Pēc 16. novembra Ministru kabineta sēdes

Tieslietu ministra Valda Birkava un satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbildes, skaidrojumi un komentāri

Tieslietu ministrs Valdis Birkavs runāja par grozījumiem likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu:

— Pagājušā gadā Latvija ratificēja konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, pēc tam izdarīja izmaiņas Krimināllikumā, kas stājās spēkā šī gada aprīlī, un atbilstoši šai konvencijai vajadzēja izdarīt grozījumus arī manis minētajā likumā. Kas šajā likumā ir grozīts? Ir daži grozījumi, kas dod lielākas tiesības Kontroles dienestam. Ir nosaukti visi tie krimināli sodāmie darījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi skaitās noziedzīgi. Ja šie līdzekļi tiek legalizēti, tad tiem attiecīgi tiek piemērots šis likums. Likums paredz, ka mantisku līdzekļu nelikumīga pieņemšana skaitās noziedzīgi iegūta manta, tāpat komerciālā uzpirkšanā — tātad korupcijā iegūtie līdzekļi, kā arī tie ienākumi, kas gūti, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Saskaņā ar likumu Kontroles dienestam pēc rakstiska pieprasījuma no attiecīgajām finansu iestādēm vajadzēs sniegt visu informāciju, kas saistīta ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Tā būtu visa informācija par klienta finansu darījumiem. Kontroles dienests sniegs arī visu informāciju pirmstiesas iestādēm, kā arī tiesai. Kontroles dienestam tiek piešķirtas arī papildu tiesības veikt informācijas apmaiņu ar attiecīgajiem ārvalstu dienestiem. Nesen ratificētā konvencija par savstarpējo sadarbību krimināllietu izmeklēšanā nosaka, kāda būs šī informācijas apmaiņas kārtība. Pēc būtības šīs izmaiņas likumā ļauj pastiprināt cīņu pret korupciju un uzlabos nodokļu iekasēšanu. Būtiski ir tas, ka nodokļos nenomaksātās summas tiek uzskatītas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir Nacionālais ziņojums par 1996. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā. Kopš 1992. gada 14. jūlija Latvijai ir saistošs ANO attiecīgais 1966. gada starptautiskais pakts. Saskaņā ar šī pakta 40. pantu dalībvalstis sniedz ziņojumu, kā tiek pildītas šīs prasības. Par katru konvencijas pantu tiek sniegts novērtējums, cik tālu mēs esam tikuši. Konvencijas pirmais pants ir saistīts ar sociālās drošības garantijām. Mēs secinām, ka darba samaksas un sociālās drošības jomā Latvija tikai daļēji atbilst attiecīgās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1., 13. un 14. punktam. Par konvencijas 3.pantu ziņojumā rakstīts, ka Latvijas Civillikumā ir diskriminējošas normas attiecībā uz dzimumu vienlīdzību. Un tā par katru pantu. Kabinets šo ziņojumu ir akceptējis, un tas tiks nosūtīts ANO.

Tad V.Birkavs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiks uzskatīti firmu vai privātpersonu nenomaksātie nodokļi?

V.Birkavs: — Gan privātpersonu, gan firmu. Likumā ir uzskaitīti 14 dažādi noziegumi, kuru gadījumos nauda tiek uzskatīta par noziedzīgi iegūtu, tajā skaitā arī nodokļu nemaksāšana.

— Bet ja nodokļus nemaksā privātfirma?

V.Birkavs: — Ja firma nav samaksājusi nodokļus, tas nenozīmē, ka uzreiz sāk darboties šis likums. Jo likums par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu darbojas attiecībā pret amatpersonām, to kontingentu, kas cenšas šo noziedzīgi iegūto naudu legalizēt. Nodokļu nenomaksāšana var būt arī vienkārši aizkavēšanās, tas jau nenozīmē, ka šie līdzekļi tiek legalizēti. Ir jādefinē, ko nozīmē noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija. Tās ir finansiāla rakstura darbības, piemēram, mantas pārvēršana citās vērtībās, tās patiesā rakstura slēpšana, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finansu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi.

Tad runāja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs par protokollēmumu attiecībā uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" restrukturizācijas gaitu un pasažieru pārvadājumu koncepciju:

— Ministru kabinets nolēma turpināt dzelzceļa restrukturizāciju, un Satiksmes ministrijai ir uzdots līdz nākamā gada jūlijam izveidot valsts neprivatizējamo akciju sabiedrību sliežu ceļu un citu dzelzceļa infrastruktūru uzturēšanai un pārvaldīšanai. Ir arī jāizveido valsts akciju sabiedrības gan dīzeļvilcienu, gan elektrovilcienu pasažieru pārvadāšanai. Šīs akciju sabiedrības savu darbu kā patstāvīgas organizācijas uzsāks tikai pēc tam, kad 2000. gada budžeta grozījumos parādīsies nauda pasažieru pārvadājumu dotācijai. Savā laikā pasažieru pārvadājumi tika dotēti no kravu pārvadājumiem. "Latvijas dzelzceļš" ir saņēmis valdības kredītu tālākai dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, sliežu ceļu remontam. Valdība ir galvojusi šos kredītus un Finansu ministrijai ir uzdots izvērtēt pēdējo deviņu mēnešu bilanci un naudas plūsmu, kā arī saimnieciskās darbības rezultātu atbilstību iesniegtajam biznesa plānam valsts galvojuma saņemšanai. Satiksmes ministram ir uzdots izdarīt izmaiņas "Latvijas dzelzceļa" valsts pilnvarnieku sastāvā.

Tad A.Gorbunovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Cik ilgā laikā jūs plānojat nomainīt valsts pilnvarniekus?

A.Gorbunovs: — Es, protams, to centīšos izdarīt visīsākajā laikā, kāds vien iespējams. Taču tas nebūs atkarīgs tikai no manis vien. Es ierosināju, lai šie pilnvarnieki būtu no trīs lielākajām pozīcijas partijām un no trīs lielākajām ostām — Rīgas, Ventspils un Liepājas. Šīs kandidatūras vēl ir jāizraugās un jāizvērtē. Es domāju, šis darbs būtu paveicams divu nedēļu laikā.

— Vai jums nav bail, ka valdības kredīts varētu tikt izsaimniekots?

A.Gorbunovs: — Nē, šie kredīti vēl jau nav iedoti. Tie būs ilgtermiņa kredīti, piemēram, uz 18 gadiem. Tās summas, kas paredzētas diviem gadiem un ko sāks izmanot nākamgad, ir visai nelielas.

— Kā jūs vērtējat politiskās kaislības, arī premjera izteikumus, kas virmo ap "Latvijas dzelzceļu"?

A.Gorbunovs: — Ja jūs runājat par Zorgevica kungu, tad, es domāju, viņš šajā laikā ir nepamatoti daudz klusējis, viņam vajadzēja vairāk atbildēt uz konkrētiem un argumentētiem jautājumiem un pārmetumiem par nesaimnieciskumu. Viņa atbildes reakcija bija pārāk lēna. Attiecībā uz citām politiskām aktivitātēm es kategoriski gribu norobežoties no tām, kas faktiski pārvērtās par apsaukāšanos, kam ar patiesām dzelzceļa problēmām nav nekāda sakara.

— Vai varētu būt variants, kurā valsts pilnvarnieki būtu arī no Rēzeknes un Daugavpils?

A.Gorbunovs: — Ir dažādi varianti, bet man liekas, te varētu būt tāda problēma, ka katrs būtu ieinteresēts sava lauciņa interešu, nevis uzņēmuma interešu aizstāvībā. Es domāju, ka sešu pilnvarnieku variants būtu optimālākais.

— Vai no Latvijas Tranzīta asociācijas nebūs neviena pilnvarnieka?

A.Gorbunovs: — Nē, bet es domāju, ka Latvijas Tranzīta asociācijai ir izdevīgāk palikt kā asociācijai, tad tās darbošanās būtu akadēmiskāka un nebūtu interešu konflikta.

— Vai ir apspriests jautājums par Zorgevica atbilstību ieņemamajam amatam?

A.Gorbunovs: — Šis jautājums Ministru kabineta sēdē netika aktualizēts. Es domāju, būs jaunie pilnvarnieki, paies laiks, un viņi šīs lietas varēs izvērtēt. Zorgevica kungam ir visas iespējas pierādīt, ka viņš var vadīt "Latvijas dzelzceļu" ar labiem rezultātiem. Tagad, kad ļoti svarīgs jautājums ir starptautiskā sadarbība, teiksim, ar Krieviju un Kazahstānu, es neplānoju speciāli aktualizēt šo jautājumu.

— Kā jūs vērtējat šīsdienas valdības lēmumu?

A.Gorbunovs: — Es to vērtēju kā loģisku iznākumu diezgan spraigai un saspīlētai situācijai. Taču sarežģītas lietas nevar atrisināt īsā laikā.

— Vai jums ir padomā konkrētas kandidatūras valsts pilnvarnieku amatam?

A.Gorbunovs: — Nē, tas nav mans uzdevums. Es tikai izvirzīju principus, un tālāk manis nosauktajām partijām un ostām būtu jāizvirza savas kandidatūras.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā