras puses, kā komercstruktūra? Īsi, ļoti lūdzu – īsi! Tas jums noteikti ir zināms. Un es gribētu zināt, cik, piemēram, kaut vai darbinieku algām un tamlīdzīgi.

E.Repše: Valsts centrālās bankas peļņa tiek novirzīta gan darbinieku algām, kā jūs teicāt, gan inventāra turpmākai iegādei, gan arī statūtu fonda papildināšanai saskaņā ar likumā ierakstītajām normām. Precīzus skaitļus es jums, protams, varētu pateikt, bet ne no galvas un ne stāvot šeit. Es neturu visus skaitļus savā galvā. Bet, ja jūs iedosit rakstiski, kā jau godātie kolēģi, es vienmēr esmu teicis... Es neesmu staigājošā enciklopēdija. Ja katrs no jums iedos rakstiski jautājumu Latvijas Bankai, nekavējoties arī saņems rakstisku un precīzu atbildi. Tajā skaitā arī par šo peļņas sadalījumu. Mēs par to esam sprieduši. Arī manā klātbūtnē, protams. Tad es to lietu zināju un sapratu. Tagad es to esmu vienkārši aizmirsis. Kas attiecas uz algām, tās mums ir lielas. Man ir 40 tūkstoši mēnesī šobrīd uz papīra saskaņā ar bankas padomes lēmumu. Maniem galvenajiem speciālistiem ir 25 līdz 30 tūkstoši. Tajā pašā laikā mēs zaudējam kadrus, jo komercbankas mūsu spējīgākos kadrus pārpērk par trīskāršu šādu atalgojumu.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, pēc tam – Ābiķa kungs.

A.Bērzs: Lai atturētu Ziediņa kungu no kliegšanas, man jāpasaka, ka mans jautājums saistās ar šo lēmumu tādā aspektā, ka tas ir jautājums par privatizējamo nodaļu privatizēšanas cenu. Repšes kungs, jūs atzināt, ka oktobrī Latvijas rubļa inflācijas procents bija 25, tajā pašā laikā jūs “noskrūvējāt’’ valūtas kursu par 25 procentiem. Kā interesēs šī mahinācija tika iztaisīta?

E.Repše: Neatbildot vis uz formu, bet uz saturu, man vēlreiz jāsaka, ka apmaiņas kurss attiecībā pret valūtām un pašmāju cenu inflāciju diemžēl mūsu ekonomisko pārvērtību un reformu apstākļos ir divas dažādas lietas. Pašmāju cenas ceļas, valūtas kurss savukārt tīri dabisku procesu rezultātā krītas tirgū. Un Latvijas Banka pēdējā laikā, sākot savas operācijas valūtas tirgū, tikai ir palīdzējusi uzturēt stabilitāti valūtas tirgū.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Vai jums neliekas, ka mums šinī situācijā, kad joprojām ražošana lielā mērā ir nevis privātā, bet ir ļoti daudz valsts uzņēmumu, būtu nepieciešama valsts banka ar savām filiālēm, jo privātās bankas jau šodien ir komercbankas. Un tās veidosies. Varbūt šādā aspektā...

E.Repše: Kā jau teicu, esmu pārliecināts par valsts sektora nespēju efektīvi strādāt. Varu tikai teikt, ka Anglijā un Francijā tika izdarīti mēģinājumi valsts sektoru nacionalizēt. Un tie izrādījās pilnīgi neveiksmīgi. Atkal šīs bankas tika privatizētas. Te var atsaukties arī uz šādu pieredzi. Bez tam vēl, kā jau teicu, šobrīd valdībai ir vismaz viena banka, ar kuru jau ir iespējams efektīvi strādāt. Un mēs varam paši sekot, vai darbības rezultāti ir vai nav labi. Es ticu privatizācijai.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pirms dodu vārdu vēl Grūbes kungam, mums debatēs ir pierakstījušies Bojārs, Kide, Gulbis, Grūbe, Freimanis, Gavrilovs un Uldis Klauss. Debates varam sākt tikai pulksten trijos. Tādēļ pirms pārtraukuma vēl vārds Grūbes kungam.

G.Grūbe: Par procedūru. Es ļoti lūgtu cienījamos kolēģus palikt uz pēcpusdienas sēdi un tomēr šeit pielikt punktu vienam vai otram variantam. Es ļoti lūgtu deputātus palikt uz pēcpusdienas sēdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, ja Bojāra kungs piekrīt runāt līdz pārtraukumam astoņas minūtes, mēs varētu viņu noklausīties. Ja ne, tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten trijiem.

 

(Pārtraukums)