Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 3. maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Nedaudz pakavēšos pie svarīgākajām aktualitātēm un paudīšu mūsu viedokli.

Šodien Saeimas sēdē tika skatīts jautājums par Satversmes 81.panta svītrošanu. Žēl, protams, ka šis pants tika svītrots un tas vairs neietekmēs mūsu darba ritmu. Mēs – zaļie un zemnieki – uzskatām, ka situācija un apstākļi bija diezgan sarežģīti, lai 81.pantu saglabātu. Tas, protams, saistīts ar jautājumiem, kas būtu jārisina kaut kādos ārkārtējos apstākļos. Ar ārkārtējiem apstākļiem mēs saprotam kādu konkrētu, nedod Dievs, katastrofu, kas mūs, iespējams, var piemeklēt kara apstākļos. Ceru, ka šādi apstākļi mums nekad neradīsies. Taču es domāju, ka principā tas nemaz nebūtu slikti, ja atsevišķos izņēmuma gadījumos valdībai būtu atstāta iespēja strādāt un pieņemt lēmumus, ko paredzēja Satversmes 81.pants.

Svarīgi arī ir tas, ka ir savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai ierosinātu referendumu. Pēc mūsu rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir savākti vairāk nekā 200 tūkstoši parakstu. Mūsu apvienība, protams, respektē šo cilvēku izdarīto izvēli. Mēs to tiešām uztveram par nopietnu signālu tam, ka gan Saeimas deputātiem, gan mūsu Zaļo un Zemnieku savienības valdībā deleģētajiem ministriem ir jāuzlabo savs darbs. Domāju, ka ļoti būtiski ir mācīties no pieļautajām kļūdām, lai nākotnē nepieļautu citas. Katrā gadījumā loģiskākā un pareizākā atbilde šai tautas izpausmei būtu strādāt, lai mēs godam varētu pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Vēl viens pēdējā laikā aktualizējies jautājums ir par Valsts prezidentu, proti, par visas tautas vēlētu prezidentu. Mēs esam gandarīti, ka mūsu koalīcijas partija – Tautas partija – ir ierosinājusi šo diskusiju, jo tas ir arī Latvijas Zemnieku savienības programmatiskais punkts. Ja šāda iniciatīva tiks pausta, tad mēs par tautas vēlētu prezidentu esam gatavi nobalsot kaut vai šodien vai rīt, vai nākamajā Saeimas sēdē. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka Valsts prezidenta izvēle ir jādod tautas rokās, tāpēc arī mēs to atbalstīsim.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es gribu visus apsveikt ar to, ka anahroniskais Satversmes 81.pants beigu beigās ir atcelts. Ir zināms, ka Satversmes 81.panta kārtībā nesen tika pieņemti grozījumi likumos, kas saistīti ar valsts drošību. Kas no tā iznāca? Referendums, kas patiešām ir demokrātijas izpausme, būs simbolisks. Atkārtoju – simbolisks, jo juridiska spēka tam nav. Tā ir neuzticēšanās valdībai. Ja referendums notiks, tad uz priekšu! Valdība un parlaments, kas ir deputātu balsošanas mašīna, vairs nepieņems muļķīgus likumus, kurus tauta neatbalsta.

Vēl es gribu pievērsties cienījamo “Jaunā laika” frakcijas deputātu dokumentam. Viņi izskatīšanai šodien iesniedza deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Paldies Dievam, ka Igaunijai neviens neuzbrūk, un es nedomāju, ka tai ir vajadzīgs mūsu atbalsts. Notika protesti, traģēdija, vandalisms, bet vai tad kaimiņvalsts valdība un deputāti paši nav vainīgi? Es uzskatu, ka jāgodina ir visi pieminekļi un kapi, bet īpaši vienā vai otrā pusē kritušo zaldātu piemiņa. Latvijā un Igaunijā tieši latvieši un igauņi karoja kā vienā, tā otrā pusē. Jebkurš karš ir traģēdija, tāpēc mūsu pienākums ir uzturēt kārtībā gan kapus, gan arī pieminekļus. Ja Igaunijas valdība un parlaments patiešām gribēja tos pārvietot, tad tās ir viņu tiesības. Bet vai tad tā nav ņirgāšanās par piemiņu? Vai tad nevarēja aicināt visas sabiedriskās organizācijas vienoties un ļaut nosvinēt 9.maija Uzvaras dienu? Es domāju, ka to visu ar godu, cilvēciskāk, labāk un pareizāk varēja izdarīt pēc tam.

Saeimā pēdējā brīdī tika iesniegts attiecīgs dokuments – deklarācija. Vairākums nolēma, ka tas jānodod izskatīšanai Ārlietu komisijai, kura to skatīs tālāk. Bet vai šis dokuments nekaitēs Latvijai? Vai tas vienlaikus nebūs noskaņots pret Krieviju? Vai nebūs tā, ka mēs tāpēc nevarēsim pabeigt jau parakstītā robežlīguma, kas varbūt ir izdevīgs Krievijai, bet Latvijai noteikti ekonomiskajā jomā, ratificēšanas procesu?

Rīt 4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadiena. Es visus sirsnīgi apsveicu un novēlu visu to labāko!

I.Feldmane
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Es šodien atzīmēšu divus svarīgus Saeimas lēmumus. Pirmkārt, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas deputātu ierosinājums Satversmes 40.pantu ar Valsts prezidenta svinīgo solījumu papildināt ar nobeiguma frāzi “Dievs, svētī Latviju!”. Ar šiem vārdiem sākas Latvijas valsts himna, un šie vārdi ir nozīmīgi katram Latvijas iedzīvotājam. Mūsuprāt, šo vārdu iekļaušana Valsts prezidenta svinīgajā solījumā atbilst mūsu valsts vēsturiskajām tradīcijām un kultūrai un tie šim svinīgajam brīdim piešķirtu arī garīgu raksturu. Šie vārdi – “Dievs, svētī Latviju!” – no valsts himnas kļūtu par harmonisku saikni starp Valsts prezidentu un valsti, starp Valsts prezidentu un tautu. Līdz šim man bija grūti iedomāties kādu cilvēku Latvijā, kurš varētu iebilst pret šiem vārdiem. Visām frakcijām bija brīvais balsojums. Acīmredzot gandrīz visu frakciju deputāti, kuri, aizbildinoties ar it kā reliģiskās pārliecības uzspiešanu, noraidīja šo priekšlikumu, ir gatavi ievēlēt Valsts prezidentu, kurš pārliecības dēļ var arī atteikties dziedāt mūsu valsts himnu. Diez vai tāds cilvēks vispār ir cienīgs būt par Latvijas prezidentu? Un, ierakstot šos vārdus Satversmē, mēs nepārkāpjam cilvēka brīvo izvēli. Ja ir problēmas izrunāt šos vārdus, kas ir svēti katram Latvijas pilsonim, tad Valsts prezidenta amata kandidātam ir brīva izvēle atteikties ieņemt šo amatu.

Otrkārt, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumu, kura mērķis ir aizsargāt cilvēkus no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiskiem materiāliem un nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfijas apritē. Pornogrāfiskus materiālus drīkstēs tirgot vai iznomāt īpašās ar vietējo pašvaldību saskaņotās un noteiktās vietās, kurās liegta pieeja bērniem. Noteikti ierobežojumi arī pornogrāfijas izplatībai elektroniskajā vidē. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un rūpētos par sabiedrības tikumību, valdība līdz 1.jūnijam, pieņemot attiecīgus noteikumus, var noteikt ierobežojumus tādu izklaides vietu darbībai un pasākumu organizēšanai, kuri saistīti ar striptīzu, intīmpreču tirdzniecību vai pornogrāfisku materiālu izplatīšanu. Savukārt vietējās pašvaldības varēs noteikt vietas, kurās aizliegta šādu izklaides vietu darbība vai pasākumu organizēšana.

Rīt ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas diena. Šajā svētku dienā es visiem novēlu labu noskaņojumu un Dieva svētību, ko mēs lūdzam, dziedot Latvijas valsts himnu, un kas mums visiem arī deva iespēju šodien dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien gribu pievērst uzmanību dažiem jautājumiem.

Pirmkārt, tas ir Saeimā šodien pieņemtais Valsts prezidenta ievēlēšanas likums. Saskaņā ar likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas un kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Šis likums mūsu valstij ir ļoti nepieciešams. Šogad, kad “Saskaņas Centrs” iesniedza savu likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu, nevienai frakcijai diemžēl nebija vēlēšanās to atbalstīt. Pašlaik mūsu sabiedrībā pēc citu politisko spēku ierosinājuma atkal ir uzsākta diskusija par tautas vēlētu prezidentu.

Otrkārt, uzmanība jāpievērš Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem. Saskaņā ar Saeimas deputātu gribu no Satversmes tika izslēgts 81.pants, kas pēdējā laikā, mūsuprāt, tika izmantots diezgan ļaunprātīgi. 81.pants noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Tagad šo tiesību Ministru kabinetam vairs nebūs, jo mēs esam parlamentāra valsts un ar likumdošanu aktīvāk nodarbosies Latvijas Republikas Saeima.

Treškārt, vēlos informēt, ka politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīti jau tuvākajā laikā. Mēs uzskatām, ka pašvaldībām, piešķirot bijušajiem denacionalizēto namu īrniekiem telpas dzīvošanai uz laiku, kas zaudējuši pajumti, ir jāpārliecinās, ka tajās var dzīvot. Mēs uzskatām par nepieciešamu likumdošanas līmenī noteikt, ka dzīvošanai paredzētajām telpām jābūt atbilstošām dzīvošanai. Tāpat mēs uzskatām par nepieciešamu piešķirt pašvaldībām tiesības īrēt no fiziskām un juridiskām personām dzīvojamās telpas, lai tajās izmitinātu cilvēkus, kuri no saimnieku mājām būtībā jau ir izmesti uz ielas. Tāpat mēs uzskatām, ka personai, kura dzīvo denacionalizētajā mājā un ir saņēmusi dzīvokli no pašvaldības, ir jābūt tiesībām šo dzīvokli privatizēt vai arī izpirkt pēc kadastrālās vērtības. Agrāk šiem cilvēkiem salīdzinājumā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem tika liegta iespēja privatizēt dzīvojamās telpas. Mūsuprāt, tas ir Latvijas Republikas Satversmes normu pārkāpums.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas gadadienas priekšvakarā jāatceras mūsu vēsture, kā Latvija atjaunoja neatkarību. Protams, ka ļoti būtiska bija Baltijas tautu vienotība, mūsu politikas saskaņotība un savstarpējais atbalsts.

Šodien Saeima skatīja iesniegto deklarāciju, kurā tiek nosodīta Krievijas iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās un izteikts atbalsts Igaunijai. Žēl, ka Saeima šāda jautājuma izskatīšanas sākšanu atbalstīja tikai ar vienas balss pārsvaru. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nostāja ir tāda, ka mēs pilnībā atbalstām okupācijas varas slavinošo pieminekļu nojaukšanu un to pārvietošanu iespējami tālāk no pilsētu centriem gan Igaunijā, gan arī Latvijā. Mēs uzskatām, ka igauņi ir rīkojušies savlaicīgi, pilnīgi pareizi, pietiekami kulturāli un demokrātiski.

Tajā pašā laikā ir jāpārdomā arī Igaunijas politika, kaut arī tur nepilsoņu skaits ir krietni mazāks nekā Latvijā. Nepilsoņiem Igaunijā ir dotas tiesības piedalīties Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, tomēr tas netraucē zināmai cilvēku daļai nicīgi izturēties pret savu mītnes zemi, nodarboties ar huligānismu un zagšanu it kā saistībā ar kaut kāda politiska protesta paušanu. Tātad mums ir, par ko padomāt.

Šodien Saeima kārtējo reizi skatīja grozījumus Repatriācijas likumā, kur vairāku “tēvzemiešu” iesniegto priekšlikumu mērķis bija veicināt okupācijas laika iebraucēju un viņu pēcnācēju atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Jāsaka, ka par to bez mūsu frakcijas vēl nobalsoja apmēram nepilns desmits deputātu. Tas tikai liecina par Saeimas kopīgo attieksmi pret šādām lietām, bet mēs, kā mēdz teikt, meklēsim citus ceļus, lai šo jautājumu aktualizētu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Satversmē, kas paredz izslēgt 81.pantu. Likumprojekta trešajam lasījumam vairāki mūsu frakcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus par to, lai valdībai tiktu saglabāta iespēja pieņemt noteikumus ar likuma spēku izņēmuma stāvokļa un kara gadījumā. Šādi Ministru kabineta noteikumi jāiesniedz Saeimā apstiprināšanai triju dienu laikā pēc Saeimas sanākšanas no sesiju starplaika, lai tos varētu apstiprināt vai arī noraidīt. Jāsaka, ka šajā balsojumā nepietika balsu, jo, balsojot ar “pret” vai “atturas”, bija tikai neliels pārsvars pār tiem, kas balsoja “par”. Nepieciešamo divu trešdaļu balsu nebija. Satversmes 81.pants ir izslēgts.

Galīgajā lasījumā šodien tika pieņemts Valsts prezidenta ievēlēšanas likums. Likums drīz stāsies spēkā, bet mēs paturam spēkā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK agrāk sacīto, ka būtu ļoti labi, ja valdības partijas kopīgi spētu vienoties par vienu, vēlams neitrālu, kandidātu. Šīs tad arī ir būtiskākās diskusijas nākotnē, kurās arī mēs esam gatavi konstruktīvi piedalīties.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien gribu runāt par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, ir ļoti priecīga ziņa – pēc neoficiālām ziņām, ir savākti 211 tūkstoši parakstu referenduma rīkošanai par valsts drošības likumu grozījumiem. Šie ir tikai Latvijā savāktie paraksti un tiem vēl būs jāpieskaita arī ārzemēs nodotās balsis. Referendums notiks. Paldies visiem, kas parakstījās un piedalījās šajā tautas tiešās demokrātijas izpausmē. Milzīgs paldies visiem, kas aktīvi līdzdarbojās parakstu vākšanā, gan palīdzēdami cilvēkiem nonākt parakstu vākšanas vietās, gan arī izplatot informāciju. Šī ir demokrātijas uzvara Latvijā. Tautas tiešās demokrātijas rezultāts un lielais parakstu skaits liecina, ka Kalvīša valdība politiski ir bankrotējusi. Tautas balsij ir milzīgs svars, nesalīdzināmi lielāks nekā valdošās koalīcijas deputātu reizēm varbūt arī pašlabuma diktētam atbalstam šai valdībai. Kalvītim ir jāatkāpjas!

Otrkārt, ne īpaši priecīga ziņa, jo šodien Saeima tikai ar vienas balss pārsvaru piekrita skatīt “Jaunā laika” iesniegto lēmuma projektu par deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Šajā brīdī, kad Eiropas Komisija un daudzas Eiropas valstis pauž atbalstu Igaunijai un nosoda Krievijas Federācijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās un Vīnes konvencijas nepildīšanu saistībā ar Igaunijas diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā darba nodrošināšanu, šāda Saeimas vilcināšanās rada patiesu izbrīnu. Mani neizbrīna PCTVL un “Saskaņas Centra” balsojums. Izbrīnu vieš valdošās koalīcijas balsis. Vai tiešām iztapība Krievijas priekšā ir tik liela, ka tai pat nav robežu? Šoreiz mums ir ko mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Mūsu latviešu tautai es arī gribu vēlēt pašcieņu un gara brīvību.

Sirsnīgi sveicu visus Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienā!

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Nepārprotami, ka tuvākajā laikā Saeimas svarīgākais lēmums būs jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana, izdarot pareizo izvēli. Ir nepārprotami, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga latiņu ir uzcēlusi ārkārtīgi augstu. Mēs visi vēlamies prezidentu, kas tāpat kā Vaira Vīķe-Freiberga baudītu ne vien Saeimas, bet arī visas tautas atbalstu. Es uzskatu, ka gan šīs, gan iepriekšējās Saeimas laikā sadarbība ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu kopumā ir bijusi ļoti auglīga un konstruktīva, varbūt izņemot situāciju ar grozījumiem likumos, kas saistīti ar valsts drošību. Un šodien tieši šīs sadarbības rezultātā galīgajā lasījumā tika pieņemts gan Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, gan arī izdarīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, izslēdzot 81.pantu, kas savulaik paredzēja likumdošanas tiesības arī Ministru kabinetam. Tikai man ir žēl, ka, pateicoties frakcijas “Jaunais laiks”, PCTVL un “Saskaņas Centra” balsojumam, netika atbalstīts pieredzējušu juristu izstrādātais un Saeimas pozīcijas deputātu atbalstītais priekšlikums, kas paredzēja deleģēt tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus gadījumā, ja Saeimai nav iespējams sanākt, nedod Dievs, kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofu dēļ. Virsroku diemžēl guva klajš politikānisms pār veselo saprātu.

Latvija, Igaunija un Lietuva vienmēr ir bijušas vienotas cīņā par neatkarību. Tāpēc mēs noteikti atbalstīsim Igaunijas tiesības pašiem lemt savu likteni un nosodīsim citu valstu iejaukšanos. Tomēr atšķirībā no frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem mēs uzskatām, ka šim deklarācijas tekstam ir jābūt ļoti izsvērtam, tas jāsaskaņo gan ar Valsts prezidenti, kura reprezentē mūsu valsti, gan ar Ārlietu ministriju. Tikai tad tas jāpieņem Saeimā. Mēs nevienam netaisāmies iztapt, mēs vienkārši gribam, lai šis teksts būtu politiski ļoti izsvērts.

Jautājumā par referendumu jāsaka, ka es kategoriski nepiekrītu referenduma sais­tībai ar valdības stabilitāti, jo jautājums ir nepārprotams – par valsts drošības likumiem, kam nav nekāda sakara ar to, cik ilgi strādās pašreizējā valdība.

Man 1990.gada 4.maijā bija liels gods balsot par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. 4.maijs, tāpat kā 18.novembris, man ir vislielākie svētki. Tāpēc es visiem novēlu priecīgu un gaišu 4.maiju!

Saeimas preses dienests