• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 61 "Informācijas atklāšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.2007., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/156949

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.229

Par atvaļinājuma piešķiršanu A.Štokenbergam

Vēl šajā numurā

10.05.2007., Nr. 75

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 61

Pieņemts: 02.05.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.61

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr. 19 3. p.)

Informācijas atklāšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 36.3 panta otro daļu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.2 panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka informācijas par bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošajiem riskiem, risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību publiskošanas kārtību.

2. Latvijas Republikā reģistrētās bankas un tās ieguldījumu brokeru sabiedrības (turpmāk – iestāde), kurām jāievēro kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, ievēro noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

3. Citā dalībvalstī reģistrētās mātes iestādes un mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.9 panta trešās un ceturtās daļas prasībām, publisko noteikumu 13. un 14. punktā minēto informāciju uz individuālo finanšu pārskatu pamata vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī (on individual or sub-consolidated basis).

4. Terminu lietojums noteikumos atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 60 “Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – MKPA noteikumi) terminu lietojumam.

II. Informācijas atklāšanas pamatnostādnes

5. Iestāde vismaz vienu reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam, publisko informāciju, kas noteikta noteikumu III daļā, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu. Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu.

6. Iestāde apstiprina informācijas atklāšanas politiku un procedūru, kurā nosaka informācijas atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtējuma kartību, publiskojamās informācijas pārbaudes kartību un biežumu u.tml. Ņemot vērā iestādes darbības būtiskās iezīmes (tādas kā operāciju apjoms un dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādos finanšu sektoros un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un ieskaita sistēmās), iestāde novērtē, vai ir nepieciešams publiskot vairāk informācijas, nekā noteikts noteikumu III daļā, un darīt to biežāk nekā reizi gadā, īpaši izvērtējot nepieciešamību biežāk publiskot noteikumu 13.2., 13.5. un 14.2.–14.5. punktā noteikto informāciju.

7. Visa noteikumu III daļā minētā informācija, ciktāl tas ir iespējams, publiskojama vienā informācijas nesējā un vietā. Līdzvērtīgu informāciju, kas ir publiskota saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”, regulētā tirgus vai citām prasībām, var uzskatīt par publiskotu saskaņā ar šo noteikumu prasībām un tā nav jāpublisko atkārtoti. Iestāde atsevišķi norāda šīs informācijas (izņemot finanšu pārskatos iekļauto informāciju) atrašanās vietu.

8. Iestāde var nepubliskot kādu noteikumu 11.–24. punktā minēto informāciju, ja tā nav būtiska. Informāciju uzskata par būtisku, ja tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts var mainīt vai ietekmēt lietotāja, kurš izmanto šo informāciju ekonomiska lēmuma pieņemšanai, vērtējumu vai lēmumu.

9. Iestāde izņēmuma gadījumā var nepubliskot kādu noteikumu III daļā minēto informāciju, ja tā ir:

9.1. aizsargājama (proprietary). Informāciju uzskata par aizsargājamu, ja šīs informācijas izpaušana sabiedrībai var vājināt iestādes konkurētspēju. Tā var ietvert informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja tā kļūtu zināma konkurentiem, varētu samazināt iestādes ieguldījumu vērtību tajās;

9.2. konfidenciāla. Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja iestādei pastāv saistības pret klientiem vai citiem darījumu partneriem, kas tai uzliek konfidencialitātes pienākumu.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktajos gadījumos iestāde publiskojamajā informācijā atklāj, kādi jautājumi nav atklāti tās sniegtajā informācijā, informācijas neizpaušanas iemeslus, kā arī publisko vispārīgas ziņas par pieprasīto informāciju, ja vien tie (neizpaušanas iemesli un vispārīgās ziņas) nav aizsargājami vai konfidenciāli atbilstoši noteikumu 9. punkta kritērijiem.

III. Prasības informācijas atklāšanai

11. Iestāde publisko šādu informāciju par katra būtiska riska, kuram tā pakļauta, vadības mērķiem un politikām:

11.1. riska pārvaldīšanas stratēģiju un politikas;

11.2. riska pārvaldīšanas funkcijas struktūru un organizāciju;

11.3. riska mērīšanas, novērtēšanas un ziņošanas sistēmu aprakstu;

11.4. riska ierobežošanas un mazināšanas (hedging and mitigating) politiku, kā arī procedūru riska ierobežošanas un mazināšanas efektivitātes pastāvīgas kontroles nodrošināšanai.

12. Iestāde, kas ievēro noteikumu prasības konsolidācijas apakšgrupas vai konsolidācijas grupas līmenī, publisko:

12.1. iestādes konsolidācijas apakšgrupas vai grupas mātes sabiedrības, kurai piemēro informācijas atklāšanas prasības, nosaukumu;

12.2. informāciju par atšķirībām konsolidācijā iekļaujamo sabiedrību lokā grāmatvedības (saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk – SFPS)) vai uzraudzības (saskaņā ar Komisijas 2004. gada 24. decembra noteikumiem Nr. 301 “Konsolidētās uzraudzības noteikumi”) mērķiem, sniedzot īsu aprakstu par konsolidācijas grupas (saskaņā ar Komisijas 2004. gada 24. decembra noteikumiem Nr. 301 “Konsolidētās uzraudzības noteikumi”) sastāvu:

12.2.1. komercsabiedrības, kas konsolidētas pēc pilnas konsolidācijas metodes,

12.2.2. komercsabiedrības, kas konsolidētas pēc proporcionālās konsolidācijas metodes,

12.2.3. komercsabiedrības, kuru pamatkapitālā veiktie ieguldījumi veido iestādes pašu kapitāla samazinājumu, aprēķinot pašu kapitālu,

12.2.4. komercsabiedrības, kuras nav konsolidētas un kuru pamatkapitālā veiktie ieguldījumi neveido iestādes pašu kapitāla samazinājumu, aprēķinot pašu kapitālu;

12.3. jebkurus pastāvošos vai paredzamos būtiskos praktiskos vai juridiskos šķēršļus tam, lai varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla elementu pārskaitīšanu vai saistību atmaksu starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrībām;

12.4. kopējo summu, par kuru konsolidācijas grupā uzraudzības vajadzībām neiekļauto meitas sabiedrību faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā attiecīgā sektora darbību regulējošajos noteikumos noteiktais pašu kapitāls (pašu līdzekļi), un šādu meitas sabiedrību nosaukumus;

12.5. ja nepieciešams, apstākļus, kādos tiek izmantota Kredītiestāžu likuma 50.8 pantā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 pantā noteiktā iespēja nepiemērot iestādes darbību regulējošās prasības individuāli. 

Pašu kapitāls

13. Iestāde publisko šādu informāciju par pašu kapitālu:

13.1. apkopotu informāciju par visu pašu kapitāla elementu un to sastāvdaļu galveno iezīmju nosacījumiem;

13.2. pirmā līmeņa pašu kapitāla kopsummu, kā arī katru pozitīvo posteni un posteni, par kuru tiek samazināts pirmā līmeņa pašu kapitāls saskaņā ar MKPA noteikumu 342.6. punktu;

13.3. otrā līmeņa pašu kapitāla kopsummu un trešā līmeņa pašu kapitāla kopsummu;

13.4. MKPA noteikumu 348. punktā minēto pašu kapitāla samazinājumu, kas atskaitīts no pirmā līmeņa kapitāla kopsummas un otrā līmeņa kapitāla kopsummas. Ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju, atsevišķi atspoguļo MKPA noteikumu 348.6. punktā minēto paredzamo zaudējumu pārsniegumu pār uzkrājumiem nedrošiem parādiem un vērtību korekcijām un kapitāla vērtspapīriem paredzamo zaudējumu apmēru;

13.5. kopējo izmantojamo (eligible) pašu kapitāla summu, no kuras atsaitīti visi samazinājumi un kura aprēķināta saskaņā ar MKPA noteikumu III sadaļu.

Kapitāla prasību ievērošana un iekšējā kapitāla novērtēšana

14. Iestāde par kapitāla prasību ievērošanu un iekšējā kapitāla novērtēšanu publisko:

14.1. kopsavilkumu par to, kā iestāde novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;

14.2. ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro standartizēto pieeju (turpmāk – SP), publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 97. punktā;

14.3. ja iestāde, aprēķinot kredītriska kapitāla prasību, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro IRB pieeju, publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 120. punktā, t.sk.:

14.3.1. mazo riska darījumu kategorijā iestāde publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no korelācijām, kas uzskaitītas MKPA noteikumu 6. pielikuma 10.–13. punktā,

14.3.2. kapitāla vērtspapīru riska darījumu (equity exposure) kategorijā iestāde publisko, cik ir 8 procenti no riska svērtās vērtības, kas aprēķināta:

14.3.2.1. katrai pieejai, kas paredzēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 17.–26. punktā,

14.3.2.2. biržā tirgotiem instrumentiem (exchange traded exposures), regulētā tirgū netirgotiem kapitāla vērtspapīriem (private equity exposure), kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citiem riska darījumiem,

14.3.2.3. riska darījumiem, kuriem kapitāla prasību aprēķina, izmantojot MKPA noteikumos un Kredītiestāžu likumā noteiktos pārejas nosacījumus (vai kuriem Komisija atļāvusi piemērot SP saskaņā ar MKPA noteikumu 115. punktu),

14.3.2.4. riska darījumiem, kuriem Komisija atļāvusi nepiemērot IRB pieeju pārejas periodā saskaņā ar MKPA noteikumu 380. punktu;

14.4. tirgus risku minimālo kapitāla prasību (netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska un preču riska minimālo kapitāla prasību, kā arī tirdzniecības portfeļa pozīcijas riska, norēķinu un darījumu partnera kredītriska minimālo kapitāla prasību un kapitāla prasību lielo riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam tirdzniecības portfeļa riska darījumiem);

14.5. minimālo kapitāla prasību, kas aprēķināta operacionālajam riskam, atsevišķi katrai MKPA noteikumu 290.1. punktā minētajai pieejai. 

Darījumu partnera kredītrisks

15. Par iestādes darījumu partnera kredītrisku iestāde publisko:

15.1. metodoloģijas aprakstu, ko iestāde izmanto iekšējā kapitāla aprēķinam un kredīta limitu noteikšanai;

15.2. politikas aprakstu attiecībā uz nodrošinājumu;

15.3. politikas aprakstu attiecībā uz riska darījumiem, kas pakļauti vispārējiem un specifiskajiem korelācijas riskiem;

15.4. novērtējumu par izmaiņām nodrošinājuma apmērā, kuru iestādei vajadzēs sniegt, pazeminoties iestādes kredītreitingiem;

15.5. atvasināto instrumentu kopējo pozitīvo patieso vērtību, savstarpēji ieskaitītās summas (netted benefits), atvasināto instrumentu tīro vērtību pēc savstarpējā ieskaita līguma piemērošanas, saņemtā nodrošinājuma uzskaites vērtību un atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļauto tīro vērtību. Atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautā tīrā vērtība ir atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautā vērtība (kuru aprēķina kā tā pozitīvās patiesās vērtības un kredītekvivalenta kopsummu), kas samazināta par savstarpēji ieskaitīto summu (saskaņā ar tiesiski īstenojamiem līgumiem) un piemēroto nodrošinājumu vai tā daļu;

15.6. atvasināto instrumentu vērtības noteikšanas kārtību saskaņā ar vienu no MKPA noteikumu 1. pielikumā izklāstītajām metodēm, kuru piemēro iestāde;

15.7. kredītriska ierobežošanai izmantoto kredīta atvasināto instrumentu nosacīto vērtību un kredīta atvasinātā instrumenta kredītriskam pakļautās vērtības sadalījumu pēc riska darījumu kategorijām;

15.8. kredīta atvasināto instrumentu nosacīto vērtību sadalījumā pa izmantošanas veidiem – pašas iestādes kredītportfelī vai tās starpniecības darījumos –, tostarp izmantoto kredīta atvasināto instrumentu veidu sadalījumu, kas tālāk katrā atvasināto instrumentu grupā sadalīts pēc aizsardzības būtības, t.i., vai tā ir nopirktā vai pārdotā. 

Kredītrisks un atgūstamās vērtības samazinājuma risks

16. Par iestādes kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku (dilution risk) iestāde publisko:

16.1. definīcijas, ko uzskaites nolūkiem lieto jēdzienam “kavēts” (past due) un “vērtības samazināšanās zaudējumi kvalitātes pasliktināšanās dēļ” (impaired);

16.2. vērtības korekciju (value adjustments) un uzkrājumu noteikšanai pieņemto pieeju un metožu aprakstu;

16.3. riska darījumu kopsummu pēc savstarpējo prasījumu ieskaita SFPS paredzētajos gadījumos, neņemot vērā kredītriska mazināšanās ietekmi, kā arī riska darījumu vidējo apmēru pārskata periodā ar iedalījumu dažādās riska darījumu kategorijās;

16.4. riska darījumu ģeogrāfisko iedalījumu pa nozīmīgākajiem reģioniem, kas savukārt iedalīts riska darījumu būtiskākajās riska darījumu kategorijās (veidos), tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.5. riska darījumu iedalījumu pa nozarēm vai darījumu partneru veidiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu veidos, tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.6. iedalījumu pēc atlikušā termiņa visiem riska darījumiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu veidos, tādā detalizācijas pakāpē, kas nepieciešama iestādes darbības izpratnei;

16.7. riska darījumus būtisko nozaru vai darījumu partneru veidu griezumā:

16.7.1. riska darījumu vērtības samazināšanās zaudējumus kvalitātes pasliktināšanās dēļ un kavēto riska darījumu apmēru,

16.7.2. vērtības korekciju rezultātu un izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem,

16.7.3. vērtības korekciju pieaugumu/samazinājumu un uzkrājumu nedrošiem parādiem samazināšanās ienākumus/izdevumus uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanai pārskata periodā;

16.8. riska darījumu vērtības samazināšanās zaudējumus kvalitātes pasliktināšanās dēļ un kavēto riska darījumu apmēru sadalījumā pa nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, norādot katru summu atsevišķi, un, ja tas ir lietderīgi, pārvērtēšanas rezultātu un uzkrājumu summas sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem;

16.9. pārvērtēšanas rezervju un uzkrājumu nedrošiem parādiem kustības pārskatu, norādot:

16.9.1. pārvērtēšanas un uzkrājumu veidu aprakstu,

16.9.2. pārvērtēšanas rezerves un uzkrājumus perioda sākumā,

16.9.3. pārvērtēšanas rezerves samazinājumu un uzkrājumu samazināšanās ienākumus pārskata periodā,

16.9.4. pārvērtēšanas rezerves pieau­gumu un izdevumus uzkrājumu veidošanai, tajā skaitā ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerves pieaugumu, pārvērtēšanas rezerves pieaugumu pēc komercsabiedrību apvienošanas, meitas sabiedrības iegādes vai pārdošanas, kā arī ienākumus no iepriek­šējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas;

16.9.5. pārvērtēšanas rezerves un uzkrājumus perioda beigās.  

Standartizētā pieeja (SP)

17. Iestāde, kura riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro SP, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas MKPA noteikumu 97. punktā, publisko:

17.1. kredītu novērtējumam nominēto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (turpmāk – ĀKNI) vai eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) nosaukumus, kā arī visus šo ĀKNI un EKA saraksta izmaiņu iemeslus;

17.2. ĀKNI vai EKA, kuru kredītu novērtējumus iestāde izmanto kredīta kvalitātes pakāpes noteikšanai, nosaukumus katrai riska darījumu kategorijai atsevišķi;

17.3. aprakstu par procedūru, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta vai emisijas kredītu novērtējumu uz citām prasībām pret šo darījumu partneri, kas iekļautas netirdzniecības portfelī;

17.4. katras kredītu novērtējumam izmantotās ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātes pakāpēm, kas paredzētas SP, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāpublicē, ja iestāde veic atbilstības noteikšanu saskaņā ar Komisijas prasībām;

17.5. riska darījumu vērtību pirms un pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas katrai kredīta kvalitātes pakāpei, kas paredzēta SP, kā arī riska darījumu, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, vērtību pirms un pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas. 

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

18. Iestāde, kas aprēķina riska svērto vērtību specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 6. punktu vai kapitāla vērtspapīru riska svērto vērtību, piemērojot vienkāršo riska pakāpju pieeju saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 19.–21. punktu, publisko riska darījumu vērtību katras kategorijas, kura minēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 1. tabulā, vai katras riska pakāpes, kura minēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 19.–21. punktā, griezumā. 

Tirgus riski

19. Iestāde publisko:

19.1. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību;

19.2. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasību;

19.3. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību;

19.4. tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasību;

19.5. tirdzniecības portfeļa darījumu partnera kredītriska kapitāla prasību;

19.6. kapitāla prasību lielo riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam tirdzniecības portfeļa riska darījumiem.  

Riskam pakļautās vērtības iekšējie modeļi

20. Iestāde, kas aprēķina tirgus risku kapitāla prasības, izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk – RPV) iekšējos modeļus, publisko:

20.1. katram apakšportfelim, kuram piemēro RPV iekšējos modeļus:

20.1.1. izmantoto modeļu aprakstu,

20.1.2. piemēroto stresa testu aprakstu,

20.1.3. aprakstu par pieejām, ko izmanto atpakaļejošo pārbaužu veikšanai un iekšējo modeļu un modelēšanas procesu pareizības un konsekvences apstiprināšanai;

20.2. informāciju par riskiem, kuriem Komisija RPV iekšējos modeļus atļāvusi piemērot pilnībā vai daļēji;

20.3. informāciju par to, kādu metodoloģiju iestāde izmanto, lai noteiktu iekšējās kontroles sistēmas attiecībā uz tirdzniecības portfeli atbilstību MKPA noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām un to, cik lielā mērā tā atbilst MKPA noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām. 

Operacionālais risks

21. Iestāde attiecībā uz operacionālo risku publisko:

21.1. informāciju par MKPA noteikumu 290. punktā minēto pieeju vai pieeju kombināciju, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai;

21.2. attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas metodoloģijas aprakstu, ja iestāde izmanto šādu pieeju, ieskaitot uzskaitījumu par attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem datiem, scenāriju analīzi un uzņēmējdarbības vides un iekšējās kontroles radītājiem, kurus iestāde ietver tās operacionālā riska novērtēšanas metodoloģijā. Ja pieeju lieto daļēji, apraksta dažādu lietoto pieeju piemērošanas jomu. 

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

22. Par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas iekļauti netirdzniecības portfelī, iestāde publisko:

22.1. informāciju par riska darījumu diferencēšanu pēc mērķiem, atsevišķi norādot informāciju par kapitāla vērtspapīriem, kas iegādāti ar vērtības pieauguma mērķi un stratēģisko apsvērumu dēļ, izmantoto grāmatvedības metožu un vērtēšanas metodoloģiju aprakstu, tostarp galvenos pieņēmumus un praksi, kas ietekmē vērtēšanu, kā arī būtiskas izmaiņas šajā praksē, salīdzinot ar pēdējo publiskoto informāciju;

22.2. uzskaites vērtības, patiesās vērtības un regulētā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru patiesās vērtības salīdzinājumu ar tirgus vērtību, ja tā būtiski atšķiras no patiesās vērtības;

22.3. informāciju par regulētā tirgū tirgoto instrumentu, regulētā tirgū netirgoto kapitāla vērtspapīru, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citu riska darījumu veidiem un raksturu, kā arī šo instrumentu (vērtspapīru, darījumu) summas;

22.4. kumulatīvo realizēto peļņu/zaudējumus kapitāla vērstpapīriem, kas pārdoti vai izslēgti no bilances (liquidations) citu iemeslu dēļ, pārskata periodā;

22.5. nerealizēto peļņu/zaudējumus (pārvērtēšanas rezerves, kas izveidojas pārdošanai pieejamo kapitāla vērtspapīru pārvērtēšanas rezultātā, kopsummu), pārvērtēšanas rezerves, kas nav atspoguļotas iestādes bilancē un peļņas/zaudējumu aprēķinā (latentās pārvērtēšanas peļņas/zaudējumu summa – pārvērtēšanas rezerve, kas var izveidoties kapitāla vērtspapīru (kas tiek atspoguļoti bilancē pēc iegādes vērtības) pārvērtēšanas rezultātā) un jebkuras no šīm summām, kas ir iekļautas pirmā vai otrā līmeņa pašu kapitālā. 

Procentu likmju risks

23. Par netirdzniecības portfelī iekļauto darījumu procentu likmju risku iestāde publisko:

23.1. informāciju par procentu likmju riska būtību (rašanās cēloni) un galvenajiem pieņēmumiem (ieskaitot pieņēmumus par aizdevumu priekšatmaksu un beztermiņa noguldījumiem), kā arī procentu likmju riska mērīšanas biežumu;

23.2. ieņēmumu un ekonomiskās vērtības svārstības vai citus piemērotus aprēķinus, ko iestādes vadība izmanto, lai noteiktu procentu likmju paaugstināšanās vai pazemināšanās šoka ietekmi saskaņā ar vadības metodēm procentu likmju riska mērīšanai, katrā valūtā, kurā veikts būtisks darījumu apjoms.  

Vērtspapirizēšana

24. Iestāde, kas aprēķina riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijām, publisko:

24.1. iestādes mērķus attiecībā uz vērtspapirizēšanu;

24.2. informāciju par iestādes lomām vērtspapirizēšanā (piemēram, iestāde – ini­ciators, iestāde – sponsors u.tml.);

24.3. informāciju par to, cik lielā mērā iestāde iesaistās katrā lomā;

24.4. pieejas, kuras iestāde izmanto vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai;

24.5. grāmatvedības politikas attiecībā uz vērtspapirizēšanu kopsavilkumu, ieskaitot:

24.5.1. vērtspapirizēto riska darījumu uzskaiti – vai piemērota pārdošanas vai finansēšanas uzskaite,

24.5.2. pārdošanas pelņas atzīšanu,

24.5.3. pamatpieņēmumus atlikušās iesaistīšanās vērtspapirizēto riska darījumu portfelī (retained interest) novērtēšanai,

24.5.4. sintētisko vērtspapirizēšanas darījumu atzīšanu;

24.6. to ĀKNI nosaukumus, kuru reitingi ir izmantoti vērtspapirizēšanā, un informāciju, kādiem riska darījumu veidiem tiek izmantoti katras ĀKNI reitingi;

24.7. vērtspapirizēto riska darījumu atlikušās vērtības kopsummu riska darījumu veidu griezumā, atsevišķi norādot, vai tā ir tradicionālā vai sintētiskā vērtspapirizēšana;

24.8. vērtspapirizēto riska darījumu kopsummu riska darījumu veidu griezumā, atsevišķi norādot katram riska darījumu veidam nedrošo un kavēto riska darījumu summas un iestādes atzītos zaudējumus pārskata periodā;

24.9. atlikušo (retained) vai iegādāto vērtspapirizēto pozīciju kopsummu riska darījumu veidu griezumā;

24.10. atlikušo (retained) vai iegādāto vērtspapirizēto pozīciju kopsummu, sadalot pa riska kvalitātes pakāpēm. Informāciju par pozīcijām, kuru riska pakāpe ir 1 250 procenti vai kuras veido pašu kapitāla samazinājumu, norāda atsevišķi;

24.11. vērtspapirizēto atjaunojamo riska darījumu atlikušo vērtību (outstanding amount), kas sadalīta iniciatora interesē un investora interesē;

24.12. īsu aprakstu par vērtspapirizēšanas darbību pārskata periodā, ieskaitot vērtspapirizēto riska darījumu apmēru (pēc riska darījumu veida), un katram riska darījumu veidam atzītās (recognized) peļņas/zaudējumu summas no pārdošanas.

Prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

25. Iestāde, kura riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro IRB pieeju, publisko:

25.1. informāciju par Komisijas atļaujas IRB pieejas piemērošanai vai tās pakāpeniskai ieviešanai esamību;

25.2. skaidrojumu un aprakstu par:

25.2.1. iekšējo reitingu sistēmas struktūru un iekšējo un ārējo reitingu saikni,

25.2.2. iekšējo aplēšu izmantošanu vajadzībām, kas nav saistītas ar riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu (saskaņā ar MKPA noteikumu 6. pielikuma 132. punktu),

25.2.3. kredītriska mazināšanas pārvaldīšanas un atzīšanas procesu,

25.2.4. reitingu sistēmu kontroles mehānismiem, ieskaitot to neatkarību, pakļautību un reitingu sistēmas pārskatīšanu;

25.3. iekšējo reitingu piešķiršanas procesa aprakstu atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai:

25.3.1. centrālajām valdībām un centrālajām bankām,

25.3.2. iestādēm,

25.3.3. komercsabiedrībām, ieskaitot mazās un vidējās komercsabiedrības, specializētajiem aizņēmumiem un nopirktajiem komercsabiedrību – debitoru parādiem,

25.3.4. mazo riska darījumu kategorijā katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no korelācijām, kas uzskaitītas MKPA noteikumu 6. pielikuma 10.–13. punktā,

25.3.5. kapitāla vērtspapīriem.

Aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus saistību nepildīšanas varbūtības (probability of default) (turpmāk – SNV) aprēķināšanai un apstiprināšanai un, ja nepieciešams, zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default) (turpmāk – SNZ), un korekcijas pakāpes, ieskaitot pieņēmumus, ko izmanto šo mainīgo lielumu aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta MKPA noteikumu 6. pielikuma 120.–125. punktā;

25.4. riska darījumu apmēru katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta MKPA noteikumu 120. punktā. Riska darījumu ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem iestāde lieto pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes riska svērtās vērtības aprēķināšanai, vērtību norāda atsevišķi no riska darījumiem, kuriem iestāde nelieto šādus vērtējumus;

25.5. par katru riska darījumu kategoriju (darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm, komercsabiedrībām un kapitāla vērtspapīriem) un parādnieku kategoriju (pietiekamā detalizācijas pakāpē) griezumā (ieskaitot tos parādniekus, kas nepilda saistības), kas ļauj pareizi iedalīt kredītriskus:

25.5.1. kopējo riska darījumu summu (centrālo valdību un centrālo banku, iestāžu un komercsabiedrību riska darījumu kategorijai – neatmaksāto aizdevumu (outstanding loans) summu un neizmantoto saistību (undrawn commitments) apmēru, kapitāla vērtspapīriem – atlikušo vērtību (outstanding amount)),

25.5.2. riska darījumu svērtos vidējos SNZ, izteiktus procentos, ja iestāde izmanto savus SNZ riska svērtās vērtības aprēķināšanai,

25.5.3. riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi,

25.5.4. neizmantoto saistību (undrawn commitments) summu un riska darījumu svērto vidējo riska darījumu vērtību visām riska darījumu kategorijām, ja iestāde izmanto pašas noteiktās korekcijas pakāpes (conversion factors) riska svērtas vērtības aprēķināšanai;

25.6. katrai riska darījumu kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4. punktā (ja nepieciešams, tālāk iedalot tos apakšportfeļos (on a pooled basis)), informāciju, kas minēta noteikumu 25.5. punktā, vai riska darījumu (ja nepieciešams, iedalot tos apakšportfeļos (on a pooled basis)) analīzi (neatmaksāto aizdevumu (outstanding loans) vai riska darījumu vērtības neizmantotajām saistībām (undrawn commitments)), iedalot pēc paredzamo zaudējumu (expected loss) kategorijām, lai pamatoti atšķirtu kredītriska līmeni;

25.7. faktiskās (pārvērtēšanas summas) vērtību korekcijas pārskata periodā katrā riska darījumu kategorijā (mazo riska darījumu kategorijā – katrai kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4.  punktā) un to atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;

25.8. to faktoru aprakstu, kas ir ietekmējuši faktiskos zaudējumus pārskata periodā (piemēram, vai saistību nepildīšanas gadījumu līmenis iestādei ir bijis augstāks nekā vidējais, vai ir bijuši augstāki vidējie SNZ un korekcijas pakāpes);

25.9. katrai riska darījumu kategorijai (mazo riska darījumu kategorijā – katrai kategorijai, kas minēta noteikumu 25.3.4.  punktā) iestādes zaudējumu aplēses salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem ilgākā laika periodā (periodā, kas ir pietiekams, lai pareizi novērtētu iekšējo reitingu procesu efektivitāti). Ja ir lietderīgi, iestāde sniedz papildu informāciju par SNV analīzi un, ja iestāde izmanto pašas vērtējumus SNZ un/vai korekcijas pakāpes, SNZ un korekcijas pakāpes rezultātu salīdzinājumu ar aplēsēm. 

Riska mazināšana

26. Iestāde, kas piemēro riska mazināšanas metodes, publisko:

26.1. bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita (netting) politikas un procedūras, kā arī informāciju par to, kādā apjomā iestāde tās izmanto;

26.2. nodrošinājuma vērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu;

26.3. galveno nodrošinājuma veidu aprakstu, ko iestāde ir akceptējusi;

26.4. lielāko galvotāju un kredīta atvasināto instrumentu darījumu partneru veidus, ka arī informāciju par šo galvotāju un darījumu partneru kredītspēju;

26.5. informāciju par tirgus riska vai kredītriska koncentrāciju, kas iestādei rodas kredītriska mazināšanas izmantošanas rezultātā;

26.6. ja iestāde aprēķina riska svērtās vērtības, piemērojot SP vai IRB pieeju, bet nesniedz pašu vērtējumus SNZ vai korekcijas koeficientus attiecībā uz riska darījumu kategoriju, – katrai riska darījumu kategorijai riska darījumu kopsummu (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita, ja tādu piemēro), kas ir segta (pēc svārstību korekciju piemērošanas) ar piemērotu finanšu nodrošinājumu vai citu piemērotu nodrošinājumu;

26.7. ja iestāde riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro SP vai IRB pieeju – katrai riska darījumu kategorijai riska darījumu kopsummu (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita, ja tādu piemēro), kas ir segta ar galvojumiem vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem. Kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro katrai pieejai, kas paredzēta MKPA noteikumu 6. pielikuma 17.–26. punktā.

Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja

27. Iestāde, kas izmanto operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, publisko apkopojumu par apdrošināšanas izmantošanu riska mazināšanas nolūkā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EC par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!