Ministru kabineta 2007.gada 8.maija sēdē

AM: Par līdzfinansējumu Kuldīgas vieglatlētikas manēžas būvniecībai

8.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Kuldīgas pilsētas vieglatlētikas manēžas būvniecībai”.

Rīkojuma projekts paredz piešķirt Kuldīgas pilsētas domei papildu nepieciešamo 910 863 latu līdzfinansējumu pilsētas vieglatlētikas manēžas būvniecībai. Būvniecības izmaksu pieauguma dēļ projekta izmaksas palielinājās par 1 136 259 latiem. Šobrīd projekta kopējās plānotās izmaksas ir 3 055 572 lati. Kuldīgas pilsētas un rajona pašvaldību ieguldījums 2006.gadā – 598 000 lati; valsts budžeta mērķdotācijas 2005. un 2006.gadā – 646 709 lati; AM līdzfinansējums – 1 810 863 lati. 2004.gadā no AM budžeta piešķirts 150 000 latu, 2005.gadā – 750 000 latu.

Līdzfinansējums piešķirts, lai nodrošinātu karavīrus, zemessargus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un popularizētu sportu iedzīvotāju vidū.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par inflācijas procesiem valstī šā gada pirmajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija 8.maijā valdību informēja par inflācijas procesiem valstī 2007.gada 1.ceturksnī.

Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2007.gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu bija par 8,5%. Precēm cenas šajā periodā (2007.gada marts pret 2006.gada martu) palielinājušās par 7,3%, bet pakalpojumiem daudz straujāk – par 11,8%.

Kopumā 2007.gada 1.ceturksnī cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā iepriekšējos gados atbilstošajā periodā. To galvenokārt noteica transporta cenu straujš pieaugums sakarā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu degvielai, kā arī maksas palielināšanos sabiedriskajā transportā.

Straujāk nekā citus gadus cenas pieaugušas gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās. Pieauguma tempu palielinājumu ietekmēja arī tas, ka lielākā apjomā nekā iepriekšējos gados palielinājās ēdināšanas pakalpojumu izdevumi, arī pārtikas produktu cenu straujāks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vienādā līmenī ar iepriekšējiem gadiem samazinājās apģērbu un apavu cenas saistībā ar sezonālo preču izpārdošanu, bet lēnāks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija izdevumiem mājokļu izturēšanai.

Šāds straujš cenu kāpums gada sākumā norāda, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražošanas cenu kāpums u.c.) un inflācijas gaidas ir ļoti spēcīgi faktori, kas tagad ietekmē patēriņa cenu kāpumu.

Latvijā patēriņa cenu inflācija saglabājas viena no augstākajām starp ES dalībvalstīm. Tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā bija zemāka.

Ekonomikas ministrijas speciālisti prognozē, ka kopumā 2007.gadā cenas var palielināties par 7%, ņemot vērā, ka šā gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija cenu kāpumu mazinās.

Kā galvenie inflāciju veicinošie apstākļi 2007.gadā jāatzīmē inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija, augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi, administratīvi regulējamo cenu palielinājums (elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam) un strādājošo algu palielinājums.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa likuma precizēšanu

Ministru kabinets 8.maijā akceptēja divas Finanšu ministrijas sagatavotās atbildes Eiropas Komisijai (EK) uz formālajiem paziņojumiem pārkāpumu lietās, paziņojot, ka Latvija līdz gada beigām precizēs likumu par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai tajā nepārprotami būtu atspoguļotas ES direktīvu prasības.

EK formālajā paziņojumā pārkāpuma lietā Nr.2006/2558 norāda, ka Latvija likumā par PVN nav skaidri atspoguļojusi ES direktīvu prasības par PVN piemērošanu tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru sniegtajiem pakalpojumiem. Latvija gan norāda, ka likuma par PVN 13.pants pilnībā atbilst ES direktīvu prasībām, jo paredz, ka PVN tiek piemērots tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru sniegtajiem pakalpojumiem, ja tūrisma aģentūra vai tūrisma operators darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

Taču, lai nepieļautu neviennozīmīgu likuma interpretāciju, Latvija apņemas līdz gada beigām sagatavot grozījumus likumā par PVN, nosakot, ka PVN piemēro tūrisma aģentūras vai tūrisma operatora pakalpojumiem, ja tūrisma aģentūra vai tūrisma operators darbojas savā vārdā un ceļotāja labā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.

Savukārt EK formālajā paziņojumā pārkāpuma lietā Nr.2006/2208 norāda, ka Latvija nav izpildījusi atsevišķus 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktos pienākumus. Lai novērstu šo nepilnību, Latvija apņemas līdz šā gada beigām sagatavot grozījumus likuma par PVN 8.panta 5.¹daļas 14. un 16.punktā, nosakot, ka nodokļu maksātājs rēķinā var norādīt atsauci uz attiecīgajiem Direktīvas 2006/112/EK pantiem vai citiem noteikumiem (norādīt informāciju par normu, kas paredz attiecīgu atbrīvojumu vai apgrieztu maksāšanas kārtību).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par dotācijām pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu

Valdība 8.maijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, kuras nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) par ēkām prognoze 2007.gadam ir samazinājusies, salīdzinot ar NĪN par ēkām un būvēm prognozi 2006.gadam.

Ar 2007.gadu notiek pāreja no ēku aplikšanas ar NĪN pēc to bilances (inventarizācijas) vērtības uz aplikšanu pēc kadastrālajām vērtībām. Tāpat ar šo gadu būves vairs netiks apliktas ar NĪN.

Lai nepasliktinātu finansiālo stāvokli pašvaldībām, kurām NĪN prognoze 2007.gadam, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, samazinās, 75% no šī samazinājuma paredzēts kompensēt no valsts budžeta. Dotāciju pašvaldībai piešķirs ar MK rīkojumu.

Likumā par valsts budžetu 2007.gadam ir apstiprināta budžeta dotācija NĪN par ēkām prognozes samazinājuma kompensācijai – 3 596 556 lati.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā MK un Latvijas Pašvaldību savienības 2007.gada vienošanās un domstarpību protokolu.

 

FM: Par individuālo komersantu finanšu pārskatiem

Lai ieviestu lielāku skaidrību par bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, kā arī samazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, 8.maijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti MK noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem.

MK noteikumi reglamentē bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Noteikumu sagatavošanā ir ņemts vērā likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un tam pakārtotie normatīvie akti, ievērojot to, ka projekts attiecas uz personām, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas no saimnieciskās darbības ienākumiem un grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, kā arī darījumus un notikumus atzīst periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad veikti norēķini.

Saskaņā ar SIA “Lursoft” datiem Latvijā kā individuālie komersanti ir reģistrējušies un aktīvi darbojas 7,3 tūkstoši fizisko personu. Tikai 24 individuālajiem komersantiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, apgrozījums no saimnieciskās darbības 2005.gadā pārsniedza 200 000 latu. Līdz šim individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā bija 45 000 latu vai vairāk, sagatavoja gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma normām. Jaunajos noteikumos paredzētās finanšu pārskatu sagatavošanas prasības salīdzinājumā ar likumā noteiktajām prasībām ir daudz vienkāršākas. Tādējādi, ieviešot noteikumus, plānots veicināt uzņēmējdarbību un mazināt administratīvos šķēršļus.

Paredzams, ka noteikumi skaidros bilances un ieņēmumu un izdevumu pārskata saturu, ja to sagatavo fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no saimnieciskās darbības ienākuma un par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Šī persona saimnieciskajā darbībā izmantotos līdzekļus uzskaitē nošķir no personiskajām vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem un bilancē norāda saimnieciskās darbības kapitālu, kura lielums ir atkarīgs no saimnieciskajā darbībā ieguldītajiem personiskajiem līdzekļiem, personiskajām vajadzībām izņemtajiem līdzekļiem, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas, kā arī no saimnieciskās darbības rezultāta.

Normatīvo aktu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās lietpratēji grāmatvedības un nodokļu jautājumos. Konsultācijas notika ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem.

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets 8.maijā pieņēma divus rīkojumus par budžeta līdzekļu pārdali 7,5 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai ES fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 39 620 latus Iekšlietu ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu līdzfinansēšanai;

• 3 174 753 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī ESF projektu finansēšanai;

• 936 071 latu Zemkopības ministrijai Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un ESF projektu īstenošanai;

• 2 244 751 latu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ESF projektu īstenošanai;

• 97 682 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Kopienas INTERREG projektu īstenošanai;

• 1 007 131 latu Finanšu ministrijai ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19., 30.martā un 13.aprīlī jau tika veikta 23 932 174 latu pārdale, līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas vēl bija iespējams veikt līdzekļu pārdali 36 367 826 latu apmērā.

 

FM: Par jauna konferenču centra būvniecību Zaķusalā

8.maijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavota koncepcija par jauna konferenču centra būvniecību Zaķusalā. Par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanai ar MK rīkojumu tika noteikta Finanšu ministrija (VAS “Valsts nekustamie īpašumi”). Rīkojums vienlaikus paredz, ka plānotā konferenču centra būvniecībai valsts budžeta līdzekļi netiks izmantoti.

Pērn MK uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādāt tiesību aktu projektu par iespējamiem jaunās konferenču ēkas būvniecības modeļiem. Tika izstrādāta koncepcija, kas piedāvāja divus sadarbības variantus. Pirmais modelis paredzēja, ka jaunais konferenču centrs tiek būvēts par LDDK biedru līdzekļiem un zemesgrāmatā tiek ierakstīts uz LDDK vārda kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.

MK sēdē tika apstiprināts otrais modelis, kas paredz jaunas kapitālsabiedrības izveidi ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un LDDK biedru līdzdalību. Plānots, ka pamatkapitāla lielāko daļu veidos LDDK biedru iemaksas. Valsts nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā netiek plānota. Jaunuzcelto konferenču centru plānots ierakstīt zemesgrāmatā uz kapitālsabiedrības vārda. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiek nostiprinātas uz zemes nomas līguma laiku.

MK rīkojums nosaka, ka jauna konferenču centra būvniecībai Finanšu ministrija ir tiesīga iznomāt plānotajai kapitālsabiedrībai daļu no zemes vienības Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3, platībā līdz 25 000 m². Nomas līgumu plānots slēgt uz 50 gadiem.

Īstenojot otro būvniecības modeli, paredzams, ka tiks panākta pilnvērtīgāka VNĪ kā specializētas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kapitālsabiedrības iesaistīšanās plānotajā projektā, kā arī nodrošināts ekonomiskais ieguvums VNĪ pamatfunkciju realizēšanai.

MK rīkojums arīdzan uzdod FM, sākot ar nākamā gada 1.decembri, katru gadu līdz 1.decembrim iesniegt MK informatīvu ziņojumu par koncepcijas izpildes gaitu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju

Ministru kabinets 8.maijā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par nacionālās drošības starpinstitūciju komisijas izveidi”.

Komisijas uzdevums saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.352 “Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi” ir koordinēt nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu pārskata un drošības pasākumu sistēmu.

Komisijā darbosies pārstāvji no Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes, Tieslietu un Ārlietu ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes, Drošības policijas un Valsts policijas.

 

IeM: Par pašvaldību civilās aizsardzības komisijas paraugnolikumu

Ministru kabinets 8.maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums”.

Paraugnolikums ir pamats pilsētas un rajona civilās aizsardzības komisijas nolikuma izstrādei un nosaka tās uzdevumus, tiesības, struktūru un darba organizāciju.

Pašvaldības civilās aizsardzības komisiju veido civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanai, kā arī civilās aizsardzības jautājumu risināšanas veicināšanai pilsētas un rajona teritorijā.

Veidojot komisiju, jāņem vērā attiecīgās pilsētas, rajona administratīvās teritorijas īpatnības, iespējamie apdraudējumi un citi apstākļi.

 

IeM: Par atbalstu Latvijas–Baltkrievijas sadarbības līgumam

Ministru kabinets 8.maijā atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālu apriti, terorismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”.

Līgums paredz abu valstu tiesībaizsardzības institūciju sadarbību noziedzības novēršanā, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu apriti un terorismu. Līgums dos juridisku pamatu un iespēju praktiski attīstīt abu valstu sadarbību un tiešus sakarus starp abu pušu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par Rīgas Celtniecības koledžas, Liepājas Jūrniecības koledžas un P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikumiem

8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK noteikumu projektus “Rīgas Celtniecības koledžas nolikums”, “Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums” un “P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Celtniecības koledža, Liepājas Jūrniecības koledža un P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam, koledžām ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi šos noteikumu projektus.

Katrs nolikums nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas (Rīgas Celtniecības koledžai un Liepājas Jūrniecības koledžai arī ievēlēšanas un iecelšanas) kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību, kā arī koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Lai novērstu interešu konfliktu starp direktora un padomes pieņemtajiem lēmumiem un veicinātu demokrātisma principu piemērošanu padomes darbībā, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas nolikumā ir iekļauta norma, kas nosaka, ka direktors nevar būt padomes priekšsēdētājs.

 

IZM: Par centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību

8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”.

MK noteikumu projektu izstrādāja IZM sakarā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, ko Saeima pieņēma 2006.gada 21.septembrī. Noteikumu saturs ir veidots, pamatojoties uz 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.967 “Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība”, kas tika pārstrādāti un precizēti, un jaunie noteikumi stāsies to vietā. Izmaiņas noteikumos skar arī Profesionālās izglītības administrāciju un eksaminācijas centrus.

Apstiprinātie noteikumi nosaka valsts noslēguma pārbaudījuma profesionālajā izglītībā – centralizētā profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises kārtību, kā arī paredz, ka Profesionālās izglītības centra funkcijas turpmāk veiks Profesionālās izglītības administrācija, bet eksaminācijas centri varēs izsniegt profesionālās kvalifikācijas apliecības pēc attiecīgā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas. Lai paplašinātu profesionālās kvalifikācijas ieguves iespējas, ir grozīta centralizēto eksāmenu norises kārtība trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei atbilstoši MK 2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (noteikumu Nr.211 4.pielikums). Normas, kas daļēji noteica eksāmenu norisi ar iekšējo normatīvo aktu – eksāmena norises instrukciju, ir iestrādātas jaunajos noteikumos.

 

IZM: Par Rīgas Medicīnas koledžas un Rīgas 1.medicīnas koledžas nolikumiem

8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus “Rīgas Medicīnas koledžas nolikums” un “Rīgas 1.medicīnas koledžas nolikums”.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam abām koledžām ir jānodrošina sava nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, tāpēc, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, IZM izstrādāja šos noteikumu projektus.

Abi MK noteikumi nosaka Rīgas Medicīnas koledžas un Rīgas 1.medicīnas koledžas juridisko statusu; to darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību un koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Lai novērstu interešu konfliktu starp direktora un padomes pieņemtajiem lēmumiem un veicinātu demokrātisma principu piemērošanu padomes darbībā, Rīgas 1.medicīnas koledžas nolikumā ir iekļauta norma, kas nosaka, ka direktors nevar būt padomes priekšsēdētājs.

 

IZM: Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu

8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu”.

Latvijas Zinātnes padomes sastāvs tiek veidots atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai: no IZM ir deleģēta valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos K.Vāgnere; no Latvijas Zinātņu akadēmijas – A.Siliņš, J.Jansons, E.Grēns un B.Andersons; no Latvijas Zinātnieku savienības - A.Āboltiņš; no Rektoru padomes - J.Vētra; un pa vienam pārstāvim no zinātnes nozaru ekspertu komisijām – M.Auziņš no Dabaszinātņu un matemātikas komisijas; L.Ribickis no Inženierzinātņu un datorzinātnes komisijas; V.Pīrāgs no Bioloģijas un medicīnas zinātnes komisijas; E.Birģele no Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu komisijas un B.Kalnačs no Humanitāro un sociālo zinātņu komisijas.

Ekspertu komisiju nominētie pārstāvji ir nominēti, ņemot vērā Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju vēlēšanu rezultātus, kas notika 2007.gada 11. un 12.janvārī. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par grozījumiem Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā

Ministru kabineta sēdē 8.maijā tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.–2009.gadam”, kurš apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.623.

Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.–2009. gadam tiks izdarīti vairāki grozījumi, precizējumi un papildinājumi, tostarp grozījumi uzdevumu definējumā, kā arī valsts iestāžu atbildības un līdzatbildības par uzdevumu izpildi sadalījumā.

Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, pieņemto likumu “Par valsts budžetu 2007.gadam”, kā arī ministriju sniegto informāciju par programmas īstenošanai nepieciešamajiem papildu finanšu resursiem 2007.–2009.gadam, Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā ir aktualizēta informācija par uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un precizēti uzdevumu izpildes termiņi.

Veikti grozījumi programmas sadaļā “Esošās situācijas un vides apraksts”: tajā ietverti jaunākie Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju pētījumu rezultāti, kā arī aktualizēts svarīgāko politikas dokumentu un tiesību aktu, kas veicina elektroniskās pārvaldes attīstību un regulē valsts informācijas sistēmas, uzskaitījums.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

 

LM: Par a/s “Laima” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanu

Pārdodot akciju sabiedrības “Laima” valstij piederošās kapitāla daļas, valsts pensiju speciālajā budžetā paredzēts iegūt nedaudz vairāk par 392,5 tūkstošiem latu.

A/s “Laima” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanu paredz 8.maijā valdības apstiprinātais Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Tas paredz a/s “Laima” valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitālas daļas pārdot akciju sabiedrības “Laima” akcionāram – Zviedrijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētājai sabiedrībai “NP Confectionary AB”.

Akcijas paredzēts pārdot par 1,76 latiem par akciju.

A/s “Laima” kapitāla daļu turētāja ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tās turējumā ir 223 031 akcija ar nominālvērtību 1 lats.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par Kriminālprocesa likuma piemērošanas gaitā konstatētajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem

Ministru kabinets 8.maijā uzklausīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Kriminālprocesa likuma (KPL) piemērošanas gaitā konstatētajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Informatīvo ziņojumu sagatavojusi TM pastāvīgā darba grupa, kurā iesaistīti vairāku institūciju pārstāvji un krimināltiesību eksperti. Kopumā informatīvajā ziņojumā izklāstītas deviņas darba gaitā konstatētās KPL piemērošanas problēmas, kā arī piedāvāti iespējamie to risinājuma varianti.

Viena no būtiskākajām problēmām pašlaik ir aizstāvības nodrošināšana no valsts budžeta līdzekļiem. KPL paredzēja, ka pēc 2007.gada 1.janvāra procesa virzītājs par aizstāvi, kura darbs tiek apmaksāts no valsts budžeta, varēs aicināt tikai tādu advokātu, kuram noslēgts līgums ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Savukārt advokātam, kurš šādu līgumu nav noslēdzis, nav pienākums nodrošināt valsts apmaksātu juridisko palīdzību. Lai situāciju risinātu, jau pērnā gada nogalē tika nolemts, ka minētā sistēma stāsies spēkā gadu vēlāk – 2008.gada 1.janvārī. Tāpat TM turpina pārskatīt zvērinātiem advokātiem paredzētās samaksas apmērus.

Ņemot vērā, ka KPL satur jaunas, no spēku zaudējušā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa atšķirīgas normas, ir izveidojušās situācijas, kurās KPL piemērotāji dažādi interpretē likuma normas. Lai to novērstu, prokuroriem un tiesnešiem regulāri tiek rīkotas kopīgas mācības. TM arī uzskata, ka nepieciešams izdot KPL rokasgrāmatu. Jau ir apzināti eksperti, kuri varētu piedalīties rokasgrāmatas izstrādē. TM plāno darbu rokasgrāmatas izveidošanai uzsākt šā gada otrajā pusē.

KPL piemērošanas gaitā konstatēts, ka saskaņā ar likuma normām ir apgrūtināta kriminālprocesa uzsākšana privātās apsūdzības lietās. Lai to novērstu, TM piedāvā veikt grozījumus KPL attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu meklēšanu privātās apsūdzības lietās, ņemot vērā likumā noteikto īso noilguma termiņu, kā rezultātā personām, kas cietušas no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, var tikt liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā. Tāpat TM piedāvā apsvērt iespēju grozīt Krimināllikumu, atceļot kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu, ņemot vērā sarežģījumus kriminālprocesa uzsākšanā šādos gadījumos, tādējādi atstājot iespēju personai savas tiesības aizstāvēt civilprocesuālā kārtībā.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, praksē arī konstatēti sarežģījumi kriminālprocesa uzsākšanā pret valsts amatpersonām, kurām ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, piemēram, tiesnešiem. Arī šajā gadījumā piedāvāts veikt vairākas izmaiņas KPL, lai likuma normas precizētu.

Diskutējot ar amatpersonām, kuras ikdienā piemēro KPL, izteikts priekšlikums izvērtēt kriminālprocesa uzsākšanas lietderību atsevišķos gadījumos. Veicot statistikas analīzi par uzsāktajiem un izbeigtajiem kriminālprocesiem, secināts, ka pietiekami daudz kriminālprocesu tiek uzsākts par personas nāves faktu, tiek veiktas līķa apskates un tiesu medicīniskās ekspertīzes, kuras konstatē personas nevardarbīgas nāves faktu. Šajos gadījumos nelietderīgi tiek ieguldīts liels darbs no izmeklētāja, uzraugošā prokurora un eksperta puses, lai galarezultātā izbeigtu kriminālprocesu u.c.

Situācijas risināšanai TM piedāvā veikt grozījumus KPL, paredzot iespēju atteikties uzsākt kriminālprocesu, lai konstatētu personas nevardarbīgas nāves faktu, kā arī gadījumos, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Tāpat jāveic izmaiņas KPL attiecībā uz personas nāves fakta konstatāciju, tas ir, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju jāvienojas par speciāla normatīva akta izstrādi, kas noteiktu personas nāves fakta konstatācijas un līķu patologanatomiskās izmeklēšanas kārtību.

Kopš jaunā KPL spēkā stāšanās vairākās tiesās radušās problēmas ar apcietināto personu konvojēšanu uz tiesas sēdēm. Problēma Rīgā radusies policijas darbinieku trūkuma dēļ, savukārt ārpus Rīgas sarežģījumus apcietināto personu konvojēšanā rada apstāklis, ka, izņemot Valsts policijas vienības, kas veic konvojēšanu Rīgā, citur Latvijā nav izveidotas speciālas konvoja štata vietas. Rezultātā policistiem tiek uzlikts par pienākumus nodrošināt konvojēšanu papildus tiešo pienākumu veikšanai. Informatīvajā ziņojumā pausts viedoklis, ka Iekšlietu ministrijai ir jārisina jautājums par policijas darba organizēšanu vai papildu budžeta līdzekļu pieprasīšanu, lai šo problēmu novērstu.

KPL darba grupa konstatējusi, ka jāiestrādā KPL skaidrojošas normas attiecībā uz likumā paredzēto jēdzienu – resoriskā pārbaude. Proti, piemērojot praksē KPL paredzēto resorisko pārbaudi, ir konstatētas neskaidrības par policijas, prokuratūras un citu iestāžu tiesībām veikt resoriskās pārbaudes, to termiņiem, galanolēmumiem un pārsūdzības instancēm, jo KPL nav ietverts resoriskās pārbaudes skaidrojums. TM piedāvā iekļaut KPL skaidrojošas normas par amatpersonu tiesībām veikt resoriskās pārbaudes, ja iestādes rīcībā nonākusi informācija, ka, iespējams, noticis likumpārkāpums, bet nav ziņu, ka noticis tieši noziedzīgs nodarījums, kā arī par resorisko pārbaužu veikšanas termiņiem, galanolēmumiem un pārsūdzības instancēm.

Kā viena no problēmām KPL normu piemērošanā minēts finanšu līdzekļu trūkums KPL normu izpildes nodrošināšanai, kā rezultātā tiesas nevar nodrošināt tulkus pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Turklāt pēc Latvijas iestāšanās ES arvien vairāk tiesās nepieciešami darbinieki, kas zina ne vien krievu valodu, bet arī Eiropas valstu valodas. Finansējuma trūkumu izjutuši arī Valsts probācijas dienests tam noteiktās funkcijas – izlīguma – nodrošināšanai un Valsts policija. Informatīvajā ziņojumā visas iestādes aicinātas rūpīgi aprēķināt turpmākajos gados nepieciešamos izdevumus un pieprasīt šos līdzekļus valsts budžetā.

Izvērtējot dažādu izmeklēšanas iestāžu kriminālprocesa reģistra veidlapas un to sagatavošanas nosacījumus, secināts, ka visā valstī jāievieš vienota kriminālprocesa reģistra veidlapas sagatavošana, sistematizējot tajā ietveramo informāciju. Tas ļautu kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām ātri atrast un ietvert tajā nepieciešamo informāciju. Prakse liecina, ka kriminālprocesa reģistra veidlapas netiek efektīvi izmantotas, kā tas bija paredzēts, ieviešot kriminālprocesa reģistru līdz ar KPL pieņemšanu. Proti, kriminālprocesa reģistrā ir iespējams atspoguļot noteiktas darbības, nepieņemot speciālus procesuālus lēmumus, piemēram, par kriminālprocesa apturēšanu un citos gadījumos, kad to pieļauj KPL.

TM piedāvā izstrādāt KPL grozījumus, lai sistematizētu kriminālprocesa reģistra veidlapas sagatavošanu, kā arī paredzētu iespēju tajā ierakstīt procesa virzītāja pieņemtos lēmumus rezolūcijas formā, piemēram, par kriminālprocesu apvienošanu, sadalīšanu, apturēšanu vai atjaunošanu. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, KPL analīzes darba grupa strādās arī turpmāk, lai apzinātu praksē konstatētās problēmas un rastu tām risinājumus, veicot organizatoriskus pasākumus vai izstrādājot likuma grozījumus.

Uzklausot TM ziņojumu, valdība nolēma minēto informāciju ar Valsts kancelejas starpniecību nosūtīt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

 

TM: Par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

8.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, konsultējoties ar pārstāvjiem no Latvijas Apdrošinātāju asociācijas. Noteikumi izstrādāti, lai izpildītu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā valdībai doto uzdevumu.

Kā teikts jaunajos noteikumos, tie regulēs kārtību, kādā tiks apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu. Saskaņā ar noteikumiem pasākuma apmeklētājiem, kuri nav atbildīgi par pasākuma organizēšanu un materiāltehnisko nodrošinājumu, tiks atlīdzināti zaudējumi, kas iestājušies civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma darbības laikā un par kuriem apdrošinātājam paziņots līguma darbības laikā.

Noteikumi paredz, ka pasākuma organizators savu civiltiesisko atbildību apdrošinās pirms publiska pasākuma norises uz publiska pasākuma norises laiku. Savukārt obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs pašvaldība, kuras teritorijā notiks publiskais pasākums.

Noslēdzot apdrošināšanas līgumu par pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu vienam pasākumam, apdrošināšanas līguma minimālā atbildības summa par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas periodu, ja plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits ir līdz 100 cilvēkiem, būs 2000 latu, savukārt, ja vairāk par 1000 cilvēkiem, – 10 000 latu.

Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā tiks regulēti arī paredzētie atlīdzināmie izdevumi un apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība. Apdrošināšanas līgumā paredzēts, ka apdrošinātājs segs izdevumus par pasākuma apmeklētāja dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar personas ārstniecību, pārejošu darbnespēju, nāvi, apbedīšanu u.c. Apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam būs jāpiesaka pasākuma organizatoram un pasākuma apmeklētājam, kopīgi vai atsevišķi, iesniedzot pieteikumu un attiecīgo apdrošināšanas gadījumu apliecinošus dokumentus.

Tā kā šobrīd Latvijā nav prakses apdrošināšanas atlīdzību izmaksā par publisku pasākumu laikā iestājušos apdrošināšanas gadījumu, nosakot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu, tika ņemta vērā ekonomiskā situācija valstī un iespējamo zaudējumu apmērs, kas var rasties, apdrošināšanas gadījumam iestājoties.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par kārtību zemes īpašumu rādītāju publicēšanai

Ministru kabinets 8.maijā pieņēma kārtību, kādā nosakāmi publicējamie zemes īpašumu rādītāji. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai izpildītu TM doto uzdevumu – iesniegt grozījumus kārtībā, kādā publicējama informācija par darījumiem ar zemes īpašumu un nosakāmi zemes īpašumu apmēru ierobežojumi. Ņemot vērā, ka nepieciešamie grozījumi aptver lielāko daļu pašlaik spēkā esošo noteikumu teksta, TM sagatavojusi jaunu noteikumu redakciju.

Noteikumu galvenais mērķis ir noteikt papildus publicējamos zemes īpašumu rādītājus par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas fiziskās un juridiskās personas, kas noteiktas likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos un likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Šādas personas ir Uzņēmumu reģistrā reģistrētas statūtsabiedrības, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kā arī Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem TM apkopos un nodos publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” zemesgrāmatu nodaļu sniegto informāciju par darījumiem ar zemes īpašumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas minētās personas. Papildus būs jānorāda nekustamā īpašuma kadastra numurs, atrašanās vieta un darījuma vērtība, ja tāda konstatējama.

Gadījumā, ja darījumos tiks iesaistītas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, TM būs jāpieprasa informācija Ārlietu ministrijai.

 

TM: Par nolīguma starp ES, Islandi un Norvēģiju par personu nodošanas procedūrām

Ministru kabinets 8.maijā akceptēja likumprojektu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību (ES) un Islandi un Norvēģiju par personu nodošanas procedūrām, kas tika izstrādāts saskaņā ar ietvarlēmumu par Eiropas apcietinājuma lēmumu un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, nolīgums vērsts uz tiesiskās sadarbības krimināllietās uzlabošanu personu izdošanas jomā starp ES, Norvēģiju un Islandi, lai efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, piemērojot izdošanas procedūru.

Starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumus krimināllietās, to skaitā arī izdošanas jautājumus, Latvijā nosaka Kriminālprocesa likums.

Saskaņā ar nolīgumu apcietināšanas orderi var izsniegt par darbībām, par kurām izsniegšanas valsts tiesību aktos paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši.

Kad pieprasīto personu apcietina, kompetentā izpildes tiesu iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem informē viņu par apcietināšanas orderi un tā saturu, kā arī par iespēju piekrist nodošanai citai valstij.

Tā kā nolīgums ir noslēgts starp ES, Norvēģiju un Islandi, tas paredzēs dalībvalstīm pienākumu un tiesības izteikt vairākas deklarācijas par izdošanas noteikumu piemērošanu, kuras jāpaziņo ES Padomes ģenerālsekretāram. Latvijas izteiktās deklarācijas atbilst tām, kādas tika izteiktas attiecībā uz Eiropas apcietinājuma lēmumu.

Atbilstoši sniegtajam paziņojumam un nacionālajam regulējumam Latvijā nolīgums stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa