Ministru kabineta 2007.gada 8.maija sēdē

TM: Par balsošanas tiesībām visām ieslodzītajām personām

Ministru kabinets 8.maijā izskatīja informatīvo ziņojumu par nepieciešamību izstrādāt grozījumus tiesību aktos, kas regulē ieslodzīto balsošanas tiesības un to procesuālo nodrošinājumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, tā izstrādāšanas mērķis ir apzināt Latvijas normatīvo regulējumu attiecībā uz to personu balsošanas tiesībām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, un piedāvāt iespējamos risinājuma variantus, lai novērstu normatīvo aktu neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Balsošanas tiesības attiecināmas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un nacionālā parlamenta vēlēšanām.

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām nosaka, ka katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību, kā arī jābūt tiesībām balsot. Šī konvencija paredz arī, ka pret visām personām, kurām atņemta brīvība, jāizturas cilvēciski, respektējot cilvēka personībai piemītošo pašcieņu.

Pašlaik 18 valstis atļauj ieslodzītajiem vēlēt bez ierobežojumiem – Albānija, Azerbaidžāna, Horvātija, Čehija, Dānija, Somija, Maķedonija, Vācija, Islande, Lietuva, Moldova, Melnkalne, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija, Šveice un Ukraina. Savukārt Latvijā Saeimas vēlēšanu likums un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nosaka aizliegumu balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām.

Lai risinātu šo problēmu, valdībai tika piedāvāti divi risinājumi, no kuriem tika atbalstīts variants atļaut vēlēt visām personām, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā, bez ierobežojumiem. Atbalstot šo variantu, tiktu nodrošināta ieslodzījumā esošo personu cilvēktiesību īstenošana atbilstoši starptautiskajām saistībām, turklāt realizēšanas mehānisms nav sarežģīts un neprasa lielus valsts pārvaldes resursus.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, trūkums varētu būt iespējamā negatīvā sabiedrības attieksme pret ieslodzījumā esošo personu tiesībām balsot. Ieslodzījumā esošām personām dodot tiesības balsot, ietekme uz vēlēšanu rezultātu ir samērā maza. Atsaucoties uz Ieslodzījumu vietu pārvaldes datiem, 2007.gada 1.janvārī ieslodzījuma vietās uz notiesājoša sprieduma pamata atradās 4770 personas.

Lai ieviestu šo risinājuma variantu, jāveic attiecīgi grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, izslēdzot normu, kas aizliedz ieslodzījumā esošām personām balsot, un papildinot likumu ar procesuālām normām, lai nodrošinātu minētajām personām balsstiesību realizāciju. Grozījumi būtu jāveic arī likumā par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu, kā arī likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Līdz ar Ministru kabineta lēmumu TM līdz 2007.gada 1.jūnijam valdībā jāiesniedz grozījumi minētajos normatīvajos aktos.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par sodu par dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas prasību atkārtotu pārkāpšanu

Valdība 8.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt stingrāku soda mēru par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas prasību atkārtotu pārkāpšanu.

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 5 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – no 10 līdz 500 latiem.

Savukārt par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 500 līdz 1000 latiem. Grozījumi likumā paredz pastiprināt sodu, nosakot, ka par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Grozījumi likumā stāsies spēkā pēc to akceptēšanas Saeimā.

ZM: Par kārtību Meža attīstības fonda izveidošanai, pārvaldīšanai un izlietošanai

Valdība 8.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība”. Fonda finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, juridisku un fizisku personu ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.

Dokuments nosaka, ka fondu pārvalda ZM izveidota Meža attīstības fonda padome, kuras priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Savukārt fonda turētājs ir ZM, bet fonda finanšu līdzekļus administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.

Padome pieņem lēmumus par ekspertu piesaistīšanu zinātniskās izpētes projektu iesniegumu un projektu rezultātu izvērtēšanai, finansēšanai iesniegto programmu un projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu, ņemot vērā ekspertu un konsultatīvās padomes vērtēšanas rezultātus, kā arī citiem jautājumiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanu biodegvielas ražošanai

Valdība 8.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”.

Katru gadu finansiāli atbalstāmā kvota biodegvielai tiek noteikta atbilstoši biodegvielas procentuālajam daudzumam, kas noteikts direktīvā par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanu transportā. Direktīvā norādīts, ka dalībvalstīm jānodrošina nosacījumi par bioloģiskas izcelsmes degvielas izmantošanu transportā, veidojot 2% no degvielas patēriņa 2005.gadā līdz 5,75% 2010.gadā.

Normatīvajā aktā noteikts, ka 2007.gadā finansiāli atbalstāmās kvotas apjoms bioetanolam ir 21 518 987 litri un biodīzeļdegvielai – 25 miljoni litru. Tiešais atbalsts 2007.gada pirmajā pusgadā ir 190 latu par finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros saražotajiem 1000 litriem biodīzeļdegvielas, savukārt 230 latu par finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros saražotajiem 1000 litriem bioetanola, kas izteikts absolūtajā alkoholā.

Kā iepriekš ziņots, lai saņemtu 2007.gadā pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, biodegvielas ražotāji līdz šā gada 1.martam ZM iesniedza dokumentus, kas apliecina, ka ražošanai nepieciešamās jaudas ir nodotas ekspluatācijā, saražotā biodegviela atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un biodegvielas ražošanai tiek izmantots rapsis vai graudi. Tāpat ražotājiem ar iesniegumu jāapliecina, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, kā arī uzņēmums nesaņem atbalstu biodegvielas ražošanai citā ES dalībvalstī.

Šādu iesniegumu līdz norādītajam termiņam Zemkopības ministrija saņēma no pieciem biodegvielas ražotājiem, proti, SIA “Jaunpagasts Plus”, SIA “Delta Rīga”, LPKS “Latraps”, akciju sabiedrība “Baltic Holding Company” un SIA “Mežrozīte”. Tomēr uzņēmuma “Mežrozīte” iesniegums tiks noraidīts, jo iepriekšējā gadā uzņēmums saražojis mazāk par 70% no tam piešķirtās finansiāli atbalstāmās kvotas, un līdz ar to saskaņā ar normatīvo aktu tam nevar piešķirt finansiāli atbalstāmās kvotas palielinājumu.

Ņemot vērā to, ka biodīzeļdegvielas ražošanas kvotas pieprasījums pārsniedz pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, ir veikts proporcionālais samazinājums atbilstoši finansiāli atbalstāmās kvotas pieprasījumam.

ZM: Par meža nozares zinātnisko izpēti un attīstību

Valdība 8.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2007.gadā”. Atbalsts paredzēts meža nozares atbalsta un attīstības programmu, projektu finansēšanai un zinātniskās izpētes projektu finansēšanai. Tāpat atbalsts paredzēts Valsts meža dienestam par meža monitoringa izpildi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava” par programmas “Forest Focus 2006” uzņemto saistību izpildi.

Dokumentā noteikts, ka atbalsta kopējais apjoms ir 1 625 506 lati no ZM budžeta programmas “Meža resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana” apakšprogrammas “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē” Meža attīstības fondam paredzētajiem līdzekļiem.

Normatīvajā aktā noteikts, ka izpētes projektu 2007.gada prioritārās jomas ir meža bioloģiskā daudzveidība, meža slimības un kaitēkļi, meža un meža produktu ietekme uz klimata pārmaiņām, meža nozares ekonomika, jauni koksnes un nekoksnes produkti, inovatīvas tehnoloģijas, meža biomasas izmantošana enerģētikā, kā arī meža nozares politika un pārvaldība.

Tāpat normatīvais akts paredz izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritērijus, kā arī projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtību valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību lauku saimniecību modernizācijai un uzņēmumu radīšanai

Valdība 8.maijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā”. Dokuments nosaka valsts un ES atbalstu piešķiršanas kārtību tādiem pasākumiem kā “Lauku saimniecību modernizācija” un “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”, ko līdzfinansēs no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot arī Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Dokuments paredz, ka projektu iesniegumu pieņemšana notiks kārtās, katrai kārtai nosakot pieejamo sabiedrisko finansējumu. Lauku atbalsta dienests (LAD) laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datuma izsludinās projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datumu, kārtai piešķirto sabiedriskā finansējuma apjomu un projektu īstenošanas beigu termiņu. Projektu iesniegumus pieņems vienu mēnesi pēc pieņemšanas uzsākšanas.

Normatīvajā aktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests izvērtēs saņemto projektu iesniegumu atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, veiks projektu iesniegumu sarindošanu atbilstoši projektu atlases kritērijiem, kā arī izvērtēs projektu iesniegumu atbilstību sabiedriskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbalstu lauku attīstībai.

LAD piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informēs atbalsta pretendentu par pieņemto lēmumu un pēc paziņojuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, atbalsta pretendents slēgs līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par sabiedriskā finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, pasākumu īstenošanas mērķis ir paaugstināt lauku saimniecību ienākumu līmeni un paaugstināt ražošanas efektivitāti lauku saimniecībās, ievērojot vides prasības, kā arī dažādot lauku ekonomiskās aktivitātes, ienākumus un saglabāt lauku apdzīvotību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa