Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 311 "Ābeļu potcelmu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2007., Nr. 76 (3652) https://vestnesis.lv/ta/id/157020

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.312

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"

Vēl šajā numurā

11.05.2007., Nr. 76 (3652)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 311

Pieņemts: 08.05.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.311

Rīgā 2007.gada 8.maijā (prot. Nr.28 35.§)
Ābeļu potcelmu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes (turpmāk - šķirnes pārbaude) metodiku veģetatīvi pavairojamiem ābeļu Malus Mill. potcelmiem.
2. Ja atšķirīguma pierādīšanai nepieciešami ziedu, augļu vai sēklu novērojumi, tos veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ābeļu šķirņu pārbaudes metodiku.
3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).
4. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.
II. Pārbaudāmais materiāls
5. Persona dienestā iesniedz iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī piegādā pārbaudāmo materiālu, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām.
6. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:

6.1. minimālais materiāla daudzums ir 25 viengadīgi labi apsakņojušies stādi;

6.2. pārbaudāmais materiāls ir vīrusbrīvs, vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, nav pavairots in vitro;

6.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju iz­paus­mes (2.pielikums);

6.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamajai zonai paredzēta augu pase.
III. Šķirnes pārbaude
7. Minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divas audzēšanas sezonas. Ja minētajā laikposmā nav konstatēts šķirnes atšķirīgums vai viendabīgums, vai atšķirīgums un viendabīgums, pārbaudi turpina.
8. No piegādātajiem 25 pārbaudāmā materiāla augiem 20 augus ik gadus apgriež, izmantojot veģetatīvi pavairojamo (klonu) potcelmu mātesaugu laukā lietotās tehnoloģijas. Atlikušos piecus augus atstāj neapgrieztus novērošanai gadījumam, ja atšķirīguma pierādīšanai būs nepieciešami pieauguši koki.
9. Šķirni parasti pārbauda vienā teritorijā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā teritorijā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā teritorijā.
10. Katrā šķirnes pārbaudē iekļauj 20 augus. Novērojumus un mērījumus var veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos.
11. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudes.
12. Visus novērojumus, kurus nosaka, izmantojot mērījumus, svēršanu vai skaitīšanu, veic 10 augiem vai auga daļām, kas ņemtas no 10 augiem.
13. Viendabīguma noteikšanai izmanto Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijās noteikto populācijas standartu 1 % ar ticamību 95 %. Ja pārbaudāmo augu skaits ir 20, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt vienam augam.
14. Veģetatīvās šķirnes pazīmes novēro, izmantojot ik gadus apgrieztus augus potcelmu mātesaugu laukā.
15. Augus un dzinumus novēro miera periodā viengadīga dzinuma vidējā trešdaļā.
16. Lapas novēro vasarā pilnīgi izplaukušām un attīstītām lapām, kas ņemtas no vertikāla dzinuma vidējās trešdaļas.
IV. Šķirņu grupēšana
17. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās.
18. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes:

18.1. augs: dzinumu habituss (2.pielikuma 3.punkts);

18.2. augs: dzinumu augšana (2.pielikuma 4.punkts);

18.3. pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums (2.pielikuma 18.punkts);

18.4. pumpuru plaukšanas sākums (2.pielikuma 32.punkts).
V. Noslēguma jautājums
19. Šo noteikumu 2.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūniju.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.311
Valsts augu aizsardzības dienests

08.JPG (52979 bytes)

09.JPG (51101 bytes)

10.JPG (108650 bytes)

Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 8.maija noteikumiem Nr.311
Šķirnes pazīmju novērtējums un grafiskie attēli

I. Šķirnes pazīmju novērtējums

Nr.

p.k.

Šķirnes pazīme

Izpausmes pakāpe

Paraugšķirnes

Balles

1.

Augs: augšanas spēks*

ierobežots

M 27

3

vidējs

MM 106

3

spēcīgs

M 7, M 26

7

2.

Augs: dzinumu skaits

ļoti mazs

M 27

1

mazs

M9, B 9

3

3.

Augs: dzinumu habituss (dominējošais augšanas virziens)*

vidējs

M 26

5

liels

A 2, MM 111, M 7

7

ļoti liels

M 25, B 118

9

uz augšu

M 4

1

izplesti

Cepiland

2

noliekti

Marubakaido

3

4.

Augs: dzinumu augšana*

taisni

M 9

1

viļņveidīgi izlocīti vai zigzagveida

M 2, M 25

2

5.

Dzinums: pūkojums lapas virspusē*

nav vai ļoti vājš

-

1

vājš

B 9, M 26

3

vidējs

M 27

5

spēcīgs

M 9

7

ļoti spēcīgs

Crab C

9

6.

Dzinums: mizas spīdums*

nav vai ļoti vājš

-

1

vājš

M 26

3

vidējs

-

5

spēcīgs

M 27

7

ļoti spēcīgs

-

9

7.

Dzinums: resnums vidusdaļā*

tievs

M 7, M 27

3

vidējs

MM 111

5

resns

MM 106

7

8.

Dzinums: internodiju garums vidusdaļā*

īsi

M 25

3

vidēji

M 26

5

gari

M7, B 118

7

9.

Dzinums: lenticelu daudzums*

nav vai ļoti mazs

-

1

mazs

M 9

3

vidēji daudz

M 26

5

daudz

M 2, MM 111

7

ļoti daudz

MM 104

9

10.

Dzinums: lenticelu lielums

mazas

-

3

vidējas

M 9, M 26

5

lielas

M 2

7

11.

Dzinums: lenticelu forma

eliptiskas (izstieptas šauras) plati eliptiskas apaļas

M 25

M 26, MM 111

M 9, M 27

1

2

3

plati eliptiskas

M 26, MM 111

2

apaļas

M 9, M 27

3

12.

Dzinums: dominējošā krāsa saules pusē*

zaļgani brūna

-

1

sarkanīgi brūna

M 9

2

gaiši brūna līdz brūna

M 25, M 27

3

13.

Dzinums: pumpuru lielums*

tumši brūna

B 9, M 2, M 26, MM 106

4

mazi

M 25, MM 111

3

vidēji

MM 106

5

14.

Dzinums: pumpuru galotnes forma

lieli

M 2, M 9, M 27

7

nosmaiļota

M 9, M 27

1

noapaļota

Bemali, MM 111

2

15.

Dzinums: pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asi

piespiesti

MM 106

1

nedaudz atkareni

M 9, M 26

2

izteikti atkareni

MM 104

3

16.

Dzinums: pumpuru pamatnes lielums

maza

M 9

3

vidēja

M 7, M 27

5

liela

M 2

7

17.

Dzinums: augošas galotnes krāsa*

bālgana, tuva baltai

M 25

1

zaļgana

M 2, M 27, MM 106

2

iesarkana

M 9

3

ar tumšu, melnu nokrāsu

B 9, M 10, M 26

4

18.

Pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums*

nav

M 27

1

ir

B 9

9

19.

Pilnībā izplaukusi lapa: antociāna pigmentācijas nokrāsa*

bronzas tonis

P 22

1

purpura tonis

B 9

2

20.

Lapas plātne: novietojums attiecībā pret dzinumu

vērstas uz augšu

MM 111

3

horizontālas

M 7, MM 106

5

nokarenas

-

7

21.

Lapas plātne: garums*

īsa

M 26, M 27

3

vidēja

MM 111

5

gara

M 9, P 16

7

22.

Lapas plātne: platums*

šaura

M 26

3

vidēja

M 9, M 27

5

plata

P 14

7

23.

Lapas plātne: garuma un platuma attiecība*

maza

M 7

3

vidēja

M 26

5

liela

P 16

7

24.

Lapas plātne: profils šķērsgriezumā*

ieliekta (konkāva)

M 27, MM 111

1

taisna

M 9

2

izliekta (konveksa)

M 25, M 26

3

25.

Lapas plātne: lapas smailes garums*

īsa

M 27

3

vidēji gara

M 9

5

gara

P 16

7

ļoti gara

DAB 195 (Dalem Baccata)

9

26.

Lapas plātne: malas zobojums*

plūksnaina, ar noapaļotiem zobiem

M 9

1

zāģzobaina

M 26, M 27

2

27.

Lapas plātne: pūkojums apakšpusē

reducēts

M 9

3

vidējs

M 27

5

spēcīgs

MM 106

7

28.

Lapas plātne: dzīslojuma antociāna krāsojums*

nav vai vājš

M 9

3

vidējs

M 26

5

spēcīgs

MM 106, MM 109

7

ļoti spēcīgs

B 9, B 118

9

29.

Lapas kāts: garums*

īss

M 26, M 27

3

vidēji garš

M 9

5

garš

MM 111

7

30.

Lapa: lapas plātnes garuma/lapas kāta garuma attiecība*

maza

-

3

vidēja

B 9, M 9

5

liela

P 2, P 16

7

31.

Pielapes: lielums*

mazas

M 27

3

vidējas

M 9, M 26

5

lielas

MM 106

7

32.

Pumpuru plaukšanas sākums*

ļoti agrs

P 16

1

agrs

M 9, MM 106

3

vidēji agrs

M 25

5

vēls

MM 111

7

ļoti vēls

M 26

9

Piezīme.

* Pazīmes, kuras novēro ik gadus visām šķirnēm un obligāti iekļauj to aprakstā, izņemot gadījumus, ja iepriekšējās pazīmes izpausmes pakāpe vai reģiona vides apstākļi to neļauj.

II. Šķirņu pazīmju grafiskie attēli

33. Dzinuma pumpuru galotnes forma saskaņā ar šī pielikuma 14.punktu ir šāda:

11.JPG (11806 bytes)

34. Dzinuma pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asi saskaņā ar šī pielikuma15.punktu ir šāds:

12.JPG (12485 bytes)

35. Dzinuma pumpuru pamatnes lielums saskaņā ar šī pielikuma 16.punktu ir šāds:

13.JPG (12105 bytes)

36. Lapas plātnes novietojums attiecībā pret dzinumu saskaņā ar šī pieli­kuma 20.punktu ir šāds:

14.JPG (30696 bytes)

Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!